Supreme Court dismissed appeal upholding lower court's finding of administrative liability for missing annual reports.

NORAKSTS Lieta Nr.127097206/1 SKA – 63/2008

SPRIEDUMS Rīgā 2008.gada 29.februārī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīduša senatore V.Krūmiņa senators N.Salenieks

piedaloties I.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par I.P. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta pirmās daļas, sakarā ar I.P. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 31.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 6.oktobrī Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas Kontroles daļas valsts notāre sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka 2006.gada 18.augustā, pārbaudot biedrības „Jūrmalas pilsētas suņu audzētāju biedrība” (turpmāk – biedrība) reģistrācijas lietu, konstatēts, ka Uzņēmumu reģistrā nav iesniegti biedrības 2000., 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005.gada pārskatu noraksti, kas bija jāiesniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta noteikumu Nr.251 „Noteikumi par sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.251) 63.punktu. Atbilstoši biedrības 2006.gada 26.februārī apstiprinātās statūtu redakcijas 8.1. un 8.4.punktam un ierakstiem komercreģistrā viena no amatpersonām ar pārstāvības tiesībām ir valdes loceklis I.P.. Līdz ar to I.P. izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta pirmās daļas pārkāpumu, tas ir, par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

1. lappuse no 7 [2] Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese ar 2006.gada 6.novembra lēmumu I.P. atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta pirmajā daļā, un viņam piemēroja naudas sodu Ls 25. Lēmumā konstatēts, ka gada pārskatu iesniegšana ir jānodrošina biedrības izpildinstitūcijai (valdei), kas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 42.panta pirmo daļu un 44.panta pirmo daļu pārstāv biedrību. Atbilstoši biedrības spēkā esošo statūtu redakcijas 8.1. un 8.4.punktam un ierakstiem komercreģistrā viena no amatpersonām ar pārstāvības tiesībām ir valdes loceklis I.P.. I.P., būdams valdes loceklis kopš 1993.gada 11.februāra, neiesniedza reģistrējamos dokumentus Uzņēmumu reģistrā. I.P. vaina izdarītajā administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar I.P. apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2007.gada 31.augusta spriedumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses lēmumu atstāja negrozītu. Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā ietvertajai motivācijai, papildus norādot tālāk minētos argumentus. [3.1] Nepamatots ir apelācijas sūdzībā minētais, ka I.P. netika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantam. No lietas uzziņas lapas redzams, ka pavēste I.P. uz pirmās instances tiesas sēdi 2006.gada 6.novembrī nosūtīta savlaicīgi, proti, 2006.gada 23.oktobrī. Turklāt no lietas uzziņas lapas redzams, ka I.P. 2006.gada 23.oktobrī ir arī iepazinies ar lietas materiāliem. No minētā secināms, ka I.P. tika savlaicīgi paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī I.P. ir izmantojis savas procesuālās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas tiesā. [3.2] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā minēto apstākli, ka lietas materiālos uz iepazīšanās brīdi nebija 2006.gada 29.septembra administratīvā pārkāpuma protokola, konstatējams, ka šāda datuma administratīvā pārkāpuma protokols norādīts Uzņēmumu reģistra 2006.gada 10.oktobra pavadvēstulē Rīgas Centra rajona tiesai. Izvērtējot šo apstākli kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem (2006.gada 6.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolu), minētajā pavadvēstulē norādītais administratīvā pārkāpuma protokola datums atzīstams par pārrakstīšanas kļūdu, turklāt tādu, kas neietekmē pareizu lietas izskatīšanu. [3.3] Nav būtiskas nozīmes pareizā lietas izspriešanā tam apstāklim, ka administratīvā pārkāpuma protokolā neprecīzi ir norādīts I.P. personas kods un amats, jo

2. lappuse no 7 no pārējiem lietas materiāliem, kā arī no paša I.P. tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lietā nepastāv nekādas šaubas par to, ka tieši I.P. kā minētās biedrības atbildīgā amatpersona tiek saukts pie administratīvās atbildības. [3.4] Nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka, uzliekot administratīvo sodu 2006.gada 6.novembrī, būtu pārkāpts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pants. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ņemot vērā, ka biedrības atbildīgās amatpersonas, konkrēti šajā gadījumā I.P., nenodrošināja gada pārskatu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.251 63.punktu no 2000.gada līdz 2006.gada 18.augustam, administratīvais pārkāpums uzskatāms par ilgstošu. Administratīvā soda uzlikšanas termiņš tādējādi skaitāms no pārkāpuma atkāšanas dienas, proti, no 2006.gada 18.augusta. Tā kā no 2006.gada 18.augusta līdz 6.novembrim, kad tika uzlikts sods, bija pagājis mazāk par četriem mēnešiem, uzliekot administratīvo sodu, nav pārkāpts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pants.

