Court partially allowed bid rejection claim, ruling procurement rules violated but damages insufficiently proven.

Lietas arhīva Nr. A42-01139-22

ECLI:LV:ADRJLTN:2022:0531.A420283421.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2022. gada 31. maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties pieteicējas SIA „Ostas celtnieks” pārstāvim /pers. D/,

atbildētājas SIA ,,Ādažu ūdens” pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē, lietas izskatīšanu pabeidzot rakstveidā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Ostas celtnieks” pieteikuma par

SIA ,,Ādažu ūdens” 2021. gada 13. oktobra lēmuma Nr. ĀŪ 2021/6-5 atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu SIA ,,Ādažu ūdens” atlīdzināt

SIA „Ostas celtnieks” mantiskos zaudējumus 4083,24 euro.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA „Ostas celtnieks” iesniedza piedāvājumu SIA ,,Ādažu ūdens” (turpmāk – pasūtītājs) rīkotajā iepirkumā ,,Ūdensvada un

kanalizācijas spiedvada rekonstrukcija no Attekas ielas līdz notekūdens attīrīšanas iekārtām” (identifikācijas Nr. ĀŪ 2021/6) (turpmāk – Iepirkums).

Pieteicējas piedāvājuma izvērtēšanas rezultātā pasūtītāja iepirkumu komisija 2021. gada 13. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. ĀŪ 2021/6-5 (turpmāk

– Lēmums), ar kuru nolēma izslēgt pieteicēju no tālākas vērtēšanas Iepirkumā, jo konstatēja, ka pieteicēja nav iesniegusi Iepirkuma nolikuma

3.3. apakšpunkta prasībām atbilstošu pieredzi, proti, atbilstoši nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktam bija jāiesniedz vismaz divi līgumi, no kuriem

būtu redzams, ka ir izbūvēti 2800 m kanalizācijas spiedvadu tīkli katrā.

[2] 2021. gada 2. decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un mantisko

zaudējumu atlīdzināšanu, kas pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Arī rīkojot zemsliekšņa iepirkumu, jāievēro 2019. gada 25. novembra Iepirkumu vadlīnijās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem

(2021. gada 23. augusta redakcijā) noteiktie principi. No pārskatāmības un objektivitātes pieejas izriet pasūtītāja pienākums vērtēt piedāvājumus

atbilstoši pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Pieteicēja, lai kvalificētos Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta prasībai, norādīja atbilstošu

pieredzi trīs līgumdarbu izpildē. Tomēr no Lēmumā minētā – bija jāiesniedz vismaz divi līgumi, no kuriem redzams, ka ir izbūvēti 2800 metri kanalizācijas

spiedvadu tīkli katrā – redzams, ka pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas laikā grozījis attiecīgo prasību, prasot ievērojami lielāku pieredzi. Nav

konstatējams, ka pasūtītāja iepirkuma komisija būtu savlaicīgi publicējusi Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta grozījumus. Turklāt

atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – Birojs) norādītajam nevar noteikt augstākas prasības, nekā tas faktiski nepieciešams. Saskaņā ar

Iepirkuma nolikuma tāmē norādīto kopā ir paredzēts izbūvēt 1408,8 metrus kanalizācijas spiedvadu tīklus, līdz ar to pasūtītāja interpretētā pieredzes

prasība četras reizes pārsniedz paredzēto darba apjomu, padarot prasību nesamērīgu pret iepirkuma priekšmetu. Pieteicējas piedāvātā līgumcena bija

viszemākā.

[2.2] Pieteicējas finanšu piedāvājumā norādīta peļņa 4048,24 euro. Pieteicējai nodarīti tiešie zaudējumi 35 euro, kas ir izdevumi par piedāvājuma

nodrošinājuma apdrošināšanas polises iegādi. Atbilstoši tiesu praksē noteiktajam par negūtu peļņu tiek uzskatīta tāda peļņa, kura notikumu parastās

attīstības gaitā tiktu gūta. Tā kā pieteicējas piedāvājums pilnībā atbilst nolikuma prasībām, kā arī tās piedāvātā cena ir viszemākā, līguma slēgšanas

tiesības bija jāpiešķir pieteicējai. Tādējādi ir konstatējama cēloņsakarība starp pieteicējai nodarītajiem zaudējumiem un pasūtītāja prettiesisko rīcību.

