Court dismisses appeal against agricultural fund rejection based on insufficient economic viability and cash flow projections.

Lietas Nr. A420247124

AA43-0257-26/16

ECLI:LV:ADAT:2026:0311.A420247124.8.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 11.martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Valters Poķis, tiesneses Līga Hāzenfuse un Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par Lauku

atbalsta dienesta 2024.gada 28.oktobra lēmuma Nr.10.5.1-15/24/3862-e atzīšanu par prettiesisku un mantisko

zaudējumu (izdevumi par juridisko palīdzību) 484euroapmērā atlīdzināšanu, sakarā ar /Persona A/ apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 27.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /Persona A/ 2024.gada 28.jūnijā Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) elektroniskajā

pieteikšanās sistēmā Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas

stratēģiskā plāna 2023.–2027.gadam intervences „Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās” 2.kārtas

ietvaros iesniedza projektu Nr.24-09-C0LA0501-000048 „Ilggadīgie stādījumi” (turpmāk – projekts).

Secinot, ka projekta iesniegumā plānotās investīcijas neapliecina, ka tiks sasniegts pasākuma un projekta mērķis,

dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvalde 2024.gada 19.septembrī pieņēma lēmumu Nr.09.3-

11/24/726-e (turpmāk – sākotnējais lēmums) par projekta iesnieguma noraidīšanu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja dienesta direktoram, kurš ar 2024.gada 28.oktobra

lēmumu Nr.10.5.1-15/24/3862-e (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāja spēkā sākotnējo lēmumu.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, norādot turpmāk minēto.

[2.1] Dienests gan sākotnējā lēmumā, gan pārsūdzētajā lēmumā kā pamatojumu projekta iesnieguma noraidīšanai ir

norādījis Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumi Nr.306 ,,Valsts un Eiropas Savienības atbalsta

piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās

lauku saimniecībās" 2023.–2027. gadam” (turpmāk – noteikumi Nr.306) 13. un 16.punktu. Proti, saimnieciskās

darbības uzsākšanas gadījumā neto apgrozījums no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes jāpalielina

vismaz par 10 procentiem no projektā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām (projekta attiecināmās izmaksas

22 894 euro, minimālais sasniedzamais rādītājs 2289 euro) un, ja tiek ierīkoti ilggadīgie stādījumi, papildus

jānodrošina ražošanas resursa pieaugums. Atbilstoši noteikumu Nr.306 16.punktā minētajam, šis darbības rādītājs,

atbalsta saņēmējam ierīkojot ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, jāsasniedz ceturtajā noslēgtajā gadā pēc

projekta īstenošanas.

Iesniedzot projekta iesniegumu un arī sūdzību, pieteicēja skaidroja to, kā projekta ietvaros ir plānots sasniegt šo

radītāju (projekta ietvaros tas ir 17,17%, sasniedzamais rādītājs aprēķināts 3951 euro), tādējādi projekta iesniegums

ir noraidīts nepamatoti.

[2.2] Projekta ietvaros ir paredzēts, pirmkārt, audzēt lielaugļu lazdas un iegūt riekstu ražu, otrkārt, papildus ražot

trifeļu sēnes. Jebkura lauksaimniecības aktivitāte (produkcijas ražošana) ietver sevī zināmus riskus. To apzinoties,

pieteicēja ir izvēlējusies dažādot saražotās produkcijas klāstu un izvēlējusies dažādus stādus, lai būtu iespēja šos

riskus samazināt un gūt ieņēmumus gan no riekstu ražošanas, gan no trifeļu audzēšanas.

[2.3] Pārsūdzētajā lēmumā kļūdaini norādīts, ka pieteicēja ražošanas procesa aprakstus sniegusi tieši par trifeļu

audzēšanas procesu. Projekta ietvaros galvenokārt ir aprakstīta lazdu riekstu audzēšana un, pamatojoties uz to, arī ir

veikti projekta ietvaros norādītie aprēķini. Kas attiecas uz projektā paredzēto parasto lazdu stādu ar vasaras trifeles

mikorizu iegādi, tad šāda iegāde ir plānota galvenokārt, lai dažādotu šķirnes un varētu veiksmīgāk noritēt lazdu

apputeksnēšanās.

[2.4] Lai pieņemtu negatīvu lēmumu, dienestam bija jānorāda pierādījumi un pamatojums attiecībā uz noteikumu

Nr.306 13. un 16.punktā norādīto nosacījumu neizpildīšanu. Sākotnējā lēmumā norādītas vispārīgas frāzes, bet

pārsūdzētajā lēmumā jau norādīti pavisam atšķirīgi apstākļi un pamatojums. Proti, ka pretendents, prognozējot

riekstu ražu, nav ņēmis vērā audzētāju pieredzi.

