Supreme Court allows monthly allowance claim by former council chair by interpreting law to cover pre-1990 service.

Lieta Nr.A420787110

SKA – 560/2013

SPRIEDUMS

Rīgā 2013.gada 24.septembrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

senatore I.Skultāne

senatore V.Krūmiņa

senatore R.Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /J.M./ pieteikumiem par labvēlīgu administratīvo aktu

izdošanu par ikmēneša pabalsta piešķiršanu, sakarā ar /J.M./ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada

5.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Beverīnas novada domes (turpmāk – pašvaldība) 2010.gada 29.septembra lēmumu Nr.11 un 2011.gada 28.septembra

lēmumu Nr.12 noraidīti pieteicēja /J.M./ lūgumi piešķirt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā attiecīgi no 2010.gada

29.jūnija līdz 2011.gada 28.jūnijam un no 2011.gada 27.jūnija līdz 2013.gada 26.jūnijam, pamatojoties uz Republikas pilsētas domes

un novada domes deputāta statusa likuma (turpmāk – Deputāta statusa likums) 15.1pantu.

Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā ar diviem pieteikumiem par labvēlīgu administratīvo aktu izdošanu. Administratīvajā tiesā tika

ierosinātas divas lietas.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 2.augusta spriedumu un 2012.gada 16.jūlija spriedumu pieteikumi apmierināti, proti,

uzlikts pienākums pašvaldībai piešķirt pabalstu attiecīgi par laiku no 2010.gada 29.jūnija līdz 2011.gada 28.jūnijam un no 2011.gada

27.jūnija līdz 2013.gada 26.jūnijam.

[2] Administratīvā apgabaltiesa abas lietas apvienoja vienā tiesvedībā un ar 2013.gada 5.marta spriedumu pieteikumus noraidīja.

Apgabaltiesas spriedums pamatots arī ar tālāk minētajiem motīviem.

[2.1] Ar 2007.gada 27.septembra likumu Deputāta statusa likums tika papildināts ar 15. 1pantu „Pabalsts pašvaldības domes

(padomes) priekšsēdētājam vai viņa vietniekam”, kura pirmā daļa un tās 1.punkts ir izteikti šādā redakcijā: „Tiesības saņemt

ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk – pabalsts) ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija bijusi pilsētas

domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes: 1) priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā”.

Tādējādi, lai personai būtu tiesības uz likuma 15.1pantā noteikto pabalstu, ir jākonstatē, ka viņa divus sasaukumus pēc 1990.gada

4.maija ir bijusi vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes priekšsēdētājs.

[2.2] Pieteicējs minētajā amatā ievēlēts /datums/, /datums/ un /datums/, bet ar /datums/ atbrīvots no /amats/ pēc paša vēlēšanās.

[2.3] Kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā ir notikušas piecas pašvaldību vēlēšanas, tostarp pirmās notika

1994.gada 29.maijā.

1997.gada 9.martā notika otrās pašvaldību vēlēšanas, ko reglamentēja Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums,

atbilstoši kura 1.pantam pilsētas domi un pagasta padomi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz

četriem gadiem.

No tiesību normām secināms, ka, lai persona iegūtu tiesības uz Deputāta statusa likuma 15.1pantā noteikto pabalstu, jākonstatē, ka

persona ir bijusi domes (padomes) priekšsēdētājs vismaz divus sasaukumus kopš pirmajām pašvaldību vēlēšanām valstī. Tāpat

jākonstatē, ka persona ir bijusi domes (padomes) priekšsēdētājs visu šo divu sasaukumu ilgumu, proti, kopā astoņus gadus.

[2.4] Pieteicējs ir bijis padomes priekšsēdētājs tikai vienu pilnu sasaukumu, proti, viņš bija /iestāde/ /amats/ pēc pirmajām pašvaldību

vēlēšanām no /datums/. Pieteicējs par /iestāde/ /amats/ tika ievēlēts arī pēc otrajām pašvaldību vēlēšanām, proti, no /datums/, taču

/datums/ pats labprātīgi atstāja /amats/.

Līdz ar to attiecībā uz pieteicēju nav izpildījies Deputāta statusa likuma 15.1panta pirmās daļas nosacījums, jo pieteicējs nav bijis

pagasta padomes priekšsēdētājs divus sasaukumus (astoņus gadus) vienā pašvaldībā.

