Court dismissed tax appeal, upholding Revenue Agency's penalties for VAT and income tax under Latvian tax law.

Lietas Nr. A420403812

Lietas arhīva Nr. A42-01276-13/14

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 17.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Sanitai Zviedrei-Koņuševskai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „OLYMP credit” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada

16.marta lēmuma Nr.22.4.6/22855 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde no 2011.gada 2.septembra līdz 23.decembrim veica

SIA „OLYMP credit” (turpmāk arī – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par 2009.gada jūniju – 2010.gada decembri, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par

2009. un 2010.gadu.

Saskaņā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2011.gada 23.decembra

lēmumu Nr.23.9/1367 (ar 2011.gada 30.decembra labojumiem Nr.23.9/92627) pieteicējai papildus aprēķināts PVN Ls 533,95, soda nauda Ls 160,19

un nokavējuma nauda Ls 171,58, UIN Ls 2186, soda nauda Ls 655,8 un nokavējuma nauda Ls 451,1, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par

Ls 7366,39 un aprēķināta soda nauda Ls 2209,57, kā arī samazināts aprēķinātais PVN par Ls 17,78.

Tā kā pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir

sadarbojusies ar VID likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta izpratnē, tad pēc pārbaudes saskaņā ar minētā likuma 32.panta piekto daļu uzliktā

soda nauda, ņemot vērā šī likuma 32.panta septītās daļas nosacījumus, noteikta nomaksai budžetā Ls 1512,78 (UIN soda nauda Ls 327,9 un PVN soda

nauda Ls 1184,88).

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.

Ar VID 2012.gada 16.marta lēmumu Nr.22.4.6/22855 (turpmāk – Lēmums) (lietas 9. – 30.lapa) atstāts negrozīts VID Nodokļu kontroles

pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2011.gada 23.decembra lēmums Nr.23.9/1367 (ar 2011.gada

30.decembra labojumiem Nr.23.9/92627).

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicēja 2009.gada jūnija – decembra, 2010.gada 1.ceturkšņa PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 3897,63 (2009.gada

jūnijā Ls 381,45, jūlijā Ls 922,14, augustā Ls 192,57, septembrī Ls 196,56, oktobrī Ls 760,03, novembrī Ls 222,77, decembrī Ls 485,14, 2010.gada

1.ceturksnī Ls 736,97) saskaņā ar SIA „/Nosaukums N/” (Ls 1496,16), SIA /Nosaukums C/ (Ls 1179,36) un SIA /Nosaukums D/ (Ls 1222,11)

vārdā izrakstītajiem rēķiniem) par IT pakalpojumiem un konsultācijām par komplekso drošību.

Vienlaikus pieteicēja iekļāvusi peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās 2009.gadā Ls 15 051 un 2010.gadā Ls 3509 SIA /Nosaukums

B/ (2009.gadā Ls 7124,54), SIA /Nosaukums C/ (2009.gadā Ls 5616) un SIA /Nosaukums D/ (2009.gadā Ls 2310,19, 2010.gadā Ls 3509) vārdā

izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu vērtību.

Saskaņā ar VID Finanšu policijas pārvaldes sniegto informāciju SIA /Nosaukums B/ valdes loceklis /pers. G/ un SIA „nosaukums” valdes loceklis

/pers. H/ liecinājuši, ka par uzņēmumu amatpersonām kļuvuši pēc trešās personas lūguma, saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā nav veikuši. /pers. G/

parakstījis 5 uzņēmumu līgumus, neiedziļinoties to saturā.

2011.gada 6.decembrī VID saņēmis SIA /Nosaukums D/ valdes locekļa /persona M/paskaidrojumu, kurā norādīts, ka viņš ir diplomēts

arhitektūras tehniķis, uzņēmums pamatā veica rakšanas darbus, mēbeļu piegādi, vagonu tehniskā stāvokļa apsekošanu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu

avārijas seku likvidēšanu u.c./persona M/ darbus veica pats, specifiskajos darbos ar padomu palīdzēja speciālisti. /persona M/neatceras SIA „OLYMP

credit” un darījumus ar šo uzņēmumu nav veicis, adrese /adrese A/ viņam neizsaka, nepazīst /pers. J/ un /pers. K/. Tādējādi, tā kā SIA /Nosaukums B/,

SIA /Nosaukums C/ un SIA „nosaukums” amatpersonas saimniecisko darbību komercsabiedrībā faktiski nav veikušas, tad nav pamata uzskatīt, ka

minētie uzņēmumi snieguši IT pakalpojumus un konsultācijas SIA „OLYMP credit”.

[1.2] Atbilstoši SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ VID iesniegtajiem ziņojumiem par darba ņēmējiem taksācijas

periodos, kad noformēti dokumenti par pakalpojumu sniegšanu SIA „OLYMP credit”, sabiedrības deklarējušas attiecīgi 2, 4 un 1 darba ņēmēju (tostarp

uzņēmuma amatpersonu, kura neapstiprina darījumu veikšanu ar SIA „OLYMP credit”).

VID rīcībā ir SIA /Nosaukums B/ deklarētā darba ņēmēja /pers. M/ un SIA /Nosaukums C/ deklarēto darba ņēmēju /pers. N/, /pers. O/ un /pers.

