Court orders employer to pay unpaid wages and state court fees to employee in labor dispute case.

Lieta Nr. C30459014 Lietvedības Nr. C1618-15/3

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 5.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zute ar tiesas sekretāri R.Ližbovsku, tulci I.Novoseļcevu piedaloties prasītājam /pers. C/ 2015.gada 21.aprīlī izskatījusi atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA „24H apsardze” par nesamaksātās darba samaksas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2014.gada 10.jūnijā prasītājs /pers. C/ vērsies tiesā pret atbildētāju SIA „24H apsardze” ar prasību par nesamaksātās darba samaksas piedziņu. Prasībā prasītājs norādījis, ka 28.03.2013. starp prasītāju un darba devēju SIA „24H apsardze” ticis noslēgts darba līgums Nr.01/13, prasītājs pieņemts darbā par apsargu, nepilna laika summēto darba laiku, ar ne mazāk kā 8 stundām mēnesī, ar noteiktu stundas likmi 1,25 Ls ( EUR 1,78) stundā, darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar līguma nosacījumiem darba alga bija jāizmaksā par iepriekšējo mēnesi līdz nākošā mēneša 25.datumam, katru mēnesi darba algu saņēmis nepilnā apmērā, sākot ar 2014.gada janvāri atbildētājs nav izmaksājis darba algu vispār.

Darba laiku uzskaiti darbinieks veicis pats, ierodoties darba vietā parakstoties žurnālā, darbs noticis pa maiņām, pa 24 stundām diennaktī. Objektā nodarbināti trīs apsargi, katrs apsargs beidzot maiņu ar savu parakstu apliecināja savas maiņas beigas un nostrādātās stundas. Darba alga tikusi izmaksāta vienīgi avansa apmērā, pārējā algas daļa solīta izmaksāt ar nokavēšanos, uzticējies darba devēja labticībai. 25.02.2014. uzrakstījis darba devējam iesniegumu par ikgadējo atvaļinājumu, pēc atvaļinājuma izmantošanas nav saņēmis no darba devēja ne darba grafiku, ne paziņojumu par atlaišanu. 20.03.2014. vērsies Darba inspekcijā, pamatojoties uz sniegto atbildi ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Darba devējs nav atsaucies uz Darba inspekcijas uzaicinājumu, vienīgais veids kā saņemt neizmaksāto darba algu ir vērsties tiesā. Neizmaksātā darba alga par laika periodu no 01.04.2013. līdz 31.12.2013. sastāda EUR 3458,21 (Ls 2430,44), no 01.01.2014. līdz 2014.gada maijam EUR 1319,16, kopā EUR 4777,37. Prasība pamatota uz Darba likuma 28., 30., 67. - 69.pantiem, 73., 128.panta trešo daļu, Darba strīda likuma 7.panta trešās daļas trešo punktu, Civillikuma 1838.pantu, Civilprocesa likuma 93.pantu. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja neizmaksāto darba algu EUR 4777,37.

Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesai paskaidrojumus par iesniegto prasību nav iesniedzis. Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem. Atbildētājs SIA “/Nosaukums A/” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Atbildētājs uz tiesu aicināts, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja juridisko adresi, kas ir arī atbildētāja Komercreģistrā reģistrētā juridiskā adrese. Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Ņemot vērā to, ka nav nodibināti Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētie iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja pārstāvja piedalīšanās. Ņemot vērā, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu lietā.

Motīvu daļa.

Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Lietā nav strīda, ka pamatojoties uz 2013.gada 28.martā starp pusēm noslēgto darba līgumu Nr.01/13, prasītājam nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju un prasītājs pieņemts darbā par apsargu, un atbilstoši Darba līguma 1.3. punktam prasītājs uzsācis darbu 01.04.2013., darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku ar pārbaudes termiņu līdz 30.06.213. Saskaņā ar darba līguma 4.1.1. noteikta stundas tarifa likme Ls 1,25 stundā, darba samaksu izmaksā pārskaitot uz bankas kontu vai skaidrā naudā katra mēneša 25 datumā (darba līguma

4.3.punkts). Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka prasītājs strādāja pie atbildētāja kā darba ņēmējs,

veicot objekta apsardzes darbus. Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu, kurš nosaka, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 69.pants noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksājama pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs. Prasītājs norādījis, ka darba devējs nav veicis darba samaksu pilnā apmērā par periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada maijam, lūdzis piedzīt neizmaksāto darba samaksu un atvaļinājuma naudu kopējās summas EUR 4777,37 apmērā.

Saskaņā ar Darba likuma 71.pantu, kurā noteikts, ka izsniegt darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ka arī nostrādātās stundas, ir darba devēja pienākums. Arī tiesību doktrīnā ir norādīts uz darba devēja pienākumu izsniegt rakstveida aprēķinu ikreiz, kad tiek izdarīta samaksa (sk.Gailums, I. Darba likums. Komentāri. Tiesu prakse. C daļa (28.-99.pants). Rīga: Gailuma juridiskā biznesa biroja izdevniecība, 2002, 24.lpp).

