Court partially allows child support claim while awarding state court costs to defendant for default judgment.

Lietas Nr. C17123714

Lietas arhīva Nr. C-1237-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2014.gada 11.novembrī

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēdes sekretāri M.Mičuli,

atklātā tiesas sēdē, izskatot civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 11.jūlijā Jūrmalas pilsētas tiesā ierisināta civillieta /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk –

atbildētāja) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu un Civilprocesa likuma 205.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam

uzturlīdzekļus bērna – /pers. C/ uzturam, ik mēnesi euro 96,00 apmērā no prasības iesniegšanas dienas, nosakot, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Vienlaikus prasītājs norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām, 2014.gada 14.jūlijā atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa,

nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, un atbilstoši Civilprocesa likuma

250.22pantam pusēm izskaidrotas procesuālās tiesības.

2014.gada 13.augustā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums par celto prasību, kuros norādīts, ka prasība netiek atzīta.

Atbildētāja norāda, ka uzturlīdzekļus maksāja labprātīgi, pērkot meitai nepieciešamo apģērbu, kā arī, ka prasītājs uzturlīdzekļus neizmanto bērna

interesēs. Atbildētāja lūdza arī noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā

norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. (..)

Par tiesas sēdes vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņots 2014.gada 23.septembrī ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot tiesas pavēstes uz prasītāja un

atbildētājas deklarētajām dzīvesvietas adresēm.

Prasītājs un atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, kā arī nepaziņoja tiesai par savas neierašanās iemesliem, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, vai skatīt

lietu bez pēdējo klātbūtnes, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasītājs un atbildētāja uz tiesas neieradās bez attaisnojošiem iemesliem.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka lietas dalībniekiem par tiesas sēdi ir paziņots. Pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja un atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi maza apmēra pieteikumu un tam pievienotos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma

daļēji.

Ar lietā esošo dzimšanas apliecību /numurs/ (6.lietas lapa) pierādīts, ka 2002.gada 11.janvārī dzimusi /pers. C/. Bērns ir nepilngadīgs un tās vecāki

ir puses lietā: māte /pers. B/ (dzimusi /uzvārds/) un tēvs /pers. A/.

No lietā esošās 2013.gada 11.jūlija Vienošanās par kopīga nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās

mantas sadali (7. – 11.lietas lapa) redzams, ka puses vienojas par laulības šķiršanu.

Vienošanās 2.2., 2.3. un 2.4.punktā noteikts, ka laulātie, kas ir prasītājs un atbildētāja šajā lietā, vienojas, ka pēc laulības meita arī turpmāk

atradīsies prasītājas un atbildētāja kopīgā aizgādībā; meita dzīvos kopā ar tēvu, t.i. prasītāju šajā lietā viņa izvēlētajā dzīvesvietā un viņš īstenos ikdienas

aizgādību par meitu; pēc laulības šķiršanas prasītājs un atbildētāja kopīgi, katrs samērā ar savu mantas stāvokli uzturēs meitu.

Apvienoto Nācijas Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām 27.panta otrā daļa nosaka, ka uz vecāku(iem) vai citām personām, kas

audzina bērnu, gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju

robežās.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi,

kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Civillikuma 177.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. (..)

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. (..) Savukārt šā likuma 177.panta ceturtā daļa nosaka, ka bērna aprūpe

nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu

(garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski

derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo

kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ņemot vērā minēto likuma normu noteikumus, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesai jāņem vērā pušu mantiskais stāvoklis, kā arī to objektīvās

iespējas nodrošināt noteiktu summu bērna uzturam.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus bērna uzturam valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Konkrētajā gadījumā, piedzenot

uzturlīdzekļus, jāņem vērā Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kas nosaka

minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Atbilstoši

minētajiem noteikumiem, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30 procentu apmērā (2.2.punkts) no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” 2.punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro. (..).

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no 2014.gada 1.janvāra minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no septiņu gadu vecuma ir 96 euro

mēnesī.

Atbildētāja 2014.gada 13.augustā Jūrmalas pilsētas tiesā iesniegtajos paskaidrojumos norādījusi, ka uzturlīdzekļus maksā labprātīgi, pērk meitai

nepieciešamo apģērbu, kā arī norāda, ka prasītājs uzturlīdzekļus neizmanto bērna interesēs.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt šā likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādējādi, tiesa pati pierādījumus nevāc, bet

pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu,

jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

Tiesa secina, ka atbildētāja nav izmantojusi Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, nav ieradusies uz tiesas sēdi, kā arī nav

iesniegusi tiesā pierādījumus par paskaidrojumā izteiktajiem apgalvojumiem.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami uzturlīdzekļi nepilngadīgās meitas /pers. C/ uzturam euro 96,00

apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Prasītājs lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas uzturam no prasības celšanas brīža, t.i. no 2014.gada 10.jūlija, kā arī noteikt sprieduma nekavējošu

izpildi.

No lietas materiāliem secināms, ka atbildētāja iesniegusi tiesai 2014.gada 11.augusta maksājuma dokumentu Nr.149 ( lietas 19.lapa), kā arī

2014.gada 5.augusta maksājuma dokumentu Nr.146 ( lietas 20.lapa), kas pierāda to, ka atbildētāja ir veikusi uzturlīdzekļu maksājumus prasītājam

meitas uzturam 96 euro apmērā par 2014.gada jūlija mēnesi un 96 euro apmērā par 2014.gada augusta mēnesi, veicot iepriekš norādīto naudas

līdzekļu pārskaitījumus uz prasītāja konta numuru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pamatots prasītāja lūgums piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētājas meitas uzturam, sākot prasības celšanas brīža,

bet gan ir pamats noteikt, ka uzturlīdzekļi piedzenami no atbildētājas prasītāja labā no 2014.gada 1.septembra.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam, ir apmierināms prasītāja lūgums noteikt sprieduma nekavējošu izpildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji - prasībās

par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un 3.punktu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu - maksājumu kopsumma

par vienu gadu (96 euro x 12 mēneši = 1152 euro). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu valsts nodeva par

uzturlīdzekļu piedziņu ir 172,80 euro.

Ievērojot minēto, no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva euro 172,80 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro

11,21.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu

piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 33.panta otro daļu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu, 93., 97., 204.1., 250.25

pantu un 250.27 pantu, tiesa

Nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus, sākot ar 2014.gada

1.septembri, meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam euro 96,00 (deviņdesmit seši euro un 00 euro centi) apmērā, bet ne mazāk

kā 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ik mēnesi līdz /pers. C/ pilngadības sasniegšanai.

Noteikt sprieduma izpildi attiecībā par uzturlīdzekļu piedziņu nekavējoties.

Noraidīt prasību daļā uzturlīdzekļu piedziņu no 2014.gada 10.jūlija.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu euro 172,80 (viens simts septiņdesmit divi euro un 80

euro centi).

Valsts nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs maksājama:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģ.Nr.90000050138

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Konta Nr.LV55 TREL 1060 1909 1120 0.

Maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 11.novembra spriedumu lietā Nr.C17123714 (C-1237-14/7).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – euro 11,21 (vienpadsmit euro un

21 euro cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Konta Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 11.novembra

spriedumu lietā Nr.C17123714 (C-1237-14/7).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas

kancelejā.

Noteikt /pers. B/ 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies

likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas

tiesā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.

Tiesnese B.Horuna