Attiecībā uz riekstu audzēšanu ir ietverts tikai vienas /Nosaukums C/ viedoklis par lazdu riekstu audzēšanas

procesu, kas nevar kalpot par pamatu secinājumu izdarīšanai, nevērtējot citu riekstu audzētāju viedokli. Projekta

iesniegumā pieteicēja norādīja, ka ir izvērtējusi dažādus viedokļus par riekstu audzēšanas procesu, turklāt ne tikai

Latvijas audzētāju pieredzi, bet arī Lietuvas riekstu ražotāja /Persona B/ pieredzi, apmeklējot viņa saimniecību

Kauņas rajonā, kur rieksti tiek audzēti 21 ha platībā. Tāpēc arī pieteicēja ir iegādājusies lielaugļu lazdu stādu

šķirnes „Katalonskij” un „Cosford” un plāno papildus iegādāties „Tonda Gentile Hazel” stādus, kuri ir atzīti par

atbilstošiem mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Attiecībā uz stādu iegādi pieteicēja ir uzklausījusi arī Francijas stādu

ražotāja viedokli un ieteikumus stādu izvēlē, jo arī citi klienti Latvijā ir iegādājušies šos stādus. Tāpat pieteicēja

divus gadus pēc kārtas ir iegādājusies lielaugļu lazdu stādus no uzņēmuma /Nosaukums D/, kas atrodas /Adrese A/.

Ar /Persona D/ pārrunāti jautājumi par riekstu audzēšanu.

Līdz ar to pilnībā ir noraidāms dienesta lēmumā secinātais par to, ka nav ņemts vērā audzētāju viedoklis.

Attiecībā uz ziemcietību pieteicēja jau sniegusi argumentus sūdzībā, savukārt tieši par lazdu ziedēšanu viņai nebija

iespējams sniegt savu viedokli, jo tas sākotnējā lēmumā nebija norādīts.

[2.5] Dienests savā novērtējumā par riekstu cenām ir norādījis Latvijā no citām Eiropas Savienības valstīm ievestu

vai no trešajām valstīm importētu riekstu cenu, kura pilnīgi noteikti nav salīdzināma ar pašu ražotu riekstu cenu.

Riekstu cena noteikta, konsultējoties ar /Nosaukums D/ (tā pati /Nosaukums C/), šāda cena ir norādīta arī

/Nosaukums C/Facebooklapā, kā arī šāda cena tiek piedāvāta visiem interesentiem, kas vēlas iegādāties riekstus no

saimniecības, un, kā e-pasta sarakstē norādīja /Persona D/, cena 10euro/kg klientiem ir pilnībā pieņemama. Veicot

aprēķinus, nelobītu riekstu cena projektā tika noteikta pat zemāka, nekā to piedāvā /Nosaukums D/, jo aprēķiniem

izmantota cena 9euro/kg, pie kuras būtu jāsasniedz apgrozījuma rādījums 3951 euro (439 kg × 9 euro/kg), kas

pārsniedz noteikto minimālo rādītāju 2289 euro.

Ja aprēķiniem būtu paņemta no trešajām valstīm ievesto riekstu cena 6,39 euro/kg, arī šādā gadījumā minimālais

rādītājs tiktu sasniegts, jo apgrozījums būtu 2805 euro (439 kg × 6,39 euro/kg), kas pārsniedz noteikto minimālo

sasniedzamo slieksni 2289 euro.

[3] Rakstveida paskaidrojumā tiesai dienests norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Lai gan pieteicēja

norāda, ka projekta iesnieguma mērķis ir uzsākt lazdu riekstu audzēšanu, ieguldījumi paredzēti tieši trifeļu sēņu

audzēšanai. Savukārt lazdu riekstu ražas iegūšana ir augstam riskam pakļauta ražošana, kur nevar garantēt, vai tiks

gūta plānotā raža. Pieteicējas ieguldījumi negarantē projekta mērķa – attīstīt konkurētspējīgu saimniecību –

sasniegšanu. Pieteicējai, sagatavojot projekta iesniegumu, jāspēj pierādīt dienestam, ka projekts ir ekonomiski

pamatots. Projektā ietvertajai informācijai jau sākotnēji ir jābūt korektai. Ļaujot projektā ietvert jaunu informāciju,

kas būtiski groza sākotnējo, tiktu būtiski pārkāpts vienlīdzības princips un pārējie atbalsta pretendenti tiktu

nostādīti nevienlīdzīgā situācijā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 27.maija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Saskaņā ar noteikumu Nr.306 13., 14., 15. un 16.punktu atbalsta saņēmējam pēc projekta īstenošanas ir

jāsasniedz konkrētus saimnieciskās darbības rādītājus vai mērķus, kuri norādīti darbības plānā. Turklāt šos

saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējam ir jāsasniedz otrajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas,

tos nepazeminot visā turpmākajā uzraudzības periodā, bet ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumu gadījumā

attiecīgos rādītājus ir jāsasniedz ceturtajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.