P/ attiecīgi 2011.gada 8., 14., 21. un 30.novembrī iesniegtie paskaidrojumi.

/pers. M/ un /pers. N/ paskaidroja, ka norādītajos taksācijas periodos nav bijuši attiecīgi SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/ darba

ņēmēji, nezina, ar ko nodarbojas uzņēmums, par SIA „OLYMP credit” dzird pirmo reizi un nekādus darbus /adrese/ nav veikuši.

/pers. O/ un /pers. P/ paskaidroja, ka norādītajos taksācijas periodos strādāja objektā AS „nosaukums” (adrese), darbus vadīja Miša. /pers. O/

un /pers. P/ nezina, vai minētā persona bija SIA /Nosaukums C/ darbinieks, par SIA „OLYMP credit” dzird pirmo reizi, nekādus darbus /adrese/ nav

veikuši un nepazīst /pers. S/ un /pers. K/ (noformētajos dokumentos norādīti kā SIA „OLYMP credit” par darījumu atbildīgās personas).

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju SIA /Nosaukums C/ 2009.gada septembrī – novembrī nav deklarējusi darba ņēmēju vārdā Miša.

[1.3] Ir apstrīdama SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ iespēja sniegt rēķinos norādītos IT pakalpojumus un

konsultācijas ar tās rīcībā esošajiem darbaspēka resursiem, jo ne uzņēmumu amatpersonas, ne to deklarētie darba ņēmēji nav snieguši pakalpojumus SIA

„OLYMP credit”.

Pieteicēja atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu identificēt SIA /Nosaukums B/, SIA

/Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ vārdā noformētajos rēķinos norādīto pakalpojumu izcelsmi un to faktisko esamību. Līdz ar to pie lietā

pastāvošajiem apstākļiem ir pamats secināt, ka minēto uzņēmumu vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu informāciju un tajos norādītie darījumi faktiski

nav notikuši. Pārbaudei uzrādītie noformētie rēķini paskaidro tikai darījumu formālo pusi, savukārt nepierāda to faktisko esamību. Darījumam ar

grāmatvedības dokumentiem jābūt pamatotiem ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura.

[1.4] Lietas materiāliem pievienotajā 2009.gada 1.janvārī apstiprinātajā „Grāmatvedības uzskaites veikšanas un organizēšanas metodika” nav

atrunāta metodika, kurā kontā un kādā veidā tiek uzskaitīta prece un pakalpojumi, kas tiek izmantoti neapliekamo (apliekamo) darījumu veikšanai.

Minētajā dokumentā, kā arī 2009. un 2010.gada apgrozījumu pārskatos nav uzrādīti konti, kas ir paredzēti priekšnodokļa atsevišķai uzskaitei precēm un

pakalpojumiem, kas tiek izmantoti apliekamo/neapliekamo darījumu nodrošināšanai.

Tā kā pieteicēja saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devītās daļas prasībām nav nodrošinājusi atsevišķu to saņemto

preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo/neapliekamo darījumu veikšanai, tad VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti saskaņā ar

šī likuma 10.panta desmito daļu par 2009.gada jūniju – 2010.gada decembri pārrēķināja neatskaitāmo priekšnodokli un veica korekcijas atskaitāmajā

priekšnodoklī.

Tādējādi pārrēķina rezultātā 2009.gadā (pa taksācijas periodiem) neatskaitāmais priekšnodoklis pamatoti palielināts par Ls 2812,1 (jūnijā Ls

871,58, jūlijā Ls 372,9, augustā Ls 718,05, septembrī Ls 78,88, oktobrī Ls 297,82, novembrī Ls 186,89 un decembrī Ls 285,98), 2010.gadā (pa

taksācijas periodiem) par Ls 1150,47 (1.ceturksnī Ls 657,03, 2.ceturksnī Ls 298,2, 3.ceturksnī Ls 159,47, 4.ceturksnī Ls 35,77).

Savukārt atskaitāmais priekšnodoklis 2009.gadā (pa taksācijas periodiem) pamatoti samazināts par Ls 5972,84 (jūnijā Ls 1253,03, jūlijā Ls

1295,04, augustā Ls 910,7, septembrī Ls 275,44, oktobrī Ls 1057,85, novembrī Ls 409,66 un decembrī Ls 771,12) un 2010.gadā (pa taksācijas

periodiem) par Ls 1887,44 (1.ceturksnī Ls 1394, 2.ceturksnī Ls 298,2, 3.ceturksnī Ls 159,47 un 4.ceturksnī Ls 35,77), kā arī precizēta budžetā

maksājamā nodokļa summa.

[2] 2012.gada 10.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „OLYMP credit” pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja ir nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai. To

savā 2011.gada 1.novembra paskaidrojumā norādīja arī SIA „OLYMP credit” valdes loceklis /pers. T/.

