Court imposes minimum fine for repeated failure to appear at police station without valid excuse.

ECLI:LV:RPPT:2020:0609.168016920.1.S

Lieta Nr. 168016920

Arhīva Nr. 1-0169-20/14

SPRIEDUMS

Rīgā 2020. gada 9. jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs

rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 18. maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2020. gada 7. maijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC381602 un tam

pievienotie administratīvās lietas materiāli par to, ka 2019. gada 9. decembrī plkst. 13.00 /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla neieradās Rīgas pašvaldības

policijas Kurzemes pārvaldē, Spilves ielā 25A, Rīgā, pēc nosūtīta rakstveida uzaicinājuma administratīvā pārkāpuma lietas Nr. RPKR-19-2778-AL

ietvaros, ar ko neizpildīja pašvaldības institūcijas amatpersonas likumīgo prasību.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 175.2 panta par

kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.

[2] Atbilstoši likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otro daļu tiesa administratīvo

pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.

Ievērojot minēto, lietas dalībniekiem 2020. gada 19. maijā nosūtīts paziņojums par to, ka lietas izskatīšana notiks 2020. gada 9. jūnijā rakstveida

procesā, izskaidrojot tajā skaitā tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem

apstākļiem.

[3] 2020. gada 2. jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi, kuros viņa norāda, ka nedzīvo savā

deklarētajā dzīvesvietas adresē, ar personu, kura tur dzīvo, nekontaktējas, tikai nejaušības pēc uzzināja par policijas paziņojumiem. Nav mainījusi

deklarētās dzīvesvietas adresi, jo viņai nepieder īpašums ne deklarētajā, ne faktiskajā dzīvesvietas adresē. Turklāt, deklarētā dzīvesvieta ir primārais

kritērijs, pēc kura bērni tiek uzņemti konkrētajā izglītības iestādē.

[3.1] Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka pēc pēdējās lietas izskatīšanas un lēmuma saņemšanas no Pārdaugavas tiesas, lēmumā tika norādīts, ka

pastāv iespēja deklarēt papildus adresi, kurā persona faktiski uzturas, ko /pers. A/ arī izdarīja.

[3.2] Norāda, ka neizvairās no atbildības un jautājumu risināšanas, uzreiz sazinājās ar iestādi par pārkāpumu, kā arī samaksājusi lietā Nr.

168015620 piemēroto administratīvo sodu.

[3.3] Lūdz ņemt vērā atbildību mīkstinošus apstākļus. Ir neizpratnē par to, ka no valsts iestādes nav pienācīgā kārtā informēta par radušos situāciju.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

175.2 pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

[5.1] Latvijas APK 175. 2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju

amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt

desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175. 2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai

pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās izpildīt policijas darbinieka likumīgu prasību, tad

pastāv pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175.2 pantā.

Šajā gadījumā, lai konstatētu, ka /pers. A/ saucama pie administratīvās atbildības, jābūt pierādītam, ka /pers. A/ nebija savlaicīgi izpildījusi policijas

amatpersonu likumīgās prasības.

[5.2] Lietas materiāliem pievienots Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes 2019. gada 9. decembra pavadraksts „Par materiāla

pārsūtīšanu pēc piekritības” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim, no kura izriet, ka 2019. gada 27. novembrī saņemts

iesniegums par transportlīdzekļa Nissan Qashqai+2, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), novietošanu

stāvēšanai pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi)

114. punkta prasības 2019. gada 25. novembrī.

Transportlīdzekļa turētājai /pers. A/ tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē. Norādītajos datumos

persona neieradās, par neierašanās iemesliem neinformēja.

Pamatojoties uz Latvijas APK 264. pantu, administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālu kopijas nosūtāmas Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim izvērtēšanai pēc Latvijas APK 175.2 panta.

[5.3] 2019. gada 28. novembrī /pers. A/ tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē liecības sniegšanai

2019. gada 9. decembrī. Tajā norādīts, ka neierašanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 12.-13. lapa).

Sūtījums bija nosūtīts uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/.

[5.4] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC381602 sastādīts 2020. gada 7. maijā par to, ka 2020. gada 9. decembrī plkst. 13.00 /pers. A/

neieradās Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē sakarā ar uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību Nr. RPKR-19-2778-AL.

[6] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Savukārt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[6.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007. gada 25. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007 atzina, ka

administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām

paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no

vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās

atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai

sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma

lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. plašāk

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2007).

[6.2] Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad,

pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006,

2008. gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).

Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,

pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura

izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt

pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo

pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva

konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo

pārkāpumu.

[6.3] Likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi

atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus,

izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 3. punkts

noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt

paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs

personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu.

