Court allows small claims action for unpaid rent and interest after tenant failed to vacate property.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim regarding rent calculation and allowed the plaintiff's claim for the remaining rent arrears and interest. The plaintiff successfully proved the debt through calculation documents after the tenant failed to vacate the apartment following the lease termination. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding rent, accrued interest, and litigation costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. panta un 204.1. panta noteikumi: Tiesa atzīst pierādījumus par parādu un nosaka tiesības uz procentiem līdz sprieduma izpildei, ja parāds nav izpildīts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C30696615
Lietas arhīva Nr. C-3887-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 1.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese Z. Studente
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas
kods/, par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 16.decembrī tiesā saņemts /pers. A/ pilnvarotās pārstāves zvērinātas advokātes Anitas Rasnačas (turpmāk – Prasītāja), prasības
pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētāja).
Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja ir nekustamā īpašuma – zemes gabala 1288 kv.m. platībā un uz tā atrodošās 5 stāvu dzīvojamās mājas
/adrese/, kadastra apzīmējums Nr. /numurs A/, īpašniece.
Prasītājas īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr.5684.
Norāda, ka Atbildētāja bija dzīvokļa Nr.26, /adrese/, īrniece, pamatojoties uz 1995.gada 1.oktobrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.
Dzīvojamās telpas īres līgums beidzās 2015.gada 1.oktobrī, bet Atbildētājas lietošanā tas atradās līdz 2015.gada 9.novembrim.
Sakarā ar to, ka Atbildētāja dzīvokli bija atbrīvojusi, bet nenodeva Prasītājai to ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī nenodeva atslēgas,
2015.gada 9.novembrī, dzīvokļa durvis Nr.26 tika atvērtas pieaicināta speciālista klātbūtnē un piedaloties lieciniekiem. Par dzīvokļa pārņemšanu
namīpašnieka valdījumā bija sastādīts Dzīvojamās telpas pieņemšanas-nodošanas akts, veikta foto fiksācija un durvju atslēgu nomaiņa.
Sakarā ar īres maksas parādu, kas sāka veidoties no 2007.gada 1.janvāra, Prasītāja cēla prasību tiesā pret Atbildētāju un viņas ģimenes locekli
/pers. C/ par 1995.gada 1.oktobrī noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un īres maksas parāda piedziņu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu (civillieta Nr.C30612010) Prasītājas prasība bija apmierināta.
Izskatot lietu apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014.gada 2.aprīļa spriedumu apmierināja Prasītājas prasību, bet
Atbildētājas iesniegtā pretprasība par īres maksas noteikšanu 0,28 Ls/kv.m. (0,40 EUR/kv.m.) apmērā - bija noraidīta.
No /pers. B/ un /pers. C/ solidāri tika piedzīts īres maksas parāds par laika periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim EUR
4302,99 apmērā un tiesāšanās izdevumi EUR 1473.26,bet kopā EUR 5 776,25.
2015.gada 19.novembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments ar Rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar
Atbildētājas kasācijas sūdzību un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 2.aprīļa spriedums stājās likumīgā spēkā.
Atbildētāja labprātīgi izpildīja tiesas spriedumu un pārskaitīja Prasītājai ar tiesas spriedumu piedzīto summu EUR 5776,25 apmērā.
2015.gada 20.martā Prasītāja tiesā pret Atbildētāju cēla maza apmēra prasību par īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu par laika
periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.decembrim. Ar 2015.gada 20.novembra Alūksnes rajona tiesas spriedumu (civillieta Nr.C30355615)
prasība tika apmierināta.
Norāda, ka Atbildētājas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
11.3pants) parāda summa par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 31.10.2015. ir EUR 1876,66.
Atsaucas uz Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu un norāda, ka ar likumīgā spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2014.gada 2.aprīļa spriedumu (civillieta Nr.C30612010), kas spēkā stājās ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmuma spēkā
stāšanās brīdi, tas ir, 2015.gada 19.novembrī, konstatēts fakts, ka Prasītājai ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju par parāda piedziņu, pamatojoties uz
1995.gada 1.oktobra. noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem par īres maksas un maksas par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3pants).
