Court partially allowed landlord's claim for legal rent and property tax from tenant under forced lease law.

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

Lieta numurs

ECLI:LV:RVPT:2019:0628.C30494317.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 28.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Inese Strode

ar sekretāri Kristu Saučuku

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības (turpmāk AS) “Pilsētas zemes dienests” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 3.maijā tiesā saņemts AS “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk arī Prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī Atbildētāja)

par zemes nomas maksas parāda un pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī PVN) piedziņu, kas saistīts ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika

posmā no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas (turpmāk arī NĪN) piedziņu 10,24

EUR apmērā par 2014.gadu.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka uz zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, atrodas dzīvojamā ēka /adrese/, kuras uzturēšanai un

apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemesgabala daļa 1300 m2 platībā. Starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp,

Atbildētāju, ir pastāvējušas un pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kā arī citas tiesību normas.

Atsaucoties uz Senāta lietu Nr.SKC-71/2009 un Nr.SKC-43/2011, K.Torgāna grāmatu “Saistību tiesības” 347.lappusi, Prasītājs prasības

pieteikumā norādījis, ka rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un

bez parakstītiem līgumiem. No tā izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt zemes nomas maksas samaksu zemes īpašniekam, kur nomas maksa tiek

aprēķināta atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta un Civillikuma 1071.panta noteikumiem (atbilstoši

kopīpašuma domājamās daļas apmēram, kā noteikts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta

pirmajā daļā).

Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā, Atbildētāja, kā dzīvokļa īpašuma īpašniece, nav Prasītājam maksājusi zemes nomas maksu par laiku no 2008.gada

1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim par ēkas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu. Minētajā laika periodā zemes īpašnieks bija Prasītājs.

Prasītājs prasību pamatojis ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo un

otro daļu, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro prim daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmo

daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1801., 1805., 1806.,

1838., 2141., 2142.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.346 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” un Ministru kabineta

noteikumiem Nr.391 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”.

Prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam parādu 228,19 EUR, ko veido zemes nomas maksas parāds

180,12 EUR un pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk arī PVN) 37,83 EUR par laika periodu no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim,

NĪN kompensāciju 10,24 EUR par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, kā arī ar lietas vešanu – pierādījumu savākšanu

– saistītos izdevumus 5,63 EUR apmērā. Tāpat arī Prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu noteikt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētājas sešus

procentus no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei un lemts par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

2017.gada 2.jūnijā tiesā saņemts Atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka Atbildētāja prasību neatzīst. Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka Prasītājs jau no

2010.gada 16.septembra nav PVN maksātājs, tātad nav tiesīgs prasīt PVN no iespējamā parāda par zemes nomas maksu. Prasītājs no Atbildētājas

prasa NĪN par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, neskatoties uz to, ka Atbildētāja līdz 2014.gada 26.jūnijam

Atbildētāja nebija dzīvokļa īpašniece. Turklāt Atbildētājas rīcībā ir informācija, ka NĪN par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada

31.decembra tiek prasīts arī no iepriekšējā īpašuma īpašnieka (civillieta Nr.C30493617).

Tāpat arī Atbildētāja paskaidrojumā paudusi viedokli, ka starp pusēm pastāv komercattiecības. Ņemot vērā minēto un tā kā Atbildētājai nav dota

iespēja atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā, Atbildētāja uzskata, ka Komerclikumā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš ir rēķināms no prasības celšanas

dienas, tas ir, 2017.gada 24.aprīļa.

Ar 2005.gada 21.decembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, ko noslēguši dzīvokļu īpašnieki ar apsaimniekotāju,

apsaimniekotājam ir deleģētas tiesības attiecībā uz zemes jautājumu risināšanu. 2011.gada 12.aprīlī Prasītājs noslēdza zemes nomas līgumu par zemes

nomu ar SIA “VF Amatnieks”. Ņemot vērā minēto un atsaucoties uz Aukstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.aprīļa spriedumu civillietā