[4] Par apgabaltiesas spriedumu I.P. iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz spriedumu atcelt un izbeigt administratīvo lietvedību. Kasācijas sūdzībā norādīts tālāk minētais. [4.1] Lietā tika pārkāpts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pants, jo kasācijas sūdzības iesniedzējs nav saņēmis nevienu vēstuli no Uzņēmumu reģistra par to, ka būtu jāierodas uz protokola sastādīšanu par administratīvo pārkāpumu. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka lietas materiālos nav neviena dokumenta, kas apstiprinātu, ka kasācijas sūdzības iesniedzējam ir izsūtīts un saņemts paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu Uzņēmumu reģistrā. Turklāt apgabaltiesai tika norādīts, ka uz iepazīšanās brīdi ar lietas materiāliem tajos neatradās administratīvā pārkāpuma protokols. Lietā nav norādīts pareizs kasācijas sūdzības iesniedzēja personas kods un amats biedrībā. Pie šādiem apstākļiem lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vajadzēja izbeigt. Sagatavojot lietu izskatīšanai, amatpersona izlemj, vai pareizi sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un citi materiāli. [4.2] Valdes loceklis nav amats un tas neatbild par gada pārskatu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Kā redzams no biedrības statūtiem, valde no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Tiesa šos apstākļus nav ņēmusi vērā.

3. lappuse no 7 [5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja kasācijas sūdzību saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Kasācijas sūdzības iesniedzējs ir sodīts par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta pirmo daļu. Pārkāpums izpaudies, neiesniedzot biedrības gada pārskatu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.251 63.punktam. Pieteicējs norādījis uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem lietas izskatīšanā, kā ar uz to, ka viņu nevarēja sodīt kā biedrības valdes locekli.

[7] Izvērtējot I.P. argumentu par to, ka viņu nevarēja sodīt kā valdes locekli, Senāts secina tālāk minēto. [7.1] Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.251 63.punktam par gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu ir atbildīgs organizācijas vadītājs. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 42.pantam valde vada un pārstāv biedrību. Tas nozīmē, ka biedrības pārvaldes institūcija ir valde. Tā ir atbildīga arī par biedrības saistībām. Tā kā valde ir biedrības pārvaldes institūcija, tā Ministru kabineta noteikumu Nr.251 63.punkta izpratnē ir organizācijas vadītājs, kurš ir atbildīgs par biedrības gada pārskata iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Valdi veido valdes locekļi. Biedrību un nodibinājumu likuma 45.pants nosaka valdes locekļa ievēlēšanu, atsaukšanu un tiesības atstāt amatu. Līdz ar to, kā tieši izriet no minētās tiesību normas, valdes loceklis ir amats, ko persona ieņem valdē. Savukārt atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 44.panta pirmajai daļai visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Tā kā atbilstoši rajona tiesas konstatējumam (kuram pievienojusies apgabaltiesa), biedrības statūtos I.P. ir valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām, tiesa pamatoti atzinusi, ka I.P. kā valdes loceklis ir atbildīgs par biedrības gada pārskata neiesniegšanu. [7.2] Turklāt, kā norāda kasācijas sūdzības iesniedzējs, viņš ir arī valdes priekšsēdētājs no 2006.gada marta. Saskaņā ar likuma 45.panta pirmo prim daļu, ja valdē ir vairāki valdes locekļi, biedru sapulce no valdes locekļu vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju. Valdes priekšsēdētājs ir tas,

