Court orders full debt collection against individual for apartment management fees and conversion to euros.

Lieta Nr.C31483913

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 26.septembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis E.Ernstsons rakstveida procesā Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 28.novembrī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk arī - Prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. B/ (turpmāk arī - Atbildētāja) parnbsp; parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi un argumenti.

Atbildētājam 2007.gada 27.novembrī tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./Nr./(kadastra Nr./numurs A/)

/adrese/ (turpmāk – dzīvoklis), ar kopējo platību 58,1 kvadrātmetri un 581/65343 pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība laika posmā no 2011.gada 27.jūlija līdz 2011.gada 12.augustam

aptaujas veidā ar balsu vairākumu pieņēmusi lēmumu kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par dzīvojamo

māju pēc adreses /adrese/, un tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nodot SIA /Nosaukums B/, noslēdzot dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar katru dzīvokļa īpašuma īpašnieku individuāli, kas paredz apsaimniekošanas mēneš

amaksu Ls 0,30 par kvadrātmetru no dzīvojamās platības un Ls 1,50 par lietošanā nodoto autostāvvietu.

Tā kā starp SIA /Nosaukums B/ un Atbildētāju netika noslēgts individuāls pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums,

Atbildētājam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, kas nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir

saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja ,,par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā

esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bija pienākums segt SIA /Nosaukums B/ visu izdevumus, kas saistīti ar kopīpašuma pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma lieluma atbilstošai maksājuma daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

2013.gada 10.aprīlī starp SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ ticis noslēgts līgums par parāda saistību prasījuma

tiesību nodošanu (cesijas līgums), par prasījuma tiesību nodošanu pret dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem, kuriem

ir parādu saistības pret SIA /Nosaukums B/ par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, saņemtajiem komunālajiem un citiem

pakalpojumiem, kas radušies līdz 2013.gada 1.aprīlim. SIA /Nosaukums B/ ir cedējusi SIA /Nosaukums A/ Atbildētāja parāda

saistības par laika periodu no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada 1.aprīlim (ieskaitot) Ls 581,90 apmērā. Parāda daļa Ls 369,19

par laika periodu no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada augustam ir nodota piespiedu izpildei, savukārt par parādu laika periodā

no 2012.gada septembra līdz 2013.gada martam piedziņa nav vērsta.

Nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība laika posmā no 2013.gada 6.marta līdz 2013.gada 22martam

aptaujas veidā pieņēmusi lēmumu nodot dzīvojamo ēku /adrese/, un tai piesaistīto zemes gabalu SIA /Nosaukums A/ pārvaldīšanā

ar 2013.gada 1.aprīli, par noteikto apsaimniekošanas maksu, pārējos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noteikumus un tajā

paredzētos maksājumus un aprēķināšanas kārtību atstāt nemainīgus, attiecinot to uz SIA /Nosaukums A/ kā dzīvojamās mājas

pārvaldnieku SIA /Nosaukums B/ vietā.

Prasītāja Atbildētāju informējusi par noslēgto Cesijas līgumu, par cedēto parādu un par izveidojušos parādu Prasītājas

pārvaldīšanas periodā no 2013.gada aprīļa, nosūtot 2013.gada 15.novembrī pirmstiesas brīdinājumu par parādsaistībām.

Neskatoties uz to, ka Atbildētājs neviec maksājumus, Prasītāja joprojām nodrošina dzīvojamās mājas kopīpašuma

apsaimniekošanu, uzturēšanu, noteikto komunālo un papildus pakalpojumu piegādi pilnā apmērā.

Saskaņā ar Prasītājas grāmatvedības datiem uz 2013.gada 1.novembri Atbildētāja jaunās parāda saistības par

piestādītajiem, bet neapmaksātajiem rēķiniem sastāda Ls 424,31, kas sastāv no pamatparāda Ls 417,98, ko veido cedētais, bet

nepiedzītais pamatparāds Ls 210,54 par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2013.gada martam un Prasītājas

pārvaldīšanas periodā izveidojušais pamatparāds Ls 207,44 par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2013.gada oktobrim un

likumiskie procenti Ls 6,33, kas aprēķināti līdz 2013.gada 1.novembrim.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas l. - 5.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta

pirmo un trešo daļu, Civillikuma 864., 1071., 1652., 1765., 1805., 1808., 1828.pantu un Civilprocesa likuma 1., 9., 10., 24.,

26., 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 39., 41., 74., 82.panta otro daļu, 93., 127.