[3] Pasūtītājs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, papildus Lēmumā norādītajam paskaidrojot, ka

pieteicējai saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 72. pantu 10 dienu laikā pēc Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu

likuma 37. pantā minētās informācijas nosūtīšanas bija tiesības ar iesniegumu vērsties Birojā, lai tiktu izvērtēts Iepirkuma komisijas darbības tiesiskums,

ko pieteicēja nav darījusi. Turklāt neskaidrību gadījumā pieteicēja līdz piedāvājuma iesniegšanai varēja pasūtītājam uzdot jautājumus. Pieteikums ir

nepamatots, balstīts uz emocijām, pieteicēja ļaunprātīgi vēlas iedzīvoties uz pasūtītāja finanšu līdzekļiem. Pieteicēja nav iesniegusi negūtās peļņas aprēķinu.

[4] Pieteicēja tiesā iesniegusi iebildumus pasūtītāja paskaidrojumā minētajam. Pirmkārt, ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu

likuma 72. pantā noteikto, pieteicējai nebija jāvēršas Birojā, jo Iepirkums ir zemsliekšņa iepirkums, arī Biroja mājas lapā norādīts, ka Birojs nepieņem

iesniegumus attiecībā uz šādiem iepirkumiem. Otrkārt pieteicējas negūtā peļņa kā konkrēta summa ir norādīta tās piedāvājuma tāmē. Nav tiesību normas

un tiesu prakses, kas noteiktu, ka zaudējumi negūtās peļņas veidā būtu īpaši jāaprēķina.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, savukārt pasūtītāja pārstāvis pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir daļēji

apmierināms.

[7] Tiesa, ierosinot konkrēto lietu, pasūtītāju ir pieaicinājusi lietā kā iestādi atbildētājas Ādažu novada pašvaldības pusē. Taču šāda tiesas rīcība nav

atbilstoša Senāta 2022. gada 4. aprīļa kopsēdes spriedumā lietā Nr. SKA-226/2022 ( ECLI:LV:AT:2022:0404.A420159119.7.S) paustajām atziņām.

Kā norādījis Senāts, privātpersona, kas īstenojusi iepirkuma procedūru sava patstāvīgā budžeta ietvaros, zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā

pielīdzināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 21. pantā paredzētajam

subjektam – iestādei ar patstāvīgu budžetu. Tāpēc minētais savukārt noved pie secinājuma, ka šādai privātpersonai pašai par sevi jābūt atbildētājam

administratīvajā lietā par iepirkuma procedūras tiesiskumu, kaut arī tai institucionāli nav publisko tiesību subjekta statusa. Proti, iepirkumu lietās šāda

privātpersona būtu uzlūkojama analogi kā Administratīvā procesa likuma 22. pantā paredzētais publisko tiesību subjekts, kas darbojas sava patstāvīgā

budžeta ietvaros, kas arīdzan pats par sevi var būt atbildētājs lietā (17., 18. punkts).

Tādējādi arī konkrētajā lietā atzīstams, ka atbildētājs ir pats pasūtītājs.

Papildus jāatzīmē, ka pieteicēja pamatoti norādījusi, ka Iepirkums ir zemsliekšņa iepirkums, tāpēc Lēmuma pārvērtēšana nav Biroja kompetencē.

[8] Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktā noteikta prasība apliecināt, ka pretendentam pēdējo piecu gadu (2016., 2017., 2018.,

2019., 2020., 2021. un līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) laikā ir pieredze vismaz divu līdzvērtīgu līgumu izpildē. Par līdzvērtīgiem līgumiem šī punkta

izpratnē uzskatāmi kanalizācijas un ūdensvadu tīklu būvniecības (jaunbūve vai rekonstrukcija) līgumi, kuros pretendents kā galvenais būvuzņēmējs vai kā

apakšuzņēmējs vismaz divu līgumdarbu ietvaros izbūvējis vismaz 2800 metrus kanalizācijas spiedvadu tīklus, no kuriem vienā vismaz 1400 metri izbūvēti

ar diametru ne mazāku kā 160 milimetri.