[2.2] VID nav ņēmis vērā citus lietas pierādījumus un apstākļus, kas norāda uz apstrīdēto darījumu faktisko esamību, tas ir, darījumu

dokumentācijas apliecinājums, apmaksātas saistības pret darījumu partneriem, būtiski ir pierādījumi, kas ir iegūstami darījumu partneru grāmatvedības

datos un bankas kontu izdrukās, bet VID šos apstākļus un dokumentāciju ignorē, aprobežojoties tikai ar darījumu partneru paskaidrojumiem un

atteikumiem. Tādā veidā VID veicina negodīgu nodokļu maksātāju iespēju veiksmīgi piesavināties nopelnīto naudu un izvairīties no nodokļu nomaksas.

Kāpēc gan pieteicēja būtu sodāma ar papildus uzrēķiniem, ja ieņēmumi no darījumiem un no PVN faktiski ir darījumu partneru kontos.

[2.3] Pieteicējas ieskatā darījumu partneri ir identificējami, darījuma dokumentācija satur visus likumā noteiktos identifikācijas rekvizītus – ir ziņas

par piegādātājiem, to reģistrācijas numuri, PVN nodokļa maksātāja reģistrācijas numuri un citi rekvizīti.

Apstrīdētie darījumi ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc satura un būtības atbilst pieteicējas saimnieciskajai darbībai. Audita rezultātā VID

atzina pieteicējas ieņēmumus, kas ir saistoši izmaksām, tostarp apstrīdētajiem darījumiem, kas liecina par pretrunīgu vērtējumu un rīcības nepamatotību.

[2.4] VID nepamatoti secinājis, ka PVN priekšnodoklis no apstrīdētajiem darījumiem nav atskaitāms, jo piegādātāji darījuma brīdī ir PVN

maksātāju reģistrā reģistrētas personas un par piegādēm ir noformēti PVN rēķini. Lai izpildītu likuma prasības, pieteicējai bija pienākums PVN nodokli

no preču un pakalpojumu iegādes iekļaut PVN deklarācijās kā priekšnodokli, jo pretējā gadījumā būtu nepamatoti palielināta preču iegādes vērtība.

[2.5] SIA „OLYMP credit” darījumu veikšanas brīdī izpildīja tās darbības, ko nosaka likuma „Par grāmatvedību” 7.pants un likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts, proti, pārbaudīja, vai preču un pakalpojumu piegādātājs ir reģistrēts VID ar PVN

apliekamo personu reģistrā. Tādējādi pieteicēja varēja paļauties, ka tā ir izpildījusi visas likumā noteiktās darbības, lai tai būtu tiesības atskaitīt nodokļa

rēķinos norādītās summas kā priekšnodokli un iekļaut iegādāto preču un pakalpojumu vērtību saimnieciskās darbības izdevumos. Ņemot vērā tiesiskās

paļāvības principu, pieteicējai nevar uzlikt atbildību par nodokļu normatīvo aktu neievērošanu tādēļ, ka VID pārbaudes brīdī ir konstatējusi apstākļus, par

kuriem pašam nodokļa maksātājam darījumu veikšanas brīdī nebija zināms.

[2.6] Pieteicēja ir nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti.

[3] 2012.gada 21.maija saņemtajos atbildētāja rakstveida paskaidrojumos VID pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz

Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Pieteicējai pavēste par tiesas sēdes vietu un laiku nosūtīta 2013.gada 18.jūlijā. Pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes.

[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus. Papildus tiesas sēdē uzrādīja

pieteicējas darījumu partneru amatpersonu /pers. G/ un /pers. H/ VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtās liecības.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[7] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 10.panta pirmās daļas 1.punkts paredzēja

nodokļu maksātāju tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa

rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Kā atzīts administratīvo tiesu

praksē, tad citētās tiesību normas ietvaros nepietiek ar to vien, ka formāli ir izrakstīts, saņemts un apmaksāts rēķins, bet ir nepieciešams konstatēt arī to,

vai preces un pakalpojumi ir reāli saņemti no tās personas, kas ir norādīta nodokļa rēķinā, un vai pēc preču un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā

satura un būtības tie nodrošina citus ar nodokli apliekamus darījumus, tas ir, vai rada jaunu pievienoto vērtību un pārnes savu vērtību jaunražotas preces

un pakalpojuma sastāvā, par ko galējais patērētājs samaksās PVN.

Minēto apgalvojumu apstiprina arī priekšnodokļa definīcija, kas bija ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā. Atbilstoši

šai definīcijai priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai PVN rēķinā par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tās

saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tātad, piemērojot minētā likuma 1.panta 9.punktu un 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī izmantojot

sistēmiskās tulkošanas metodi, jāsecina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz preču un pakalpojumu faktisku saņemšanu no nodokļa rēķinā

norādītās ar PVN apliekamās personas, turklāt pēc preču un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tiem jānodrošina citus ar nodokli

apliekamus darījumus. Uz šādu tiesību normu interpretāciju ir norādījis arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī –

Senāts) nodokļu lietu praksē (sk., piemēram, lietas Nr.SKA-85/2004, Nr.SKA-205/2004, Nr.SKA-23/2005, Nr.SKA-28/2005, Nr.SKA-214/2005,

Nr.SKA-233/2005 un citas).

Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, formāla likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta prasību izpilde vēl

nedod pamatu uzskatīt, ka darījums ir noticis un attiecīgais nodokļu maksātājs tāpēc ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli, proti, reāli ir jāpastāv šādiem

priekšnoteikumiem: 1) persona ir reģistrēta Dienestā kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi un preču piegādes gadījumā samaksājusi pievienotās

vērtības nodokļa rēķinu; 3) pakalpojums vai preces saņemti no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta

Dienestā; 4) saņemtās preces vai pakalpojums tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekama

prece vai pakalpojums (sk. Senāta 2007.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-296/2007 12.punktu, 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA-125 9.punktu, 2006.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14 12.punktu, 2005.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-303

10.punktu).

Lai izmantotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, obligāti ir jāpastāv visiem augstāk minētajiem priekšnoteikumiem, tai skaitā precei vai

pakalpojumam jābūt reāli saņemtam. Proti, priekšnodokli var atskaitīt vienīgi par reāli notikušu darījumu. Tas izriet no PVN piemērošanas sistēmas, kur

PVN objekts ir pievienotā vērtība (izmaksas, kas palielina preces vai pakalpojuma iepriekšējo vērtību). Priekšnodoklis ir atskaitāms, ja tas ir apliekama

darījuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu sastāvdaļa. Tādēļ rēķina izsniegšana un samaksa pati par sevi neapliecina reāli notikuša darījuma faktu. Ja

objektīvi ir konstatējams, ka darījums faktiski nav noticis, bet ir vienīgi veiktas formālas darbības darījuma uzrādīšanai (piemēram, noformēti dokumenti),

priekšnodokli nevar atskaitīt un rēķina vai citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk. Senāta 2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA-69/2012 9.punktu).

Arī atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai darījumam ir jābūt faktiski notikušam. Lai kādu darbību vērtētu par saimniecisku darbību, ir

jāņem vērā saimnieciskās realitātes princips. It īpaši tas ir pamata kritērijs, lai piemērotu PVN sistēmu (sk. 1997.gada 20.februāra sprieduma lietā

Nr.C-260/95 Commisioners of Customs and Excise pret DFD.S A/S 23.punktu, 2007.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.C-73/06 Planzer

Luxcinhourg 43.punktu). Lietas dalībnieki nevar pamatoties uz Eiropas Savienības tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā. Kopienas

tiesiskā regulējuma piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju ļaunprātīgu rīcību, t.i., darījumus, kas netiek veikti parastu komercdarījumu

ietvaros, bet gan tikai, lai ļaunprātīgi baudītu Kopienas tiesību sniegtās priekšrocības. Šis ļaunprātīgās rīcības aizlieguma princips ir piemērojams arī PVN

jomā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā Nr.C-255/02 68. – 70.punktu).

[8] Pieteicēja 2009.gada jūnija – decembra, 2010.gada 1.ceturkšņa PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 3897,63 (2009.gada jūnijā

Ls 381,45, jūlijā Ls 922,14, augustā Ls 192,57, septembrī Ls 196,56, oktobrī Ls 760,03, novembrī Ls 222,77, decembrī Ls 485,14, 2010.gada

1.ceturksnī Ls 736,97) saskaņā ar SIA /Nosaukums B/ (Ls 1496,16), SIA /Nosaukums C/ (Ls 1179,36) un SIA /Nosaukums D/ (Ls 1222,11) vārdā

izrakstītajiem rēķiniem) par IT pakalpojumiem un konsultācijām par komplekso drošību.

Vienlaikus pieteicēja iekļāvusi peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās 2009.gadā Ls 15 051 un 2010.gadā Ls 3509 SIA /Nosaukums

B/ (2009.gadā Ls 7124,54), SIA /Nosaukums C/ (2009.gadā Ls 5616) un SIA /Nosaukums D/ (2009.gadā Ls 2310,19, 2010.gadā Ls 3509) vārdā

izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu vērtību.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja VID ir iesniegusi dokumentus, kas formāli apliecina tās darījumus ar minētajiem uzņēmumiem. Tomēr VID šos

darījumus ir apšaubījis un liedzis PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA

/Nosaukums D/.

Tādējādi izskatāmajā lietā strīds ir par to, vai VID pamatoti secinājis, ka pieteicējai 2009.gada jūnijā – decembrī, 2010.gada 1.ceturksnī nebija

tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitījumus par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/.

[9] Lai gan pieteicēja norāda, ka VID prettiesiski nav ņēmis vērā darījumu dokumentācijas apliecinājums, apmaksātas saistības pret darījumu

partneriem, aprobežojoties tikai uz darījumu partneru paskaidrojumiem, saskaņā ar Senāta judikatūru nodokļa rēķina saņemšana ir tikai viens no

priekšnoteikumiem, lai persona iegūtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu (sk., piemēram, Senāta spriedumu lietā Nr.SKA-85/2004, Nr.SKA-

114/2004, Nr.SKA-202/2006, Nr.SKA-297/2006 ). Senāts arī noteicis, ka, ja ar lietā esošajiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka konkrētais darījums

nav noticis, tad šo darījumu it kā apliecinošo preču pavadzīmi rēķinu (turpmāk – PPR) vai cita veida nodokļu rēķinu nevar uzskatīt par attaisnojuma

dokumentu, uz kura pamata būtu pieļaujams izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros (sk. Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-

93/2007 14.punktu). Tādējādi tas, ka darījumu apliecina rēķins vai bankas konta izdruka, automātiski nepierāda to, ka darījums ir noticis reāli.