Attiecīgi dienesta pienākums ir vērtēt plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo

mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.

Lietā nav strīda par to, ka dienests ir pildījis minēto pienākumu un vērtējis pieteicējas projektā plānoto ieguldījumu

atbilstību sasniedzamajiem mērķiem. Strīds lietā ir par to, vai dienests šīs vērtēšanas rezultātā pamatoti secinājis, ka

projektā plānotās investīcijas neapliecina, ka tiks sasniegts pasākuma un projekta mērķis.

[4.2] Pieteicēja projektā plānojusi uzsākt lauksaimniecības saimniecisko darbību, audzējot lazdas ar trifeles sēņu

micēliju un parastos ozolus ar trifeles sēņu micēliju, rezultātā iegūstot lazdu riekstus un trifeļu sēnes.

Lai to īstenotu, pieteicēja projekta ietvaros paredzējusi iegādāties 180 lielaugļu lazdas stādu ar trifeles mikorizu, 45

parastās lazdas ar trifeles mikorizu un 45 parastos ozolus ar trifeles mikorizu, kā arī minitraktoru un frēzi, lai

nopļautu izaugušo zāli, apstrādātu zemi un veiktu kaļķošanu.

Projekta īstenošanas rezultātā pieteicēja plānojusi, ka ceturtajā gadā, kad iegādātās 225 lazdas būs sasniegušas 5

gadu vecumu, no 180 lielaugļu lazdām plānots iegūt 450 kg riekstu (5kg×180×0,5 koeficients), no 45 parastajām

lazdām plānots iegūt 45 kg riekstu (2kg×45×0,5 koeficients). 2025.gadā iestādītās lazdas neražos vēl pilnvērtīgi,

tāpēc pie aprēķina ir piemērots 0,5 koeficients. Kopā tie būtu 655 kg riekstu, pieņemot, ka daļa no riekstiem būs

brāķēta un iespējamais rezultāts var būt mazāks (kļūdas aprēķinos), sagaidāmā raža būs 439 kg (raža samazināta

par 1/3). Tādējādi, tirgojot riekstus par 9 euro/kg (nelobītu riekstu cena tirgū ir 10 euro/kg), 2029.gadā pieteicēja

plānojusi ienākumus 3951 euro apmērā. Savukārt, ņemot vērā trifeļu ražotāju un stādu audzētāju norādīto

informāciju, ka pirmā raža varētu būt stāda piektajā līdz septītajā gadā, pirmo trifeļu ražu pieteicēja plānojusi

2031.gadā (6 gadi no iestādīšanas).

[4.3] Vērtējot pieteicējas projektā plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, dienests

konstatējis, ka:

1) projekta ieguldījumi primāri paredzēti trifeļu sēņu audzēšanai, jo tajā paredzēts iegādāties lazdas un ozolu stādus

ar trifeles mikorozu, lauksaimniecības traktors tiks izmantots kaļķošanai, lai nodrošinātu atbilstošu pH līmeni

trifeļu audzēšanai un trifeļu dārza kopšanai, un projekta iesnieguma B.1.tabulā „Projekta apraksts” sniegtie

ražošanas procesa apraksti ir sniegti tieši par trifeļu audzēšanai piemērotiem stādiem un trifeļu audzēšanas procesu;

2) prognozējot riekstu ražu, nav ņemti vērā to negatīvi ietekmējoši faktori, tai skaitā viens no nozīmīgākajiem –

ziemcietība un temperatūras ietekme uz ražu lazdu ziedēšanas laikā;

3) nelobīto riekstu cena plānota 9-10 euro/kg, kas ir augstāka par tirgus cenu (tirgū pieejami piedāvājumi par 6,39

euro/kg un 5 euro/kg.

Dienests arī secinājis, ka pieteicēja nav plānojusi ieguldījumus saistībā ar trifeļu audzēšanu. Pieteicēja nav

prognozējusi, ka ieņēmumi tiks gūti darījumdarbības plāna laikā. Savukārt projektā noteiktais mērķis – lazdu

riekstu ražas iegūšana – ir augstam riskam pakļauta ražošana, kur nevar garantēt, vai tiks gūta plānotā raža.

Tādējādi projektā paredzētie ieguldījumi negarantē tā mērķa sasniegšanu un konkurētspējīgas saimniecības

attīstīšanu.

