Court allows claim for damages against Latvijas Pasts for unauthorized account withdrawals and procedural costs.

Lietas Nr. C33286914

Lietas arhīva Nr. C-0512-16/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.janvārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri M.Salenieci un tulku R.Teni un T.Matulu

piedaloties prasītājam /pers. B/ un viņa pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/ un atbildētājas pārstāvei /pers. D/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret valsts akciju sabiedrību “Latvijas Pasts” par zaudējumu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2014.gada 6.februārī, ar precizējumiem 2014.gada 28.februārī, /pers. B/ cēlis tiesā prasību par zaudējumu piedziņu no valsts akciju sabiedrības

(turpmāk valsts a/s) “Latvijas Pasts”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 27.augustā starp pusēm noslēgts līgums par maksājuma konta atvēršanu fiziskai personai. Laika

posmā no 2009.gada 3.jūlija līdz 2009.gada 6.jūlijam no Prasītāja konta VAS “Latvijas Pasts” Nr.LV42LPNS0001001135699 nelikumīgi tika noņemti

naudas līdzekļi kopumā Ls 510 apmērā, un proti, 2009.gada 3.jūlijā noņemti Ls 180, 2009.gada 4.jūlijā Ls 150 apmērā un 2009.gada 6.jūlijā Ls 180

apmērā. Ar 2013.gada 7.marta prokurores L.Ezes paziņojumu Prasītājs tika informēts, ka kriminālprocesa ietvaros vainīgo personu nav izdevies

noskaidrot. Norādīts, ka Atbildētāja ir rupji pārkāpusi naudas izmaksas noteikumus, proti, izmaksājusi naudas līdzekļus citai personai, nav salīdzinājusi

parakstus pasē un orderī, neizvērtēja vai pases fotogrāfija atbilst klientam, līdz ar to Prasītājs uzskata, ka tieši Atbildētāja ir vainojama zaudējumu

radīšanā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1645., 1775. un 1779.pantu prasības pieteikumā lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas radušies valsts a/s “Latvijas Pasts”

rīcības rezultātā 725 euro apmērā, kā arī piedzīt no Atbildētājas samaksātos tiesāšanās izdevumus.

[2] Rakstveida paskaidrojumos, kas tiesā saņemti 2014.gada 4.aprīlī, norādīts, ka Atbildētāja prasību neatzīst, jo Prasītājs nav pievienojis

pierādījumus, ka kriminālprocesā būtu noskaidrota vainīgā persona un būtu stājies spēkā nolēmums, kurā konstatētas valsts a/s “Latvijas Pasts”

darbinieku prettiesiskās darbības un izmaksas nepiederošai personai (lietas 36.-39.lapa).

[3] Tiesas sēdē Prasītāja pārstāve /pers. C/, kura darbojas uz mutiskas pilnvaras pamata, prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka par naudas izmaksas faktu citai personai tika uzsākts kriminālprocess, bet izmeklēšanas

gaitā, diemžēl, vainīgo personu nav izdevies noskaidrot. Lai aizstāvētu savas intereses Prasītājs bija spiests vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā, jo uzskata,

ka Atbildētāja ir pārkāpusi naudas izmaksas noteikumus, no Prasītāja konta izmaksājot naudas līdzekļus personai, par kuras identitāti nav

pārliecinājusies, ir radījusi Prasītājam zaudējumus prasības summas apmērā. Pats Prasītājs nav saņēmis naudas līdzekļus, jo atradies tajā laikā pie māsas,

šaubas par to ir izslēgtas arī kriminālprocesa ietvaros. Vērsa uzmanību, ka naudas līdzekļi ir izmaksāti citā, nevis ierastajā pasta nodaļā, kurā parasti

vēršas Prasītājs, turklāt trijos maksājumos ar īsu laika periodu. Lūdza prasību apmierināt.

