Court imposes €70 fine for repeated failure to register under police control without valid reason.

Lietvedības Nr. 1-0520-18/27

ECLI:LV:RVPT:2018:0608.130052018.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 8.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna

ar tiesas sēžu sekretāri L.Mauriņu,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/(turpmāk – /pers.

A/), saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta un,

konstatēja

2018.gada 7.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore O.Krainova

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC240804 par to, ka 2018.gada 7.maijā plkst. 14.00 tika konstatēts, ka /pers. A/, kurai ar tiesas

spriedumu ir piemērots papildsods – policijas kontrole, 2018.gada 5., 12.martā, 3., 16. un 23.aprīlī neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī bez attaisnojoša iemesla, līdz ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.panta par policijas

kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Atbilstoši LAPK 289.16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar LAPK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis (turpmāk – iestādes pārstāvis) uz tiesas sēdi nav ieradies. Iestādei par

lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots, 2018.gada 15.maijā nosūtot elektronisku paziņojumu uz iestādes elektroniskā pasta adresi.

Uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās.

Saskaņā ar LAPK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Atbilstoši L APK 271.panta ceturtajai daļai, lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots

par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

No lietas materiāliem redzams, ka par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. A/ paziņots, par ko ir veikta atzīme lietas uzziņas lapā, proti, 2018.gada

15.maijā nosūtot attiecīgu paziņojumu uz /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas adresi.

Tiesā nav saņemts /pers. A/ lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, kā arī viņa nepaziņoja par savas neierašanās iemesliem. Līdz ar ko tiesa

secina, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanu laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā un termiņā un viņa nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties

lietas izskatīšanā. Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez iestādes pārstāvja un /pers. A/ piedalīšanās.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko paredzēta atbildība LAPK 177.pantā, ir

pierādīta ar:

1. 2018.gada 7.maijā sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC240804 fiksēto;

2. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās inspektores O.Krainovas 2018.gada

7.maija ziņojumu, kurā norādīts, ka minētajā policijas iestādē no 2017.gada 27.februāra uzskaitē atrodas /pers. A/, kurai ar Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.februāra spriedumu ir piemērots papildsods – policijas kontrole uz 2 gadiem. /pers. A/ atbrīvojās

no Olaines cietuma 2015.gada 6.augustā nosacīti pirms soda termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas kontroles- izpildi uzsāk

ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas. Policijas kontroles termiņš no 26.02.2017. līdz 26.02.2019.

Saskaņā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa 2017.gada 27.februāra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu, /pers. A/ uzlikts par pienākumu četras reizes mēnesī, katras nedēļas pirmdienās ierasties reģistrēties iepriekš minētājā policijas

iestādē. 2018.gada 7.maijā tika konstatēts, ka /pers. A/ 2018.gada 5., 12.martā un 3., 16. un 23.aprīlī neieradās uz reģistrāciju minētajā policijas

iestādē, par neierašanās iemesliem savlaicīgi nav informējusi, nekādus attaisnojošus dokumentus nav iesniegusi. Līdz ar ko /pers. A/ tīši pārkāpa

policijas kontroles noteikumus.

3. 2017.gada 27.februāra Lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/, ar kuru pēdējai, cita starpā, uzlikts par

pienākumu četras reizes mēnesī katras nedēļas pirmdienās no plkst.09.00 līdz plkst.16.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī Rīgā, Allažu ielā 2. Ar minēto lēmumu /pers. A/ iepazinās, kā arī ar savu parakstu apliecināja, ka tā būtība viņai

ir saprotama;

4. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.februāra spriedumu krimināllietā, ar kuru /pers. A/ (iepriekš – /uzvārds/) atzīta

par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem,

bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Minētais spriedums ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 212.gada

27.jūnija lēmumu atstāts negrozīts;

5. Policijas kontroles reģistrācijas lapu, no kuras redzams, ka /pers. A/ 2018.gada 5., 12.martā un 3., 16. un 23.aprīlī neieradās uz

reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī.

Lietā atrodas arī /pers. A/ 2018.gada 7.maija paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2018.gada 5., 12.martā un 3., 16. un 23.aprīlī

viņa neatnāca atzīmēties uz policijas iecirkni sakarā ar ģimenes apstākļiem.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest

personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta

policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās

sabiedriskajās vietās, aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm

mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt

dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta

1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu

konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir

pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, /pers. A/ tīši pārkāpa lēmumā ‘’Par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu’’

nosacījumus, proti, bez attaisnojošiem iemesliem 2018.gada 5., 12.martā un 3., 16. un 23.aprīlī neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas iestādē.

Pierādījumi, kas apstiprina to, ka /pers. A/ neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas iestāde attaisnojošu iemeslu dēļ, lietas izskatīšanas gaitā netika

konstatēti.

Pamatojoties uz LAPK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību

raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Par /pers. A/ personību ir gūtas ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, proti, deklarētās dzīvesvietas adrese-

Rīga, /adrese/, apgādībā mazgadīgs bērns, nestrādā, agrāk sodīta, kā arī iepriekš divas reizes saukta pie administratīvās atbildības par analoģiska

pārkāpuma izdarīšanu, proti, ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 5.oktobra spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2018.gada 7.februāra spriedumu /pers. A/ sodīta pār LAPK 177.panta ar naudas sodiem EUR 30 un 40 apmērā.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu tiesa lietas izskatīšanas gaitā nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus. Savukārt saskaņā ar

Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu, kā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs

pārkāpums.

LAPK 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas garā, kā arī, lai

pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot /pers. A/ naudas sodu EUR 70,00 apmērā, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu

pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz LAPK 21.-23., 32.-34., 177., 213., 243., 244., 274., 275., 289.6,

289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 298. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas

sodu EUR 70 (septiņdesmit desmit euro) apmērā.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē

(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma

par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru – 130052018). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

- Rīgā, Abrenes ielā 3. Ja noteiktajā termiņā naudas sods netiks samaksāts, spriedums tiks nosūtīts piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 8.jūnijā.

Tiesnese B.Horuna