Tiesa atzīst par pamatotiem iepriekš minētos dienesta secinājumus.

Pieteicējas projekts nepārliecina, ka tajā paredzētie ieguldījumi ceturtajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas

nodrošinās konkrēta apmēra lazdu riekstu ražu, šo apmēru nepazeminot visā turpmākajā uzraudzības periodā,

turklāt lielākā ieguldījumu daļa ir vērsta nevis uz riekstu ražas iegūšanu, bet gan uz trifeļu audzēšanas uzsākšanu,

kas liecina par sasniedzamo mērķu nesamērību ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.

Kaut arī pieteicēja uzsver, ka projekts primāri paredzēts lazdu riekstu nevis trifeļu audzēšanai, tajā paredzētie

ieguldījumi liecina par pretējo. Proti, projektā paredzēts iegādāties lazdas un ozolu stādus ar trifeles mikorozu, tātad

visi stādi ir paredzēti tieši trifeļu audzēšanai. Tāpat projektā paredzēts iegādāties arī lauksaimniecības traktoru un

zemes frēzi, lai nodrošinātu kaļķošanu un zemes apstrādi, kas vislielākajā mērā ir nepieciešami tieši trifeļu

audzēšanai.

Tā kā pieteicēja pati projektā norāda, ka pirmā trifeļu raža sagaidāma pēc 5 līdz 7 gadiem, tas neatbilst konkrētā

atbalsta nosacījumam par saimnieciskās darbības rādītāju sasniegšanu ceturtajā noslēgtajā gadā pēc projekta

īstenošanas.

[4.4] Attiecībā par lazdu riekstu audzēšanu un no tās plānotajiem ienākumiem dienests pamatoti norādījis, ka

pieteicēja nav ņēmusi vērā virkni apstākļu, kas būtiski negatīvi ietekmē riekstu ražu un tās apmēru.

Viens no šiem būtiskajiem apstākļiem ir ziemcietība un temperatūras ietekme uz ražu lazdu ziedēšanas laikā.

Ziedēšanas laikā lazdu ziedi ir ļoti sala jutīgi. Vīrišķie ziedi (spurdzes) spēj izturēt tikai -3°C līdz -5°C, bet

sievišķie -8°C. Mūsu klimatiskajos apstākļos ar siltām un atkušņainām ziemām to ziedēšana var sākties jau

februāra otrajā pusē, pēc tam ļoti bieži seko vēl sala periodi, tādēļ bieži ziedi vienkārši tiek bojāti vai pilnībā

nosalst. Tikai šķirņu daudzveidība un veiksme, kā arī piemērotas vietas izvēle būs stūrakmeņi sekmīgam lazdu

dārzam. Tieši būtisko temperatūras svārstību dēļ, kad pēc tās paaugstināšanās seko straujš kritums, Latvijas

Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta pētniece /Persona C/ norādījusi, ka audzēt lazdas nav

sarežģīti, vienīgi nebūtu prātīgi cerēt nopelnīt, pārdodot riekstus, jo ne katru gadu tās pilnvērtīgi apputeksnējas un

ne katru gadu jaunie riekstu aizmetņi iztur pavasara salnas. Pēc labas riekstu ražas gada parasti seko vairāki neražas

gadi. Arī pašas pieteicējas minētās /Nosaukums C/ (lazdas aug 4 ha platībā) īpašnieks ir norādījis, ka nopietnu ražu

varot iegūt reizi trijos gados. To, ka riekstu raža ir vien reizi trijos-četros gados, norādījuši arī lazdu stādu audzētāji

no Dobeles novada Auru pagasta.

Tādējādi pieteicējas projekta iesniegumā norādītais par lazdu riekstu ražu katru gadu neatbilst patiesībai. No

iepriekš minētās informācijas ir skaidri secināms, ka laba raža Latvijā iespējama vien reizi trijos-četros gados. Tas

savukārt nozīmē, ka pieteicējas projekts neatbilst noteikumu Nr.306 16.punktā noteiktajām prasībām par

saimnieciskās darbības rādītāju sasniegšanu un to nepazemināšanu visā turpmākajā uzraudzības periodā, kas riekstu

ražas gadījumā nav izpildāms. Turklāt tieši Vidzemē februārī un martā ir gan zemākās vidējās temperatūras, gan arī

vislielākās temperatūras svārstības. Līdz ar to pieteicējas projekta gadījumā salīdzinājumā ar stādu audzētājiem no

Zemgales pastāv lielāks risks negūt labu ražu pat reizi trijos-četros gados.

Savukārt pieteicējas norāde par marta vidējo temperatūru neatspēko gaisa temperatūras ietekmi uz ražu lazdu

ziedēšanas laikā, jo būtiska nav mēneša vidējā temperatūra, bet gan tās straujās svārstības.

