Court dismissed appeal against parking fine, ruling violation occurred due to insufficient distance from road markings.

Lieta Nr. A42632107 A1525-09/14

SPRIEDUMS Latvijas Tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 16.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Hāzenfuse, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc J.E., /personas kods/, sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas 2007.gada 4.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. D57 105415998.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2007.gada 4.oktobra Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka lēmumu Nr.D57/10-6/2019 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts inspektora I.R. 2007.gada 25.septembra administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 105415998. [1.1] Lēmumā norādīts, ka 2007.gada 25.septembrī tika fiksēts, ka transportlīdzeklis ar /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna) ir novietots stāvēšanai Mednieku ielā pie Pulkveža Brieža ielas 12.nama, Rīgā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (domāts 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, turpmāk – CSN)

135.4 punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 5.punktā. Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas inspektors I.R. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.D57/10-6/2019 (turpmāk – protokols), ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta nosacījumus un Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr. 182 ,,Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 182) nosacījumus. [1.2] Lēmumā secināts, ka konstatētā pārkāpuma faktu pierāda gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais protokols, gan arī pārkāpuma v iet ā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. [1.3] Lēmumā paskaidrots, ka protokolā minēto vietu ir apsekojuši VAS „Latvijas valsts ceļi” darbinieki un informēja Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļu, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai protokolā minētajā vietā, tiek veikts CSN 135.4 punkta pārkāpums. [1.4] Lēmumā konstatēts, ka par LAPK 149. 10 panta piektās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - Ls 10,00.

Tas nozīmē, ka, konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju. Tādējādi Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas darbiniekiem nav pienākuma vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo l i k u m s nosaka t i k a i vienu soda veidu un apmēru. [1.5] Iestāde Lēmumā ir atsaukusies uz APL 67.panta otrās daļas 6.punktu, kas noteic, ka administratīvajā aktā jāietver lietderības apsvērumi.

Atbildētājs norāda, ka lietderības apsvērumi tika izvērtēti, jo tika izvērtēta arī administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, kas konkrētajā gadījumā ir panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro automašīnu novietošanas noteikumus. Kā liecina ilggadīga šo noteikumu piemērošanas prakse, līdz šim nav izdevies sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš teikto, ir arī pamatota naudas soda Ls 10 apmērā piemērošana. [2] 2007.gada 11.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta J.E. (turpmāk –pie administratīvās atbildības sauktā persona) sūdzība par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas lappuse 1 no 4 nodaļas (turpmāk – iestāde) 2007.gada 4.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.D57/10-6/2019.

Sūdzībā norādīts, ka ielas posmā pie Mednieku ielas 4b nama ir uzstādīta norādījuma zīme Nr.532, kas darbojas ielas posmā, kur bija novietota automašīna. Saskaņā ar CSN 298.punktu norādījumu zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu, tādējādi šīs zīmes norādījumi ir prioritāri. Saskaņā ar minēto ceļa zīmi automašīna bija novietota stāvēšanai paredzētajā vietā. [3] Iestāde rakstveida paskaidrojumos sūdzību neatzīst un norāda, ka nav strīda ne par vietu, kur tika novietots transportlīdzeklis, ne arī par to, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai vietā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju un apturēto transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem.

Lietā pastāv strīds, vai attiecīgajā vietā darbojas ceļa zīme Nr.532, kura uzstādīta Mednieku ielas kreisajā pusē virzienā uz Pulkveža Brieža ielu. Iestāde paskaidro, ka sūdzībā minētā ceļa zīme ir uzstādīta Mednieku ielas sākuma daļā vietā, kur Mednieku iela krustojas ar Strēlnieku ielu. No lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka ceļa zīmes Nr.532 darbības zona ceļa kreisajā pusē ir pārtraukta ar ceļa zīmes Nr.326 darbības zonu. Pēc ceļa zīmes Nr.326 darbības zonas virzienā uz Pulkveža Brieža ielu ir ceļa zīme Nr.533 (Maksas stāvvieta) darbības zona, kura beidzas pirms Pulkveža Brieža ielas.

Tādējādi pie administratīvās atbildības sauktā persona ir atstājusi transporta līdzekli vietā, kur ar ceļa zīmēm netiek atļauta transportlīdzekļu apstāšanās, bet, ievērojot ceļa horizontālo apzīmējumu, transportlīdzekļu apstāšanās ir aizliegta. [4] Pie administratīvās atbildības sauktā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pie administratīvās atbildības sauktajai personai par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots savlaicīgi (lietas 34.lapa), lūgumi par lietas izskatīšanas atlikšanu nav saņemti.

Pamatojoties uz LAPK 260.panta trešo daļu, tiesa secina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pie administratīvās atbildības sauktās personas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus secina, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. [6] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [6.1] 2007.gada 25.septembrī Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas inspektors I.R. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 105415998 par to, ka transportlīdzeklis ar valsts /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Mednieku ielā pie Pulkveža Brieža 12.nama, tuvāk par trīs metriem no 920.ceļa apzīmējuma, neievērojot CSN

135.4 punkta prasības, līdz ar to izdarot LAPK 149.10 panta piektās daļas 5.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 10 apmērā (lietas 18.lapa). [6.2] Ar 2007.gada 4.oktobra Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka lēmumu Nr.D57/10-6/2019 atstāts negrozīts inspektora I.R. 2007.gada 25.septembra administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 105415998 (lietas 7. – 9.lapa). Lēmums pamatots ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 5.punktu, Ceļu satiksmes likuma

