Court dismisses defendant's statute of limitations defense, allowing debt collection claim against consumer.

Lietas arhīva Nr. CA-0277-21/7

ECLI:LV:VAT:2021:1116.C68319721.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2021.gada 16.novembrī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnesis referents Dailis Lazdiņš, tiesnese Zaiga Cera, tiesnesis Agris Bukavs

izskatīja rakstveida procesā civillietu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā vienkāršotas

procedūras prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2021.gada 1.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2021.gada 12.martā prasītāja Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā cēlusi tiesā prasību pret

atbildētāju /pers. B/ par parāda un nokavējuma procentu piedziņu, kurā lūdz tiesu:

- piedzīt no /pers. B/ par labu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā patēriņa kredīta pamatsummu

1855,47 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 491,67 EUR par laiku no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam un

visus tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu 328,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR, kopā

2681,14EUR, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Prasībā norādīti turpmāk minētie apstākļi.

2016.gada 21.aprīlī starp AS "Swedbank" un atbildētāju /pers. B/ noslēgts patēriņa kredīta līgums /līguma numurs/

(turpmāk - Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts patēriņa kredīts 4400 EUR apmērā. Atbildētājam bija jāmaksā

ikmēneša maksājumi katra mēneša 28.datumā, saskaņā ar grafiku, termiņš noteikts 2019.gada 28.maijā, procentu likmi 0 %

gadā un nokavējuma procentu un nokavējuma līgumsods tika noteikts 1 % dienā.

Atbildētājs nepildīja savas no Līguma izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā - sāka kavēt

maksājumus ar 2016.gada 28.jūniju. Aizdevējs pamatojoties uz Līguma noteikumiem ar 2016.gada 11.oktobri vienpusēji

atkāpās no 2016.gada 21.aprīlī starp AS "Swedbank" un /pers. B/ noslēgtā patēriņa kredīta līguma/līguma numurs/

2020.gada 19.martā prasītāja informējusi atbildētāju, ka AS "Swedbank", pamatojoties uz 2020.gada 6.februāra

cesijas līgumu nodevusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, tostarp blakus prasījumus, aicinot atbildētāju

labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām. Taču atbildētājs saistības nav izpildījis.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 1805., 1934., 1943.pantu.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 1.jūnija spriedumu prasība apmierināta pilnīgi.

Tiesa piedzinusi no /pers. B/ par labu PlusPlus Baltic OU, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ārvalsts

komersants PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, parādu 1855,47 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 491,67 EUR par laiku

no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam un tiesas izdevumus 335,40 EUR, kopā 2682,54 EUR.

Atzītas PlusPlus Baltic OU tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. B/ likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda, bet nepārsniedzot tā apmēru.

Tiesa pamatojusi spriedumu ar turpmāk norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

No lietai pievienotā 2016.gada 21.aprīlī noslēgtā patēriņa kredīta līguma /līgums numurs/secināts, ka atbildētājam

izsniegts aizdevums 4400 EUR apmērā, nosakot aizdevuma atmaksas datumu līdz 2019.gada 28.maijam, ar procentu likmi 0

%, gada procentu likmi 0 %, nokavējuma procenti (dienā) 1 %, nokavējuma līgumsodu (dienā) 1 %, ikmēneša aizdevuma

atmaksas un procentu maksājums - katra mēneša 28.datumā. Minētajā līgumā atbildētājs ar savu parakstu apliecinājis, ka ir

iepazinies ar visiem līguma noteikumiem, tostarp ar Vispārējiem darījumu noteikumiem.

Atbilstoši Līguma 2.1.punktam aizdevums tika izsniegts, pārskaitot to uz aizņēmēja kontu, ko apstiprina konta

informācija. Atbilstoši maksājumu grafikam atbildētājam bija jāveic maksājumi katra mēneša 28.datumā, veicot ikmēneša

procentu samaksu un aizdevuma atmaksu.

Atbildētāja konta pārskats par laiku no 2016.gada 21.aprīļa līdz 2016.gada 11.oktobrim ar tajā atspoguļotajiem

atbildētāja veiktajiem maksājumiem apstiprina, ka atbildētājs pienācīgi nepildīja savas ar Līgumu uzņemtās saistības un kavēja

Līgumā paredzētos maksājumus.

