Court convicts defendant of theft and imposes three-month detention with bail revoked for detention.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of theft in a minor amount and sentenced him to three months of detention. The defendant admitted guilt, and the court rejected his request to skip evidence review under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court revoked his travel ban and ordered compensation for the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 527. pants: When a defendant admits guilt and facts are clear, conviction is established without full evidence review, and detention may be imposed if health conditions do not preclude it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088099816
Lietas arhīva Nr. K29-0385-17/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I. JANĒVIČA
ar sekretāri V. MIĻŪNU
tulku I. ŠROMU
piedaloties prokurorei I. VIŠŅEVSKAI
advokātam V. JAKOBIJAM
2017.gada 18. aprīlī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10
krimināllietu
/pers. A/ (/personas kods/) apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Tiesa,
K O N S TATĒJA :
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:
2016.gada 5. maijā ap plkst. 12.45, /pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīts, atrodoties tirdzniecības centrā “ Origo” esošajā AS “ Citadele
banka” klientu apkalpošanas zālē Stacijas laukumā 2, Rīgā, ieraugot, ka apkalpošanas zālē uz krēsla atrodas rokas somiņa, nolēma izdarīt zādzību.
/pers. A/, realizējot savu noziedzīgo nodomu, nozaga no /pers. D/ rokas somiņas baltas krāsas naudas maku 40 euro vērtībā, kurā atradās AS “
Swedbank” norēķinu karte, bez materiālās vērtības, AS “ Swedbank” interneta bankas kodu karte bez materiālās vērtības, divas AS “ Citadele banka”
norēķinu kartes bez materiālās vērtības, AS “ Citadeles banka” interneta bankas kodu karte bez materiālās vērtības, pase uz /pers. D/ vārda bez
materiālās vērtības, e-talons ar trīs braukšanas biļetēm 3,45 euro vērtībā , nauda 2 euro. Pēc kā /pers. A/ ar nolaupīto aizgāja no AS “ Citadele
banka” klientu apkalpošanas zāles.
Tādējādi /pers. A/ nolaupīja /pers. D/ mantu un naudu 42 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ saprata celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā, cietušās /pers. D/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 85,45 euro apmērā atzina
un uzturēja savu pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Tiesa, noklausoties prokurora un aizstāvja viedokļus, un ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu pēc Krimināllikuma 180 .panta pirmās daļas , un saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantu, apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
180 .panta pirmajā daļā , pilnībā pierādīta.
Nosakot soda veidu , saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2. daļu , tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu , apsūdzētā personību.
Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 3. daļu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka iepriekš tiesāts , pēdējo reizi 2016.gada 31. maijā Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253 2. panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem 20 dienām, sods izciests, sodāmība nav
dzēsta ( l.l. 75-81), saskaņā ar TIS sistēmas datiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesvedībā atrodas vēl viens kriminālprocess par
zādzības izdarīšanu nelielā apmērā, atrodas VSIA “ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatorā centra “
Pārdaugava” ar stacionāru konsultatīvajā novērošanā no 2012.gada 25. maija ( l.l. 33) un ar Ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes Atzinumu Nr.
02.02-04/644/2016 ir atzīts par pieskaitāmu ( l.l. 39-42). No apsūdzētā vārdiem noskaidrots, ka viņam ir vidējā izglītība, neprecējies, apgādājamo
nepilngadīgo bērnu nav, līdz apcietinājumam strādāja pagaidu darbus, faktiskā un deklarētā dzīves vieta ir /adrese/.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2. daļu , par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinās izdarītajā
un to nožēlo .
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1. daļas 1. punktu, par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka dotais noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu , /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 180 .panta pirmās daļas , atzīstams par
mazāk smagu noziegumu.
Tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. A/ ir izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21. pantā noteiktās tiesības uz sadarbību , izvēloties vienkāršāku
procesu- lūdzot neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē,
nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta
Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Tiesas ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros. Turklāt
atbildību pastiprinošu apstākļu esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajai, kā arī izslēdz iespēju
piemērot panta sankcijā noteikto minimālo sodu.
Nosakot soda mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta 2. daļas nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību ,
atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas .
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka /pers. A/ agrāk vairākkārtīgi tiesāts , deviņas reizes, tajā skaitā par mantiska rakstura
noziegumiem un sodāmība nav dzēsta , ka savu vainu atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo, ka izdarīts mazāk smags noziegums . Tiesa ņem vērā arī cietušajai
nodarītā kaitējuma apmēru un to, ka šis kaitējums līdz tiesas sēdes dienai nav atlīdzināts, lai gan tāda iespēja apsūdzētajam bija.