Tāpat dienests arī pamatoti vērsis uzmanību uz pieteicējas aprēķinos izmantoto nelobīto riekstu cenu 9-10 euro/kg,

kas 2024.gada rudenī bija būtiski augstāka par tirgus cenu (piemēram, 5 euro/kg un 6,39 euro/kg). Arī šobrīd tiesa

konstatē, ka tirgū ir pieejami nelobīti lazdu rieksti par 6,03 euro/kg. Savukārt attiecībā par pieteicējas apsvērumu,

ka Latvijā audzēto riekstu cena nav salīdzināma ar importēto riekstu cenu, tiesa norāda, ka tirgus ir vienots un

pieteicējas audzētajiem riekstiem tajā ir jākonkurē ar citiem, tai skaitā importētajiem riekstiem, pretējā gadījumā

pieteicējas riekstus vienkārši nepirks un plānoto ieņēmumu nebūs.

[4.6] Konkrētā pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju,

palielinot to ražošanas produktivitāti un efektivitāti.

Savukārt pieteicējas projekta mērķis ir uzsākt trifeļu un riekstu audzēšanu, kurai ceturtajā noslēgtajā gadā pēc

projekta īstenošanas ir jāsasniedz konkrēti ieņēmumi no izaudzēto lazdu riekstu pārdošanas (3951 euro), tos

nepazeminot visā turpmākajā uzraudzības periodā.

Ņemot vērā sprieduma iepriekšējā punktā minēto apstākļu un no tiem izrietošo secinājumu kopumu, tiesa atzīst, ka

pieteicējas projekts neapliecina to, ka projektā plānotie ieņēmumi tiks sasniegti un turklāt arī netiks pazemināti visā

turpmākajā uzraudzības periodā.

Līdz ar to dienests pamatoti secinājis, ka projektā paredzētie ieguldījumi negarantē tā mērķa sasniegšanu un

konkurētspējīgas saimniecības attīstīšanu (pasākuma mērķis), kā arī pamatoti noraidījis pieteicējas projektu kā

neatbilstošu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem (noteikumu Nr.306 13., 15. un 16.punkts). Tādējādi

dienesta lēmums ir pamatots un tiesību normām atbilstošs (tiesisks), bet pieteicējas pieteikums šajā daļā ir

noraidāms. Līdz ar to pieteikums arī daļā par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms.

[5] Par pirmās instances tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[5.1] Tiesa nepareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumus, neievērojot Administratīvās atbildības likuma 94.pantu,

kā arī nav pareizi novērtējusi pierādījumu ticamību atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 91.pantam, kā

rezultātā ir pārkāpta Administratīvās atbildības likuma 225.panta pirmā, otrā un trešā daļa. Pirmās instances tiesa ir

nepareizi novērtējusi lietā esošos faktiskos un juridiskos apstākļus, pilnībā piekrītot dienesta konstatētajam.

[5.2] Pārsūdzētajā lēmumā ir norādīts, ka ieguldījumi ir paredzēti trifeļu audzēšanai. Šāds apsvērums ir nepatiess,

jo projektam paredzētie stādi ir paredzēti gan lazdu riekstu audzēšanai, gan trifeļu audzēšanai.

Projekta ietvaros lielākā daļa stādu (180 gab.) ir „Corylus Av Champion - Tonda Gentile Uncinatum”, kas ražo

lielaugļu lazdu riekstus, kas papildinātu jau esošos 32 lielaugļu stādus. Parastās lazdas stādi ir paredzēti

apputeksnēšanai.

Attiecībā uz projektā lielākajiem ieguldījumiem, kas ir minitraktors, jānorāda, ka tehnika ir paredzēta dažādu darbu

veikšanai. Projektā norādīts, lai sagatavotu zemi stādīšanai un kaļķošanai, uzturētu to kārtībā, vēlāk regulāri

nopļaujot apaugumu, laistot un mulčējot stādus, ir plānots iegādāties minitraktoru ar aprīkojumu. Tas ļautu būtiski

paātrināt darba procesu, kā arī ietaupītu naudas līdzekļus, jo šobrīd saimniecībā nav aprīkojuma zemes

apstrādāšanai. Iespēju robežās darbi tiek paveikti, piesaistot ārpakalpojumu. Neatkarīgi no tā, vai projekta ietvaros

tiktu stādīti lazdu stādi vai lazdu stādi ar trifeļu mikorizu, zeme ir jāsagatavo stādīšanai, apaugums ir regulāri

jānopļauj, jānodrošina laistīšana un mulčēšana. Šie darbi būtu jāveic jebkurā gadījumā, tie nav saistīti tikai ar trifeļu

audzēšanu.