[4] Atbildētājas pārstāve /pers. D/ prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Paskaidroja, ka par radušos situāciju iestādei tapa zināms tikai 2013.gadā,

ir veikts audits un arī dienesta izmeklēšana, taču noskaidrot apstākļus nav izdevies. Norādīja, ka naudas izmaksu procedūra iestādē notiek stingri pēc

reglamentējošiem noteikumiem, persona tiek identificēta salīdzinot datus, dokumenta kopijas izdarīšana netiek veikta. Nav pamats uzskatīt, ka abas

darbinieces nepārliecinājās par personas identitāti. Turklāt kriminālprocesā ir veikta rokraksta ekspertīze un noliegums, ka parakstu nav izpildījis pats

Prasītājs, kategoriskā formā nav izteikts. Uzskata, ka prasība nav pierādīta, arguments, ka iestādes darbinieces nav pārliecinājušās par personas

identitāti, ir tikai Prasītāja pieņēmums.

MOTĪVU DAĻA

[5] Noklausījusies Prasītāja un Atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu

prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Savukārt minētā panta otrā daļa

noteic, ka, ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puses pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav

šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai arī, lai slēptu patiesību.

Tātad procesuālo tiesību normas uzliek par pienākumu prasītājam pierādīt savu prasījumu pamatotību, savukārt atbildētājam savu iebildumu

pamatotību.

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar pušu pārstāvju sniegtiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka Prasītājs ir

pierādījis prasību un pastāv pamats prasības apmierināšanai.

[7] No prasības pieteikumā norādītā un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka prasības priekšmets ir zaudējumi, kas Prasītājam mantiska zuduma

apmērā radušies Atbildētājas nolaidīgas rīcības rezultātā.

No prasības pieteikumā norādītā un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka no viņam piederošā maksājuma konta ir veiktas trīs izmaksas nezināmai

personai, kas noteikti nebija viņš pats.

Atbildētājas pārstāve iebilst prasībai, norādot, ka tā nav pierādīta, jo nav pamats uzskatīt, iestādes darbinieki būtu pārkāpuši noteikto naudas

izmaksas kārtību un, ka naudas līdzekļi ir izmaksāti citai personai, vainīgā persona kriminālprocesa ietvaros nav noskaidrota.

Līdz ar to tiesa secina, ka lietā pastāv strīds par zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1775.panta noteikumiem katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Sekojoši, lai izšķirtu strīdu par zaudējumu piedziņu, konstatējams, vai pastāv zaudējuma atlīdzības pamati. Atbilstoši Latvijas juridiskajā literatūrā

paustajām atziņām, tie ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu

esamības un cēloniskā sakara starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Saistību tiesības I daļa, mācību grāmata, K.Torgāns, TNA, Rīga 2006,

209.lpp.).

Tādējādi atbilstoši tiesu judikatūrā un doktrīnā atzītajam, lai izskatāmajā lietā konstatētu Atbildētājas pienākumu segt zaudējumus, vienlaicīgi ir

jāizpildās visiem zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumiem jeb pamatiem.

Lietā nav strīds un ar lietas materiāliem konstatēts, ka 2004.gada 27.augustā Prasītājam valsts a/s „Latvijas Pasts“ ir atvērts norēķinu konts Nr.

LV42LPNS0001001135699 (lietas 10.-11.lapa). Nav strīds arī par to, ka laika posmā no 2009.gada 3.jūlija līdz 2009.gada 6.jūlijam no minētā konta

pasta nodaļā, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, ir veiktas trīs izmaksas par kopējo summu Ls 510 jeb 725,66 euro apmērā. Ar lietā esošo

konta izrakstu konstatēts, ka 2009.gada 3.jūlijā no konta ir izmaksāti naudas līdzekļi Ls 180 apmērā, 2009.gada 4.jūlijā – Ls 150 apmērā, bet

2009.gada 6.jūlijā – Ls 180 apmērā (lietas 24.lapa).