Pieteicējas ieskatā tās Iepirkumā iesniegtie dokumenti apliecina Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktā prasīto pieredzi, savukārt

pasūtītāja iepirkuma komisija pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas laikā minēto prasību prettiesiski ir grozījusi, pieprasot, lai būtu izbūvēti 2800 metri

kanalizācijas spiedvadu tīkli katra līguma ietvaros, tādējādi arī padarot prasību nesamērīgu pret iepirkuma priekšmetu.

Līdz ar to lietā izvērtējams, vai pieteicējas piedāvājums bija uzskatāms par atbilstošu Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktā

norādītajai prasībai.

[9] Lai apliecinātu atbilstību Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktā norādītajai prasībai, pieteicēja pasūtītājam iesniedza veikto

būvdarbu sarakstu (lietas 21. lapa), kurā pieredzes apliecināšanai atspoguļoti pieteicējas veiktie darbi trīs līgumu ietvaros, proti:

1) būvobjektā ,,Ūdenssaimniecības infrastruktūras paplašināšana Buļļuciemā, Jūrmalā” pieteicēja kā ģenerāluzņēmēja izbūvēja 941,50 metrus

kanalizācijas spiedvadu tīklus un 3572,67 metrus ūdensvadu tīklus, no kuriem 2679,27 metri izbūvēti ar diametru 160-200 milimetri;

2) būvobjektā ,,Kanalizācija no Bērzu ceļa KSS, 33. posms (Loka maģistrāle posmā no Bērzu ceļa līdz Lapskalna ielai 22, Jelgavā)” pieteicēja kā

ģenerāluzņēmēja izbūvēja 2351,28 metrus kanalizācijas spiedvadu tīklus, no kuriem 2345,78 metri izbūvēti ar diametru 280-450 milimetri;

3) būvobjektā ,,Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšana Dundagā” pieteicēja kā ģenerāluzņēmēja izbūvēja 1194,88 metrus kanalizācijas

spiedvadu tīklus un 1194,90 metrus ūdensvadu tīklus.

Tiesa, iepazinusies ar Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta vārdisko formulējumu, piekrīt pieteicējas norādītajam, ka konkrētais

apakšpunkts neparedzēja, ka pieredze attiecībā uz 2800 metru kanalizācijas spiedvadu tīklu izbūvi ir jāpierāda katrā līgumā. Iepirkuma nolikuma

3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkts ir viennozīmīgi saprotams tādējādi, ka pretendentam kā galvenajam būvuzņēmējam vai kā apakšuzņēmējam ir jābūt tādai

pieredzei, kas apliecina, ka vismaz divu līgumdarbu ietvaros tas ir izbūvējis vismaz 2800 metrus kanalizācijas spiedvadu tīklus. Konkrētajā apakšpunktā

arī vārds ,,ietvaros” uzsver, ka tieši divos līgumdarbos kopā ir jābūt izbūvētiem 2800 metriem. Nav strīda, ka Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta

,,a” punktā nav ietverts vārds ,,katrā”, līdz ar to Lēmumā lietotais teksts, ka pretendentam bija jāiesniedz vismaz divi līgumi, no kuriem būtu redzams, ka

ir izbūvēti 2800 metri kanalizācijas spiedvadu tīklu katrā, neatbilst Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta vārdiskajam saturam.

Ja pasūtītājs, izmantojot rīcības brīvību, nolikumā ir noteicis konkrētas prasības, pasūtītājam ir no tām jāvadās, izdodot administratīvo aktu par

iepirkuma rezultātiem, un tam nav izvēles brīvības attiecībā uz administratīvā akta saturu (Senāta 2017. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-

208/2017 (A420138415) 6. punkts).

Līdz ar to piedāvājumu vērtēšanas procesā pasūtītājs nevar vairs precizēt vai labot nolikuma prasības, arī situācijā, ja pasūtītājam ir bijusi vēlme

paredzēt cita satura prasību, bet tā kļūdaini izteikta citādāk, pasūtītājs pēc piedāvājumu atvēršanas nevar prasības precizēt atbilstoši savai sākotnējai

iecerei.