Civillikuma 1589.pants nosaka, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša

līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Līguma 7.4.1.punktu aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt no

aizņēmēja aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk par 30 dienām kavē aizdevuma līgumā

noteiktos aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņus.

No tiesai iesniegtā aizdevēja 2016.gada 11.oktobra paziņojuma par Līguma laušanu Nr.A08.04-17.3/AKPN-5688

secināms, ka aizdevējs paziņojis atbildētājam par vienpusēju atkāpšanos no Līguma sakarā ar to, ka atbildētājs nav izpildījis

savas Līgumā noteiktās saistības un ilgāk kā 30 dienas viņas kontā nav nodrošināti naudas līdzekļu ieskaitījumi, lai segtu

maksājumus saskaņā ar Līgumu.

No 2020.gada 6.februāra cesijas līguma /numurs/izraksta secināts, ka AS "Swedbank" kā cedents, un prasītāja kā

cesionārs 2020.gada 6.februārī noslēguši cesijas līgumu, saskaņā ar kura 1.1.punktu, cedents pret atlīdzību cedējis cesionāram

prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām saskaņā ar Līguma 1.pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīti

parādnieki, līgumi un prasījumu summas. No minētā Līguma 1.pielikuma izraksta redzams, ka AS "Swedbank" ir cedējusi

prasītājai savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, norādot pamatparāda summu 1855,47 EUR, nokavējuma procenti par

pamatsummu 185,55 EUR.

Saskaņā ar cesijas līguma 2.1.punktu puses vienojušās, ka cedents cedē Līguma 1.1.punktā minētos prasījumus

pret Līguma 1.pielikumā fiksētajām personām arī uz visām iespējamām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem,

tostarp līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.

No lietas materiāliem tiesa secinājusi, ka 2020.gada 19.martā atbildētājam nosūtīts kreditora maiņas paziņojums.

Civillikuma 1798.pantā ir noteikts, ka drīkst cedēt no līguma izrietošo prasījumu, bet ne visu līgumu, tas ir, uz

cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek

pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi, savukārt Civillikuma

1800.pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets, bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod

(cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat

ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un

uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.panta pirmo daļu cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā

bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī

tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Ņemot vērā minēto tiesa atzinusi, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2016.gada

21.aprīļa patēriņa kredīta līguma /līguma numurs/, kas noslēgts starp AS "Swedbank" un atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiālos esošās AS "Swedbank" izziņas secināts, ka uz 2016.gada 21.aprīli atbildētājam no Līguma

izrietošais parāds ir 2041,02 EUR, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1855,47 EUR un nokavējuma

procentiem par pamatsummas atmaksas kavējumu 185,55 EUR.

Tiesa secinājusi, ka banka ar Līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi, ko atbildētājs nav apstrīdējis.

Līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības -

paskaidrojumus par prasību nav sniedzis, tajā norādītos faktus nav apstrīdējis, maksājumu apliecinošus dokumentus tiesā, kā to

noteic Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, nav iesniedzis, līdz ar to tiesa secinājusi, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību, un fakts, ka atbildētājs nav samaksājis parādu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai atzīstams par

pierādītu.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1855,47 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 491,67

EUR par laiku no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam.

Tiesa nav apšaubījusi prasītājas norādīto atbildētāja parāda apmēru un parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parāda aprēķinu nav apstrīdējis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzinusi, ka prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību un ir likumīgs pamats

prasības apmierināšanai.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad

viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts,

kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda aprēķina tiesa secinājusi, ka prasītāja aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam, ko prasa piedzīt prasītāja. Tiesas ieskatā

šāds prasījums ir pamatots un apmierināms.

Tiesa atzinusi, ka apmierināms prasītājas lūgums atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem noteikt tai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda

pamatsummas 1855,47 EUR ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu tiesa piespriedusi no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus - valsts nodevu 328,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,87 EUR.

Par Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 1.jūnija spriedumu atbildētājs /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā

norāda turpmāk minētos apstākļus.

Atbildētāja ieskatā tiesa nav vispusīgi un objektīvi izskatījusi lietas apstākļus, kas novedis pie nepareiza sprieduma

pieņemšanas. Uzskata, ka nebija pamata prasības apmierināšanai.