Nr.SKC-5/2016, Atbildētāja uzskata, ka apsaimniekotājs ir uzņēmies risināt arī jautājumus attiecībā uz zemes nomu – zemes nomas līguma noslēgšanu,

vienoties par zemes nomas maksas apmēru utt. SIA “VF Amatnieks” līdz šim nav informējis nedz Atbildētāju, nedz citus daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašniekus par grūtībām, kas radušās jautājumos par zemes nomas līguma noslēgšanu un samaksu. Līdz ar to, Atbildētāja uzskata, ka

zemes īpašniekam ar pretenzijām par zemes nomas līguma noslēgšanu un nomas maksu ir jāvēršas pie SIA “VF Amatnieks”, kas ir apņēmies vienoties ar

zemes īpašnieku par zemes nomas līguma slēgšanu un samaksas veikšanu.

2017.gada 11.oktobrī tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Prasītājs ir komersants, kas zemes gabalu ieguvis savā īpašumā plānotas komercdarbības

ietvaros.

Atsaucoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmo daļu, Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka nomas maksu zemes

īpašnieks drīkst prasīt tikai par mājai piesaistīto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kurš tiek noteikts ar pašvaldības domes vai tās pilnvarotās institūcijas,

vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” lēmumu. Prasītājs nav iesniedzis attiecīgu lēmumu, līdz ar to, Atbildētāja uzskata, ka nevar noteikt nomas

objektu, kā arī nomas maksu. Turklāt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa nenoteic dzīvokļu īpašniekiem papildus veikt

PVN samaksu.

Atbildētāja norāda, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai /adrese/, Rīgas pašvaldība nekad nav bijusi ēkas valdītāja un kā arī nav bijusi nodota

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā.

Atbildētāja, sazinoties ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāju, proti, SIA “VF Amatnieks”, saņēma informāciju, ka, sākot ar

2006.gadu, kopš Prasītājs, paziņojis apsaimniekotājam, ka ir jaunais zemes īpašnieks, apsaimniekotājs, pamatojoties uz 2005.gada 21.decembrī noslēgto

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, ir veicis maksājumus par zemes nomu Prasītājam par ko liecina pielikumā pievienotie maksājuma

uzdevumi. Tāpat apsaimniekotājs sniedza Atbildētājai ziņas, ka Prasītājs nav cēlis iebildumus vai kā savādāk rakstveidā iebildis par veiktajiem maksājumiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1811. un 1812.pantu, Atbildētāja uzskata, ka ir izpildījusi savas saistības pret Prasītāju.

2017.gada 20.oktobrī tiesā saņemti Prasītāja paskaidrojumi, kuros Prasītājs norādījis, ka, atbilstoši judikatūras paustajām atziņām, piespiedu

nomas tiesiskās attiecības nav atzīstamas par komercdarījumu un zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām nav konstatējams komercdarījuma

pazīmes. SIA “VF Amatnieks” bija Atbildētājas pilnvarnieks, vietnieks jeb lietvedis, kas rīkojās nevis savā, bet gan Atbildētājas vārdā, vietā un interesēs. Zemes nomas

maksas iespējama samaksa savam vietniekam no saistības neatbrīvo. Līdz ar to apsaimniekotājam (pilnvarniekam) savu pienākumu neizpildot, pienākums izpildīt saistību,

kas ietverta arī likuma “Par dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktā, saglabājas dzīvokļa īpašniekam, kas izriet arī no likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.panta - expresis verbis dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums maksāt par zemes gabala izmantošanu atbilstoši tam piederošā

dzīvokļa lielumam. Vēršanās ar pretenziju vai vēršanās tiesā pret ēkas pārvaldnieku pārtrauc jebkādu noilgumu – gan saistību, gan prasības noilgumu.