Pirmās instances tiesa nav vērtējusi projekta pieteikumā B.1.sadaļā norādīto projekta aprakstu, kā arī nav ņemts

vērā fakts, ka dienests pēc būtības ir sagrozījis pieteicējas aprakstīto un interpretējis to citādāk.

Attiecībā par zemes kaļķošanu norādāms, ka tā ir tikai viena darbība no darbību kopuma, kur nav paredzētas

papildus izmaksas un kas pēc būtības ir paredzēta arī lazdu stādiem.

Ņemot vērā minēto, izdevumi saistībā ar traktortehnikas iegādi būtu arī tad, ja projekta ietvaros būtu izvēlēti tikai

lazdu stādi bez trifeļu mikorizas.

[5.3] Attiecībā par lazdu riekstu audzēšanu pieteicēja paskaidro, ka izvēlēto stādu „Tonda Gentile Hazel”

ziemcietība ir -25°C, kas arī ir norādīts sūdzībā dienestam, bet šāds fakts nav vērtēts.

Projekta ietvaros pieteicēja ir veikusi aprēķinus un piemērojusi koeficientus (samazinājumu) attiecībā uz sagaidāmo

ražu, bet arī šāds fakts nav ņemts vērā.

Attiecībā uz lazdu ziedēšanu tiesa ir atreferējusi dienesta norādīto un atsauci uz vienu avotu, kurā norādīts, ka

lazdas var noziedēt februārī. Tiesa nav paskaidrojusi, kāpēc piekrīt dienesta izvēlētajam avotam, lai gan pieteicēja

norādīja uz vairākiem citiem avotiem, kur savukārt ir norādīts, ka lazdas pamatā zied martā. Lai gan tiesa norāda,

ka jāņem vērā straujās temperatūras svārstības, dienests savos lēmumos ir norādījis tieši uz vidējo temperatūru.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicējas lazdu audzēšanas modelis ir atšķirīgs no citām Latvijas saimniecībām.

Piemēram, /Nosaukums C/ tiek audzētas šķirnes„Katalonskij” un „Cosford”, savukārt pieteicēja šīs šķirnes ir

izvēlējusies papildināt vēl ar „Tonda Gentile Hazel” stādiem un parastās lazdas stādiem. Parastās lazdas ir

izturīgākas, ar augstāku ziemcietību un sala izturīgākas tieši ziedēšanas laikā. Šādi apstākļi nav ņemti vērā.

Pieteicēja ir izvēlējusies /Persona B/ pieredzi, veidojot šķirņu daudzveidību.

[5.4] Tiesas vērtējums par cenas noteikšanu Latvijā ražotai precei nav izskaidrots un ir nesaprotams. Šāds

vērtējums ir apvainojums Latvijas ražotājiem, pasakot, ka cena precei ir jāpielīdzina nezināmas izcelsmes

importētai precei. Šāda pieeja nav nevienā no nozarēm un ir pilnīgi pretēja cenu noteikšanas modelim biznesā.

Pieteicēja ir aprakstījusi izvēlētās cenas noteikšanas kritērijus, kas ir balstīti uz citu Latvijas ražotāju pieredzi,

tomēr tiesa nav paskaidrojusi, kāpēc šādi fakti tiek ignorēti. Tāpat pirmās instances tiesa nav vērtējusi aprēķinus

pēc būtības, bet tikai atreferējusi dienesta viedokli.

[5.5] Tiesa nav izvērtējusi sākotnējo lēmumu un tajā norādīto pamatojumu kopsakarā ar pārsūdzēto lēmumu un tajā

norādīto pamatojumu, kā arī nav vērtēts sākotnējā lēmumā ietvertais pamatojums pēc būtības, tā atbilstība projektā

minētajam.

Katrs no pieņemtajiem lēmumiem ir atšķirīgs, vēlāk dienesta viedoklis tiek papildināts ar katru nākamo

dokumentu, tostarp arī iesniedzot viedokli tiesai. Sākotnējā lēmumā nav norādīts objektīvs un saprotams

pamatojums projekta noraidīšanai – bargi ziemas apstākļi, pavasaros salnu iespējamība, liels risks saistīts ar lazdu

ziemcietību, kā arī lazdu ziedēšanas laikā iespējamām salnām. Papildus uzsvērts naudas plūsmas izvērtējums un

norādīts, ka ieguldījumi paredzēti tikai trifeļu audzēšanai. Pārsūdzētajā lēmumā dienests ir kļūdaini interpretējis un

sagrozījis projekta iesnieguma B.1.tabulā norādīto projekta aprakstu un kā pamatojumu atteikumam norādījis tieši

laikapstākļus ar vidējo temperatūru februārī, kad lazdas parasti nezied. Lēmums papildināts ar riekstu cenām, kas

sākotnēji vispār netika pieminēts. Savukārt naudas plūsma vairs nav vērtēta.

