Court dismissed speeding complaint against driver, upholding police radar evidence and presumption of innocence.

Lietas Nr. 107011915

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015. gada 5. novembrī Aizkrauklē

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. B/ sūdzībā par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes 2015. gada 3. septembra lēmumu Nr.454 par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu- lēmumu Nr. GA00022743.

Aprakstošā daļa

[1] 2015. gada 12. augustā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļā (turpmāk- Iestāde) sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr. GA00022743 (turpmāk-

protokols- lēmums) par to, ka 2015. gada 10. augustā plkst. 14.38 Rīgā Lielirbes ielā pie nobrauktuves uz Baseina ielu transportlīdzeklim VOLVO

S70, reģistrācijas Nr./TL numurs/, ceļa posmā, kur atļautais transportlīdzekļa ātrums, kas noteikts 2004. gada 29. jūnija Ministru kabineta noteikumos

Nr. 571 “Ceļu satiksmes noteikumi” ir 50 km/h, ar iekārtu GATSO, sērijas Nr. 14-44-017-715, maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā + 3 km/h, ja

ātrums < 100 km/h; +3%, ja ātrums > 100 km/h, fiksēts braukšanas ātrums 72 km/h, faktiskais braukšanas ātrums(ņemot vērā iekārtas kļūdu) 69 km/h.

Ir pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkts: apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšana ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās

zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā- 20 km/h. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa /pers. B/, saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 274. pantu, 275. panta pirmās daļas 1. punktu un Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otro daļu par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu piemērojusi naudas sodu 40 euro apmērā (lietas 14. lapa).

[2] 2015. gada 3. septembrī, izskatot /pers. B/ sūdzību, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvalde nolēmusi 2015. gada 12. augusta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolu- lēmumu lietā Nr. GA00022743 atstāt negrozītu.

Atsaucoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantu, lēmumā norādīts, ka transportlīdzekļu braukšanas mērierīču kontrole tiek veikta saskaņā

a r 2014. gada 14. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 624 “Noteikumi par mērlīdzekļu metroloģiskas kontroles kārtību un pirmreizējās

verificēšanas atzīmēm” ( turpmāk- Noteikumi Nr. 624) kā arī 2007. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 40 “Noteikumi par valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 1.5 apakšpunktu, un secināts, ka mērierīce, ar kuru konstatēts pārkāpums

GATSO LV sistēmas T-sērijas radars RT3 (sērijas Nr.14-44-017-715) ir mērierīce, kuras lietošanas ilgums nav pārsniedzis vienu gadu, līdz ar to

minētā mērierīce atbilst Noteikumiem Nr. 624. Atbilstoši likuma “Par mērījumu vienotību” 1. panta pirmās daļas 16. punktam, GATSO LV sistēmas T-

sērijas radars RT3 (sērijas Nr.14-44-017-715) ir veikta pirmreizējā verifikācija un minētā mērierīce atbilst Noteikumu Nr. 624 prasībām. Šīs ierīces

faktisko derīgumu apliecina 2015. gada 2. martā izsniegtais Latvijas nacionālā metroloģijas centra pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr. E0122V15.

Ņemot vērā minēto, Iestāde secinājusi, ka 2015. gada 10. augustā plkst. 14.38 transportlīdzekļa VOLVO S70, reģistrācijas Nr./TL

numurs/, braukšanas ātrums Rīgā Lielirbes ielā pie nobrauktuves uz Baseina ielu fiksēts ar GATSO LV sistēmas T-sērijas radaru RT3 (sērijas Nr.14-44-

017-715), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu

mērīšanas līdzekli un transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, līdz ar to atzīstams par leģitīmu un

faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Lēmumā norādīts, ka pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO ( fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas

sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai

tiek noteikta konkrēta ātruma kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā

brīdī, kas tas šķērso ātruma kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu

informāciju. Datu joslā par fiksēto pārkāpumu tiek norādīts fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa

braukšanas ātrums un braukšanas virziens. Attēla datu josla norāda datus tikai par braukšanas joslu, kurā fiksēts izdarīts pārkāpums.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma

protokola-lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma

mērīšanas sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles

līniju, kā arī tiek veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

No 10. augustā plkst. 14.38 ar ātruma mērīšanas iekārtu GATSO LV sistēmas T-sērijas radars RT3 (sērijas Nr. 14-44-017-7150)

fiksētajā attēlā esošās datu joslas redzams, ka pārkāpums fiksēts transportlīdzeklim, kas tuvojas iekārtai pa otro braukšanas joslu. No minētā fotoattēla

redzams, ka transportlīdzeklis VOLVO S70, reģistrācijas Nr./TL numurs/, ir vienīgais, kas atrodas radara monitoringa zonā, otrajā braukšanas joslā un

tuvojas iekārtai.

Pamatojoties uz minēto, Iestāde secinājusi, ka nav pamata apšaubīt 2015. gada 10. augustā plkst. 14.38 fiksēto transportlīdzekļa

VOLVO S7, reģistrācijas Nr. /TL numurs/, braukšanas ātrumu 69 km/h, ņemot vērā iekārtas kļūdu un atļautais braukšanas ātrums ir pārsniegts par 19

km/h.