Tādējādi, Prasītājai prasījuma tiesības pret Atbildētāju ir par laika periodu, kad spēkā bija 1995.gada 1.oktobra Dzīvojamās telpas īres līgums un
Atbildētājas faktiskā lietošanā atradās dzīvoklis Nr.26, t.i., līdz dzīvokļa pārņemšanas brīdim namīpašnieces valdījumā un pieņemšanas akta sastādīšanas
brīdim 2015.gada 9.novembrim.
Tāpat ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka Atbildētāja no 2006.gada janvāra maksāja valstī ar likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu Ls 0,72 kv/m (EUR 1,02 ), tāpēc nebija tiesīga 2007.gadā pārtraukt maksājumus
šādā apmērā, tā vietā maksājot tikai Ls 0,28 kv/m (EUR 0,40).
Atbildētājas iesniegto pretprasību par īres maksas noteikšanu Ls 0,28 kv/m (EUR 0,40) apmērā tiesa noraidīja kā nepamatotu.
Norāda, ka Atbildētāja līdz pat dzīvokļa atbrīvošanas brīdim 2015.gada 9.novembrim Prasītājas izrakstītos rēķinus turpināja apmaksāt tikai daļēji
un kā redzams grāmatvedības norēķinu konta pārskatiem, pēdējo maksājumu Atbildētāja veica tikai 2015.gada 27.jūlijā, apmaksājot izrakstīto rēķinu
par komunālajiem pakalpojumiem par maiju un daļēju īres maksu par jūniju.
Tāpat, no Atbildētājas veiktajiem pārskaitījumiem redzams, ka viņa īres maksu turpināja maksāt nevis aprēķināto Ls 0,72 kv/m (EUR 1,02), bet
gan pēc saviem ieskatiem, maksājumu uzdevumos norādot pārskaitījuma mērķi: īres maksa 0,28 Ls (0,40 EUR) x 83.8 un komunālie maksājumi.
Atbilstoši grāmatvedības izsniegtajiem pārskatiem, bankas dokumentiem par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.oktobrim
izrakstītajiem rēķiniem par 2015.gada septembri un oktobri, Atbildētājas parāda summa par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa Nr.26 lietošanu
ir - EUR 1876,66.
Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1.pantu, 6.pantu, 27.panta otro daļu, 33.pantu, 41.pantu, 44.pantu, 96.pantu, 195.pantu., 250.18 -
250.27pantu, Civillikuma 3.pantu, 1402.pantu, 1488.pantu, 1652.pantu, 1765.pantu, 1811.pantu, 1828.pantu, 1832.pantu., 1835.pantu, 1838.apntu,
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1.pantu, 8.pantu. 11.pantu, 11.3pantu (likuma redakcijā no 01.04.1993.-13.08.1996.).
Lūdz piedzīt no Atbildētājas Prasītājas labā īres maksas un maksas pakalpojumu parādu par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz
2015.gada 31.oktobrim EUR 1876,66 apmērā; samaksātos tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu EUR 281,50, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 4,70, izdevumus advokāta palīdzībai EUR 250,00 apmērā; noteikt Prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā līdz
pilnai sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt, ka maksājums iemaksājams /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „Citadele banka” norēķinu kontā /Nr./.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2015.gada 18.decembrī Atbildētājai, atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta pirmās daļas prasībām, uz viņas tā brīža deklarēto dzīvesvietas
adresi /adrese A/, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot
viņas tiesības. Sūtījums 2016.gada 29.janvārī atgriezts tiesai atpakaļ ar pasta atzīmi “beidzies glabāšanas laiks” (lietas 64.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā
kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par
attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tādejādi tiesa uzskata, ka Atbildētāja par prasību ir informēta un lieta izskatāma rakstveida procesā.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, 2016.gada 26.janvārī
pieņemts lēmums un pusēm 2015.gada 27.janvārī paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas
kancelejā 2016.gada 1.aprīlī.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa un 193.panta piektā daļa nosaka tiesas pienākumu sprieduma motīvu daļā norādīt lietā konstatētos faktus,
pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi, tāpat arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa
vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu. Savukārt Civilprocesa likuma 189.panta trešā daļa un 190.pants noteic, ka tiesas
spriedumam ir jābūt likumīgam un pamatotam.
Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļā noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna
jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav strīda, ka /pers. A/ ir nekustamā īpašuma – zemes gabala 1 288 kv.m. platībā, uz kura atrodas piecstāvu dzīvojamā māja /adrese/, ar
kadastra numuru /numurs B/, īpašniece (lietas 14.lapa) un 1995.gada 1.oktobrī ar /pers. B/ noslēgts līgums par dzīvojamo telpu īri uz 20 gadiem, ar kuru
Atbildētājas un viņas ģimenes locekļu lietošanā nodotas dzīvojamās telpas – dzīvoklis /adrese/ (lietas 19.-22.lapa).
Prasītāja pieteikumā norāda, ka Atbildētāja ir veikusi īres maksas un komunālo maksājumu parāda samaksu par periodu līdz 2013.gada
31.oktobrim, kas piedzīts ar tiesas spriedumu civillietā Nr. C30612010. Savukārt īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds par periodu līdz
2014.gada 1.decembrim piedzīts ar Alūksnes rajona tiesas spriedumu civillietā Nr. C30355615.
Prasītāja lūdz piedzīt īres maksas un komunālo pakalpojumu parādu EUR 1876,66 par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada
31.oktobrim.
Saskaņā ar 1995.gada 1.oktobrī ar /pers. B/ noslēgtā līguma par dzīvojamo telpu īri 1.punktā noteikto, īres maksa ir piecus gadus no līguma
parakstīšanas valsts noteiktā īres maksa, bet pārējā līguma darbības termiņā tā nedrīkst pārsniegt valsts noteiktās īres maksas divkāršu apmēru par
atbilstošām telpām visā līguma darbības termiņā.
Tiesa konstatē, ka ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu lietā Nr. C30612010 ir konstatēts fakts, ka īres maksas apmērs kopš 2006.gada
janvāra ir noteikts Ls 0,72 (EUR 1,02) apmērā par vienu dzīvojamās telpas kvadrātmetru.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājai ir tiesības pieprasīt īres maksu Ls 0,72 (EUR 1,02) apmērā par vienu dzīvojamās telpas kvadrātmetru.
Tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas būtu par pamatu secinājumam, ka Atbildētājai tika liegta iespēja laikā no 2014.gada decembra līdz
2015.gada 31.oktobrim izmantot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši noslēgtajam īres līgumam un normatīvajiem aktiem.
Civillikuma 1811.pants nosaka, ka maksājumu saistību izpilda ar samaksu.
Lietā nav pierādījumu tam, ka Atbildētāja uz lietas izskatīšanas dienu maksājumu saistības par periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada
31.oktobrim ir izpildījusi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem–
maksājumu aprēķiniem un parāda aprēķinu (lietas 24.-29.lapa). Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītajai piedzenams pamatparāds EUR 1876,66
apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam Prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no
Atbildētājas likumiskos procentus – sešus procentus gadā no piedzītās īres maksas un komunālo pakalpojumu parāda summas EUR1876,66, bet
nepārsniedzot tās apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piedzen no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,
tādēļ no Atbildētājas Prasītājas labā ir piedzenami tiesas izdevumi EUR 286,2, tajā skaitā valsts nodeva EUR 281,50 un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 4,70 (maksājuma dokumenti, lietas 11.-13.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu, no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenami
izdevumi advokāta palīdzības samaksai, kas Prasītājai radušies, apmaksājot zvērinātas advokātes A. Rasnačas juridisko palīdzību šajā lietā, kopā EUR
250 (lietas 58.-60.lapa).
Tādējādi kopā no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi EUR 536,2 apmērā.
Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 42.pantu, 97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu un 250.27pantu,
nosprieda:
Apmierināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu EUR 1876,66 (vienu tūkstoti
astoņi simti septiņdesmit seši euro un 66 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 536,20 (pieci
simti trīsdesmit seši euro un 20 centi).
Piespriestās summas ieskaitāmas /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr. LV66PARX0013794980002, AS “Citadele
banka”.
Noteikt /pers. A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ 6 % (sešus procentus) gadā no piedzītās parāda summas EUR
1876,66, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Z. Studente