[6] Dienests apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un paskaidro, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst

savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Līdz ar to

apstāklim, ka pārsūdzētajā lēmumā tā pamatošanai tika iekļauti papildu argumenti, nav ietekmes uz pārsūdzētā

lēmuma tiesiskumu. Turklāt dienests visā tiesvedības laikā ir tiesīgs iesniegt papildu informāciju.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir strīds par pieteicējas projekta vērtējumu saistībā ar tā ekonomiskajiem rādītājiem un spēju sasniegt

projekta mērķi – konkurētspējīgas saimniecības izveidošanu.

Lēmums pamatots ar to, ka atbalsta pretendenta ieguldījumi nav samērīgi ar plānoto atdevi un neatbilst noteikumu

Nr.306 15.punkta nosacījumiem. Tāpat tiek norādīts, ka nav pietiekami pārliecinoši apliecināts, ka projekta

plānotās investīcijas sasniegs noteikumu Nr.306 13. un 16.punktā norādītos saimnieciskās darbības rādītājus.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šī likuma 251.panta piektajā

daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus,

izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai

motivācijai (sk. šā sprieduma 4.punktu) un atkārtoti to nenorāda. Vērtējot apelācijas sūdzības argumentus,

apgabaltiesa atzīst tos par nepamatotiem turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[9] Apgabaltiesas vērtējumā atsevišķo argumentu nozīme ir jāvērtē kopsakarībā ar to, ka atbalsta pasākuma mērķis

ir nodrošināt dzīvotspējīgu projektu realizāciju, kas ļautu mazām lauku saimniecībām aktīvi darboties ilgstošā laika

posmā. Līdz ar to jebkuram projektam vērtē tā ekonomiskos rādītājus. Šī prasība ir paredzēta noteikumu Nr.306

15.punktā, kas paredz, ka dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī

sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.

Savukārt, lai sasniegtu projekta mērķi (ilgtermiņā konkurētspējīgu saimniecību), ir jānovērtē projekta ekonomiskie

rādītāji ilgtermiņā. Konkurētspējīga sabiedrība ir tāda, kuras saimnieciskā darbība ir peļņu nesoša, proti, tā spēj

atpelnīt ieguldījumus.

Tādējādi noteikumu Nr.306 15.punktā ir iekļauta prasība vērtēt projekta spēju atpelnīt ieguldījumus pārskatāmā

periodā. Ja ieguldītais kapitāls netiek atpelnīts pārskatāmā periodā, tad projekts kopumā nerada ilgtermiņā

konkurētspējīgu saimniecību, proti, projekta mērķi faktiski netiks sasniegti.

Novērtējumu ir jāizdara, ņemot vērā projekta finanšu rādītājus.

[10] Projekta finanšu rādītāji iesniedzējam ir jānorāda saskaņā ar noteikumu Nr.306 37.1.3.apkašpunktu, proti, tie

tiek iekļauti naudas plūsmas atspoguļojumā par visu projekta laiku, kā arī gadu pēc projekta īstenošanu.

Projekta ieguldījumos ietilpst izmaksas par traktoru ar frēzi (17 440 euro), 180 lazdu stādi (4248 euro) un 45 ozolu

un lazdu stādi ar trifeles mikorizu (1206 euro).

Līdz ar to saskaņā ar noteikumu Nr.306 15.punktu ir jāvērtē, vai šādi ieguldījumi noslēdzoši izveido

konkurētspējīgu saimniecību, ņemot vēra finanšu datus, kas tiek uzrādīti saskaņā ar noteikumu Nr.306

37.1.3.apakšpunktu.

Projekts nesasniegs tā mērķi, ja tā ekonomiskā atdeve (gūtie ienākumi) ir salīdzinoši zemi attiecībā pret

ieguldījumu summu un izdevumiem. Līdz ar tiek vērtēti projekta peļņas (rentabilitātes) rādītāji.

Projektā iekļautie naudas plūsmas pārskatā esošie skaitļi norāda, ka izmaksas par minerālmēsliem un degvielu līdz

2029.gadam, kad sagaidāma pirmā riekstu raža, sasniedz 3600 euro. Savukārt plānotie ieņēmi no riekstu

pārdošanas pirmajā ražas gadā (2029.gadā) saskaņā ar projekta datiem ir 3951 euro. Līdz ar to ienākumi nosedz

galvenokārt izmaksas par degvielu un minērālmēsliem, taču tie neļauj atpelnīt ieguldījumus traktortehnikā

pārskatāmā periodā (traktortehnikas amortizācija).