Konkrētajā gadījumā Lēmumā ietvertā Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta teksta atreferējums nav atbilstošs Iepirkuma nolikuma

3.3.1. apakšpunkta ,,a” punkta tekstam un tajā ietvertajam pieredzes apliecinājumam.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka pieteicējas piedāvājums nepamatoti atzīts par neatbilstošu Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktā

norādītajai prasībai, tādējādi Lēmums atzīstams par prettiesisku.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Pieteikuma tekstā pieteicēja norāda, ka prettiesiskās darbības rezultātā pieteicējai nodarīti zaudējumi negūtās peļņas veidā 4048,24 euro (lietas

185. lapa) un tiešie zaudējumi 35 euro, kas ir izdevumi par piedāvājuma nodrošinājuma apdrošināšanas polises iegādi (lietas 39. lapa), tātad kopā

4083,24 euro, tomēr pieteikuma lūgumu daļā pieteicēja norādījusi, ka lūdz atlīdzināt tikai 4048,24 euro negūto pelņu, kā arī lieta sākotnēji tika

ierosināta. Taču atbilstoši pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē skaidrotajam un 2022. gada 13. maijā tiesā saņemtajiem pieteicējas pieteikuma

papildinājumiem, pieteicēja līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai ir precizējusi prasījuma apmēru, lūdzot piedzīt no pasūtītāja arī izdevumus par

piedāvājuma nodrošinājuma apdrošināšanas polises iegādi, proti, 35 euro. Tādējādi ir pamats precizēt prasīto mantisko zaudējumu apmēru, precizējot,

ka pieteicēja lūdz pienākuma uzlikšanu pasūtītājam atlīdzināt pieteicējai mantiskos zaudējumus 4083,24 euro.

[11] Tā kā tiesa Lēmumu ir atzinusi par prettiesisku, tad tiesai nav šaubu, ka pieteicējas samaksātie 35 euro par piedāvājuma nodrošinājuma

apdrošināšanas polises iegādi ir pieteicējai radīti zaudējumi, kuri nebūtu bijuši, ja pieteicēja dēļ nepamatotas neatbilstības Iepirkuma nolikuma

3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktam nebūtu izslēgta no tālākas vērtēšanas.

Pasūtītāja pārstāvis tiesas sēdē nenorādīja uz kādu konkrētu papildu apstākli, kāpēc pieteicēja tik un tā būtu izslēdzama no tālākas vērtēšanas.

Pasūtītāja pārstāvis vien norādīja uz to, ka pieteicējas tāmē dažās vietās ir atstāti neaizpildīti laukumi, jo pareizāk būtu norādīt šajās vietās 0,00, taču

pasūtītāja pārstāvis arī norādīja, ka tas, iespējams, būtu pamats, lai prasītu skaidrojumu pieteicējai, taču ne izslēgtu no tālākas vērtēšanas.

Tādējādi tiesa uzskata, ka pieteicējas norādītie 35 euro ir atzīstami par zaudējumiem, kas pieteicējai ir atlīdzināmi.

[12] Vērtējot, vai pieteicējai ir atlīdzināma pieteicējas norādītā negūtā peļņa, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta pirmo daļu mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums,

kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās

attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

Par neiegūto jeb atrauto peļņu ir runa gadījumā, kad ar aizskārēja prettiesisko rīcību cietušajam ir liegta iespēja iegūt sagaidāmu mantas vērtības

pieaugumu, proti, nākotnē gūstamu mantisku labumu, kas tiktu saņemts, ja tiesību aizskārums nebūtu noticis.

