Court convicts driver of traffic homicide and orders moral damages despite victim's contributory negligence.

Lietas arhīva Nr. K29-0747-17/14

ECLI:LV:RLPT:2017:1123.11520098416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I. JANĒVIČA

ar sekretāri V. MIĻŪNU

tulci V. SONDORI

piedaloties prokuroram A. ZARIŅAM

advokātiem A. SEROVAM, V. KRAMAM

2017.gada 23. novembrī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10

krimināllietu

/pers. A/ (/personas kods/) apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Tiesa,

K O N S TATĒJA :

/pers. A/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli , kā rezultātā cietušajai tika nodarīts smags miesas

bojājums, kas izraisīja viņas nāvi, un proti:

2016.gada 22. decembrī ap plkst. 16.55, /pers. A/ vadīja automašīnu “ Audi A4”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un

brauca ar to Rīgā, pa Maskavas ielu no Rasas ielas puses Rušonu ielas virzienā.

Tuvojoties regulējamai gājēju pārejai, kas atrodas aiz krustojuma ar Eglaines ielu, /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19.panta

pirmās un trešās daļas, 25.panta trešās daļas, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 25.3. punkta, 57. punkta, 100.punkta un 105.punkta prasības, nerīkojās

saskaņā ar šo likumu un noteikumiem, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi

ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie ( gājēji), neizvēlējās tādu distanci ar priekšā braucošo nenoskaidroto transportlīdzekli, lai tam

bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, brīdī, kad priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs bremzēja pirms gājēju pārejas, lai palaistu

gājēju /pers. B/, kura šķērsoja brauktuvi pa gājēju pāreju pie kustību aizliedzošā luksofora signāla no kreisās uz labo pusi attiecībā pret viņas kustības

virzienu, uzsāka pārkārtošanos pa labi, lai apbrauktu priekšā braucošo automašīnu, pirms tam nepārliecinoties par kustības drošību un par to, vai viņas

manevrs neradīs traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem, savlaicīgi nesamazināja braukšanas ātrumu un pilnībā neapturēja automašīnu, lai palaistu

gājēju, kā rezultātā ar automašīnas kreisi priekšējo daļu notrieca minēto gājēju.

Minēto Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpuma un uzbraukuma rezultātā /pers. A/ nodarīja cietušajai /pers. B/ smagus miesas

bojājumus, kas izraisīja viņas nāvi: slēgta galvas smadzeņu trauma , kas noritēja ar asinsizplūdumiem galvas smadzeņu vēderiņos, galvas smadzeņu

sasitumiem, asinsizplūdumiem zem mīkstajiem un cietā galvas smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumu uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas,

asinsizplūdumu kreisā deniņu muskulī, zemādas asinsizplūdumu uz sejas un komplicējās ar galvas smadzeņu un plaušu tūsku, iekšējo orgānu venozu

pilnasinību.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ saprata celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā, neatzina, cietušā /pers. I/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju neatzina.

Tiesa, noklausoties liecinieku liecības, apsūdzētās liecības, pārbaudot visus prokurora pierādījumus, kas norādīti lēmumā par nodošanu

tiesai kopsakarībā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka /pers. A/ vaina Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir

pilnībā pierādīta un lietā taisāms notiesājošs spriedums.

Tiesas sēdē cietušais /pers. I/ paskaidroja, ka /pers. B/ ir viņa krustmāte. Viņš pats nav bijis satiksmes negadījuma aculiecinieks. /pers. B/

citu radinieku nav. Bēru izdevumus sedza viņš un arī palīdzēja viņa brālis.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. J/ liecināja, ka viņa kopā ar meitu gāja no autostāvvietas pie tirdzniecības centra Dole. Viņi stāvēja pie gājēju

pārejas un ievēroja, ka veca sieviete centās pāriet, faktiski pārskriet , pa gājēju pāreju pie sarkanā luksofora signāla. Pirmo joslu viņa paspēja pāriet, pa

otro joslu mašīna paspēja strauji sambremzēt. Pa otro joslu aizmugurē brauca apsūdzētās mašīna un strauji bremzējot priekšā braucošai automašīnai,

apsūdzētās mašīna grieza pa labi uz sabiedriskā transporta joslu , kur notrieca sievieti. Pēc sadursmes mašīna apstājās pēc gājēju pārejas. Viņa izsauca

ātro palīdzību. Kādā brīdī notriektā sieviete atguva samaņu un gribēja celties, taču viņa palūdza to nedarīt kamēr neatbrauks mediķi. Viņa no notikuma

vietas atradās apmēram metrus divdesmit.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. K/ liecināja, ka tas bija pirms jaunā gada, viņa stāvēja pie tirdzniecības centra “ Dole” pieturā. Gājējiem dega

sarkanā gaisma, taču viena sieviete centās šķērsot ceļu pie sarkanās gaismas. Redzēja, ka divas mašīnas spēja nobremzēt un sieviete veiksmīgi pārgāja ,

bet trešā mašīna nenobremzēja un notrieca sievieti.