Iestāde norāda, ka pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

novērtējot pierādījumus ( ar fotoradaru fiksēto informāciju, /pers. B/ sūdzību, stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi),

uzskatāms, ka /pers. B/ vaina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir

pierādīta. Administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr. GA0002273 sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta prasībām.

Sods sūdzības iesniedzējam piemērots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sankcijai un Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās daļas nosacījumiem, tas ir, minimālais par šo pārkāpumu paredzētais

naudas sods (lietas 5.-10. lapa).

[3] 2015. gada 1. oktobrī Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes 2015. gada 3. septembra lēmumu Nr.454 par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu- lēmumu Nr.

GA00022743.

[3.1]Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt lēmumu Nr. GA00022743 par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā

daļā paredzētā administratīvo pārkāpumu.

[3.2] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2015. gada 10. augustā, ap plkst. 14.38 vadījis automobili VOLVO S70, reģistrācijas Nr. /TL

numurs/, Rīgā pa Lielirbes ielu un pie nobrauktuves uz Baseina ielu braucis ar atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h. Pieļauj, ka braukšanas ātrums varējis

būt lielāks, maksimāli 55 km/h. Saņemtajās fotogrāfijās redzams, ka sūdzības iesniedzēja vadītais automobilis brauc pa kreiso malējo joslu. Tajā pat

laikā pa labo joslu brauc cits transportlīdzeklis, kurš atrodas tuvāk fotoradaram. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka minētais ātrums varētu būt kļūdaini

fiksēts otram transportlīdzeklim.

[3.3] Pārsūdzētajā lēmumā Iestāde norādījusi vispārējos fotoradara darbības principus, kas pēc savas būtības nav pierādījums. Apstāklis,

ka ātruma mērīšanas iekārtai GATSO LV ir veikta pirmreizējā verifikācija, pierāda tikai to, ka tā atzīta par derīgu ātruma mērīšanai uz valsts ceļiem.

Sūdzības iesniedzējs pieļauj, ka ātruma mērīšanas ierīce ir uzstādīta un instalēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Taču sūdzības iesniedzējam nav

uzrādīti pierādījumi, kas tieši apstiprinātu, ka attēlā fiksētais ātrums nekļūdīgi fiksēts sūdzības iesniedzēja vadītajam automobilim. Sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka gadījumos, ja fotoattēlā redzami vairāki automobiļi, braukšanas ātrumam jābūt norādītam katram automobilim, pretējā gadījumā uzskatāms,

ka nav pamata piemērot administratīvo sodu, neizslēdzot tehnikas kļūdu (lietas 4.lapa).

[4] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, sūdzības izskatīšana Aizkraukles rajona tiesā

nozīmēta 2015. gada 5. novembrī rakstveida procesā (lietas 2. lapa) un par to informēti sūdzības iesniedzējs un Iestāde. Lietas dalībniekiem izskaidrotas

tiesības līdz 2015. gada 23. oktobrim iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumus, lūgt lietu izskatīt tiesas sēdē, iesniegt citus ar lietas izskatīšanu

saistītus pieteikumus vai lūgumus (lietas 22., 23. lapa).

[5] Ne sūdzības iesniedzējs, ne Iestāde lietā nav snieguši rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka /pers. B/ sūdzība ir noraidāma.

[7] Transportlīdzekļa vadītājs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta neievērošanu un viņam

piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturto daļu.

[8] Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem pienākumus jāpilda šā likuma, Ceļu satiksmes

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu, kuras

pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Analoga norma ietverta arī Ceļu satiksmes

noteikumu 4. punktā.

[9] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 114. punktā noteikto, apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst

pārsniegt 50 km/ h (..) .

[10] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtā daļa paredz administratīvo atbildību par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu līdz 20 km stundā vieglajiem automobiļiem[..] , ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums”[..].

[11] Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturto

daļu, jākonstatē, ka

1) persona vadījusi transportlīdzekli apdzīvotā vieta,

2) transportlīdzekļa braukšanas ātrums pārsniedzis atļauto ātrumu - 50 km/h līdz 20 km stundā.

[12] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

[12.1] Tiesa atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes Lēmuma

motivācijai (skat. šī sprieduma [2] punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[13] Par sūdzības iesniedzēja sūdzības argumentiem tiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[13.1] Iepazīstoties ar sūdzību, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, bet strīds ir par to, vai iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturto daļu, proti, vai viņš ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

[13.2] No sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs apšauba to, ka braukšanas ātruma kontroles mērierīce konstatējusi tieši viņa vadītā

transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, jo mērierīces veiktajā foto uzņēmumā redzams, ka sūdzības iesniedzēja automašīna brauc pa kreiso malējo joslu,

un tajā pat laikā pa labo joslu brauc cits transportlīdzeklis, kurš atrodas tuvāk fotoradaram. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka protokolā minētais ātrums

varētu būt fiksēts otram transportlīdzeklim.