Ņemot vērā minēto, nav pamata izvērtēt, vai pieteicējs atbilst šā likuma 15.1panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem pabalsta

piešķiršanai.

[3] Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību par minēto apgabaltiesas spriedumu, norādot tālāk minētos argumentus.

Tiesa ir nepareizi interpretējusi Deputāta statusa likuma 15. 1panta pirmās daļas 1.punktu. Pirmās demokrātiskās vēlēšanas Latvijā

pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma bija 1989.gada pašvaldību vēlēšanas. Likumdevējs Deputāta statusa likuma 15.1pantā kā

termiņu, no kura skaitāmi divi sasaukumi, ir noteicis tieši Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu 1990.gada 4.maiju,

nevis pirmo atjaunotajā Latvijas Republikā notikušo pašvaldību vēlēšanu dienu – 1994.gada 29.maiju. No tā secināms, ka

likumdevējs ir izvērtējis un atzinis, ka laiks tieši no 1990.gada 4.maija līdz pirmajām vēlēšanām ir ņemams vērā tiesību atzīšanai uz

ikmēneša pabalstu.

[4] Pašvaldība paskaidrojumā par kasācijas sūdzību pauž viedokli, ka apgabaltiesas spriedums ir pamatots.

Motīvu daļa

[5] Šajā lietā strīds ir par Deputāta statusa likuma 15.1panta pirmās daļas 1.punkta interpretāciju, proti, vai, nosakot bijušā

pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības uz ikmēneša pabalstu, atbilstoši minētajai tiesību normai ir vērā ņemama arī

personas atrašanās norādītajā amatā no 1989.gada 10.decembra pašvaldības vēlēšanām.

[6] Izpētījis Deputāta statusa likuma 15.1panta izstrādes materiālus un iepazinies ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisijas (turpmāk – komisija) sēžu ierakstiem, kuros atspoguļotas debates par minēto pantu, Senāts secina, ka, pieņemot minēto

tiesību normu, likumdevējs ir vēlējies to attiecināt visupirms uz tiem pašvaldību vadītājiem, kas pildījuši savus pienākumus no

1989.gada līdz 1994.gadam.

Tā, komisijas debatēs ir norādīts, ka Deputāta statusa likuma 15.1pantā nav noteikta tā diena, kad sākušās attiecīgā pašvaldības

vadītāja pilnvaras, bet gan norma prasa, lai attiecīgā persona būtu bijusi minētajā amatā 1990.gada 4.maijā, kā arī līdz sasaukuma

beigām, uz ko norādot vārds „pēc” (9.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2007.gada 18.septembra sēdes

audioieraksts no 14.42 minūtes).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto materiālu likumprojektam otrajā lasījumā paskaidrojuma rakstā norādīts

„personu loks laikā: no 1990.gada 4.maija. Tie, kas no šā datuma nostrādājuši līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām, uzskatāms, ka

viņi nostrādājuši pilnu sasaukumu (t.i., no 1989.gada pašvaldību vēlēšanām)” (sk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

likumprojekts otrajam lasījumam lietas 2.sēj. 107.lpp.).

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka Deputāta statusa likuma 15.1panta pirmās daļas 1.punkts atbilstoši likumdevēja gribai ir

piemērojams arī tām tiesību normā minētajām amatpersonām, kuras bijušas ievēlētas amatā 1989.gada 10.decembra vēlēšanās un

atradušās šajā amatā gan 1990.gada 4.maijā, gan turpmāk līdz šā sasaukuma termiņa beigām, ja attiecībā uz šo personu izpildās arī

citi normā minētie kritēriji, tostarp par atrašanos amatā arī otru sasaukumu.

[7] Tādējādi apgabaltiesa nepareizi tulkojusi Deputāta statusa likuma 15.1panta pirmās daļas 1.punktu un nepamatoti atzinusi, ka

attiecībā uz pieteicēju nav ņemams vērā laiks, kad pieteicējs bija pašvaldības padomes priekšsēdētājs no /datums/ līdz /datums/

vēlēšanām. Minētais ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai.

Izskatot lietu no jauna, apgabaltiesai ir jāpārbauda, vai attiecībā uz pieteicēju izpildās pārējie kritēriji pabalsta piešķiršanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 5.marta spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore I.Skultāne

Senatore V.Krūmiņa

Senatore R.Vīduša