Bez liecinieku liecībām, apsūdzētās /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā , pilnībā

pierādīta ar faktiem, kas izriet no 2016.gada 27. decembra ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr. 331042 ar shēmu (l.l. 5), ar

2016.gada 28. decembra automašīnas Audi A4, v.n.z. /reģistrācijas numurs/ apskates protokolu ( l.l. 18).

No lietas materiālos esošā eksperta atzinuma Nr. 1327 redzams, ka /pers. B/ nāve iestājās 2016.gada 23. decembrī no slēgtas galvas smadzeņu

traumas , kas noritēja ar asinsizplūdumiem galvas smadzeņu vēderiņos, galvas smadzeņu sasitumiem, asinsizplūdumiem zem mīkstajiem un cietā galvas

smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumu uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virmas, asinsizplūdumu kreisā deniņu muskulī , zemādas asinsizplūdumu uz

sejas un komplicējās ar galvas smadzeņu un plaušu tūsku, iekšējo orgānu venozu pilnasinību. Minētie miesas bojājumi kopumā atbilst smagiem miesas

bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un atrodas tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos.( l.l. 22-25).

Apsūdzētā /pers. A/ savu vainu neatzina un sniedza tiesā liecību, kas tika iesniegta ļoti apjomīgi un rakstveidā. Taču tiesas ieskatā, šīs liecības

neattiecas uz lietas būtību. Liecības ir sadalītas vairākās daļās, taču nav saprotams kādēļ tās tika iesniegtas. Nav saprotams, kādēļ norādīja uz to, ka

automašīnai bojājumu nav. Iespējams, ka ar to apsūdzētā vēlējās pierādīt, ka uzbraukums nav bijis. Nav saprotamas ar liecības par cietušās

asinsspiedienu, hipertoniju, kas ir smeltas no interneta. No lietas materiālos esošā tiesu ekspertīzes slēdziena redzams, ka cietušai ir galvas trauma, kas

radusies cieta, trula priekšmeta rezultātā. Tāpat tiesu ekspertīzē ir teikts, ka trieciens ir saņemts pa labās gūžas locītavas virsmu un labā stilba apakšējo

apvidu, kas norāda, ka kontakts starp cietušo un transportlīdzekli ir bijis un tas norāda, ka šis kontakts ir pietiekams, kas ļauj konstatēt šo uzbraukuma

mehānismu.

No lietas materiālos esošā ceļu satiksmes negadījuma protokola izriet, ka negadījums ir noticis apgaismotā posmā, bez tam abas liecinieces redzēja

cietušās kustību un arī uzbraukuma momentu, par ko arī liecināja, norādīja uz gājējas kustību pie sarkanās gaismas. Apsūdzībā norādīts, ka cietusī

šķērsoja pie sarkanā luksofora, par to strīda nav. Nav saprotams, kā citu gājēju prettiesiskā rīcība var attaisnot /pers. A/ pieļautos pārkāpumus

2016.gada 22.decembrī.

Tas, ka /pers. A/ pārkārtojās pa labi, lai nebūtu sadursmes ar priekšā braucošu transportlīdzekli norāda tikai to, ka viņa nav ievērojusi drošu

braukšanas distanci, tādejādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta prasības, kas transportlīdzekļa vadītājam uzliek pienākumus atkarībā no

braukšanas ātruma izvēlēties tādu distanci, lai priekšā braucošam transportlīdzeklim bremzējot būtu iespējams izvairīties no sadursmes. Ceļu satiksmes

noteikumi primāri noteic drošības apdraudējuma gadījumā vadītājam bremzēt un tikai tad, ja vadītājs ir spējīgs šķēršļi droši apbraukt, tikai tad viņš to ir

tiesīgs darīt. Jāņem vērā ka priekšā braucošie transportlīdzekļi bremzēja pirms pārejas un pa gājēju pāreju šķērsoja citi gājēji nevis mehāniskie transporta

līdzekļi. Tiesa uzskata, ka /pers. A/bija jāredz priekšā braucošie transporta līdzekļi un jāredz šie gājēji, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkts viņai

šādu pienākumu uzliek. /pers. A/ šo pienākumu neizpildīja, nepārliecinājās par drošību un pārkārtojās pa labi, faktiski neredzot, kas tur notiek, kā

rezultātā ir likumsakarīgs uzbraukums gājējai. Minēto apstiprina arī visi lietā esošie pierādījumi.