Atbildētājs citē un norāda uz Civillikuma 1589.pantu un Līguma 7.4.1.punktu, uzskatot, ka prasītāja rīkojusies

nelabticīgi un neatbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, jo līgums ir lauzts jau 2016.gadā, bet prasība tiesā celta tikai

2021.gadā.

Atbildētājs norāda uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.SKC-

108/2013, kurā norādīts, ka Civillikuma 1.pantu par tiesību izlietošanu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības pēc būtības ir

saistāms ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantu par līgumslēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību. Šī panta otrās daļas

5.punkts noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda

neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Savukārt atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam līguma noteikums, kas ir

pretrunā likuma 5.pantam, atzīstams par netaisnīgu (skat. Senāta 2012.gada 17. decembra spriedums, lieta SKC-262/2012).

Pēc minētā kritērija tiesa ir tiesīga izvērtēt ikvienu līguma noteikumu, lai pārliecinātos, vai tas atbilst labticīguma

prasībām.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka kreditors ilgākā laika posmā, neceļot prasību pret atbildētāju, iegūst iespēju iedzīvoties

uz parādnieka rēķina, kas nav uzskatāma par godprātīgu rīcību.

Atbildētāja ieskatā tiesa nav pareizi piespriedusi likumiskos nokavējuma procentus 491,67 EUR apmērā par laiku

no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam, jo aizdevējs vienpusēji atkāpies no Līguma ar 2016.gada 11.jūniju, līdz ar

to tiesa piedzinusi likumiskos procentus par laiku, kas ir četrus mēnešus pēc līguma laušanas.

Tāpat atbildētāja ieskatā tiesa nepamatoti norādījusi spriedumā, ka atbildētājam, atbilstoši Civilprocesa likuma

250. panta pirmās daļas prasībām, uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai. Latvijas pasta darbinieki šādu sūtījumu atbildētājam nav

piegādājuši, kā arī nav atstājuši pasta kastītē uzaicinājumu ierasties pastā to saņemt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.pantu lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai

atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantam tiesas sagatavotos dokumentus

(spriedumus, lēmumus, paziņojumus, pavēstes u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas,

kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk

izsniedz tiesa, nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis. Norāda, ka, ja atbildētājs

būtu zinājis par tiesas sēdi, viņš būtu lūdzis nolikt lietas iztiesāšanu mutvārdu tiesas sēdē, kā arī iesniedzis tiesai pierādījumus un

sniedzis paskaidrojumus. Līdz ar to atbildētājs nevarēja izmantot savas likumā noteiktās tiesības.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs negatīvu faktu (pavēstes nepiegādāšanu, neizsniegšanu) nevar pierādīt.

No lietas materiāliem izriet, ka 2020.gada 19.martā atbildētājam sastādīts un nosūtīts kreditora maiņas paziņojums.

Pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas pie atbildētāja vērsies prasītājas pārstāvis /pers. J/, kurš vēlējies vienoties ar

atbildētāju par parāda atmaksu. Ņemot vērā AS "Swedbank" paziņojumus, kuros tā brīdina savus klientus par krāpnieciskiem

darījumiem, atbildētājs vairākkārt lūdzis gan prasītāju, gan AS "Swedbank" izsūtīt apliecinājumu par cesijas darījuma esamību.

Uz šiem lūgumiem atbildes nav saņemtas joprojām.

Tā kā noslēgtais Līgums ir komercdarījums, atbilstoši Komerclikuma 406.pantam un pārejas noteikumu

16.punktam no minētā aizdevuma līguma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, kas skaitāmi no brīža, kad atbildētājam

iestājies pienākums veikt visas aizdevuma summas atmaksu, tas ir, 2016.gada 11.jūnijā. Šajā gadījumā atbilstoši Civillikuma

1905.pantam prasītāja nav pierādījusi noilguma pārtraukšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta 6 prim daļai tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas

dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta

uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi.

Atbildētājs uzskata, ka pie šādiem apstākļiem tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 56.pantu, tādēļ tiek lūgts

piemērot Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas otrajā punktā minēto - pirmās instances tiesas spriedums atceļams, jo šajā

gadījumā tiesa nav paziņojusi atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu. Bez tam tiesa nav ievērojusi, ka prasītāja ir

pārkāpusi Civillikuma 1.pantu par tiesību izlietošanu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības. Iesniedzot prasību tiesā vairākus

gadus pēc līguma laušanas, ievērojami ir palielināta parāda summa.