- 130. un 195.pantu, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas izdevumiem, papildus pakalpojumiem, komunālajiem maksājumiem un likumiskos procentus Ls 424,31

apmērā, kas sastāv no cedētā, bet nepiedzītā pamatparāda Ls 210,54 par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2013.gada

martam un Prasītājas pārvaldīšanas periodā izveidojušā pamatparāda Ls 207,44 par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz

2013.gada oktobrim un likumiskie procenti Ls 6,33, kas aprēķināti līdz 2013.gada 1.novembrim, naudas līdzekļus pārskaitot uz

vienu no Prasītājas norēķinu kontiem: - AS /Nosaukums D/, konta Nr. /konta numurs/; AS /Nosaukums E/, konta Nr./konta

numurs/; AS /Nosaukums F/, konta Nr./konta numurs/; piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai samaksāto valsts nodevu Ls

63,65 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā, kā arī noteikt Prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus

6% gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai).

2014.gada 15.jūlijā un 2014.gada 5.augustā tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, ar kuriem prasītāja

lūdz piedzīt no Atbildētāja galveno parādu EUR 1089, kas sastāv no cedētā, bet nepiedzītā parāda par periodu 09.2012. līdz

03.2013. EUR 299,57 un SIA /Nosaukums A/ pārvaldīšanas periodā radušos parāda par periodu 04.2013. līdz 08.2014. EUR

790,07, kā arī likumiskos procentus EUR 36,09, kas aprēķināti līdz 2014.gada 1.septembrim, pavisam kopā EUR 1125,73, kā arī

noteikt Prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai), un piedzīt

izdevumus par sludinājuma publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” EUR 22,77 un valsts nodevu un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa 250.21 panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu

atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu - 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības

pieteikums nosūtīts atbildētājam.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājam nav deklarētas dzīvesvietas adreses un tas nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu,

paziņojums par lietas ierosināšanu un rakstveida paskaidrojumu sniegšanu, prasības pietiekuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa nosūtīta uz prasības

pieteikumā norādīto adresi, kas ir Atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma adrese.

No lietas pievienotiem materiāliem izriet, ka Latvijas pasts tiesai ir atgriezis Atbildētājam nosūtītos tiesas dokumentus, jo beidzies glabāšanas

laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa 59.panta nosacījumiem, par celto prasību un tās izskatīšanu rakstveida procesā 2014.gada 26.septembrī Atbildētajam

paziņots ar 2014.gada 14.augusta sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 25025.panta pirmā daļa noteic, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu

vēstuli 2014.gada 11.augustā ierakstītā pasta sūtījumā uz Prasītājas juridisko adresi, kā arī publicējot minēto informāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis”.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi tālāk minēto apsvērumu dēļ.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/izdrukas redzams, ka, pamatojoties uz

2007.gada 5.decembra pirkuma līgumu Nr.21, Atbildētājam n o 2007.gada 27.decembra nostiprinātas īpašuma tiesības uz

dzīvokļa īpašumu Nr./Nr./ un pie tā piederošām 581/65343 kopīpašuma domājamajām daļām no daudzdzīvokļu mājas, kas

atrodas /adrese/, kadastra reģistra Nr./Nr./(lietas 13. un 14.lapa).

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka ar dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku balsošanas protokolu Nr.1 kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības par dzīvojamo māju pēc adreses /adrese/ un tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nodota SIA

/Nosaukums B/ ar 2011.gada 1.augustu, nosakot apsaimniekošanas mēneša maksu Ls 0,30 parnbsp; kvadrātmetru no dzīvojamās

platības un Ls 1,50 par lietošanā nodoto autostāvvietu (lietas 15.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 10.aprīļa nekustamā īpašuma /adrese/, balsošanas protokola izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopība

nolēma atsaukt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības SIA /Nosaukums B/ un noteikt par dzīvojamās mājas pārvaldnieku SIA /Nosaukums

A/ ar 2013.gada 1.aprīli, pārējos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noteikumus un tajā paredzētos maksājumus un

aprēķināšanas kārtību atstāt nemainīgus, attiecinot to uz SIA /Nosaukums A/ kā dzīvojamās mājas pārvaldnieku SIA /Nosaukums

B/ vietā (lietas 19.lapa).

Kā redzams no lietas materiāliem, 2013.gada 10.aprīlī starp SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ noslēgts līgums par parāda saistību

prasījuma tiesību nodošanu (Cesijas līgums) Nr.1124102 (turpmāk – cesija slīgums) par prasījuma tiesību nodošanu pret dzīvojamās mājas, /adrese/,

dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir parādu saistības pret SIAnbsp;/Nosaukums B/ par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas radušies līdz 2013.gada 1.aprīlim. Atbilstoši cesijas līguma 1.1.2. un 1.2.punktam cesionāram tiek nodotas

prasījuma tiesības gan par galvenā prasījuma piedziņu, gan par blakus prasījuma (t.sk. līgumsoda, likumisko procentu utt.) piedziņu, kas izriet no

noslēgtajiem līgumiem un pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kā arī jebkuru citu pamatojošo dokumentu, kas pierāda prasījuma tiesības; kā arī

prasījuma tiesības, kas cedentam radīsies nākotnē par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem no 2013.gada 1.marta līdz brīdim, kad cesionārs

pārslēgs komunālo pakalpojumu piegādes līgumus par objektu /adrese/.

No 2013.gada 10.aprīļa cesijas līguma 1.pielikuma izriet, ka SIA /Nosaukums B/ cedējusi SIA /Nosaukums A/ prasījumus, kas radušies un

nākotnē radīsies pret dzīvojamo māju /adrese/, tajā skaitā pret atbildētāju /pers. B/ (lietas 16.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdot (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā,

pat, ja viņš neko par to nezina. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā

pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Līdz ar ko uz cesionāru pārgāja gan prasījuma tiesības pret Atbildētāju par kopējo parādu Ls 581,90 apmērā līdz 2013.gada 1.aprīlim, gan

tiesības turpmāk aprēķināt maksu par sniegto Atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, nodrošinātajiem komunālajiem

un citiem pakalpojumiem. No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka Prasītāja daļu no kopējā parāda, proti, Ls 369,19 ir nodevusi piespiedu

izpildei, un cedētais parāds uz 2013.gada 1.aprīli sastāda 213,61, ko veido pamatparāds Ls 210,54 un likumiskie procenti 3,07.

Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka starp Prasītāju un Atbildētāju individuāls dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums nav noslēgts, bet pienākums norēķināties par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem

atbildētājam uzlikts saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likumu.

Civillikuma 1401. un 1402.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai –

parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no

tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz

kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu,

izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus. Savukārt minētā likuma 16.panta otrās daļas astotais un devītais punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu

īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta devīto daļu, lai pieņemtu lēmumu par Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9.

un 10.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši

dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros Dzīvokļa īpašuma

likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku

kopība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās

lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu

cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas

iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem

veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un

citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu

īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka 2013.gada 10.aprīļa nekustamā īpašuma /adrese//, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums bija

saistošs arī Atbildētājam kā dzīvokļa /adrese/, īpašniekam, līdz ar ko Atbildētājam ir likumisks pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas izdevumus atbilstoši kopīpašuma domājamās daļas apmēram un veikt maksu par papildus un komunālajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Minētie izdevumi Atbildētājam bija jāsedz pamatojoties uz Prasītājas piestādītajiem rēķiniem, rēķinos

norādītajos termiņos.

Prasītāja lūdz piedzīt arī no Atbildētāja parādu par nesamaksātajiem, bet Atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, kas izveidojies Prasītājas

pārvaldīšanas periodā - no 2013.gada aprīļa līdz 2014.gada augustam.

No Prasītājas piestādītajiem rēķiniem un sastādītā aprēķina par sniegto pakalpojumu apmēriem izriet, ka Atbildētāja par Prasītājas sniegto

pakalpojumu periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2014.gada augustam nav veikusi izrakstīto rēķinu apmaksu rēķinos noteiktajā termiņā, kā rezultātā

izveidojies dzīvojamās mājas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu, kā arī maksas par papildus un komunālajiem pakalpojumiem parāds

Prasītājai EUR 790,07 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad

parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa

notecējuma.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja 2013.gada 15.novembrī nosūtījusi Atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, informējot par cedēto

parādu un par parāda saistībām, kas izveidojušās par dzīvokļa īpašumam /adrese//, piestādītajiem, bet neapmaksātajiem rēķiniem, ar lūgumu

nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā nokārtot parāda saistības (lietas 20.lapa).