[14] Tiesa šo sūdzības iesniedzēja argumentu lēmuma atcelšanai uzskata par nepamatotu.

[14.1] Sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa ātruma mērījums ir izdarīts ar ātruma mērīšanas ierīci GATSO LV sistēmas T-sērijas

radars RT3 (sērijas Nr. 14-44-017-7150). Tā izmantošana ir pieļauta valsts teritorijā un ierīce ir atbilstoši verificēta (lietas 21. lapa).

[14.2] Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs, apšaubot mērījuma pareizību saistībā ar mērījuma izdarīšanu apstākļos, kad mērierīces

darbības zonā atrodas vairāki transportlīdzekļi, ir izteicis savu subjektīvo viedokli - pieņēmumu par mērīšanas ierīces darbību un iegūto rezultātu ticamību.

[14.3] Fakts, ka transportlīdzekļu kustības mērījuma izdarīšanas vietā bez sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa bijis vēl otrs

transportlīdzeklis, nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

[14.4] Iestāde lēmumā detalizēti norādījusi, kā pamatojoties uz mērīšanas sistēmas GATSO tehniskajiem parametriem tiek veikti katra

garāmbraucoša transportlīdzekļa braukšana ātruma mērījumi. Kontrolē iegūtās ziņas tiek fiksētas un mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur

datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju- fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa

braukšanas ātrums un braukšanas virziens.

[14.5] Administratīvā pārkāpuma lietai pievienotajā mērīšanas sistēmas GATSO fiksētajā attēlā redzami, divi transportlīdzekļi, kas

tuvojas mērierīcei. Pa kreiso malējo braukšanas joslu brauc automašīna VOLVO. No attēla datu joslā esošās informācijas zināms, ka pārkāpums fiksēts

2015. gada 10. augustā plkst. 14.38 un transportlīdzeklim, kurš mērierīcei tuvojas pa otro joslu, fiksēts braukšanas ātrums 72 km/h (lietas 15. lapa).

[14.6] Sūdzībā tās iesniedzējs norāda, ka pārkāpuma konstatēšanas laikā braucis pa Lielirbes ielu Rīgā pie nobrauktuves uz Baseina ielu.

Braucis pa kreiso joslu. Tātad šīs ziņas sakrīt ar mērierīces fiksēto informāciju.

[14.7] Lai par pamatotu atzītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka braukšanas ātruma kontroles mērierīce konstatējusi nevis viņa vadītā

transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, bet otra tajā pat virzienā pa blakus esošo braukšanas joslu braucošā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu,

jākonstatē konkrētas ziņas, kas ļautu apšaubīt mērījumu pareizību. Izvērtējot lietas materiālus, tiesnese nesaskatīja tajā ziņas, kas ļautu apšaubīt to, ka

braukšanas ātruma mērījums veikts un pārkāpums fiksēts tieši pa kreiso malējo joslu braucošajai mašīnai, kuru vadīja sūdzības iesniedzējs. Tādas ziņas

nenorāda arī sūdzības iesniedzējs, vien pieļauj to, ka ātrums varētu būt fiksēts blakus joslā braucošajam transportlīdzeklim.

[14.8] Tiesai, ņemot vērā to, ka šī mērierīce ir verificēta un tās izmantošana valstī ir atļauta, nav pamata apšaubīt to, ka ar ātruma

mērīšanas ierīci GATSO LV ir iespējas veikt precīzus un ticamus transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērījumus un konstatēt konkrēta transportlīdzekļa

braukšanas ātrumu arī apstākļos, kad mērierīces uztveršanas zonās atrodas vairāki transportlīdzekļi. Pie tam, kā norādīts pārsūdzētajā lēmumā, pirms

administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas

ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā

fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

[15] Tiesa norāda, ka personas nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu

privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā.

[15.1] Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumu kopumā, tie ir pietiekami, pieļaujami un

ticami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka /pers. B/ vadīja transportlīdzekli VOLVO S70, reģistrācijas Nr. /TL numurs/, administratīvā pārkāpuma

protokolā norādītajā laikā un vietā ar ātrumu 69 km/h, ceļa zīmes Nr.518 darbības zonā, pie atļautā 50 km/h. Administratīvais pārkāpums pareizi

kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas.

[16] Tiesa atzīst, ka iestāde ir objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņēmusi pamatotu lēmumu. Lietā ir izvērtēti konstatētie

fakti, atzīstot, ka ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu- lēmumu un saukt pie administratīvās atbildības sūdzības iesniedzēju.

[17] Tiesa secina, ka sods pārkāpējam piemērots 149.8 panta ceturtās daļas sankcijas ietvaros, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās

daļas nosacījumiem.

[18] Izvērtējot Lēmumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka Lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par

tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts, bet par to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289. 13, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

atstāt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2015. gada 3. septembra lēmumu Nr.454

(administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr. GA00022743) negrozītu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā nolēmuma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte