Court dismisses appeal against fine for taxi company operating without special permit in restricted zone.

Lietas Nr. 131030016

Lietas arhīva Nr. 1A-0121-17/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 27.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese G.Čepule,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, iesniegtās sūdzības par Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora /pers. B/ 2016.gada 31.maija lēmumu Nr.DS-16-1497-nd, un

k o ns t a t ē ja

Rīgas pašvaldības policijas vecākā inspektora p.i. /pers. C/ 2016.gada 14.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095 par

to, ka 2016.gada 2.februārī pulksten 11.35 Rīgā, Bīskapa gātē 3 pieļāva, ka ar SIA “/Nosaukums/” vieglo taksometru Ford S-Max, ar valsts

reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, veica pasažieru komercpārvadājumus Vecrīgā, bez noteiktā kārtībā izsniegtas speciālās atļaujas vieglo taksometru

iebraukšanai Vecrīgas teritorijā.

Ar minēto nodarījumu pārkāpa 2015.gada 13.oktobra Rīgas Domes Saistošajos noteikumos Nr.171 “Vieglo taksometru pārvadājumu

licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” paredzētos 46. un 64.punktus.

A r 2016.gada 5.aprīļa Rīgas Domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta priekšnieka /pers. F/ lēmumu Nr.274/2016-ls SIA

„/Nosaukums/” atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Rīgas Domes Saistošajos noteikumos Nr.171 “Vieglo taksometru

pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” 64.punktā un piemērots

naudas sods EUR 150 apmērā.

2016.gada 5.aprīļa lēmumu SIA „/Nosaukums/” pārsūdzēja, un ar Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktora /pers. B/ 2016.gada 31.maija

lēmumu Nr.DS-16-1497-nd atstāts negrozīts 2016.gada 5.aprīļa lēmums Nr.274/2016-ls administratīvā pārkāpuma lietā.

Lēmumā norādīts, kā Rīgas domes Satiksmes departaments (turpmāk - departaments) 2016.gada 29.aprīlī saņēma SIA “/Nosaukums/”,

reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese A/, sūdzību (turpmāk - Sūdzība), ar kuru tiek pārsūdzēts departamenta Pasažieru pārvadājumu

pārvaldes Kontroles dienesta (turpmāk - Kontroles dienests) priekšnieka /pers. F/ 2016.gada 5.aprīļa lēmums Nr.274/2016-ls (turpmāk - Lēmums) par

administratīvā soda uzlikšanu Iesniedzējam pēc Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr. 171 „Vieglo taksometru pārvadājumu

licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” (turpmāk - RDSN Nr. 171) 64.punkta.

LAPK 279.panta pirmā daļa nosaka, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas

(amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Savukārt, LAPK 281.pantā noteikts, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10

darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr. 114 „Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 126.punktu domes departamenta

darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona apstrīd pie departamenta direktora, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav

noteikts citādi.

LAPK 286.panta otrā daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma

likumību un pamatotību.

Pamatojoties uz šīm tiesību normām, departamenta direktors konstatē, ka Sūdzības izskatīšana ir tā kompetencē un ar šo lēmumu izvērtē

Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā Lēmuma likumību un pamatotību.

Sūdzībā norādīti sekojoši fakti un argumenti:

Lai sauktu Iesniedzēju pie atbildības saskaņā ar RDSN Nr.171 64.punktu, nepieciešams konstatēt, ka ir veikts pasažieru pārvadājums ar vieglo

taksometru Vecrīgā un nav saņemta speciālā atļauja.

Lēmumā ir norādīts, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Iestāde nav pamatojusi, ko katrs konkrēts lietas

materiāls lietā pierāda, kā arī nav vērtējusi sūdzības iesniedzēja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus. Sūdzības Iesniedzējs uzskata, ka Lēmumā uzskaitītie

pierādījumi nepierāda administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Saskaņā ar RDSN Nr.171 63.punktu Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests kontrolē šo saistošo noteikumu izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu. No Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra

nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” neizriet, ka departaments pilnvarojis Rīgas pašvaldības policiju sastādīt administratīvā

pārkāpuma protokolu par saistošo RDSN Nr.171 46.punkta pārkāpumiem. Proti, Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieks nebija tiesīgs sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095.