Līdz ar to tiesa uzskata, ka Atbildētājs nav izpildījis savas saistības saprātīgā termiņā pēc Prasītājas, kā kreditora, atgādinājuma saņemšanas, kas

dod pamatu uzskatīt, ka tas ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā konstatēts, ka Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis

rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un izrakstītos

Prasītājas rēķinus, kuros ir norādīts ne tikai tekošā maksājamā summa, bet arī iepriekšējais parāds, kā arī nav iesniedzis tiesā

pierādījumus tam, ka parāda samaksa ir veikta. Tāpat Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka Prasītāja kā

apsaimniekotāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas saistības – nebūtu nodrošinājusi Atbildētāju ar komunālajiem

pakalpojumiem, vai, ka Atbildētājs nebūtu saņēmis Prasītājas sniegtos pakalpojumus, vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas

/adrese//, vai kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tādējādi secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu

pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt apsaimniekotāja (Prasītājas) tiesai iesniegto rēķinu pamatotību, un apstākli, ka pēc prasības iesniegšanas

tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds atbilstoši apsaimniekotāja (Prasītājas) izrakstītiem rēķiniem nav samaksāts. Tādējādi tiesa atzīst par

pamatotu Prasītājas prasību daļā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas, komunālo pakalpojumu un papildus pakalpojumu parāda EUR

790,07 piedziņu, kas aprēķināts par sniegto pakalpojumu laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2014.gada augustam.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Savukārt Civillikuma

1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā puses nav vienojušās par procentu maksājumiem un lietā konstatēts, ka Atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks, nav noslēdzis

individuālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar Prasītāju kā mājas apsaimniekotāju un kavē

maksājumus, kādi tam jāveic saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likumu, ir piemērojami Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā

paredzētie likumiskie nokavējuma procenti. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu Prasītājas prasību par likumisko nokavējuma procentu piedziņu un

ievērojot to, ka Atbildētājs nav apstrīdējis Prasītājas aprēķinātos procentus, tad procenti piedzenami Prasītājas norādītajā apmērā – EUR 36,09, kas

aprēķināti par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2014.gada 1.septembrim.

Pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas, komunālo

pakalpojumu un papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu ir pierādīta, pamatota un apmierināma, tādējādi no Atbildētāja par labu

Prasītājai piedzenams parāds EUR 1125,73, ko veido cedētais, bet nepiedzītais pamatparāds EUR 299,57 par laika periodu no 2012.gada septembra

līdz 2013.gada martam, Prasītājas pārvaldīšanas periodā izveidojušais pamatparāds EUR 790,07 par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2014.gada

augustam un likumiskie nokavējuma procenti EUR 36,09 par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2014.gada 1.septembrim.

Turklāt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1759., 1760.pantu Prasītājai ir nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no

piedzītā, bet nesamaksātā cedētā pamatparāda EUR 299,57 u n pārvaldīšanas periodā izveidojušā pamatparāda EUR 790,07 ievērojot

Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu. Tādējādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs nesamaksāto pamatparādu apmēru.

Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas

izdevumi – valsts nodeva par prasību EUR 168,86, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ER 4,70, kā arī izdevumi par sludinājuma publicēšanu

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” EUR 22,77. Tādējādi tiesa atzīst, ka kopā no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi EUR

196,33.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. pantu no Atbildētājas valsts ienākumos

piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,29 apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda EUR 9,99 (lietas 2. lapa), bet Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā,

samaksājusi tikai Ls 3,30, kas atbilst EUR 4,70.

Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms

euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas

kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē

euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no

konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta

kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu.

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu

dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014.gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo „atliktās dalības” statusu lata

kurss attiecībā pret euro – 0.702804, apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz euro (Padomes noteiktais maiņas

kurss).

Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir veicams latu pārrēķins uz euro, ievērojot neatsaucami fiksēto

euro maiņas kursu 0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

nospri eda

apmierināt SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, dzimuša /datums/, par labu SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 1125,73, kas

sastāv no cedētā pamatparāda 299,57 EUR par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2013.gada martam, no SIA /Nosaukums A/, vienotais

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ pārvaldīšanas periodā izveidojušā pamatparāda EUR 790,07 par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2014.gada

augustam un likumiskiem nokavējuma procentiem EUR 36,09 par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2014.gada 1.septembrim, un tiesas

izdevumus EUR 196,33, kopā piedzenot EUR 1322,06 (viens tūkstotis trīs simti divdesmit divi euro, 6 centi).

Noteikt, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz vienu no SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontiem:

1. AS /Nosaukums D/, konta Nr. /konta numurs/;

2. AS /Nosaukums E/, konta Nr./konta numurs/;

3. AS /Nosaukums F/, konta Nr./konta numurs/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. B/, dzimuša /datums/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda kopsummas EUR 1089,64, ņemot vērā

nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot neatmaksātā pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, dzimuša /datums/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,29 EUR (pieci euro, 29 centi), nosakot, ka šo

maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 26.septembra,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis E.Ernstsons