Judikatūrā arī atzīts, ka zaudējumu esība jākonstatē, izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, un nav pieļaujams secinājumu par zaudējumu esību izdarīt,

balstoties tikai uz pieņēmumiem. Šajā sakarā attiecībā uz zaudējumu – neiegūtās peļņas – apmēra noteikšanu atzīts, ka zaudējumu apmēram jābūt

pierādītam līdz tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei. Tādējādi cietušajai personai ar pierādījumiem jāspēj pamatot zaudējumu – atrautās peļņas –

apmēru, savukārt tiesai ir pienākums pārbaudīt šo pierādījumu ticamību un atbilstību faktiskajiem apstākļiem. Sagaidāmās peļņas atrāvuma (neiegūtās

peļņas) apmēra noteikšana primāri balstāma uz ekonomiskiem aprēķiniem, ņemot vērā dažādus faktorus, kas var palielināt vai samazināt peļņu konkrētos

apstākļos. Lai noskaidrotu neiegūto peļņu, no paredzamā ienākuma jāatskaita paredzamie izdevumi (ražošanas un realizācijas izdevumi, maksājamie

nodokļi).

Tāpēc nav atbalstāma, piemēram, tāda pieeja zaudējumu esības un apmēra noteikšanā, ka neiegūtās peļņas apmērs tiek noteikts, balstoties tikai uz

to, kāda vispār ir konkrētā komersanta peļņas norma no vidējā saimnieciskās darbības apgrozījuma. Tas, vai un cik lielu peļņu pieteicējs būtu guvis

iepirkumā, noskaidrojams, izvērtējot pierādījumus, kuri attiecas uz konkrēto iepirkumu.

Vienlaikus judikatūrā attiecībā uz neiegūtās peļņas apmēra konstatēšanu arī atzīts, ka ne vienmēr ir iespējama neiegūtās peļņas patiesā apmēra

precīza pierādīšana, tāpēc ir pietiekami, ja tiek pierādīta liela varbūtība. Proti, jāņem vērā tā peļņa, kuru varēja ticami gūt (Senāta 2022. gada 10. maija

sprieduma lietā Nr. SKA-471/2022 ( ECLI:LV:AT:2022:0510.A420340016.15.S) 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

Nenoliedzami, ka pirms dalības jebkādā iepirkuma procedūrā nevienam nav tiesību paļauties, ka līgums iepirkumā tiks noslēgts tieši ar viņu, taču

judikatūrā atzīts, ka tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamajiem zaudējumiem. Pretējā

gadījumā zaudējumu atlīdzināšanas institūts publisko iepirkumu lietās kļūtu iluzors. Tiesību normas nevienā gadījumā neparedz konkrētu uzvarētāju un

neviens, piedaloties iepirkumā, nevar paļauties, ka neuzvarēs kāds cits (Senāta 2014. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-807/2014

8. punkts).

Apstāklis, vai pieteicējs iepirkumu procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvis tiesības slēgt iepirkuma līgumu, būtībā ir hipotētiskā labvēlīgā

administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaude. Attiecībā uz to tiesai ir jāvadās pēc objektīvās izmeklēšanas principa. Vienīgi pēc tam, kad ir

noskaidrots, vai pieteicējs būtu varējis iepirkumā uzvarēt, ja nebūtu pieļautā pārkāpuma, var pievērsties jautājumam par to, vai un kādā apmērā pieteicējs

iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā būtu guvis peļņu. Tas savukārt atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta otrajai daļai būtu jāpierāda

pieteicējam (Senāta 2014. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-807/2014 12., 13. punkts).

Konkrētajā gadījumā, ja pasūtītājs nebūtu nepamatoti uzskatījis, ka pieteicēja neatbilst Iepirkuma nolikuma 3.3.1. apakšpunkta ,,a” punktam,

ņemot vērā, ka pieteicēja bija piedāvājusi zemāko cenu, pieteicēja būtu ieguvusi līguma slēgšanas tiesības. Līdz ar to vispārīgi pieteicējai ir tiesības prasīt

neiegūto peļņu, taču to, vai peļņa tiešām būtu gūta un kādā apmērā, tas ir jāpierāda tieši pieteicējai.

Nav šaubu, ka neiegūtās peļņas pierādīšana var nebūt vienkārša. Taču tai pat laikā tieši pieteicējai ir jāspēj ticami pamatot plānoto peļņu.

Pieteicēja uzskata, ka neiegūtās peļņas aprēķins ir pamatots ar tāmē norādīto peļņas apmēru (lietas 185. lapa).