Saskaņā ar RDSN Nr.171 50.punktu, departamenta lēmums par atļaujas piešķiršanu tiek paziņots trīs darba dienu laikā no departamenta lēmuma

pieņemšanas dienas, publicējot to departamenta tīmekļa vietnē www.rdsd.lv. Ņemot vērā minēto pārvadātājam nav iespējas ātrāk pārliecināties par

atļaujas piešķiršanu. Minētajā vietnē nav arī norādīts datums, no kura pārvadātājam ir piešķirta atļauja. Tādējādi, Rīgas pašvaldības policijas

amatpersonām 2016.gada 2.februārī plkst.11.35 Bīskapa gātē 3, Rīgā nebija iespējams pārliecināties par to, vai pārvadātājam ir piešķirta atļauja, kā arī

par to, no kura datuma šī atļauja ir piešķirta.

Dotajā gadījumā izveidojas situācija, kurā pārvadātājam, iesniedzot RDSN Nr.171 noteiktajā kārtībā dokumentus, tiek liegta iespēja veikt

pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā līdz 2016.gada 3.februārim vai trīs darba dienu laikā no atļaujas faktiskās piešķiršanas.

RDSN Nr.171 56.punkts nosaka, ka nodeva jāsamaksā pirms atļaujas piešķiršanas. Ņemot vērā, ka departamenta mājās lapā rekvizīti

pašvaldības nodevas samaksai tika ievietoti tikai 2016.gada 18.janvārī un departamentam ir pienākums pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu viena

mēneša laikā no dokumentu saņemšanas, rodas situācija, kad pārvadātajam liegts veikt pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā līdz

2016.gada 18.februārim un papildus trīs darba dienas līdz faktiski piešķirtās atļaujas publicēšanai (paziņošanai pārvadātājam), sodot gan pārvadātāju,

gan viegla taksometra vadītāju par minēto noteikumu pārkāpumu.

Iesniedzējam ir piešķirta atļauja, par ko ir iespējams pārliecināties Rīgas domes Satiksmes departamenta tīmekļa vietnē www.rdsd.lv.

Lēmumā norādīts, ka RDSN Nr.171 64.punkts paredz naudas sodu EUR 150,00 apmērā. Nav skaidrs par kādu pārkāpumu iestāde ir

piemērojusi sodu, jo RDSN Nr.171 64.punkts par saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu paredz piemērot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

50 euro, bet pārvadātājam - 350 euro.

Ņemot vērā to, ka Iesniedzēja darbībā nav pierādīts RDSN Nr.171 46.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, kā arī nav skaidrs par

kādu pārkāpumu ir piemērots sods, Iesniedzējs lūdz atcelt Kontroles dienesta 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.274/2016-ls.

Izvērtējot Iesniedzēja Sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, konstatēti sekojoši fakti:

2016.gada 2.februārī Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas, Bīskapa gātē 3, Rīgā, t.i. Vecrīgā, pārbaudīja taksometru, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, ar kuru tika veikts komercpārvadājums, un kuru vadīja /pers. I/. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Iesniedzējam, kura uzdevumā

/pers. I/ veica komercpārvadājumu ar vieglo taksometru Vecrīgā, nav izsniegta speciālā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā. Pārbaudes laikā

tika veikta fotofiksācija, sastādīts Vieglo taksometru pārbaudes akts. Savukārt, vēlāk sastādīts Pašvaldības policijas amatpersonas /pers. J/ 2016.gada

2.februāra ziņojums.

Saskaņā ar departamenta rīcībā esošo informāciju SIA “/Nosaukums/” ir piešķirta Rīgas domes licence pasažieru pārvadājumiem ar vieglo

taksometru Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā Nr.DS-16-38alc un licences kartīte pasažieru pārvadāšanai ar vieglo taksometru Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā BE Nr.004320 (ar derīguma termiņu no 2016.gada 29.janvāra līdz 2016.gada 4.februārim) taksometram, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/. Minētais norāda uz to, ka par pārvadātāju konkrētajā gadījumā ir uzskatāma SIA “/Nosaukums/” (Iesniedzējs).

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmo daļu pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir

saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz pašvaldība. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu, kā arī nosaka

pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu ārpusē uz taksometra virsbūves.

Saskaņā ar RDSN Nr.171 46.punktu, lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā, pārvadātājam ir jāsaņem speciālā

atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā (turpmāk - atļauja).

Veicot komercpārvadājumus ar vieglo taksometru Vecrīgā bez RDSN Nr.171 noteiktajā kārtībā saņemtās atļaujas, Iesniedzējs ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta minēto saistošo noteikumu 64.punktā.

Par konstatēto pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas amatpersona 2016.gada 14.martā bez Iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095.

Ar Rīgas pašvaldības policijas 2016.gada 15.marta vēstuli Nr.10-4/RPOP-16-423-nd Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma lietas materiāli tika

pārsūtīti departamentam lēmuma pieņemšanai.

Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, kas ar ierakstu administratīvā pārkāpuma protokolā tika nozīmēta uz 2016.gada 5.aprīli,

Iesniedzējs vai viņa pārstāvis neieradās. Administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta bez Iesniedzēja vai viņa pārstāvja klātbūtnes.

Izvērtējot lietas apstākļus, kā arī lietā esošos pierādījumus, Kontroles dienesta priekšnieks konstatēja, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta

Iesniedzēja vaina 2016.gada 2.februārī konstatētājos administratīvajos pārkāpumos un 2016.gada 5.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.274/2016-ls uzlikt

Iesniedzējam administratīvo sodu - naudas sodu 150,00 EUR (viens simts piecdesmit euro un 00 centu) apmērā par administratīvo pārkāpumu, par kuru

atbilstība paredzēta 64.punktā.

Izvērtējot Iesniedzēja Sūdzībā minēto, kā arī lietā esošos dokumentus, departaments secina, ka Kontroles dienesta priekšnieka Lēmums

par administratīvā soda uzlikšanu Iesniedzējam atstājams negrozīts, bet Sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 1.pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli

ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes

kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā,

ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem

pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība

atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi

administratīvo pārkāpumu.

LAPK 5.pants paredz, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likuma

„Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

Saskaņā ar RDSN Nr.171 46.punktu, lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā, pārvadātājam ir jāsaņem speciālā

atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā (turpmāk - atļauja).

RDSN Nr.171 64.punkts nosaka, ka par šo saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 50 euro,

bet pārvadātājam - 350 euro.

Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem, departaments konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka taksometrs, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuru Iesniedzēja uzdevumā vadīja /pers. I/, 2016.gada 2.februārī sniedza komercpārvadājumu Vecrīgā.

Izvērtējot Iesniedzēja Sūdzību, departaments secina, ka lietā ir strīds par to, vai konkrētajā gadījumā Iesniedzēja darbībā ir konstatējams

administratīvā pārkāpuma, par kuru atbildība paredzēta RDSN Nr.171 64.punktā, sastāvs.

Attiecībā uz Sūdzībā minēto, ka Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieks nebija tiesīgs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095,

departaments norāda sekojošo.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV 198095 norādīto informāciju, konstatējams, ka minēto protokolu ir sastādījis nevis Rīgas

pašvaldības policijas kārtībnieks kā norādīts Sūdzībā, bet Rīgas pašvaldības policijas vecākā inspektora p.i. /pers. C/.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 19.panta sesto daļu pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta

pirmās daļas 1.— 6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības. Savukārt likuma „Par policiju”

12.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības sastādīt

protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu

personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus

administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Tādējādi, tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par konstatētajiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policijas amatpersonām ir

piešķirtas ar likumu “Par policiju.”

Vērtējot Sūdzība norādītos argumentus, kas attiecas uz RDSN Nr.171 paredzēto lēmuma par atļaujas piešķiršanu pieņemšanas termiņu, minētā

lēmuma paziņošanas laiku un veidu, ka arī par neiespējamību gan pašam pārvadātājam, gan Rīgas pašvaldības policijas amatpersonām pārliecināties par

atļaujas esamību konkrētajā datumā, departaments norāda sekojošo.

Saskaņā ar RDSN Nr.171 49.punktu departaments viena mēneša laikā pēc 48.punktā minēto dokumentu saņemšanas, bet ne ātrāk kā Komisija ir

pieņēmusi lēmumu par licences izsniegšanu, pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju. Departaments pieņem

lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju pārvadātājam, ja pēdējā gada laikā pārvadātājam piešķirtā atļauja ir anulēta. Savukārt, minēto noteikumu

50.punkts nosaka, ka departamenta lēmums par atļaujas piešķiršanu tiek paziņots trīs darba dienu laikā no Departamenta lēmuma pieņemšanas dienas,

publicējot to Departamenta tīmekļa vietnē www.rdsd.lv.

Departamenta pieņemtais lēmums par atļaujas piešķiršanu iebraukšanai Vecrīgā ir uzskatāms par administratīvo aktu. Līdz ar to uz minēto lēmumu

ir attiecināmi Administratīvā procesa likuma noteikumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā

administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo

adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi —, neietekmē tā stāšanos spēkā. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka administratīvo aktu paziņo adresātam

atbilstoši Paziņošanas likumam.

Paziņošanas likuma 11.panta trešā daļa paredz, ka iestāde dokumentu paziņo ar publikāciju savā mājaslapā internētā ārējos normatīvajos aktos

noteiktajos gadījumos un kārtībā. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas

paziņošanas.