Savukārt VID iegūtais darījumu partneru amatpersonu paskaidrojums ir atzīstams par tiesiski iegūtu pierādījumu, turklāt šādu pierādījumu VID var

izmantot, lai apliecinātu pretējo, proti, ka darījumu partneris nav sniedzis pakalpojumu, par ko izrakstīts nodokļu rēķins (skatīt Senāta 2006.gada

16.maija spriedumu lietā Nr.SKA-202).

[10] Pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ Ls 1496,16 apmērā, kā arī iekļāvusi peļņas vai zaudējumu

aprēķinā uzrādītajās izmaksās 2009.gadā SIA /Nosaukums B/ vārdā izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu vērtību Ls 7124,54 apmērā.

Iepazīstoties ar SIA /Nosaukums B/ amatpersonas /pers. G/ VID Finanšu policijas pārvaldē sniegto paskaidrojumu, konstatējams, ka par

uzņēmumu amatpersonu /pers. G/ kļuvis pēc trešās personas lūguma, saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā nav veicis, parakstījis 5 uzņēmumu līgumus,

neiedziļinoties to saturā. VID Finanšu policijas pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā ir /pers. G/ paraksts par to, ka atbildes uz viņam uzdotajiem

jautājumiem sniedz brīvprātīgi, valsts amatpersonas uz viņu nav izdarījušas ne morālu, ne fizisku spiedienu, nav ietekmējušas. Tāpat paskaidrojumā ir

V.Znamenska paraksts, ka viņš ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Tādējādi tiesai nav pamata

apšaubīt /pers. G/ VID Finanšu policijā sniegto liecību.

Atbilstoši SIA /Nosaukums B/ VID iesniegtajiem ziņojumiem par darba ņēmējiem taksācijas periodos, kad noformēti dokumenti par pakalpojumu

sniegšanu SIA „OLYMP credit”, sabiedrība deklarējusi divus darba ņēmējus (tostarp uzņēmuma amatpersonu, kura neapstiprina darījumu veikšanu ar

SIA „OLYMP credit”). Arī otrs deklarētais SIA /Nosaukums B/ darba ņēmējs /pers. M/ paskaidrojumā VID norādījis, ka konkrētajos taksācijas

periodos nav bijis SIA /Nosaukums B/ darba ņēmējs, nezina, ar ko nodarbojas uzņēmums, par SIA „OLYMP credit” dzird pirmo reizi darbus /adrese/

nav veicis (lietas 46.lapa).

Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums B/ vārdā izrakstītajos rēķinos un pieņemšanas-nodošanas aktos (lietas 79. – 81.lapa) nav norādīts, kādi

darbi, konsultācijas un kādā apjomā tika veikti, nav uzrādīta konkrēta informācija par sniegto pakalpojumu. Iesniegtajos dokumentos nav informācijas

par pakalpojumu sniegšanas vietu, nav norādīts, kādā veidā tie ir sniegti un kāds ir pakalpojumu gala produkts (atskaite, pasākumu plāns, ieteicamo

darbu saraksts, darba tāme un citi). Tādējādi dokumentos norādītā informācija nav salīdzināma un saprotama.

Kā izriet no Lēmuma, SIA „OLYMP credit” amatpersona ne audita, ne to rezultātu apstrīdēšanas laikā neiesniedza dokumentārus pierādījumu, kas

ļautu konstatēt konkrētu pakalpojumu saņemšanu no SIA /Nosaukums B/. Savukārt 2009.gada 30.oktobrī SIA /Nosaukums B/ izslēgta no VID ar PVN

apliekamo personu reģistra sakarā ar nesasniedzamību juridiskajā adresē.

Tiesa secina, ka šo VID konstatēto faktu kopums nepārprotami norāda, ka pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums B/ nevarēja notikt un SIA

/Nosaukums B/ rekvizīti tika izmantoti fiktīvu darījumu noformēšanai.

[11] Pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/ Ls 1179,36 apmērā, kā arī iekļāvusi peļņas vai zaudējumu

aprēķinā uzrādītajās izmaksās 2009.gadā SIA /Nosaukums C/ vārdā izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu vērtību Ls 5616 apmērā.

Iepazīstoties ar SIA /Nosaukums C/ valdes locekļa /pers. H/ VID Finanšu policijas pārvaldē sniegto paskaidrojumu, konstatējams, ka par

uzņēmumu amatpersonu viņš kļuvis pēc trešās personas lūguma, saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā nav veicis.

VID Finanšu policijas pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā ir /pers. H/ paraksts par to, ka atbildes uz viņam uzdotajiem jautājumiem sniedz

brīvprātīgi, valsts amatpersonas uz viņu nav izdarījušas ne morālu, ne fizisku spiedienu, nav ietekmējušas. Tāpat paskaidrojumā ir /pers. H/ paraksts, ka

viņš ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt /pers. H/ VID Finanšu

policijā sniegto liecību.