2019.gada 27.maijā tiesā saņemti Prasītāja paskaidrojumi, kuros Prasītājs norādījis, ka prasības tiesības par nomas maksas piedziņu tieši no

dzīvokļa īpašnieka ir nodibinātas ar likuma normu, un ir radušās ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī. Līdz minētajam datumam Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likums neparedzēja individuālu strīdu izskatīšanu ar dzīvokļu īpašniekiem par ēkai kopumā sniegto pakalpojumu, tajā skaitā zemes nomas

maksas piedziņu. Pie šāda secinājuma nonākusi arī Latgales apgabaltiesa 2018.gada 12.septembra spriedumā lietā Nr.C30465817. Tātad līdz tam

zemes īpašniekam bija vien prasījuma tiesības pret ēkas pārvaldnieku par zemes nomas līguma noslēgšanu, ko Prasītājs ir izmantojis. Turklāt līdz

2014.gada 1.oktobrim individuālas prasības pret ēkas dzīvokļu īpašniekiem izskatīšana nebija iespējama arī tāpēc, ka likumā nebija noteikta nomājamā

platība.

Bez tam Prasītājs paskaidrojumos norādījis, ka saskaņā ar Direktīvu Nr.2006/112/EK zemes nomas maksa ir ar PVN neapliekams darījums,

tomēr saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu – ar PVN apliekams darījums gadījumā, ja zemes īpašnieks reģistrēts kā PVN maksātājs, un PVN

aprēķināms papildus zemes nomas maksai, kas ir pretēji iepriekš minētajai Direktīvai.

Ņemot vērā minēto Prasītājs paskaidrojumos lūdz tiesu apmierināt celto prasību, piedzīt no Atbildētājas 228,19 EUR, kā arī lemt par tiesāšanās

izdevumu atlīdzinājumu no Atbildētājas par labu Prasītājam.

Tiesas sēdē AS “Pilsētas zemes dienests” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2019.gada 27.maijā tiesā saņemtajos paskaidrojumos Prasītājs lūdzis

izskatīt lietu bez Prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājas mutvārdos pilnvarotā pārstāve /pers. E/ tiesas sēdē prasību neatzina.

Motīvu daļa

Noklausījusies Atbildētājas mutvārdos pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi rakstveida pierādījumus civillietā, tiesa atzīst,

ka AS “Pilsētas zemes dienests” prasība ir apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma /numurs/ izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, 1300 m2 platībā, pieder Prasītājam (iepriekšējais nosaukums

AS “Juridiskais birojs “Specialis”).

No nekustamā īpašuma /adrese/ Zemes robežu plāna izriet, ka uz Prasītājam piederošā zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu māja ar adresi

/adrese/ un kuras uzturēšanai funkcionāli nepieciešams zemes gabals 1300 m2 platībā.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo izdruku no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./numurs B/ Atbildētājai 2014.gada 26.jūnijā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.36, kadastra Nr./numurs C/, kas

atrodas /adrese/.

Tādējādi lietā nav strīda, ka uz Prasītājam piederošā zemes gabala /adrese/, atrodas daudzdzīvokļu māja /adrese/, kurā, savukārt, atrodas

Atbildētājai piederošs dzīvokļa īpašums Nr.36.

Tiesa konstatē, ka Prasītājs prasības pieteikumā kļūdaini un pretrunīgi norādījis zemes nomas maksas parāda un nesamaksātās NĪN kompensācijas

laika periodus, taču no prasības pieteikuma kopsakarā ar tam pievienoto Aprēķinu par zemes nomas parādu dzīvoklim /adrese/, tiesa secina, ka Prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas zemes nomas maksas parādu 180,12 EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada

31.decembrim un NĪN kompensāciju 10,24 EUR apmērā par 2014.gadu.

Tādējādi tiesa atzīst par nepamatotiem Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos paustos iebildumus, ka prasība celta arī par laika periodu, kad

Atbildētāja nebija attiecīgā dzīvokļa īpašniece.

Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktam, atzīstams, ka zeme un uz tās esošā daudzdzīvokļu māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”4.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, viņu

savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Pamatojoties uz minēto un judikatūrā paustajām atziņām, tiesa atzīst par nepamatotu Atbildētājas paskaidrojumos pausto viedokli, ka konkrētajā

gadījumā piemērojamas Komerclikuma normas, tajā skaitā tajās noteiktais noilguma termiņš. Piespiedu nomas attiecības nav atzīstamas par

komercdarījumu, jo puses nav noslēgušas komercdarījumu. Tas, ka Prasītājs konkrēto zemes gabalu ieguvis savā īpašumā komercdarījuma rezultātā, nav

pamats, lai uz likuma pamata starp zemes un ēkas īpašnieku izveidojušās tiesiskās attiecības, kurās zemes īpašnieks nokļuvis iegādājoties zemi, atzītu par

komercdarījumu. Nonākot pie šāda secinājuma, tiesa ņem vērā arī Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 4.marta spriedumā lietā Nr.SKC-40/2016 un

lietā Nr.SKC-0349/2016, un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 28.februārī lietā Nr.CA-0372-19/13 paustos secinājumus.