Ņemot vērā augstāk minētās tiesību normas, secināms, ka departamenta pieņemtais lēmums par speciālās atļaujas vieglo taksometru iebraukšanai

Vecrīgā piešķiršanu stājās spēkā nevis brīdī, kad minētais lēmums faktiski ir pieņemts, bet pēc tā paziņošanas, t.i. nākamajā dienā pēc attiecīgās

informācijas publicēšanas departamenta mājāslapā. Tādējādi, Rīgas pašvaldības policijas amatpersonai, 2016.gada 2.februārī pārbaudot departamenta

mājāslapā ievietoto informāciju par pārvadātājiem, kuriem ir piešķirta speciālā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā, un nekonstatējot starp

mājāslapā ievietotajā sarakstā norādītajiem pārvadātājiem SIA “/Nosaukums/”, pārbaudes brīdī bija iespēja pārliecināties par minētās atļaujas neesamību

pārvadātājam SIA “/Nosaukums/” (Iesniedzējam).

Attiecībā uz Sūdzībā minēto, ka departamenta mājas lapā rekvizīti pašvaldības nodevas samaksai tika ievietoti tikai 2016.gada 18.janvārī,

departaments norāda, ka informāciju par kontu, kurā ir ieskaitāma nodeva par atļaujas saņemšanu, pārvadātājs varēja uzzināt, sazinoties ar

departamentu, kura kontakti ir vispārpieejami un atrodami departamenta mājāslapā.

Papildus minētajam norādāms, ka departaments, saprotot, ka pārvadātājiem komercdarbības veikšanai ir ļoti svarīgi saņemt speciālās atļaujas

vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā, lēmumus par minēto atļauju piešķiršanu pieņem un informāciju par pieņemtajiem lēmumiem publicē ļoti operatīvi,

negaidot, kad beigsies RDSN Nr. 171 49.punktā noteiktais termiņš (viens mēnesis) lēmuma pieņemšana.

Turklāt, izvērtējot departamenta rīcībā esošo informāciju par Iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem speciālās atļauja vieglo taksometru

iebraukšanai Vecrīgā saņemšanai, departaments konstatēja, ka pieteikumu minētās atļaujas saņemšanai Iesniedzējs ir iesniedzis tikai 2016.gada

17.februārī, t.i. ievērojami vēlāk gan pēc informācijas publicēšanas departamenta mājsalapā par rekvizītiem pašvaldības nodevas samaksai, gan arī vēlāk

pēc Iesniedzēja izdarītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanas. Lēmums par speciālās atļaujas vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā piešķiršanu

Iesniedzējam tika piešķirts nākamajā dienā pēc pieteikuma iesniegšanas, t.i. 2016.gada 18.februārī, savukārt publicēts - 2016.gada 19.februārī, kas

apliecina departamenta operatīvu darbu saistībā ar lēmumu pieņemšanu minēto atļauju piešķiršanai pārvadātājiem.

Attiecībā uz Sūdzībā norādīto, ka iestāde nav pamatojusi, ko katrs konkrēts lietas materiāls lietā pierāda, kā arī nav vērtējusi sūdzības iesniedzēja

pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, departaments norāda sekojošo.

Saskaņā ar LAPK 274.panta otrās daļas 6.punktu lēmumā norāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem

pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti). Minētā tiesību norma nosaka, ka lēmumā jābūt norādītiem pierādījumiem, bet

nenosaka konkrēti kādā veidā pierādījumiem jābūt atspoguļotiem lēmumā, tajā skaitā nenosaka, ka iestādei ir pienākums norādīt lēmumā, ko pierāda

katrs konkrētais lietā esošais pierādījums. Izvērtējot lietas materiālus, departaments secina, ka Lēmumā ir uzskaitīti visi lietā esošie pierādījumi, tādējādi ir

ievērota LAPK 274.panta otrās daļas 6.punktā ietverta prasība.

Attiecībā uz Iesniedzēja argumentu, ka Lēmumā netika vērtēti Iesniedzēja sniegtie paskaidrojumi, departaments norāda sekojošo.

Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem Iesniedzējs nebija ieradies ne uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, ne arī uz

lietas izskatīšanu, kā arī nebija iesniedzis nekādus rakstiskus paskaidrojumus par lietas būtību. Ņemot vēra minēto, administratīvā pārkāpuma lietvedības

ietvaros netika iesniegti nekādi Iesniedzēja paskaidrojumi, kurus Kontroles dienesta amatpersonai būtu pienākums izvērtēt lēmuma pieņemšanas brīdī.

Tādējādi Iesniedzēja norādītais arguments nav pamatots.