Apgabaltiesa arī papildus ņem vērā, ka projekta iesniegumā nav norādītas traktortehnikas apkalpošanas izmaksas

(ikgadējā tehniskā apkope), kas savukārt vēl vairāk pastiprina šaubas par to, ka projekta rentabilitāte nav pietiekoša,

lai nodrošinātu konkurētspējīgas saimniecības izveidošanos.

[11] Apgabaltiesa atzīst par pamatotu dienesta secinājumu, ka projektā ietvertie naudas plūsmas dati neapstiprina

projekta dzīvotspēju. Projekta ieņēmumu un izdevumu pārskatā uz 2024.gada sākumu norādīts naudas līdzekļu

atlikums 27 000 euro, taču šie līdzekļi nav saistāmi ar konkrētā projekta guvumiem. Pieteicēja norāda, ka šī summa

ir pieteicējas finansējums no citiem ienākumu avotiem.

No iepriekš minētā var secināt, ka pozitīvi konkrētās projekta naudas plūsmas rādītāji tiek panākti tikai tādējādi, ka

tajā vēl bez projektā plānotajiem ieguldījumiem tiek papildus piesaistīti ievērojami finanšu līdzekļi, kas arī

nodrošina pozitīvu naudas plūsmas rādītājus.

Apgabaltiesa neapšauba pieteicējas spējas nodrošināt papildus finanšu līdzekļu piesaisti, taču tas nav vērtējams kā

arguments saistībā ar šī projekta ekonomiskajiem rādītājiem, kas tiek vērtēti atbilstoši noteikumu Nr.306

15.punktam.

[12] Iepriekš minētais norāda, ka, arī nepārvērtējot pieteicējas iespējas gūt ražu projekta ceturtajā gadā un

ienākumus, kas varētu tikt gūti šajā gadā, projekta rādītāji kopumā ir tādi, kas rada šaubas par tā spēju izveidot

ilgtermiņā konkurētspējīgu saimniecību.

Apgabaltiesa arī piekrīt, ka papildus iepriekš minētajam jāņem vērā dienesta norādītais, ka lazdu ziedi nav

ziemcietīgi, kas rada nozīmīgus riskus komerciāliem lazdu audzētājiem Latvijā. Dienests pamatoti norāda, ka var

prognozēt, ka raža var arī nebūt vairākus gadus pēc kārtas. Ierēķinot arī šos riskus ekonomiskajos rādītājos,

projekta ekonomiskie rādītāji liecina, ka projekts kopumā nav peļņu nesošs.

Līdz ar to nav arī piešķirama izšķiroša nozīme pieteicējas argumentiem par rieksta cenas pamatotību, proti, ir

konstatējams, ka arī tad, ja pieteicējai izdotos riekstus pārdot par cenu, kas ir norādīta projekta iesniegumā, tas

nemaina iepriekš sniegto projekta ekonomisko rādītāju vērtējumu.

[13] Saistībā ar trifeļu audzēšanu projektā nav norādīti plānotie ieņēmumi. Savukārt aprakstā tiek norādīts, ka

pirmā raža varētu būt 5.-7.gadā, turklāt sākotnēji iegūtais sēņu apjoms nav plānots nozīmīgs. Ieņēmumi tiek plānoti

no 2035.gada. Līdz ar to šīs saimnieciskās aktivitātes rezultātā nav plānots gūt ienākumus, kas varētu uzlabot

projekta ekonomiskos rādītājus pārskatāmā periodā.

[14] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka lēmuma pamatojums tiek mainīts. Dienesta sākotnējā lēmumā

ir norādīts, ka dienests, vērtējot noteikumu Nr.306 15.punkta nosacījumus, secina, ka ieguldījumi nav samērīgi ar

plānoto atdevi. Sākotnējā lēmumā arī norādīts, ka faktiski naudas plūsma tiek balstīta uz privātu līdzekļu

ieguldījumiem saimnieciskā darbībā, taču paša projekta saimnieciskā darbībā nav vērtējama kā dzīvotspējīga. Šis

secinājums ir pamatots ar dažādiem argumentiem, kas tiek papildināti turpmākajā procesā ar dažādiem papildus

apsvērumiem. Vienlaicīgi šie papildinājumi nemaina sākotnējā lēmuma pamatojuma būtību, bet tikai

argumentācijas veidu.

[15] Apkopojot iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2024.gada 28.oktobra lēmuma Nr.10.5.1-15/24/3862-e

atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu (izdevumi par juridisko palīdzību) 484euro apmērā atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis Tiesnese Tiesnese

V.Poķis L.Hāzenfuse A.Šteinberga