Prasītāja savā rakstveida paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību norāda turpmāk minētos apstākļus un

apsvērumus.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sākotnējais kreditors AS "Swedbank", pamatojoties uz 2016.gada 11.oktobra

paziņojumu par līguma laušanu Nr/līguma numurs/, ar 2016.gada 11.oktobri ir atkāpies no 2016.gada 21.aprīlī noslēgtā patēriņa

kredīta līguma /līguma numurs/ jo atbildētājs nav pildījis savas ar Līgumu uzņemtās saistības un ilgāk, kā 30 dienas nav

nodrošinājis naudas līdzekļus no Līguma izrietošo maksājumu segšanai.

Par laiku no 2017.gada 28.augusta līdz 2019.gada 28.augustam atbildētājs ir veicis no Līguma izrietošā parāda

atmaksas maksājumus aizdevējai, pēdējo maksājumu veicot 2019.gada 28.augustā.

No 2020.gada 6.februāra cesijas līguma /numurs/ izraksta ir redzams, ka prasītāja prasījuma tiesības no aizdevēja ir

ieguvusi ar 2020.gada 6.februāri.

Ar spriedumu nodibināts un nav apstrīdēts apstāklis, ka 2020.gada 19.martā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas

adresi nosūtīts kreditora maiņas paziņojums, norādot termiņu pamatotu iebildumu izteikšanai, kā arī informējot par jauno

parāda atmaksas kārtību.

Ievērojot to, ka atbildētājs nav veicis no Līguma izrietošo parāda saistību atmaksu, 2020.gada 10.jūlijā prasītāja

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar

2020.gada 2.septembra lēmumu (lietas arhīva Nr.3-12/10974-20/55) tiesvedība lietā Nr.3-12/10974-20/55 izbeigta, jo

atbildētājs saistību neatzina.

Ievērojot minēto prasītāja 2021.gada 12.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniedza prasības pieteikumu

vienkāršotās procedūras prasībā pret atbildētāju par parāda un likumisko nokavējumu procentu piedziņu.

Prasītāja uzskata, ka tā kopš cesijas līguma noslēgšanas brīža ir aktīvi veikusi visas nepieciešamās darbības no

Līguma izrietošā parāda atgūšanai, līdz ar ko atbildētāja iebildumi ir pilnīgi nepamatoti, jo atbildētāja apgalvojumi par

atkāpšanos no Līguma ar 2016.gada 11.jūniju ir kļūdaini, nepareizi un neatbilst lietā iesniegtajiem pierādījumiem. No 2016.gada

11.oktobra paziņojuma par līguma laušanu /līguma numurs/, aizdevējs no Līguma ir atkāpies ar 2016.gada 11.oktobri, līdz ar ko

likumisko nokavējumu procentu aprēķina termiņa sākums ir skaitāms ar nākamo dienu, proti, 2016.gada 12.oktobri.

Prasītājas ieskatā neiztur kritiku atbildētāja argumenti, ka tiesa ir nepamatoti atzinusi, ka par tiesvedību atbildētajam

nav paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.

Saskaņā ar spriedumā nodibināto, atbildētājam, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas prasībām,

uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/ nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa rakstveida

paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot viņa tiesības. No lietas materiāliem izriet ka VAS "Latvijas Pasts" ir

atgriezis tiesai atbildētājam nosūtītos tiesas dokumentus, jo beidzies glabāšanas termiņš.

Paziņošanas likums noteic dokumenta saņemšanas prezumpciju, proti, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts

pasta sūtījums, ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. No Paziņošanas likuma 3.panta piektās daļas izriet, ka šo

prezumpciju adresāts var atspēkot, norādot objektīvus iemeslus, kas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Turklāt jāmin, ka

dokumenta paziņošanā spēkā ir adresāta līdzdarbības princips. Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties

dokumentu apritē, piemēram, nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes kārtību,

rūpējoties par dokumentu saņemošo personālu. Līdzdarbības pienākuma neizpildīšanas gadījumā adresāts, iespējams, var

izvairīties no dokumentu faktiskas saņemšanas, bet nevar izvairīties no dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē.