Tādējādi, departaments secina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas noteikts RDSN

Nr.171 46.punktā un kas izpaudies kā pasažieru pārvadājuma ar vieglajiem taksometriem veikšana Vecrīgā bez saņemtas speciālās atļaujas vieglo

taksometru iebraukšanai Vecrīgā, par ko atbildība ir paredzēta RDSN Nr.171 64.punktā.

Sūdzībā norādīts, ka no Lēmuma nav skaidrs par kādu pārkāpumu iestāde ir piemērojusi sodu, jo Lēmumā norādīts, ka RDSN Nr.171 64.punkts

paredz naudas sodu EUR 150,00 apmērā, bet RDSN Nr.171 64.punkts par saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu paredz piemērot naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam 50 euro, bet pārvadātājam - 350 euro.

Vērtējot pārsūdzēto Lēmumu, departaments secina, ka lēmuma aprakstošajā daļā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, norādot, ka RDSN Nr.171

64.punkts paredz naudas sodu EUR 150,00 apmērā. Minētās pārrakstīšanās kļūdas rezultāta arī Lēmuma nolemjošajā daļā par administratīvo

pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta RDSN Nr.171 64.punktā, Iesniedzējam tika piemērots administratīvais sods - nauda sods EUR 150.00

apmērā (nevis EUR 350.00 apmērā, kā to paredz RDSN Nr.171 64.punkts).

Konstatējot, ka Iesniedzējam par konstatēto pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta RDSN Nr.171 64.punktā, ir uzlikts naudas sods, kas ir

mazāks par RDSN Nr.171 64.punktā noteikto, un ņemot vērā juridiskajā praksē pieņemto principu, ka iestāde, izskatot lietu saistībā ar personas, kura

saukta pie administratīvās atbildības, iesniegto sūdzību, nevar pieņemt šai personai nelabvēlīgāku lēmumu, departaments secina, ka Lēmuma uzliktais

nauda soda apmērs ir atstājams negrozīts.

Attiecība uz Iesniedzēja argumentu, ka no Lēmuma nav skaidrs par kādu pārkāpumu iestāde ir piemērojusi sodu, departaments norāda, ka no

Lēmuma aprakstošās daļas skaidri un nepārprotami izriet, ka minētais naudas sods ir uzlikts par pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta RDSN

Nr.171 64.punktā. Tāpat arī no iesniegtās Sūdzības un tajā ietvertās argumentācijas ir redzams, ka Iesniedzējs no pieņemtā Lēmuma ir sapratis, par kādu

pārkāpumu viņš tika saukts pie administratīvās atbildības.

LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tādējādi apstākļos, kad ir pierādīts Iesniedzēja izdarītais administratīvais pārkāpums, ņemot vērā Iesniedzēja izdarīta pārkāpuma raksturu un

būtību, departaments uzskata, ka konkrētajā gadījumā Iesniedzējam par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta RDSN Nr.171

64.punktā, piemērotais administratīvais naudas sods 350,00 EUR apmērā, ir atbilstošs Iesniedzēja izdarītajam pārkāpumam, LAPK 22.pantā

paredzētajam administratīvā soda mērķim un ir nepieciešams, lai audzinātu Iesniedzēju normatīvo aktu precīzas un stingras ievērošanas garā, kā arī

ieaudzinātu Iesniedzējā apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem, kuri viņam uzlikti kā pārvadātājam.

Ņemot vērā augstāk tekstā minēto, un pamatojoties uz LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, RDSN Nr.171 46., 64.punktu, Ministru kabineta

2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 „Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.1. un 19.punktu, Rīgas domes 2006.gada

24.janvāra nolikuma Nr.35 „Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” 7.2., 9.8. un 12.4.apakšpunktu, nolemts Rīgas domes Satiksmes

departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta priekšnieka /pers. F/ 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.274/2016-ls par administratīvā

soda 150 euro (viens simts piecdesmit euro) apmērā piemērošanu SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atstāt negrozītu, SIA

“/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pilnvarotās personas /pers. M/ sūdzību noraidīt.

2016.gada 25.jūlijā tiesā saņemta SIA /Nosaukums/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par iepriekš minēto lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka SIA /Nosaukums/ neatzina un neatzīst sevi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Rīgas Domes

Saistošajos noteikumos Nr.171 “Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma

zonā saistošie noteikumi” 46.punktā, viedokli pamatojot ar sekojošiem argumentiem:

2016.gada 2.februārī Bīskapa gātē 3, Rīgā, Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes amatpersonas veica SIA “/Nosaukums/” taksometra,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pārbaudi. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka minētā taksometra vadītājs /pers. I/ ir izdarījis administratīvo

pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Saistošo noteikumu Nr.171 46.punktā, kas nosaka, lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem

taksometriem Vecrīgā, pārvadātājam ir jāsaņem speciālā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā (turpmāk - atļauja).