Tiesa ņem vērā to, ka cietusī pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, šķērsojot pie sarkanā signāla, taču /pers. A/ ir atbildīga par kustības drošības

garantēšanu neraugoties uz gājējas rīcību.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtās daļas kārtībā tika nolasītas apsūdzētās /pers. A/ liecības . Būdama nopratināta 2016.gada

27. decembrī kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja ,” ka 2016.gada 22. decembrī ap plkst. 16.55 viņa vadīja automašīnu Audi A4

un brauca pa Maskavas ielu pa vidējo kustības joslu, pilsētas centra virzienā, ar ātrumu 50 km/h. Laiks bija jau tumšs, lija lietus uz ielas apgaismojums

bija ieslēgts. Braucot viņa ieturēja pietiekamu distanci līdz priekšā braucošai mašīnai, lai paspētu nobremzēt. Tuvojoties krustojumam ar Eglaines ielu,

luksoforā dega zaļā gaisma. Kad pabrauca garām krustojumam, viņai pa priekšu braucošā automašīna, kura atradās vidējā joslā, pirms gājēju pārejas

strauji sambremzēja. Arī viņa sāka strauji bremzēt , taču saprata, ka iespējams var neapstāties un ietriekties tās aizmugurējā daļā , tāpēc nolēma mainīt

kustības virzienu pa labi uz joslu, kas paredzēta sabiedriskajam transportam. Brīdī, kad bija iebraukusi labajā joslā, ieraudzīja gājēju, kura šķērsoja

braucamo daļu pa gājēju pāreju. šo gājēju viņa ieraudzīja pēdējā brīdī . turpinot bremzēšanu, notika uzbraukums šai gājējai ar automašīnas priekšējo

kreiso stūri apstāšanas ceļu beigās, uz gājēju pārejas apzīmējuma.”( l.l. 8-9). Būdama nopratināta kā aizdomās turētā 2017.gada 10. februārī /pers. A/

liecināja, ka “ distance līdz priekšā braucošai automašīnai bija tāda, kā viņa ikdienas komforta distance, proti, tā bija droša distance, kad var

nobremzēt vienkārši un arī strauji. Sākotnēji viņa bremzēja mēreni, taču kad saprata, ka priekšā braucošā automašīna bremzē strauji, tad arī viņa sāka

strauji bremzēt. Kad automašīna pārkārtojās viņai priekšā, distance līdz tai bija tāda, ka varēju nobremzēt to veicot mēreni. Pēc automašīnas

pārkārtošanas priekšā , viņa atlaida gaitas pedāli, taču bremzēt uzreiz nesāka distances palielināšanai” ( l.l. 27-28). Tiesas sēdē apsūdzētā apstiprināja

šīs savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Tiesa kritiski vērtē apsūdzētās savas vainas neatzīšanu un uzskata, ka apsūdzētā tādējādi cenšas mazināt savu atbildību un saņemt pēc iespējas

mazāku sodu.

Izvērtējot visus prokurora iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst , ka visi norādītie pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem ir

savstarpēji saistīti, tie papildina viens otru un tajos nav konstatējamas pretrunas, kuras vajadzētu novērst.

Tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 129.pantu atzīst, ka visi lietā esošie pierādījumi, uz kuriem tiesa pamatojas, ir attiecināmi uz konkrēto

kriminālprocesu.

Vienlaikus tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.pantu secina, ka visas šajā kriminālprocesa gaitā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams

izmantot kā pierādījumus, jo tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesai nerodas šaubas par tām.

Tiesa ievēro Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikto pienākumu izvērtēt pierādījumu ticamību, jo visus kriminālprocesa laikā iegūtos

pierādījumus ir novērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā, nedodot nevienam pierādījumam iepriekš noteiktu augstāku ticamības pakāpi nekā

pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajā daļā noteikto kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā

noregulēšanā. No minētā jāsecina, ka pierādījumi ir atzīstami par pietiekamiem, ja iztiesājot krimināllietu, izslēdzot visas saprātīgas šaubas, tiek konstatēti

visi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi, t.i. apstākļi, kādi norādīti apsūdzībā.