Turklāt tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja, pamatojoties uz Latgales apgabaltiesas 2018.gada 12.septembra spriedumā lietā Nr.C30465817

paustajām atziņām, balstītu viedokli, ka līdz 2015.gada 1.oktobrim normatīvie akti neparedzēja individuālu strīdu izskatīšanu ar dzīvokļu īpašniekiem par

zemes nomas maksas piedziņu.

Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (redakcijā, kas bija spēkā laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz

2014.gada 31.decembrim) 12.panta otro prim daļu, ja uz zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm

rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma seši procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas

maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmajā un ceturtajā daļā (redakcijās, kas bija spēkā zemes nomas

maksas parāda rašanās laikā) noteikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes

gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka

darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē

zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas

līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu,

kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā

(redakcijā, kas bija spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim) noteikts, ka privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas

īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Minētā likuma Pārejas noteikumu 44.punktā noteikts, ka 54.panta otrajā daļā paredzētais privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam

noteiktais pienākums kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu piemērojams no 2010.gada 1.janvāra.

Savukārt, no 2015.gada 1.janvāra likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā prim daļa un likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa vairs neparedz nomnieka pienākumu kompensēt iznomātājam NĪN par zemi maksājumu.

Civillikuma 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Tādējādi Prasītājam, kā zemes īpašniekam, ir tiesības gūt labumu no sava īpašuma, no kā secināms, ka Prasītājam ir tiesības prasīt samaksu par

tam piederošās zemes lietošanu, tajā skaitā arī no Atbildētājas, kura ir uz Prasītāja zemes esošās dzīvojamās mājas kopīpašnieks. Tāpat arī Prasītājam ir

tiesības prasīt no Atbildētājas NĪN par zemi maksājumu par 2014.gadu.

Civillikuma 1069.pantā noteikts, ka visiem kopīpašniekiem samērā ar viņu daļu ir jānes izdevumi, kas gulstas uz kopējo lietu.

Tiesa konstatē, ka 2011.gada 12.aprīļa Zemes nomas līgums, kas noslēgts starp Prasītāju un dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, ir noslēgts tikai

par 2011.gada zemes nomas maksu un NĪN kompensāciju. Līdz ar to Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos paustie iebildumi, ka Prasītājam jāgriežas

pie dzīvojamās mājas apsaimniekotāja nav pamatoti.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm nav noslēgts rakstveida līgums par zemes nomu, taču tas tāpat kā Atbildētājas nebrīdināšana par parādu pirms

prasības celšanas neatbrīvo Atbildētāju no pienākuma maksāt par zemes nomas maksu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas,

tas ir, uz likuma pamata. Ņemot vērā minēto, tas, ka prasība pamatota ar mantiskā ieguldījuma aktu un pēc Prasītāja aizstāšanas nav grozīta, nav

pietiekams pamats prasības noraidīšanai.

Attiecībā uz Atbildētājas paskaidrojumos norādīto, ka viņa zemes nomas maksu maksājusi dzīvojamās mājas apsaimniekotājam, kas, savukārt, to

maksājis Prasītājam, tiesa norāda, ka lietā nav pierādījumu, ka Prasītājs to ir saņēmis. Atbildētājas iesniegto maksājuma uzdevumu kopijas pierāda

maksājumu veikšanu par laika periodu, par ko prasība nav celta. Līdz ar to, arī šie Atbildētājas iebildumi nav pamatoti.