Proti, par šo saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 50 euro, bet pārvadātājam - 350 euro.

Atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai, iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura

sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.171 63.punktu, Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests kontrolē šo saistošo noteikumu

prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu.

No Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” neizriet, ka Satiksmes departaments

būtu devis Rīgas pašvaldības policijai tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par Saistošo noteikumu Nr.171 46.punkta pārkāpumiem.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.171 50.punktu, Departamenta lēmums par atļaujas piešķiršanu tiek paziņots trīs darba dienu laikā no

Departamenta lēmuma pieņemšanas dienas, publicējot to Departamenta tīmekļa vietnē www.rdsd.lv.

Ņemot vērā to, ka lēmums par atļaujas pieņemšanu tiek paziņots trīs darba dienu laikā, publicējot to Departamenta tīmekļa vietnē

(httv://rdsd.lv/ielu-infrastruktura/vieglie- taksometri/pieskirtas-atlaufas-vieglo-taksometru-iebrauksanai-vecriga), pārvadātājam nav iespējas

ātrāk pārliecināties par atļaujas piešķiršanu. Minētajā vietnē nav arī norādīts datums, no kura pārvadātajam ir piešķirta atļauja.

Minēto noteikumu 66.punkts nosaka, ka Saistošo noteikumu 5.punkts, 46.punkts un 8.pielikums stājas spēkā 2016.gada l.februārī.

Tādējādi Rīgas pašvaldības policijas amatpersonām 2016.gada 2.februārī Bīskapa gātē 3, Rīgā nav un nebija iespējams pārliecināties par to, vai

pārvadātājam ir piešķirta atļauja, kā arī par to, no kura datuma šī atļauja ir piešķirta. Vēl jo vairāk, par to nav iespējams pārliecināties dienu pēc Saistošo

noteikumu Nr.171 46.punkta spēkā stāšanās dienas.

Dotajā gadījumā izveidojas absurda situācija, kurā pārvadātājam, iesniedzot Saistošajos noteikumos Nr.171 noteiktajā kārtībā paredzētos

dokumentus, tiek liegta iespēja veikt pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā līdz 2016.gada 3.februārim vai trīs darba dienām no

atļaujas faktiskas saņemšanas.

Iestādes direktors nepareizi ir interpretējis Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, kas nosaka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā

administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo

adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi, — neietekmē tā stāšanos spēkā.

Konkrētajās atļaujas ietver sevī materiāltiesisko termiņu, proti, atļauja (labvēlīgs administratīvais akts - obligāts) stājas spēkā ar lēmuma par atļaujas

piešķiršanu pieņemšanas brīdi, savukārt Pašvaldības policijas darbiniekiem nav iespējams pārliecināties par atļaujas piešķiršanu, līdz tā nav publicēta

Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā, lai arī tā ir stājusies spēkā jau ātrāk.

Papildus jānorāda, ka Saistošo noteikumu Nr.171 49.punkts nosaka, ka Departaments viena mēneša laikā pēc 48.punktā minēto dokumentu

saņemšanas, bet ne ātrāk kā Komisija ir pieņēmusi lēmumu par licences izsniegšanu, pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu

piešķirt atļauju. Departaments pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju pārvadātājam, ja pēdējā gada laikā pārvadātājam piešķirtā atļauja ir anulēta.

Minēto noteikumu 56.punkts nosaka, ka nodeva jāsamaksā pirms atļaujas piešķiršanas, un atļaujā piešķirto tiesību neizmantošanas gadījumā

samaksātā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta.

Ņemot vērā to, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā rekvizīti pašvaldības nodevas samaksai tika ievietoti tikai 2016.gada

18.janvārī un Departamentam ir pienākums pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju viena mēneša laikā no

dokumentu saņemšanas, tajā skaitā, nodevas apmaksas apliecinoša dokumenta saņemšanas, rodas absurda situācija, jo Rīgas domes Satiksmes

departaments faktiski, ievērojot Saistošos noteikumus Nr.171, var liegt pārvadātājam saņemt atļauju veikt pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem

taksometriem Vecrīgā līdz 2016.gada 18.februārim, un papildus trīs darba dienas līdz faktiski piešķirtās atļaujas publicēšanai (paziņošanai pārvadātājam),

sodot gan pārvadātāju, gan vieglā taksometra vadītāju par minēto noteikumu pārkāpumu.?