No Prasītāja pārstāves paskaidrotā tiesas sēdē izriet, ka laika posmā no 2009.gada 3.jūlija līdz 2009.gada 6.jūlijam, t.i., naudas izņemšanas reizēs

Prasītājs ir atradies pie savas māsas ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Minētais apstāklis apstiprinās arī ar liecinieces /pers. G/ sniegtām ziņām. No

liecinieces liecībām tiesas sēdē izriet, ka /pers. B/ viņas vasarnīcā Salaspils novadā, pie TEC-2, bija ieradies 2009.gada 4.jūlijā ap plkst.10:00, un

uzturējies tur līdz 2009.gada 5.jūlijam. Savukārt 2009.gada 6.jūlijā Prasītājs paziņoja, ka nauda no konta ir pazudusi.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja paskaidroto, ka pasta nodaļā, kas atrodas Kr.Valdemāra ielā 145, viņš nekad nav gājis izņemt naudas

līdzekļus un parasti naudu izņēma savas dzīvesvietas tuvākajā pasta nodaļā, kas atrodas Tallinas ielā 4. Iebildumi minētajam apstāklim netika celti un lietā

nav gūtas ziņas, kas apšaubītu norādīto.

Ar lietas materiāliem pievienoto VP RRP Rīgas Brasas iecirkņa paziņojumu konstatēts, ka par naudas izmaksas faktu no konta Latvijas Pasts 1001

nodaļā Prasītājs /pers. B/ ir vērsies policijā ar iesniegumu un 2009.gada 23.jūlijā tika ierosināts kriminālprocess Nr.11094075609 (lietas 12.lapa).

No Prasītāja pārstāves paskaidrotā, kam iebildumus necēla Atbildētājas pārstāve, izriet, ka izmeklēšanas gaitā kriminālprocesā Nr.11094075609

ir izslēgta iespējamība, ka pats /pers. B/ būtu iesniedzis un parakstījis izmaksu orderi, kā arī saņēmis naudas līdzekļus no sava konta. Par minēto apstākli

netieši liecina arī lietā esošais VP Kriminālistikas pārvaldes Ekspertu atzinums par komisijas rokraksta ekspertīzes veikšanu (lietas 21.-23.lapa). No

atzinumā norādītā secināms, ka parakstus /pers. B/ vārdā, kas atrodas ekspertīzei iesniegtajos orderos, iespējams, nav izpildījis /pers. B/, bet cita

persona.

Tādējādi izvērtējot pušu pārstāvju paskaidrojumus un liecinieces sniegtās ziņas par apstākļiem, kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem un pārējiem lietas materiāliem, tiesa par nodibinātu atzīst apstākli, ka /pers. B/ prasības pieteikumā norādītajos un konta izrakstā

atspoguļotajos datumos nav izņēmis naudas līdzekļus Ls 510 jeb 725,66 euro apmērā.

[9] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka 2014.gada 6.jūlijā VP RRP Rīgas Brasas iecirknī tika pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu

Nr.11094075609 noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ (lietas 63.-64.lapa).

Fakts par to, ka kriminālprocess ir izbeigts un kriminālprocesā vainīgā persona netika noskaidrota, tiesas ieskatā neliedz personai tiesības vērsties

tiesā un lūgt novērst radīto aizskārumu civiltiesiskā kārtībā. Izskatāmajā lietā Prasītājs savu prasījumu atlīdzināt zaudējumus vērš pret valsts a/s “Latvijas

Pasts”, kuras darbinieki, viņaprāt, ar savu nolaidīgo rīcību, ir radījuši Prasītājam zaudējumus mantas samazinājuma veidā. Līdz ar to atbilstoši Civillikumā

noteiktajam zaudējumu atlīdzināšanas normatīvajam regulējumam, lietā ir vērtējamam Atbildētājas vainojamība zaudējumu radīšanā.

Pierādījumu vērtēšanas gaitā tiesa ir nodibinājusi, ka Prasītājs 2009.gada 3., 4. un 7.jūlijā nav no sava konta izņēmis naudas līdzekļus, tādējādi

secināms, ka tie izsniegti citai personai, kuras personība lietā nav noskaidrota.