43. pantu, CSN 135.4 punktu, LAPK 32.panta otro daļu. [7] Kā izriet no CSN 135.4.punkta, aizliegts apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m. Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 25.septembrī automašīna bija novietota Rīgā, Mednieku ielā pie Pulkveža Brieža ielas nama Nr.12. Tāpat lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma sastādīšanas brīdī automašīna bija novietota stāvēšanai vietā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju un apturēto transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem To apstiprina lietai pievienotās fotogrāfijas (lietas 24., 27.lapa), un arī J.E. minēto faktu neapstrīd.

lappuse 2 no 4 Tajā pat laikā J.E. apgalvo, ka ielas posmā pie Mednieku ielas 4b nama ir uzstādīta. 532. zīme –„Stāvvieta”, kas darbojas ielas posmā, kur bija novietota automašīna. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai vietā, kur J.E. atstāja automašīnu, darbojas 532.ceļa zīme. Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai ir pamatots iestādes secinājums, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona nav ievērojusi CSN 135.4 punkta prasības. [8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums (lietas 26.lapa), J.E. sūdzība (lietas 11.lapa), fotogrāfijas (lietas 24., 25.lapa). [9] Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka J.E., 2007.gada 25.septembrī novietojot automašīnu Mednieku ielā pie Pulkveža Brieža ielas nama Nr.7, neievēroja CSN 135.4.punkta prasības – novietoja automašīnu stāvēšanai vietā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m.

Lai gan J.E. apgalvo, ka automašīna bija novietota ielas posmā pie Mednieku ielas 4b nama, kur ir uzstādīta norādījuma zīme Nr.532, tiesa šo apgalvojumu atzīst par nepamatotu. [9.1] CSN 298.punkts noteic, ka norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Savukārt minētā punkta 26.apakšpunktā ir noteikts, ka norādījuma zīme cita starpā ir 532.zīme "Stāvvieta". Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Kā redzams no lietai pievienotās fotogrāfijas, Mednieku ielas labajā pusē aiz J.E. automašīnas ir uzstādīta 533.ceļa zīme „Maksas stāvvieta”, pēc neliela ceļa posma ir redzama 326.zīme „Apstāties aizliegts”, nedaudz tālāk – vēl viena 326.zīme (lietas 27.lapa).

No fotogrāfijas un dzīvē gūtajiem novērojumiem tiesa secina, ka minētās ceļa zīmes atrodas aiz J.E. automašīnas virzienā no Pulkveža Brieža ielas un Strēlnieku ielu. [9.2] Kā izriet no fotogrāfijas, nav šaubu, ka 533.ceļa zīme noteic, ka automašīnām par maksu ir atļauts stāvēt nelielā posmā virzienā no Pulkveža Brieža ielas uz Strēlnieku ielu, līdz sākas 326.zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zona. Tāpat no fotogrāfijas redzams, ka 533.ceļa zīmes darbības zona sākas nelielu ceļa posmu aiz J.E. automašīnas. [9.3] Vadoties no loģikas likumiem un fotogrāfijas, tiesa secina, ka J.E. automašīna neatrodas ne 532.ceļa zīmes, ne 533.ceļa zīmes darbības zonā.

Proti, no dzīvē gūtajiem novērojumiem ir zināms, ka uz Mednieku ielu ir iespējams nogriezties arī no Pulkveža Brieža ielas puses, veicot labo pagriezienu. Tādējādi, ja automašīnas vadītājs vēlētos apstāties kādā Mednieku ielas ceļa posmā, viņam būtu saistošas uzstādītās ceļa zīmes. Līdz ar to secināms, ka, ja uz Mednieku ielas tiktu atļauta automašīnu novietošana stāvēšanai garākā ceļa posmā, tad 533.ceļa zīme būtu uzstādīta tuvāk Mednieku un Pulkveža Brieža ielas krustojumam - tā, lai par šo atļauto stāvēšanas posmu zinātu arī tie vadītāji, kas uz Mednieku ielu nogriežas no Pulkveža Brieža ielas.

Pretējā gadījumā par šo garāko stāvēšanas posmu zinātu tikai autovadītāji, kas brauktu no Strēlnieku ielas puses, un šādam pamatojumam nebūtu loģiska izskaidrojuma. Tāpat nekādiem loģikas likumiem nebūtu pakļauts fakts, ka zīmes „Stāvvieta” un „Maksas stāvvieta” atrastos uz vienas ielas dažu metru attālumā viena no otras, proti, vienam transporta līdzekļa vadītājam par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai nebūtu jāmaksā, bet jau nākošajam par to pašu pakalpojumu būtu jāmaksā.

lappuse 3 no 4 Vadoties no minētā, secināms, ka nelielā posmā aiz J.E. automašīnas sākas 533.ceļa zīmes darbības zona, līdz ar to pie administratīvās atbildības sauktās personas automašīna nav novietota vietā, kur ar ceļa zīmēm būtu atļauta vai aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās. Līdz ar to tiesa secina, ka konkrētajā Mednieku ielas posmā, novietojot automašīnu stāvēšanai, J.E. bija jāpārliecinās, vai netiks pārkāptas CSN 135.4 punkta prasības. Tā kā automašīna 2007.gada 25.septembrī tika novietota stāvēšanai Mednieku ielā tā, ka attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli bija mazāks par trim metriem, tad iestāde pamatoti ir konstatējusi CSN

135.4 punkta pārkāpumu. [10] Atbildība par stāvēšanu vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem, ir paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 5.punktā (redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī). Minētajā tiesību noteikts, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 149.10 panta piektās daļas 5.punkts ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 10 apmērā piemērošanu, ja automašīna ir novietota stāvēšanai vietā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem. [11] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz APL 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu 2007.gada 25.septembra Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas inspektora I.R. sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 105415998, ar kuru J.E. par LAPK 149.10panta piektās daļas 5.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērots naudas sods Ls 10 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 16.jūlijā.

Tiesnese L.Hāzenfuse

lappuse 4 no 4