Valstī ir radīta sistēma, kuras ietvaros adresātam ir pienākums būt sasniedzamam deklarētās dzīvesvietas adresē vai

deklarācijā norādītajā papildu adresē (sk. LR Satversmes tiesas 2018gada 11.oktobra spriedumu lietā Nr.2017-30-01 "Par

Civilprocesa likuma 26.panta pirmās dalās, 128. panta otrās dalās 1.2.punkta pirmā teikuma un 132.panta pirmās dalās

6.punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 96.pantam ")

Prasītāja vērš tiesas uzmanību uz faktu, ka atbildētājs nav iesniedzis nevienu objektīvi pamatotu pierādījumu, kas

apstiprinātu radušos šķēršļus tiesas sūtīto dokumentu saņemšanai. Turklāt, kā tas izriet no Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2020.gada 2.septembra lēmuma (lietas arhīva Nr.3-12/10974-20/55), tiesa par pieteikumā norādīto saistību

2020.gada 15.jūlijā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtījusi parādniekam brīdinājumu Nr.7&417996 "Par

maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu". Tiesa ir saņēmusi pasta pakalpojuma sniedzēja paziņojumu, ka 2020.gada 16.jūlijā

brīdinājums izsniegts parādniekam.

No civillietā pievienotajiem pierādījumiem izriet, ka aizdevējs no Līguma ir atkāpies ar 2016.gada 11.oktobri. No

prasības pieteikumam pievienotā prasības summas aprēķina, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, izriet, ka pēc 2016.gada

11.oktobra atbildētājs aizdevējam ir veicis vairākus no Līguma izrietošos maksājumus, turklāt, pēdējo parāda atmaksas

maksājumu veicot 2019.gada 28.augustā.

Saskaņā ar Civillikuma 1906.pantu noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst

kreditora prasību. Saskaņā ar judikatūru kreditora prasījuma atzīšana pārtrauc noilgumu, un atzīšana no parādnieka puses var

izpausties kā parāda dzēšanas uzsākšana, samaksājot daļu vai nododot kādu no vairākām lietām. (sk. Senāta 2016.gada

1.augusta spriedums lietā Nr.SKC 263/2016 (C28473412)).

Ievērojot minēto secināms, ka Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņa tecējuma sākums skaitāms no

2019.gada 28.augusta. Saskaņā ar 2020.gada 19.marta paziņojumu atbildētājam tika paziņots par no Līguma izrietošo

prasījuma tiesību cesiju prasītājai, savukārt no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 2.septembra lēmuma

(lietas arhīva Nr.3-12/10974-20/55) secināms, ka 2020.gada 16.jūlijā brīdinājums par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā tika izsniegts atbildētājam.

Prasītāja uzskata, ka izejot no civillietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, prasītāja ir pierādījusi noilguma

pārtraukšanu.

Pie šādiem apstākļiem prasītāja uzskata, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir nepamatota un prasītājas prasība ir

apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 444.11panta pirmo daļu vienkāršotās procedūras lietas izskata rakstveida procesā,

savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Lietas dalībniekiem par rakstveida procesu paziņots 2021.gada 10.oktobrī (lietas 100.lapa).

Motīvu daļa

Tiesas kolēģija, izvērtējot rakstveida procesā atbildētāja /pers. B/ apelācijas sūdzībā minētos apstākļus, apsvērumus

un argumentus, pārbaudot lietas materiālus kopumā, atzīst, ka prasītājas Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā

prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu, apelācijas

instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar atbildētāja /pers. B/ apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un

nepārbauda faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesas kolēģija, izskatot lietu rakstveida procesā, atzīst, ka pārsūdzētajā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2021.gada 1.jūnija spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas zemākās instances

tiesas sprieduma argumentācijai un Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus motīvu daļā atkārtoti

nenorādīs.

Atbildētāja/pers. B/ apelācijas sūdzību tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Vispirms tiesas kolēģija vērš atbildētāja uzmanību uz apstākli, ka apelācijas sūdzības saturam ir jāatbilst

Civilprocesa likuma 416.pantā noteiktajām prasībām.