Atbilstoši SIA /Nosaukums C/ VID iesniegtajiem ziņojumiem par darba ņēmējiem taksācijas periodos, kad noformēti dokumenti par pakalpojumu

sniegšanu SIA „OLYMP credit”, sabiedrība deklarējusi četrus darba ņēmējus (tostarp uzņēmuma amatpersonu, kura neapstiprina darījumu veikšanu ar

SIA „OLYMP credit”). Arī SIA /Nosaukums C/ deklarētais darba ņēmējs /pers. N/ paskaidrojumā VID noliedzis savu saistību ar SIA/Nosaukums C/,

norādījis, ka nezina, ar ko nodarbojas uzņēmums, par SIA „OLYMP credit” dzird pirmo reizi, darbus /adrese/ nav veicis (lietas 44.lapa), savukārt

darba ņēmēji /pers. O/ un /pers. P/ paskaidrojumos VID norādījuši, ka, lai arī bijuši SIA /Nosaukums C/ darba ņēmēji, konkrētajos taksācijas periodos

strādāja objektā AS „DNB Nord banka” (Skanstes iela, Rīgā), darbus vadīja Miša. /pers. O/ un /pers. P/ nezina, vai minētā persona bija SIA

/Nosaukums C/ darbinieks, par SIA „OLYMP credit” dzird pirmo reizi, nekādus darbus /adrese/ nav veikuši un nepazīst /pers. S/ un S.Golovko (kas

noformētajos dokumentos norādīti kā SIA „OLYMP credit” par darījumu atbildīgās personas) (lietas 42. – 44.lapa). Saskaņā ar VID rīcībā esošo

informāciju SIA /Nosaukums C/ 2009.gada septembrī – novembrī nav deklarējusi darba ņēmēju vārdā Miša.

Tiesa konstatē, ka SIA „GALANET” vārdā izrakstītajos rēķinos un pieņemšanas-nodošanas aktos (lietas 75. – 77.lapa) nav norādīts, kādi darbi,

konsultācijas un kādā apjomā tika veikti, nav uzrādīta konkrēta informācija par sniegto pakalpojumu. Iesniegtajos dokumentos nav informācijas par

pakalpojumu sniegšanas vietu, nav norādīts, kādā veidā tie ir sniegti un kāds ir pakalpojumu gala produkts (atskaite, pasākumu plāns, ieteicamo darbu

saraksts, darba tāme un citi). Tādējādi dokumentos norādītā informācija nav salīdzināma un saprotama.

Cita starpā pieteicējas un SIA /Nosaukums C/ 2009.gada 1.septembra pakalpojumu sniegšanas līguma Nr.01/09-09 1.1.punktā norādīts, ka SIA

/Nosaukums C/ par atlīdzību pastāvīgi sniedz pieteicējai konsultācijas par IT risinājumiem. Savukārt 2009.gada 14.septembra un 13.oktobra

pieņemšanas-nodošanas aktā norādīts, ka SIA /Nosaukums C/ no 2009.gada 1.septembra līdz 14.septembrim un no 2009.gada 28.septembra līdz

13.oktobrim sniedza konsultācijas par komplekso drošību.

Kā izriet no Lēmuma, SIA „OLYMP credit” amatpersona ne audita, ne to rezultātu apstrīdēšanas laikā neiesniedza dokumentārus pierādījumu, kas

ļautu konstatēt konkrētu pakalpojumu saņemšanu no SIA /Nosaukums B/. Savukārt 2010.gada 25.janvārī sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN

aprēķinu pārbaudei SIA /Nosaukums C/ izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

Tiesa secina, ka šo VID konstatēto faktu kopums nepārprotami norāda, ka pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums C/ nevarēja notikt un SIA

/Nosaukums C/ rekvizīti tika izmantoti fiktīvu darījumu noformēšanai.

[12] Pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli par darījumiem ar SIA „/nosaukums D/” Ls 1179,36, kā arī iekļāvusi peļņas vai zaudējumu aprēķinā

uzrādītajās izmaksās 2009.gadā un 2010.gadā SIA /Nosaukums D/ vārdā izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu vērtību Ls 2310,19, Ls 3509

apmērā.

2011.gada 6.decembrī VID saņēmis SIA /Nosaukums D/ valdes locekļa /persona M/paskaidrojumu, kurā norādīts, ka viņš ir diplomēts

arhitektūras tehniķis, uzņēmums pamatā veica rakšanas darbus, mēbeļu piegādi, vagonu tehniskā stāvokļa apsekošanu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu

avārijas seku likvidēšanu u.c. /persona M/ darbus veica pats, specifiskajos darbos ar padomu palīdzēja speciālisti. /persona M/ neatceras SIA „OLYMP

credit” un darījumus ar šo uzņēmumu nav veicis, adrese /adrese A/ viņam neizsaka, nepazīst /pers. J/ un /pers. K/ (lietas 41. – 42.lapa). Paskaidrojumā

ir/persona M/paraksts un norāde, ka paskaidrojums uzrakstīts pašrocīgi, paskaidrojumu pieņēmušas VID amatpersonas un /persona M/identitāte

pārbaudīta pēc pases datiem. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /persona M/ paskaidrojumā minēto informāciju, arī pieteicēja nav norādījusi uz

apstākļiem, kas dotu pamatu attiecīgām šaubām. Tādējādi /persona M/ paskaidrojums ir vērtējams kā pierādījums pieteicējas darījuma ar SIA

/Nosaukums D/ neatzīšanai.