Tiesa neuzskata, ka tikai ar tāmi var pierādīt peļņu. Jāņem vērā, ka finanšu piedāvājumā iekļautā tāme atbilst Ministru kabineta 2017. gada 3. maija

noteikumu Nr. 239 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība””, ar kuriem apstiprināts Latvijas

būvnormatīvs LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”, 6. pielikumā iekļautajam kopsavilkuma aprēķinam. Saskaņā ar minēto noteikumu

2. punktu noteikumus piemēro to būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu

sniedzēju iepirkumu likums. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 20. punktu virsizdevumus un peļņu norāda arī procentos kā attiecību pret tiešajām

izmaksām.

Tādējādi secināms, ka tāmē norādītā peļņa ir provizorisks procentuāls aprēķins, kas veikts, pamatojoties uz tiešo izmaksu kopsummu. Tomēr

jāņem vērā, ka pieteicējas, tāpat kā jebkura pretendenta, kas iesniedz savu piedāvājumu, mērķis ir līguma noslēgšana, kas nozīmē, ka pieteicējai bija

jācenšas piedāvāt zemākā cena. Nenoliedzami, ka pieteicēja cer arī uz peļņu, taču, vai reālā peļņa, kādu pieteicēja būtu guvusi, ja ar to tiktu noslēgts

līgums, atbilstu tāmē norādītajai plānotajai peļņai, šobrīd nav pierādīts. Pieteicēja nav pierādījusi, ka tās norādītās izmaksas būtu bijušas tieši tādas, kādas

ir norādītas finanšu piedāvājumā, proti, finanšu piedāvājums tiek sastādīts ar mērķi iegūt līguma slēgšanas tiesības, taču finanšu piedāvājums pats par sevi

nepierāda pieteicējas reālos izdevumus līguma izpildes procesā.

Arī Senāts uzsvēris, ka neiegūtās peļņas aprēķināšana pamatā veicama, noskaidrojot, kādus ieņēmumus pieteicējs būtu guvis un kādi būtu bijuši

pieteicēja izdevumi, ja tam būtu bijusi dota iespēja pildīt iepirkuma līgumu, un kāda attiecīgi neiegūtā peļņa, un ir pietiekami, ja tiek pierādīta minēto

elementu liela varbūtība (Senāta 2022. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-471/2022 ( ECLI:LV:AT:2022:0510.A420340016.15.S)

47. punkts).

Konkrētajā gadījumā pieteicējas tāmes pozīcijas, arī iespējamā peļņa nav pierādīta. Turklāt tiesa lietas izskatīšanas gaitā vairākas reizes vērsa

pieteicējas uzmanību, ka tikai ar tāmē norādītu pozīciju peļņu pierādīt nevar.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicēja nav ar lielu varbūtību pierādījusi, ka līguma noslēgšanas rezultātā tā būtu guvusi peļņu pieteicējas norādītajā

apmērā, lai šajā daļā pieteicējas pieteikumu varētu apmierināt.

[12] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā (lietas 9. lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 14. punktu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums, kurā ir paredzēta valsts nodevas

atlīdzināšana, pieteicējs iesniedz iestādē, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē, iesniegumu par valsts nodevas

atlīdzināšanu. Iesniegumā norāda šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar minēto noteikumu 13. punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša

laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem,

kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā arī šā sprieduma 7. punktā norādīto, samaksātā valsts nodeva 30 euro piespriežama no pasūtītāja, kuram tā arī

jāatlīdzina no saviem budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 76. panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu,

246.-251., 253. panta ceturto un piekto daļu, 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt SIA „Ostas celtnieks” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku SIA ,,Ādažu ūdens” 2021. gada 13. oktobra lēmumu Nr. ĀŪ 2021/6-5.

Uzlikt par pienākumu SIA ,,Ādažu ūdens” atlīdzināt SIA „Ostas celtnieks” mantiskos zaudējumus 35 euro.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no atbildētājas SIA ,,Ādažu ūdens” par labu SIA „Ostas celtnieks” samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2022. gada 31. maijā.

Tiesnese K. Brokane