[6.4] No lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka /pers. A/ bija aicināta ierasties Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes

pārvaldē, lai sniegtu liecību sakarā ar uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tādējādi, ievērojot to, ka /pers. A/ nebija ieradusies Rīgas

pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē liecības sniegšanai, Valsts policijas amatpersonai bija tiesisks pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu par Latvijas APK 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. 2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Minētais pārkāpums vērsts pret

noteikto pārvaldes kārtību.

[7] Lai arī /pers. A/ tiesā saņemtie paskaidrojumi nav parakstīti, taču tie saturiski ir līdzīgi tiem paskaidrojumiem, kurus tiesa bija saņēmusi citā

izskatāmajā lietā Nr. 168015620, ievērojot Latvijas APK 243. panta trešās daļas noteikumus, tiesa atzīst, ka tiem iespējams dot vērtējumu šajā lietā.

[7.1] Tiesa norāda, ka atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantam, likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Savukārt minētā likuma 3. panta pirmajai daļai dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo

īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un

kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Tādējādi personai jābūt sasniedzamai viņas deklarētajā adresē tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Savukārt, ja rodas situācija, ka persona nebūs sasniedzama savā deklarētajā dzīvesvietā, tad atbilstoši Deklarēšanas likuma 8. panta ceturtās daļas

noteikumiem personai ir pienākums norādīt papildu adresi, kur persona būs sasniedzama noteiktā laika periodā.

No lietas materiāliem pievienotās Personas datu pārlūka izdrukas izriet, ka /pers. A/ bija tikai viena deklarētā adrese administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī – /adrese A/. Tādējādi administratīvais pārkāpums konstatēts pamatoti.

[7.2] Paskaidrojumiem pievienoti pierādījumi tam, ka /pers. A/ bija 2020. gada 27. maijā iesniegusi dzīvesvietas deklarāciju, kurā kā papildus

adresi no 2020. gada 27. maija līdz 2021. gada 31. maijam norādījusi Irlavas ielu 20-78, Rīgā.

Tiesa uzskata, ka minētais apstāklis atbilstoši Latvijas APK 33. panta trešās daļas noteikumiem ir vērtējams kā atbildību mīkstinošs apstāklis, ko

tiesa ņem vērā, izskatot šo lietu.

[8] Piemērojot /pers. A/ administratīvo sodu, jāņem vērā, ka tas tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā.

Tāpat šīs lietas izskatīšanā tiek ņemts vērā, ka /pers. A/ aicināta ierasties Rīgas pašvaldības policijā vairākās administratīvā pārkāpuma lietās

saistībā ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas norāda uz to, ka /pers. A/, iespējams, pieļāvusi vairākus vienveidīgus pārkāpumus.

Ievērojot to, ka /pers. A/ apzinājās savas darbības sekas, jo nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, kā arī nav nodrošinājusi korespondences

saņemšanu attiecīgajā adresē, tiesa atzīst, ka /pers. A/ nav atbrīvojama no administratīvās atbildības.

[9] Atbilstoši Latvijas APK 22. panta noteikumiem administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar Latvijas APK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais

akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt

minētā panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[9.1] Lietā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Latvijas APK 34. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatējams, ka gada laikā

atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta 2020. gada 7. janvārī.

[9.2] Tāpat sprieduma 7.2. punktā tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli atzina to, ka /pers. A/ deklarējusi savu papildus dzīvesvietas adresi.

[9.3] No Latvijas APK 175. 2 panta sankcijas izriet, ka par pantā paredzēto nodarījumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai

amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Attiecībā uz pārkāpējas personību noskaidrots, ka Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas adrese norādīta

/adrese A/, ir divi bērni vecumā līdz 18 gadiem, no Tiesu informatīvās sistēmas datiem neizriet, ka aizgādības tiesības būtu atņemtas. Citas personu

raksturojošās ziņas lietās materiālos nav, kā arī nav ziņu par Latvijas APK 31. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

Ievērojot lietas materiālos esošās ziņas, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā paredzēto mērķi, ievērojot lietas

faktiskos apstākļus, /pers. A/ piemērojams naudas sods 35 euro apmērā, tas ir, panta sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā.

[10] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina par Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir

pierādīta ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem to savstarpējā saistībā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. un 289.6 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. 2 pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņai naudas sodu 35 (trīsdesmit pieci) euro apmēra.

Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.

Maksājuma rekvizīti, kuros veicama piespriestā naudas soda samaksa:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV34TREL1060191011100

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis: naudas sods Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168016920, /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā,

109. kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2020. gada 9. jūnijs.

Tiesnesis Viktors Makucevičs