Tiesai nav radušas saprātīgas šaubas par apsūdzētās /pers. A/ vainu viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 260.panta

otrās daļas. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ noziedzīgās darbības ir kvalificētas pareizi, konstatēts, ka apsūdzētā , vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu

satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajai tika nodarīts smags miesas bojājums, kas izraisīja viņas nāvi. Lietā ir taisāms notiesājošs spriedums un

apsūdzētajai ir nosakāms sods Krimināllikuma 260 .panta otrās daļas sankcijā paredzētā apjomā.

Nosakot soda veidu , saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2. daļu , tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu ,

apsūdzētā personību.

Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 3. daļu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Izvērtējot apsūdzētās personību, tiesa konstatēja, ka iepriekš nav tiesāta ( l.l. 36). No apsūdzētās vārdiem noskaidrots, ka viņai ir augstākā

izglītība, neprecējusies, apgādībā nepilngadīgu bērnu nav, strādā /nosaukums/, faktiskā un deklarētā dzīves vieta ir /adrese/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus, tiesa nav konstatējusi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus, tiesa nav konstatējusi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas , atzīstams par smagu

noziegumu.

Nosakot soda mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta 2. daļas nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības

drošību , atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas .

Tiesa, nosakot sodu ņem vērā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.

jūlija kopsapulcē apstiprinātais Sodu piemērošanas prakses apkopojums, kurā norādīts, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam ir

jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju,

sagatavoties dzīvei sabiedrībā, jāpalīdz likumpārkāpējam saprast savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām , nenodarīdams

kaitējumu citām personām. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama , lai persona atteiktos no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Krimināltiesiskajai represijai ir jābūt individualizētai.

Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa pilnībā pievienojas prokurora viedoklim, ka apsūdzētajai ir nosakāms brīvības atņemšanas

sods. Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā iepriekš nav tiesāta, ir izdarīts smags noziegums un tas izdarīts aiz neuzmanības, to, ka savu vainu neatzīst un lietā

nav konstatēti atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Lemjot par soda noteikšanu, nevar atstāt bez uzmanības apsūdzētās attieksmi pret izdarīto, to,

ka uzbraukums notika uz regulējamas gājēju pārejas , tomēr tiesa nevar atstāt bez ievērības to apstākli, ka cietusī šķērsoja ceļu pie sarkanā luksofora

signāla . Šī noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir iestājušās smagas, neatgriezeniskas sekas- ir iestājusies cilvēka nāve.

Nosakot sodu, tiesa neatstāj bez ievērības apsūdzētās pozitīvo personību, proti, agrāk nav tiesāta, nav iesāktu jaunu kriminālprocesu. Tiesa ņem

vērā arī apsūdzētās vecumu . Taču minētais nevar būt pamatā tam, lai nesaņemtu atbilstošu sodu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus, tiesa nesaskata iespēju piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un notiesāt nosacīti, jo

apsūdzētās bezatbildīgas un noziedzīgas rīcības rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve un tiesas izmeklēšanas laikā tiesa nav konstatējusi, ka /pers. A/ līdz

galam ir izpratusi savu rīcību un sekas, kādas ir iestājušās. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa

sasniegšana ir iespējama vienīgi izolējot apsūdzēto no sabiedrības, tādā veidā aizsargājot sabiedrības drošību, atjaunojot taisnīgumu, sodot vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Tiesas rīcībā nav ziņu, ka apsūdzētajai ir konstatēti veselības traucējumi, kas liegtu izciest sodu brīvības atņemšanas vietā.

Tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka /pers. A/ ir nosakāms papildsods- transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas panta sankcijā

paredzēts kā obligāts un tiesas nesaskata Krimināllikuma 49.panta piemērošanas iespējamību. Noziedzīgais nodarījums, ko izdarīja apsūdzētā, ir

noziedzīgs nodarījums, kura primārais apdraudējuma objekts ir satiksmes drošība un, ņemot vērā tā raksturu, apsūdzētajai ir jāliedz iespēja piedalīties

ceļa satiksmē kā transportlīdzekļa vadītājam, proti, viņai ir jāpiemēro transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sods.