Sūdzības iesniedzējam, formulējot lūgumu (Civilprocesa likuma pirmās daļas 7.punkts) apelācijas sūdzībā, jāvadās

no tā, ka apelācijas instances tiesa skata lietu pēc būtības un pārbauda pirmās instances tiesas sprieduma pareizību un

pamatotību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta otrās daļas prasībām apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvajai

daļai precīzi jāatbilst arī Civilprocesa likuma 193.panta sestajā daļā paredzētajām prasībām. Tātad, sūdzības iesniedzēja

lūgumam apelācijas sūdzībā jābūt izteiktam tā, lai no tā būtu skaidri un nepārprotami saprotams, tieši kādu tiesas nolēmumu

viņš vēlas norādītu sprieduma rezolutīvajā daļā.

Formulējot lūgumu, bez Civilprocesa likuma 193.panta sestās daļas noteikumiem jāvadās arī no šī likuma 195.-

198.panta noteikumiem. (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.–60.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs.

Prof. K.Torgāna un A.Laviņa zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 966..–967.lpp.).

Tiesas kolēģija secina, ka šajā gadījumā atbildētājs /pers. B/, aprobežojoties tikai ar lūgumu apmierināt apelācijas

sūdzību, nav ievērojis Civilprocesa likuma 416.panta pirmās daļas 7.punkta prasības par lūguma saturu, jo no šāda lūguma

tiesas kolēģijai nav saprotams, kādu tiesas nolēmumu atbildētājs vēlas sagaidīt no apelācijas instances tiesas sprieduma

rezolutīvās daļas.

Tiesas kolēģija no atbildētāja apelācijas sūdzības satura secina, ka atbildētājs uzskata, ka pārsūdzētais pirmās

instances tiesas spriedums ir atceļams, jo tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu

paziņot lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu (Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 2.punkts).

Judikatūrā ir atzīts, ka Civilprocesa likuma 427.panta pirmajā daļā ietvertais regulējums "paredzēts ar mērķi šajās

normās izsmeļoši uzskaitītajos gadījumos novērst civilās tiesvedības pamatnoteikumu būtiskus pārkāpumus, kurus, iztiesādama

lietu, pieļāvusi pirmās instances tiesa, tādējādi nodrošinot Satversmes 92.pantā garantēto ikvienas personas tiesību uz taisnīgu

tiesu ievērošanu (sk. LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 22.novembra lēmumu lietā Nr.SKC-

1178/2018.).

Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams gadījumos, kad tiesa nav lietas dalībniekam

likumā noteiktā kārtībā paziņojusi par tiesas sēdes laiku un vietu, t.i., kad pārkāpti Civilprocesa likuma 56., 56.2 un 59.panta

noteikumi.

Attiecībā uz personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, tiesas pavēstu un tiesas paziņojumu

piegādāšanas kārtību regulē Civilprocesa likuma 56.pants. Pavēstu un tiesas paziņojumu piegādāšanas vai izsniegšanas datuma

noteikšanas kārtību, ja tās piegādātas Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosaka Civilprocesa likuma 56.1pants.

Šajā gadījumā tiesas kolēģija nevar piekrist atbildētāja norādītajiem iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka viņš nav

saņēmis likumā noteiktajā kartībā paziņojumu par tiesas sēdes vietu un laiku.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļās noteikumiem tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā

pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien

fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai

ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas

dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 19.aprīļa rakstveida paziņojuma izriet, ka

atbildētājam /pers. B/ ir paziņots par pirmās instances tiesas sēdes laiku un vietu uz viņa norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese A/ (lietas 44.lapa), līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, uzskatāms, ka personai ir paziņots

par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti.

Tiesas kolēģija vērš atbildētāja uzmanību uz Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā minēto apsvērumu, ka

fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Turklāt jāņem vērā, ka dokumenta paziņošanā spēkā ir adresāta līdzdarbības

princips. Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, jo iespējams līdzdarbības pienākuma

neizpildīšanas gadījumā adresāts, iespējams, var izvairīties no dokumentu faktiskas saņemšanas, bet nevar izvairīties no

dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē.

Valstī ir radīta sistēma, kuras ietvaros adresātam ir pienākums būt sasniedzamam deklarētās dzīvesvietas adresē vai

deklarācijā norādītajā papildu adresē (sk. LR Satversmes tiesas 2018gada 11.oktobra spriedumu lietā Nr.2017-30-01 "/pers.