Atbilstoši SIA /Nosaukums D/ VID iesniegtajiem ziņojumiem par darba ņēmējiem taksācijas periodos, kad noformēti dokumenti par pakalpojumu

sniegšanu SIA „OLYMP credit”, sabiedrība deklarējusi tikai vienu darba ņēmēju, proti, uzņēmuma amatpersonu, kura neapstiprina darījumu veikšanu ar

SIA „OLYMP credit”.

Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums D/ vārdā izrakstītajos rēķinos un pieņemšanas-nodošanas aktos (lietas 72. – 73.lapa) nav norādīts, kādi

darbi, konsultācijas un kādā apjomā tika veikti, nav uzrādīta konkrēta informācija par sniegto pakalpojumu. Iesniegtajos dokumentos nav informācijas

par pakalpojumu sniegšanas vietu, nav norādīts, kādā veidā tie ir sniegti un kāds ir pakalpojumu gala produkts (atskaite, pasākumu plāns, ieteicamo

darbu saraksts, darba tāme un citi). Tādējādi dokumentos norādītā informācija nav salīdzināma un saprotama.

Cita starpā pieteicējas un SIA /Nosaukums D/ 2009.gada 25.novembra pakalpojumu sniegšanas līguma Nr.25/11-09 1.1.punktā norādīts, ka SIA

/Nosaukums D/ par atlīdzību pastāvīgi sniedz pieteicējai konsultācijas par IT risinājumiem. Savukārt 2009.gada 12.decembra un 2010.gada 12.janvāra

pieņemšanas-nodošanas aktā norādīts, ka SIA /Nosaukums D/ no 2009.gada 26.novembra līdz 2009.gada 12.decembrim un no 2009.gada

18.decembra līdz 2010.gada 12.janvārim sniedza konsultācijas par komplekso drošību.

Kā izriet no Lēmuma, SIA „OLYMP credit” amatpersona ne audita, ne to rezultātu apstrīdēšanas laikā neiesniedza dokumentārus pierādījumu, kas

ļautu konstatēt konkrētu pakalpojumu saņemšanu no SIA /Nosaukums D/. Savukārt 2010.gada 24.septembrī sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu

SIA /nosaukums D/ izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

Tiesa secina, ka šo VID konstatēto faktu kopums nepārprotami norāda, ka pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums D/ nevarēja notikt un SIA

/Nosaukums D/ rekvizīti tika izmantoti fiktīvu darījumu noformēšanai.

[13] Gada pārskatu likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda

neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Pamatojoties uz šī sprieduma [10] – [12] punktā minēto, tā kā nav gūts apstiprinājums pieteicējas grāmatvedības reģistros iegrāmatoto darījumu ar

SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ faktiskajai esamībai, tad VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. un

7.pantu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu samazināja SIA „OLYMP credit” 2009.gada jūnija – decembra,

2010.gada 1.ceturkšņa atskaitāmo priekšnodokli par Ls 3897,63 (2009.gada jūnijā Ls 381,45, jūlijā Ls 922,14, augustā Ls 192,57, septembrī Ls

196,56, oktobrī Ls 760,03, novembrī Ls 222,77, decembrī Ls 485,14, 2010.gada 1.ceturksnī Ls 736,97), kā arī atbilstoši Gada pārskatu likuma

22.panta pirmās daļas nosacījumiem samazināja peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās izmaksas 2009.gadā par Ls 15 051 un 2010.gadā par Ls

3509.

[14] VID konstatējis, ka SIA „OLYMP credit” deklarētie darbības veidi ir citur nekvalificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot

apdrošināšanu un pensiju uzkrājumi, kā arī finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu.

Apliekamā persona (SIA „OLYMP credit”) ir veikusi gan ar PVN apliekamos (sniegusi starpniecības pakalpojumus aizdevēju sameklēšanā), gan

neapliekamos (veikusi aizdevumu izsniegšanu un finanšu līdzekļu apsaimniekošanu) darījumus, saņemtie pakalpojumi un preces saistītas ar PVN

apliekamo un neapliekamo darījumu nodrošināšanu.

Kā paskaidro SIA „OLYMP credit” valdes loceklis /pers. T/ (lietas 45.lapa), grāmatvedības kontā 61.10. tiek uzskaitīti uzņēmuma ieņēmumi no

darījumiem, kas saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” tiek aplikti ar PVN, kontā 62.10. – ieņēmumi no darījumiem, kas saskaņā ar

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 17.punktu netiek aplikti ar PVN, kontā 63.10. – saņemtā soda nauda.

Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 (redakcijā, kas spēkā no 2009.gada 30.janvāra līdz 2010.gada 31.janvārim) un

2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1640 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (redakcijā, kas spēkā no 2010.gada

1.februāra) 3.10. un 5.12.punkts noteic, ka deklarācijas 49.rindā norāda ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību saskaņā ar likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 6.panta pirmo daļu.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA „OLYMP credit” 2009.gada jūnija – decembra PVN deklarāciju 49.rindā nav uzrādījusi grāmatvedības kontā

62.10. (ieņēmumi no darījumiem, kas saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 17.punktu netiek aplikti ar PVN) ar

PVN neapliekamo darījumu vērtību Ls 36 687,26 apmērā (2009.gada jūnijā Ls 5433,07, jūlijā Ls 3787,13, augustā Ls 3556,34, septembrī Ls

4676,72, oktobrī Ls 5381,56, novembrī Ls 4207,7 un decembrī Ls 9644,74). Līdz ar to VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti par minēto summu

palielināja sabiedrības deklarēto ar PVN neapliekamo darījumu vērtību.

[15] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devīto daļu, ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus

darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai,

priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (spēkā līdz 2010.gada

12.februārim) 41.punkts noteica kārtību, kādā uzņēmums cita starpā dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, veic

inventarizācijas, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību, kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo gada pārskatu, glabā grāmatvedības dokumentus.

Savukārt šo noteikumu 12.punkts noteica, ka grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts

sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši piešķirtiem kontu kodiem.

Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ne auditā, ne to rezultātu apstrīdēšanas laikā nav iesniegusi uzņēmuma vadītāja apstiprināto konta plānu. Arī

pieteicēja minēto faktu nenoliedz. Savukārt 2009.gada 1.janvārī apstiprinātajā grāmatvedības uzskaites veikšanas un organizēšanas metodika” nav

atrunāts, kurā kontā un kā tiek uzskaitīta prece un pakalpojumi, kas tiek izmantoti neapliekamo darījumu veikšanai.

No lietas materiāliem konstatējams, ka SIA „OLYMP credit” saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devītās daļas

prasībām nav nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu, kas tiek izmantoti apliekamo/neapliekamo darījumu veikšanai, uzskaiti.

Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ne auditā, ne to rezultātu apstrīdēšanas laikā nav iesniegusi uzņēmuma vadītāja apstiprināto konta plānu. Lietas

materiāliem pievienotajā 2009.gada 1.janvārī apstiprinātajā „Grāmatvedības uzskaites veikšanas un organizēšanas metodika” nav atrunāta metodika, kurā

kontā un kādā veidā tiek uzskaitīta prece un pakalpojumi, kas tiek izmantoti neapliekamo (apliekamo) darījumu veikšanai. Minētajā dokumentā, kā arī

2009. un 2010.gada apgrozījumu pārskatos nav uzrādīti konti, kas ir paredzēti priekšnodokļa atsevišķai uzskaitei precēm un pakalpojumiem, kas tiek

izmantoti apliekamo/neapliekamo darījumu nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka pieteicēja saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devītās daļas prasībām nav

nodrošinājusi atsevišķu saņemto preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo/neapliekamo darījumu veikšanai. Līdz ar to VID pamatoti

saskaņā ar šī likuma 10.panta desmito daļu par 2009.gada jūniju – 2010.gada decembri pārrēķināja neatskaitāmo priekšnodokli un veica korekcijas

atskaitāmajā priekšnodoklī, palielinot un samazinot neatskaitāmo priekšnodokli par Lēmumā norādītajiem taksācijas periodiem norādītajā apmērā, kā arī

nosakot papildus nodokļa maksājumus.

[16] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 35.panta pirmā daļa noteica, ka apliekamās

personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Atbilstoši minētā

likuma 12.panta trīspadsmitajai daļai nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa noteic, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir

samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen

samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un

uzliek soda naudu. Minētā likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts

no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā

nodokļa apmēru un uzliek soda naudu. Minētā likuma 32.panta ceturtā daļa noteic, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā

iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu

pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek

20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Minētā likuma 32.panta piektā daļa noteic, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums

pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa

palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā

iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Savukārt atbilstoši minētā likuma 32.panta

sestajai daļai soda naudu šajā pantā minētajos gadījumos uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam

tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav

noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka VID pamatoti pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 533,95, soda

naudu Ls 160,19 un nokavējuma naudu Ls 171,58, samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 7366,39 un aprēķināja soda naudu Ls 2209,57,

samazināja aprēķināto PVN par Ls 17,78. Tā kā nav šaubu, ka pieteicējai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās fiktīvos darījumos, tad VID pamatoti noteicis

arī papildus UIN Ls 2186, aprēķinājis soda naudu Ls 655,8 un nokavējuma naudu Ls 451,1 apmērā.

Tā kā pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu nodokļa pārkāpumu, ievērojusi deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus,

kā arī ir sadarbojusies ar VID likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta izpratnē, tad atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta

piektajai daļai uzliktā soda nauda, ņemot vērā minētā likuma 32.panta septītās daļas nosacījumus, nomaksai budžetā pamatoti noteikta Ls 1512,78 (UIN

soda nauda Ls 327,9, PVN soda nauda Ls 1184,88).

[17] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumuvai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir

jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Senāta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā SKA-280/2006 8.punktu).

Ievērojot minēto, tiesa atsevišķi izvērtēja tikai tos argumentus, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas

spriedumu pēc būtības.

[18] Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „OLYMP credit” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 16.marta lēmuma Nr.22.4.6/22855 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Hāzenfuse