Cietušais /pers. I/ pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 10 000 euro apmērā.

Tiesas sēdē cietušais uzturēja pieteikto kompensāciju , paskaidrojot, ka gāja bojā viņa krustmāte, kas bija tuvs viņam cilvēks, ir guvis smagu

psiholoģisku traumu.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

Tiesa, izvērtējot iesniegto cietušā kaitējuma kompensāciju, tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus , secina, ka cietušā pieprasītās kompensācijas

apmērs ir nesamērīgs un neatbilstošs Kriminālprocesa likuma prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajai daļai kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Morālās

kompensācijas apmērs ir tikai jānorāda.

Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot, tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan

morālo kaitējumu. No šā panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihiskas traumas.

Latvijas republikas Augstākās tiesas Senāts ir izsvēris, ka nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka prioritāte, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru.

Nav strīda par to, ka /pers. A/ noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /pers. I/ ir nodarīta smaga psiholoģiska trauma, sagādātas garīgas

ciešanas sakarā ar tuva cilvēka nāvi , un sāpes un morālās ciešanas nav izsakāmas naudas izteiksmē, jo jebkāds kompensācijas apmērs nevar aizstāt

tuva cilvēka bojāeju.

Lemjot par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kompensācija ir tikai viens no

kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai morālo kaitējumu ( LR AT Senāta Krimināllietu departamenta 2010.gada 4. februāra

lēmums lietā SKK-8/2010, 2012.gada 18. septembra lēmums lietā Nr. SKK-406.2012 un 2013.gada 31. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-47/2013.)

Bez tam, LR AT 2010./ 2011. gada tiesu prakses apkopojuma „ Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” 3.

pielikumā ir noteikts, ka „ ņemot vērā tiesu praksi, samērojamību , virs speciālajos likumos paredzētajām summām tiesas varētu piedzīt šādas morālā

kaitējuma summas par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem” norādīts, ka par Krimināllikuma 260.panta 2. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu tiesu praksē varētu piespriest morālā kaitējuma kompensāciju robežās no Ls 2000 līdz Ls 5000 ( 2845,74 euro līdz 7114,36 euro), bet

sakarā ar nāvi- no Ls 5000 līdz Ls 7000 ( 7114,36 euro līdz 9960,10 euro ).

Nosakot kompensācijas apmēru, tiesa nevar neņemt vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un to faktu, ka cietusī /pers. B/ ar

savu bezatbildīgu rīcību , proti, šķērsojot ceļa braucamo daļu pie aizliedzošā sarkanā luksofora signāla, ir veicinājusi šādu smagu seku iestāšanos.

Tiesa, ievērojot to, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto

kaitējumu, ievērojot to, ka kompensācijas būtība kriminālprocesā nav cietušā mantiskā stāvokļa uzlabošana, atrod par samērīgu un taisnīgu noteikt

kompensāciju par fiziskajām ciešanām un morālo kaitējumu 2845,74 euro apmērā. Tiesas ieskatā šī naudas summa sniegs cietušajam zināmu

apmierinājumu ( gandarījumu) par izciestām sāpēm un pārdzīvojumiem , ņemot vērā arī taisnīguma principu un tiesas ieskatā šī summa kalpos par līdzekli

kaitējuma radīto seku mazināšanai.

Šajā kriminālprocesā /pers. A/ ir piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Lai gan sods apsūdzētajai ir noteikts

brīvības atņemšanas veidā par smaga nozieguma izdarīšanu, tomēr tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētā izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta noteikumiem.

2017.gada 23. novembrī zvērināts advokāts V.Krams iesniedza lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

530.panta trešo daļu, pilna sprieduma sagatavošanas un pieejamības datums ir 2018.gada 5. februāris.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 528., 529., 530. pantiem, tiesa

N O S P RIEDA:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 1 ( vienu) gadu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 ( trīs) gadiem.

Drošības līdzekli- uzturēšanos noteiktā vietā- atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanas dienas.

Soda izciešanu skaitīt no /pers. A/ aizturēšanas dienas.

Piedzīt no /pers. A/ (/personas kods/) par labu /pers. I/ morālā kaitējuma kompensāciju 2845,74 euro ( divi tūkstoši astoņi simti četrdesmit

pieci euro 74 centi).

Lietisko pierādījumu- CD disku- uzskatīt par dokumentu un glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums 2018.gada 5. februāris.

Tiesnese I.Janēviča