Prasītājs lūdzis piedzīt neizmaksāto darba algu par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada maijam. Atbilstoši Darba likuma 31.panta pirmajai daļai visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajam attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Savukārt, saskaņā ar panta otro daļu, ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz. Tiesa atzīst, ka prasītajam ir pamats prasīt nepilnīgi izmaksāto darba algu par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa.

Kā atzīts judikatūrā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 14.februāra spriedums Lietā Nr. SKC-54), tad tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde, jo primārais darba līgumā ir padarītais darbs, no kā, atbilstoši Darba likuma 28.pantam un 59.pantam, izriet darba devēja pienākums samaksāt par padarīto darbu. Lietā nav strīda, ka prasītājs darba devējam 2014.gada 25.februārī uzrakstījis un iesniedzis darba devējam iesniegumu par ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājumu (četras kalendārās nedēļas) izmantojis.

Saskaņā ar Darba likuma 149.pantu, ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gada var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu.

Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Turklāt likums paredz, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo atvaļinājumu nav izmantojis.

No lietai pievienotām darba laika uzskaites tabelēm un Darba algas aprēķina par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 25.februārim prasītājs nostrādājis 2649 stundas, kopā aprēķinājis darba algu, kurā ieskaitīta neizmaksātā atvaļinājuma nauda EUR 597,13, prasītājs aprēķinājis kopējo summu EUR 5496,06 apmērā. No lietai pievienotajiem maksājuma uzdevumiem redzams, ka atbildētājs prasītājam par laika periodu no 30.05.2013. līdz 13.01.2014. izmaksājis darba algu, kompensāciju kopējās summas EUR 718,69 apmērā.

Prasītājs tiesas sēdē norādīja, ka no 2014. gada janvāra darba samaksu par 2013.gada decembri, 2014.gada janvāri un februāri un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nav saņēmis vispār, tiesa ņemot vērā Civilprocesa likuma 192. panta nosacījumus par prasījuma robežu ievērošanu, kā arī ņemot vērā Civillikuma 1838.panta nosacījumus, ka faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, atzīst par pamatotu no atbildētāja prasītāja labā piedzīt aprēķināto un neizmaksāto darba samaksu par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014. gada 25.februārim un atvaļinājuma naudu EUR 4777,37 apmērā, kā lūdzis prasītājs.

Atbildētājs prasītāja norādītos faktus un iesniegtos pierādījumus nav apstrīdējis, tāpēc tie, ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, ir atzīstami par pierādītiem. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka minētā darba samaksa būtu izmaksāta pilnā apmērā. Tiesai nav iemeslu neticēt prasītāja norādītajam, ka viņam joprojām nav izmaksāta darba samaksa par prasības pieteikumā norādīto periodu, jo atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par prasītājam izmaksātajām summām un nav sniegusi iebildumus prasībai.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai darba samaksu apliecinošus dokumentus, līdz ar to neizmaksātā darba samaksa EUR 4777,37 apmērā piedzenama no atbildētāja ar spriedumu. Tā kā tiesai nav pienākuma rēķināt valstij pienākošos nodokļus, tad atbildētājam uzliekams par pienākumu nomaksāt likumā noteiktos nodokļus no neizmaksātās darba samaksas. Civilprocesa likuma 42.panta 1.daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, par prasību no EUR 2135 līdz EUR 7114 maksājama valsts nodeva EUR 320,10 plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 EUR. Tā kā prasītājs no valsts nodevas samaksas ir atbrīvots ar likumu, valsts nodeva valsts ienākumos piedzenama no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai daļai – piedzītā summa ir EUR 4777,37 un valsts nodeva jāmaksā 425,80 euro apmērā. Tiesas izdevumos ietilpst arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta 2.daļa), kas konkrētajā lietā ir 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 42., 43., 74., 93., 96., 97.pantu, 189.-195., 199.,

204 ., 208.1 pantiem, tiesa nosprieda:

apmierināt /pers. C/, personas kods /personas kods/ prasību pret SIA „24H apsardze”, vienotais reģistrācijas Nr.40003777165 par nesamaksātās darba samaksas piedziņu. Piedzīt no SIA „24H apsardze”, vienotais reģistrācijas Nr.40003777165, /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā nesamaksāto darba samaksu EUR 4777,37 (četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit septiņi euro un 37 centi) apmērā.

Piedzīt no SIA „24H apsardze”, vienotais reģistrācijas Nr.40003777165, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 425,80 (četri simti divdesmit pieci euro un 80 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro 70 centi), nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu ir iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā. Noteikt SIA „24H apsardze”, ka spriedums izpildāms labprātīgi – 10 (desmit) dienu laikā, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Atbildētājs tiesīgs 20 dienu laikā no pilna sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna. Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2015.gada 19.maijs.

Tiesnese A.Zute