SIA “/Nosaukums/”, ir piešķirta atļauja, par ko ir iespējams pārliecināties Rīgas domes Satiksmes departamenta tīmekļa vietnē www.rdsd.lv, līdz

ar to sūdzības iesniedzējs nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Proti, administratīvais pārkāpums ir novērsts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pants “Administratīvā soda mērķis” nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab

tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Lēmumā Iestādes direktors norāda uz kļūdu Sākotnējā lēmumā, kā rezultātā par Saistošo noteikumu Nr.171 64.punktā norādīto naudas sodu

EUR 350,00, Iestāde ir piemērojusi sodu EUR 150,00 apmērā, proti, pretēji Saistošo noteikumu Nr.171.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestādes direktors tālāk norāda, ka sūdzības iesniedzējam piemērotais sods EUR 350,00 apmērā ir atbilstošs

izdarītajam pārkāpumam. Proti, atkārtoti Iestādes direktors Lēmumā neskaidri nosaka piemērotā soda apmēru, kā arī neskaidri vērtē lietas faktiskos

apstākļus un noteikto sodu, neiedziļinoties Lēmuma pieņemšanā pēc būtības, bet izmantojot formāls (iepriekš izmantotas) frāzes vērtējuma veikšanai par

soda apmēru.

Dotajā gadījumā Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors, piemērojot

sūdzības iesniedzējam administratīvo sodu, nesasniedz administratīvā soda mērķi, ir pārkāpis LAPK procesuālo kārtību, ir formāli piemērojis normatīvos

aktus, neskatot lietu pēc būtības un nevērtējot lietā būtiskus apstākļus. Šāda formāla tiesību normu piemērošana, ierobežojot pārvadātāja un pārvadātāja

vieglo taksometru vadītāju tiesības, saucot gan pārvadātāju, gan taksometra vadītāju pie administratīvās atbildības īsi pēc Saistošo noteikumu spēkā

stāšanās, negodprātīgi un formāli pilda likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 11.punktā noteikto autonomo funkciju - izsniegt atļaujas un

licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēja darbībās nav Saistošo noteikumu Nr.171 46.punktā paredzētā pārkāpuma sastāva, proti, tas nav

konstatēts un pierādīts LAPK noteiktajā kārtībā, līdz ar to sūdzības iesniedzējs nepamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības.

Lūdza tiesu atcelt Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktora /pers. B/ 2016.gada 31.maija lēmumu Nr.DS-16-1497-nd un administratīvā

pārkāpuma lietas lietvedību izbeigt.

Ņemot vērā visu augstāk minēto Pieteicējs uzskata, ka lietā nav pierādīta Pieteicēja vaina, Lēmums ir pieņemts pieļaujot gan būtiskus procesuālos

pārkāpumus, gan pamatojoties uz tādiem normatīviem aktiem, uz kuriem nevar pamatoties, līdz ar ko Lēmums ir prettiesisks un atceļams.

Tiesā papildus netika saņemti papildinājumi nedz no sūdzības iesniedzēja, nedz no Iestādes.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā.

Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējam Rīgas pašvaldības policijas vecākā inspektora p.i. /pers. C/ 2016.gada 14.martā sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095 par to, ka 2016.gada 2.februārī pulksten 11.35 Rīgā, Bīskapa gātē 3 pieļāva, ka ar SIA

“/Nosaukums/” vieglo taksometru Ford S-Max, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, veica pasažieru komercpārvadājumus Vecrīgā, bez

noteiktā kārtībā izsniegtas speciālās atļaujas vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgas teritorijā. Ar savām darbībām pārkāpjot Rīgas domes 2015.gada

13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 „Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša

režīma zonā saistošie noteikumi” 64.punktu.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta priekšnieks /pers. F/ 2016.gada 5.aprīlī, izskatot

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 198095, pieņēma lēmumu Nr. 274/2016-ls un nolēma saukt SIA “/Nosaukums/”, ar reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu EUR 150 apmērā.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora /pers. B/ 2016.gada 31.maija lēmumu Nr. DS-16-1497-nd SIA “/Nosaukums/”, ar

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, sūdzība noraidīta un atstāts spēkā Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes

Kontroles dienesta priekšnieks /pers. F/ 2016.gada 5.aprīļa lēmums Nr. 274/2016-ls.

Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 „Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo

taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” 46.punkts nosaka, ka, lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem

Vecrīgā, pārvadātājam ir jāsaņem speciālā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā (turpmāk - atļauja). Šo noteikumu 64.punkts nosaka, ka par

šo saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 50 euro, bet pārvadātājam - 350 euro.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 „Vieglo taksometru

pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” 64.punktu, ir jākonstatē, ka

sūdzības iesniedzējam SIA /Nosaukums/ un vadītājam /pers. I/ 2016.gada 2.februārī nebija Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu

Nr.171 „Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie

noteikumi” 46.punktā noteiktā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā.