Tiesa, nosakot sodu ņem vērā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.
jūlija kopsapulcē apstiprinātais Sodu piemērošanas prakses apkopojums, kurā norādīts, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam ir
jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju,
sagatavoties dzīvei sabiedrībā, jāpalīdz likumpārkāpējam saprast savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām , nenodarīdams
kaitējumu citām personām. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama , lai persona atteiktos no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Krimināltiesiskajai represijai ir jābūt individualizētai.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus un apsūdzētā personību, tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka /pers. A/ ir nosakāms īslaicīgas
brīvības atņemšanas sods. Apsūdzētais ir vairākkārtīgi sodīts par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, noziegums izdarīts nedzēstas sodāmības
laikā , saskaņā ar Sodu reģistra datiem attiecībā pret /pers. A/ ir ierosināts jauns kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, viss
minētais liecina par to, ka /pers. A/ ir tendēts uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, secinājumus nekādus neizdara, nevēlas ievērot likumus un sabiedrībā
pieņemtās uzvedības normas. Minētais dod tiesai pamatu secināt, ka tikai brīvības atņemšanas sods būs samērīgs un maksimāli atbildīs ne tikai cietušā un
sabiedrības, bet arī paša apsūdzētā interesēm, jo tādā veidā tiks samazināts iespējamais risks juridisko un fizisko personu īpašuma apdraudējumam.
Ievērojot apsūdzētā izdarīto iepriekšējo sodāmību skaitu un noziedzīga nodarījuma recidīvu, tiesa uzskata, ka /pers. A/ ir pamats noteikt īslaicīgu brīvības
atņemšanu tā maksimālā apmērā. Augstākminēto apstākļu dēļ /pers. A/ nav piemērojami alternatīvie sodi.
Nosakot brīvības atņemšanas sodu, tiesa ņem vērā apsūdzētā veselības stāvokli un to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka apsūdzētais sava
veselība stāvokļa dēļ nevar izciest brīvības atņemšanas sodu vai ka viņam būtu liegta iespēja viņa veselības stāvoklim atbilstoša veselības aprūpe, ko
ieslodzījuma vietās nosaka Ministru kabineta 2015.gada 2. jūnija noteikumi Nr. 276 “ Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas
kārtība”.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā lietā konstatētos atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
No TIS sistēmas datiem redzams, ka 2016.gada 10. decembrī stājies spēkā Rīgas rajona tiesas 2016.gada 11. jūlija spriedums. Tāpat no TIS
sistēmas datiem redzams, ka 2017.gada 18. aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir nolikta izskatīšanai krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Lai nepieļautu dubulto sodāmību, tiesa uzskata, ka šajā lietā nav nosakāms galīgais sods un tas ir izlemjams
Kriminālprocesa likuma 649.panta kārtībā.
Dotajā kriminālprocesā cietusī /pers. D/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 85,45 euro apmērā.
Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas materiālās
kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai un savukārt Kriminālprocesa likuma 351.panta 4.-1 daļa nosaka, ka kompensācijas pieteikumu izskata
neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.
Tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka cietušās kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma, jo cietušajai nodarītais mantiskais
kaitējums atrodas tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā prettiesiskajām darbībām.
Šajā kriminālprocesā /pers. A/ ir piemērots drošības līdzeklis- aizliegums izbraukt no valsts. Ievērojot to, ka /pers. A/ tiek noteikts brīvības
atņemšanas sods , to, ka cita kriminālprocesa ietvaros viņš ir aizturēts , tad sprieduma izpildes nodrošināšanai apsūdzētajam piemērotais drošības
līdzeklis ir grozāms uz apcietinājumu.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta noteikumiem.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527., 528., 529. pantiem, tiesa
N O S P RIEDA:
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 3 ( trīs) mēnešiem.
Soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 18. aprīļa.
Drošības līdzekli- aizliegumu izbraukt no valsts- grozīt uz apcietinājumu.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. D/ kaitējuma kompensāciju 85,45 euro ( astoņdesmit pieci euro 45 centi).
Lietisko pierādījumu- CD disku- atzīt par dokumentu un atstāt pie krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu daļā par noteikto sodu,
kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Janēviča