Saskaņā ar Maksājumu konta noteikumu (turpmāk Noteikumi) 4.1.punktu maksājums tiek uzsākts, iesniedzot Latvijas Pastā maksājuma rīkojumu.

4.3.punkts noteic, ka maksājuma rīkojumam jābūt klienta parakstītam. Noteikumu 11.1.paredz pienākumu Latvijas Pastam, sniedzot pakalpojumu, veikt

klienta identifikāciju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un noteikumiem. Savukārt atbilstoši Noteikumu 11.5.punktam Latvijas

Pastam ir tiesības nesniegt klientam maksājumu pakalpojumus, ja tas pēc pieprasījuma nesniedz pietiekamu informāciju identificēšanai vai Latvijas Pastam

ir aizdomas, ka klienta sniegtā informācija viņa identificēšanai vai to apliecinošie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem vai ir aizdomas, ka tie ir

viltoti.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē noliedza iespējamību, ka Latvijas Pasta darbinieki būtu pārkāpuši noteikumos paredzēto naudas izmaksas kārtību

un nebūtu veikuši klienta identifikāciju. Paskaidroja, ka nedz noteikumi, nedz kāds cits normatīvs akts neuzliek par pienākumu Latvijas Pastam izdarīt

uzrādītās pases vai cita dokumenta kopiju. Balstoties uz praksi naudas izmaksas lietās un noteikumiem, norādīja, ka personas identitāte tiek salīdzināta ar

pases datiem. Savukārt pilnvarojuma gadījumā, pilnvarnieka dati tiek fiksēti izmaksas orderī. Tādējādi, pārstāve prezumē, ka izmaksas tika veiktas

pamatojoties uz uzrādīto pasi darbiniekam.

Tiesai nav pamata atzīt norādītos apstākļus par nepamatotiem, taču lietā noskaidroto apstākļu kopums rada pamatu uzskatīt, ka Latvijas Pasta

darbinieku rīcība naudas izmaksas procedūrā tomēr nav bijusi pietiekami rūpīga, piesardzīga un atbildīga.

Spriedumā konstatētie apstākļi un izdarītie secinājumi izslēdz varbūtību, ka pats Prasītājs bija ieradies pasta iestādē, līdz ar to tiesa secina, ka

personas identitātes pārbaudē tomēr tika pieļauta kļūda. Par Atbildētājas piesardzības trūkumu tiesas ieskatā liecina arī apstāklis, ka naudas līdzekļi tikuši

izmaksāti vairākkārt, t.i., trīs reizes, turklāt īsā laika posmā, kā arī tas, ka Atbildētāja nav savlaicīgi reaģējusi uz konkrēto gadījumu. No pārstāves

paskaidrotā tiesas sēdē izriet, ka par naudas izmaksas faktu un ierosināto kriminālprocesu valsts a/s “Latvijas Pasts” kompetentajai nodaļai kļuva zināms

tikai 2013.gadā, kas tādējādi liedza iestādei iespēju noskaidrot patiesos apstākļus un, iespējams, atrast vainīgo personu. Minētais apstāklis tiesas ieskatā

neattaisno Atbildētājas rīcību.

Tiesa, novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus un pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem un lietas materiāliem, par nodibinātu atzīst apstākli, ka valsts a/s “Latvijas Pasts” darbinieki ir pieļāvuši kļūdu personas identitātes

pārbaudīšanas procesā. Šāda Atbildētājas rīcība ir tiešā cēloniskā sakarībā ar Prasītāja mantisko interešu aizskārumu, jo izmaksājot naudas līdzekļus no

Prasītāja konta personai, kas nav bijis pats Prasītājs, ir radījusi Prasītājam negatīvas sekas mantas samazinājuma veidā. Jāatzīst, ka Prasītājs nevar

pierādīt negatīvu faktu, proti, ka viņš nav izņēmis naudas līdzekļus no sava konta. Turklāt lietā nav gūti arī tādi pierādījumi, kas apstiprinātu Atbildētājas

norādīto, ka naudas līdzekļi tika izsniegti tieši Prasītājam.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod

tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Atbilstoši Civillikuma 1772.pantam jau cēlies zaudējums var būt cietušā mantas samazinājums.