Lietā nav strīda par to, ka ne sūdzības iesniedzējam SIA /Nosaukums/, ne SIA /Nosaukums/ taksometra vadītājam /pers. I/, 2016.gada 2.februārī

nebija Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 „Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo

taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” 46.punktā noteiktā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā, ko neapstrīd arī pats

sūdzības iesniedzējs.

Kā arī lietā nav strīda par to, ka SIA “/Nosaukums/”, ar reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir piešķirta atļauja, pamatojoties uz SIA

/Nosaukums/ 2016.gada 17.februāra iesniegumu, lēmums par speciālās atļaujas vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā piešķiršanu SIA /Nosaukums/

tika pieņemts nākamajā dienā pēc pieteikuma iesniegšanas, t.i., 2016.gada 18.februārī, savukārt publicēts - 2016.gada 19.februārī.

Līdz ar ko tiesas ieskatā, konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā nav izskatāms jautājums par Rīgas domes 2015.gada

13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 „Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru

iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” paredzēto kārtību šo noteikumu 46.punktā paredzēto atļauju iegūšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību Latvijas APK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šī panta 4.daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par

pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi

amatpersona.

Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā - paziņojumā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav

konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai protokola neatbilstību patiesajiem lietas

apstākļiem.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norāda, ka pašvaldības policijas darbiniekam nebija tiesību sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, jo

saskaņā ar RDSN Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171, 63.punktu, Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles

dienests kontrolē šo saistošo noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo saistošo

noteikumu pārkāpšanu.

Tiesa vērš uzmanību uz to, ka tiesību normu juridiskais spēks ir atkarīgs: 1) no institūcijas, kura to ir pieņēmusi, 2) no tiesību normas pieņemšanas

kārtības. Piemēram, tiesību normai, kuru pieņēmusi Saeima, ir augstāks juridiskais spēks nekā tiesību normai, kuru pieņēmusi pašvaldība.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 19.panta sesto daļu pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta

pirmās daļas 1.— 6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības. Savukārt likuma „Par policiju”

12.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības sastādīt

protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu

personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus

administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Līdz ar to, tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par konstatētajiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policijas amatpersonām ir

piešķirtas ar likumu „Par policiju” un nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Tiesa secina, ka gan pašvaldības policijas inspektors sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu, gan iestāde, pieņemot lēmumu,

konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu.

Tiesa atzīst, ka iestādes Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā nav norādījis tādus pierādījumus vai argumentus, kas nebūtu norādīti pirmajā sūdzībā

Iestādei un attiecīgi arī vērtēti Iestādes lēmumā.

LAPK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes Lēmuma pamatojumu, kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa

atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi. Tiesa tiem pievienojas un šādā gadījumā to atkārtota

atreferēšana nav nepieciešama.

Atbilstoši LAPK 289.6 pantā noteiktajam tiesai nav iemesla konstatēt tādus apstākļus, kas liecinātu par to, ka nav noticis protokolā fiksētais

administratīvais pārkāpums. Protokolā ir fiksēts arī tā izdarītājs un nav iemesla uzskatīt, ka minētā persona (šai gadījumā juridiskā persona) nav saucama

pie administratīvas atbildības un sodāma par pārkāpumu, nav atbildību ietekmējošu apstākļu. Par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība, kā

redzams jau no lēmumā minētā, sods ir piemērots ievērojami zemāks par attiecīgos noteikumos paredzēto summu un Iestāde pēc pirmās sūdzības

izskatīšanas ir izsmeļoši atreferējusi Iesniedzējam pat radušos kļūdu un izmantoto labvēlīguma principu atstājot nemainīgu noteikto naudas soda summu.

Tiesai nav informācijas par transportlīdzekļa sodīšanu un tas nav arī pārsūdzētais fakts.

Tiesa konkrētajā gadījumā nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā

Lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants nav piemērojams, turklāt pastāv tiesiskais regulējums,

kas uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma

ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus. Turklāt, iepazīstoties ar SIA /Nosaukums/ sūdzību secināms, ka SIA /Nosaukums/ nenožēlo izdarīto un

nekas neliecina, ka atturēsies atkāroti izdarīt līdzīgus pārkāpumus.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka piemērojot administratīvo soda Iestāde ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Iestāde, izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no

tiem izrietošos loģiskos secinājumus.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

no s pri e da

Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktora /pers. B/ 2016.gada 31.maija lēmumu Nr. DS-16-1497-nd atstāt negrozītu, bet SIA

“/Nosaukums/”, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2017.gada 27.martā.

Tiesnese G.Čepule