Prasības pieteikumā Prasītājs iekļāvis aprēķinus, kuros, vadoties no likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, Civillikuma 1071.panta nosacījumiem un ņemot Atbildētājas kopīpašuma daļas apmēru, pamatoti aprēķinājis

zemes nomas maksu par laika periodu no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī NĪN kompensāciju.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu 180,12 EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada

26.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim un NĪN kompensācijas piedziņu 10,24 EUR apmērā par 2014.gadu ir apmierināma.

Prasītājs vienlaikus ar zemes nomas maksas parādu lūdz piedzīt no Atbildētājas arī PVN 37,83 EUR apmērā.

Tiesa norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums regulē nodokļa maksātāja attiecības ar valsti.

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas kopsakarā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro

daļu, Augstākā tiesa atzinusi, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās īpašuma aprobežojuma apmērs nepārgrozās atkarībā no subjekta, kas

izdarījis apzinātu izvēli iegūt īpašumā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apgrūtinātu zemi [..]. Šāds papildu aprobežojums ar pievienotās vērtības nodokli

neizriet tieši no speciālajām tiesību normām, kuras nosaka zemes piespiedu nomas maksu jeb īpašuma tiesības aprobežojumu (Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2018.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-5/2018).

Tādējādi, lai arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma 35.panta trešajā daļā noteikts, ka pakalpojuma vērtībā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis

un, atbilstoši šī likuma 1.panta 14.punktam un 5.panta pirmās daļas 2.punktam, noma būtu ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums, tomēr

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa un likuma “Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās” 12.panta

otrā prim daļa, nosakot piespiedu nomas maksas apmēru līdz konkrētam procentu apmēram no zemes kadastrālās vērtības, nenoteic pienākumu zemes

īpašniekam kompensēt PVN. Tādējādi Atbildētājai, kā dzīvokļa īpašniecei, ievērojot šādu piespiedu zemes nomas juridisko dabu, ir tiesības paļauties uz

likumā noteiktu nomas maksas maksimālo apmēru.

Attiecībā uz Prasītāja atsaukšanos uz Direktīvā Nr.2006/112/EK noteikto, tajā skaitā to, ka saskaņā ar minēto direktīvu zemes nomas maksa ir ar

PVN neapliekams darījums, tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā tam nav nozīmes un tas nav tiesas vērtēšanas jautājums šajā lietā, jo, kā jau iepriekš

spriedumā atzīts, normatīvie akti nenosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt PVN zemes īpašniekam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājai nav pienākuma maksāt Prasītājam PVN un, līdz ar to, prasība daļā par PVN piedziņu 37,83 EUR

apmērā ir noraidāma.

Prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus 5,63 EUR apmērā, taču lietā

nav iesniegti pierādījumi, kas pamatotu šos izdevumus. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka Prasītāja prasība šajā daļā ir noraidāma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, Prasītājam atzīstamas tiesības saņemt no Atbildētājas

likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas, tas ir, 190,36 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Prasītājs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, bija atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā minēto un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikto, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu valstij

piedzenama valsts nodeva 70 EUR apmērā.

Saskaņā ar lietā esošo Uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu minētie izdevumi sastāda 10,69 EUR, kas arī piedzenami no

Atbildētājas par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma, 42.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt AS “Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas Nr.40003541185, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par

parāda piedziņu;

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas Nr.40003541185, zemes nomas maksas

parādu 180,12 EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

10,24 EUR par 2014.gadu, kopā piedzenot 190,36 EUR (viens simts deviņdesmit euro un trīsdesmit seši centi);

noteikt AS “Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas Nr.40003541185, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos nokavējuma 6 % gadā no pamatparāda summas, tas ir, 190,36 EUR, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu;

noraidīt AS “Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas Nr.40003541185, prasību daļā par PVN 37,83 EUR un ar pierādījumu savākšanu saistīto

izdevumu 5,63 EUR apmērā piedziņu;

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 70 EUR (septiņdesmit euro) apmērā;

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,69 EUR (desmit euro un sešdesmit

deviņi centi);

noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Valsts nodeva maksājama kontā Nr.LV55TREL1060190911200, norādot kā saņēmēju Valsts kasi, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

saņēmēja iestāde: Valsts kase (budžeta maksājumi), BIC kods TRELLV22.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot kā saņēmēju Tiesu administrāciju, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Strode