Ar pušu paskaidrojumiem un esošo konta izrakstu lietā ir nodibināts, ka laika posmā no 2009.gada 3.jūlija līdz 2009.gada 6.jūlijam no Prasītāja

konta pasta nodaļā, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, ir veiktas trīs izmaksas par kopējo summu Ls 510 jeb 725,66 euro apmērā. Atbildētāja

izmaksāto naudas līdzekļu apstākli un apmēru neapstrīdēja. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājam radušos zaudējumu apmēru.

[11] Lietas izskatīšanas laikā tiesa ir nodibinājusi Atbildētājas vainas esamību zaudējumu radīšanā, kas izpaudusies kā nepietiekoši vērīga un rūpīga

attieksme pret klienta personas datu pārbaudi naudas līdzekļu izmaksas procedūrā, cēloņsakarību starp Atbildētājas rīcību un zaudējumu esamību, kā arī

zaudējumu apmēru. Lietā nodibinātie apstākļi liecina, ka zaudējumi Prasītājam radušies samazinoties viņa mantai (naudas līdzekļiem).

Pie konstatētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis Civillikuma 1775.pantam atbilstošos zaudējumu atlīdzībai nepieciešamos

priekšnoteikumus - tiesību aizskārēja neattaisnojamo darbību, zaudējumu esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un neatļauto darbību, tādēļ

tiesa uzskata, ka Prasītāja prasība par zaudējumu 725,66 euro apmērā piedziņu ir apmierināma pilnībā.

Ar lietas materiāliem esošo saraksti konstatēts, ka Prasītājs vairākkārtēji ir vērsies pie Atbildētājas ar lūgumu segt zaudējumus, taču Atbildētāja ir

noraidījusi zaudējumu atlīdzināšanas iespēju (lietas 13.-18.lapa). No tiesas sēdē paskaidrotā, kam iebildumi netika celti, izriet, ka zaudējumi Prasītājam

nekādā apmērā nav atlīdzināti.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

spieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to ievērojot apmierinātās prasības veidu tiesa atzīst, ka Prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos procentus - 6 procentus no simta gadā, no neatmaksātās pamatsummas (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ar lietas materiāliem konstatēts, ka Prasītājs par celto prasību piedzīt zaudējumus un morālā kaitējuma kompensāciju ir samaksājusi valsts nodevu

108,50 euro (lietas 32.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 33.lapa), kā arī kancelejas nodevu par liecinieka

nopratināšanu 4,27 euro apmērā (lietas 45.lapa).

Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināta, no Atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu par labu Prasītājam ir piedzenama

samaksātā valsts nodeva 108,50 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā un kancelejas nodeva 4,27 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 7.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi

ir 13,35 euro. Ņemot vērā to, ka Prasītājs daļēji, t.i., 4,70 euro apmērā ir sedzis minētos izdevumus ceļot prasību tiesā, tad no Atbildētājas valsts labā

piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,65 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 92., 93., 96., 97., 189-193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. B/ prasību pret valsts akciju sabiedrību “Latvijas Pasts” par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts”, reģistrācijas numurs 40003052790, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,

zaudējumus 725,66 euro apmērā, samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 108,85 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā

un kancelejas nodevu 4,27 euro apmērā, kopā piedzīt 843,48 euro (astoņi simti četrdesmit trīs euro un 48 cents), samaksu veicot VAS “Latvijas Pasts”

kontā Nr.LV42LPNS0001001135699.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās summas 725,66 euro apmērā līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts”, reģistrācijas numurs 40003052790, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,65

euro (astoņi euro 65 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 26.janvāra spriedumu civillietā

Nr.C33286914.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas

izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 9.februāris.

Tiesnese V.Puškundze