K/ Civilprocesa likuma 26.panta pirmās dalās, 128. panta otrās dalās 1.2.punkta pirmā teikuma un 132.panta pirmās dalās

6.punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 96.pantam ")

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka iepriekš minēto normu noteikumi ir ievēroti, proti, atbildētājam

/pers. B/ par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Ja šādā gadījumā lietas dalībnieks nav ieradies

pirmās instances tiesas sēdē, bet tiesa, atzīstot neierašanos par neattaisnojošu, izskatījusi lietu, apelācijas instances tiesai nav

pamata piemērot Civilprocesa likuma 427.panta otrās daļas noteikumu un atcelt pirmās instances tiesas spriedumu.

Tāpat tiesas kolēģija nepiekrīt atbildētāja apsvērumiem un argumentiem apelācijas sūdzībā par to, ka šajā lietā ir

iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņa - trīs gadi.

No lietas materiālos esošā AS "Swedbank" 2016.gada 11.oktobra paziņojuma par līguma laušanu izriet, ka AS

"Swedbank" paziņojusi /pers. B/ par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar 2016.gada 11.oktobri (lietas 21.lapa).

Līdz ar to atbildētāja norādītais apelācijas sūdzībā datums, kad AS "Swedbank" vienpusēji atkāpusies no Līguma -

2021.gada 11.jūnijs - neatbilst lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.

Tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā norādītais AS "Swedbank" atkāpšanās

no Līguma datums - 2021.gada 11.jūnijs, ir tiesas acīmredzami pārrakstīšanās kļūda un nevar ietekmēt lietas pareizu

izspriešanu.

No lietas materiālos esošajiem prasītājas sagatavotajiem aprēķiniem, kurus atbildētājs nav apstrīdējis, redzams, ka

pēc 2016.gada 11.oktobra atbildētājs aizdevējam ir veicis no Līguma izrietošā parāda atmaksu, no kuriem pēdējais maksājums

ir veikts 2019.gada 28.augustā (lietas 19., 20.lapa).

Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Civillikuma 1906.pantu noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks

kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību. Saskaņā ar judikatūru kreditora prasījuma atzīšana pārtrauc noilgumu, un atzīšana no

parādnieka puses var izpausties kā parāda dzēšanas uzsākšana, samaksājot daļu vai nododot kādu no vairākām lietām. (sk.

Senāta 2016.gada 1.augusta spriedums lietā Nr.SKC 263/2016 (C28473412)).

Tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem, ka noilguma termiņa tecējuma sākums skaitāms no

2019.gada 28.augusta, bet prasība tiesā iesniegta 2021.gada 12.martā, līdz ar to nav nekāda pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā ir

iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņš - trīs gadi.

Tiesas kolēģijas ieskatā pie noskaidrotiem apstākļiem nav apstiprinājušies atbildētāja iebildumi, ka prasītāja ka

kreditors prasību nav cēlusi savlaicīgi, tādā veidā iegūstot iespēju iedzīvoties uz parādnieka rēķina, kas nav uzskatāma par

godprātīgu rīcību.

No lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, kas minēti iepriekš, ir apstiprinājies, ka prasītāja ir veikusi virkni

pasākumus, lai atgūtu no atbildētāja parādu arī pēc 2016.gada 11.oktobra, kad AS "Swedbank" vienpusēji atkāpās no Līguma,

taču atbildētājs parādu prasītājas noteiktajā termiņā pilnā apmērā neatmaksāja, kā rezultātā prasītajā bija spiesta celt prasību

tiesā.

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Ņemot vērā 2020.gada 6.februāra cesijas līgumu Nr./numurs/, ar kuru AS "Swedbank" cedējusi pret atlīdzību

prasījuma tiesības pret /pers. B/, tad piedzītais pamatparāds un nokavējuma procenti ir piedzenami no /pers. B/ par labu

Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam atzīstamas

tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātā parāda 1855,47 EUR par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes

termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kurās labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikumu 328,53 EUR (maksājuma apliecinoši dokumenti lietas

10. un 39.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu 6,87

EUR(maksājuma apliecinoši dokumenti lietas 11. un 12.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas

noteikumiem piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.11 , 440.12 pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

pilnīgi apmierināt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei

Latvijā, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 1855,47 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 491,67 EUR par laiku

no 2016.gada 12.oktobra līdz 2021.gada 12.martam un tiesas izdevumus 335,40 EUR, kopā 2682,54 EUR.

Atzīt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 1855,47 EUR.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis referents D.Lazdiņš

Tiesnese Z.Cera

Tiesnesis A.Bukavs