4. lappuse no 7 kurš organizē valdes darbu un uzrauga, lai citi valdes locekļi pienācīgi pildītu tiem uzticētos pienākumus, ja valdē ir sadalīta pienākumu izpilde. Persona, kas ir ievēlēta par valdes priekšsēdētāju, vienlaicīgi turpina būt arī viens no valdes locekļiem. Biedru sapulce atbilstoši biedrības statūtu 8.2.punktam (lietas 11.lapa) no sava vidus ir ievēlējusi valdes priekšsēdētāju I.P., kurš ir atbildīgs par valdes organizatorisko darbu. Tādējādi tas ir uzskatāms arī par organizācijas faktisko vadītāju. Līdz ar to valdes priekšsēdētājs vēl jo vairāk ir tā valdes amatpersona, kura īsteno uzraudzību par Ministru kabineta noteikumu Nr.251 63.punkta izpildi un no kuras tādējādi arī var prasīt atbildību par šī pienākuma neizpildi. Līdz ar to I.P. iebildumiem pret to, ka viņš sodīts kā valdes loceklis, lai gan ir valdes priekšsēdētājs, nav nozīmes, jo viņš vienlaicīgi ir gan valdes loceklis, gan valdes priekšsēdētājs un jebkurā gadījumā ir atbildīgs par pārskatu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.

[8] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka Uzņēmumu reģistrs ir pārkāpis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties lietas izskatīšanā. Šajā lietā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantam lēmumu par I.P. saukšanu pie atbildības pieņēma Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese. Uzņēmumu reģistrs lietā nebija institūcija, kas pieņēma lēmumu pēc būtības, bet tikai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un kopā ar citiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem nosūtīja tiesai lēmuma pieņemšanai. Kā konstatējusi apgabaltiesa, par lietas izskatīšanu rajona tiesā I.P. bija paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības netika pārkāptas (sk. apgabaltiesas sprieduma 7.punktu). Turklāt arī Uzņēmumu reģistrs pretēji kasatora norādei ir paziņojis I.P. par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu iestādē. Kā redzams no lietas materiāliem (lietas 5.lapa), Uzņēmumu reģistrs ierakstītā sūtījumā I.P. ir nosūtījis uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi paziņojumu par ierašanos uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to lietā ir atrodams dokuments, kas apstiprina, ka I.P. ir ticis izsūtīts paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā nostiprinātajai prezumpcijai, kas attiecināma arī uz administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūtīts dokuments uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā (sal.

5. lappuse no 7 70.panta otrā daļa). Tas nozīmē, ka šādā gadījumā lietā nav jāatrodas dokumentam, kas apliecina šā sūtījuma faktisku saņemšanu. Līdz ar to Senāts nekonstatē, ka apgabaltiesa būtu nepamatoti atstājusi bez ievērības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta ievērošanu lietas izskatīšanā.

[9] Apgabaltiesa arī analizēja kasācijas sūdzības iesniedzēja argumentus par to, ka uz iepazīšanās brīdi ar lietas materiāliem tajos neatradās administratīvā pārkāpuma protokols, kā arī par to, ka lietā nav norādīts pareizs kasācijas sūdzības iesniedzēja personas kods un amats biedrībā (sk. apgabaltiesas sprieduma 8. un 9.punktu). Tiesa atzinusi, ka minētie pārkāpumi nav ietekmējuši lietas iznākumu pēc būtības, līdz ar to nav atzīstami par būtiskiem. Senāta ieskatā šāds vērtējums ir pamatots. Ne katra kļūda, kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir pamats administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai. Ja kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības nav atceļams (sk. Senāta 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-317 15.punktu; 2006.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-386 7.punktu; 2005.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-337 8.punktu). I.P. nav apšaubījis, ka tā persona, kura ir valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs biedrībā, ir viņš, nevis kāda cita persona, ka lietā nebūtu par viņu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Līdz ar to nav pamata pretēji apgabaltiesai secināt, ka pārkāpumi administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā būtu būtiski.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 31.augusta spriedumu, bet I.P. kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

6. lappuse no 7 Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) R.Vīduša senatore (paraksts) V.Krūmiņa

senators (paraksts) N.Salenieks

NORAKSTS PAREIZS Tiesnese R. Vīduša Rīgā 2008.gada 29.februārī

7. lappuse no 7