Court dismisses appeal against fine for parking in residential zone crossing, ruling statutory penalty mandatory.

NORAKSTS Lieta Nr.142295712 (1-1205-13/43)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 30.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc K.J. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2012.gada 24.maija lēmuma Nr.10/109315104/1126 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 15.maijā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.109315104 (lietas 18.lapa) (turpmāk – protokols – paziņojums) par to, ka 2012.gada 15.maijā pulksten 13.34 transportlīdzeklis Volvo ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) novietots stāvēšanai Elijas ielā pretī Jēzusbaznīcas ielas 7/9.namam, Rīgā, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.6.punktā minētās prasības. Tādējādi Transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 8.punktā minēto administratīvo pārkāpumu un nolemts viņam uzlikt naudas sodu Ls 30 apmērā.

1.lappuse no 5 [2] K.J. apstrīdēja protokolu - paziņojumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldei (lietas 16.lapa). Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2012.gada 24.maija lēmumu Nr.10/109315104/1126 (turpmāk – Lēmums) protokols - paziņojums atstāts negrozīts (lietas

6. – 7.lapa). Lēmums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem. [2.1] Pārkāpuma faktu pierāda gan protokols - paziņojums, gan pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas, kurās ir redzams, ka Transportlīdzeklis stāv, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punktu. [2.2] Apstāklis, ka Jēzusbaznīcas ielas un Elijas ielas krustojumā ir novietotas pārvietojamās dekoratīvās puķu vāzes, nemaina pārkāpuma būtību, jo saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.8.punktu – brauktuve ir ceļa daļa, kas ir paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, un Ceļu satiksmes likuma 1.panta 23.punktu – transportlīdzeklis ir ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora, tādēļ transportlīdzeklis var būt velosipēds, mopēds vai motocikls, kurš var šķērsot šo krustojumu. Šāda veida norobežojumi nav atzīstami par ceļa zīmi Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē un pārvietoties pa brauktuvi nav aizliegts. Līdz ar to, brauktuves norobežojums nav atzīstams par vietu, kur atļauts stāvēt. [2.3] Par LAPK 149.10 panta piektās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 30 apmērā. Tas nozīmē, ka konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju.

[3] 2012.gada 31.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta K.J. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem [3.1] Transportlīdzeklis bija novietots dzīvojamā zonā, ko apstiprina ceļa zīme 298.22

– 528 ,,Dzīvojamā zona” un kura atrodas pie iebraukšanas aplī Jēzusbaznīcas ielā virzienā no Gogoļa ielas un iebraucot no Elijas ielas virzienā no Dzirnavu ielas. Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkta noteikts, kā transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, — transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Transportlīdzeklis bija novietots brauktuves malā labajā pusē un netraucēja gājēju pārvietošanai vai citu transportlīdzekļu braukšanai. Tas nozīme, kā Transportlīdzeklis bija novietots saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem. [3.2] Jēzusbaznīcas ielas posma beigās no Maskavas ielas līdz aplim ir uzstādīta ceļa zīme 282.26 – 326 ,,Apstāties aizliegts” kopā ar ceļa zīmi 307.4 -804 ,,Darbības zona”, kura norāda 326. zīmes darbības virzienu un zonu, ja stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u.tml. ir aizliegta. Tāds zīmes savienojums nevar būt uzstādīts tieši uz brauktuves vai pirms brauktuves krustojumam. Tādēļ vieta, kur bija novietots Transportlīdzeklis nav brauktuves krustošanas vieta, bet tuvu atrodamas divas dažādas brauktuves, kuras ir atdalītas un kurās malā ir atļauta transportlīdzekļa novietošana.

2.lappuse no 5 [3.3] Iebraucot aplī no Jēzusbaznīcas ielas virzienā no Gogoļa ielas un iebraucot no Elijas ielas virzienā no Dzirnavu ielas uzstādīta ceļa zīme 298.22 – 528 ,,Dzīvojama zona”. Un izbraucot no apļa Gogoļa ielas un Dzirnavu ielas virzienā ir uzstādīta ceļa zīme 298.23 –

529 ,,Dzīvojamās zonas beigas”. Ceļa satiksmes noteikumu 1.3.punktā teikts, ka dzīvojama zona - apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528. ceļa zīmi, bet izbraukšana – 529. ceļa zīmi. Bet posmā no Maskavas ielas līdz aplim nav uzstādītas minētās ceļa zīmes. Pamatojoties uz to var secināt, ka blakus vietai, kur bija novietots Transportlīdzeklis, nav paredzēta braukšanai un tā nav brauktuves krustošanas vieta, bet tuvu atrodamas divas dažādas brauktuves, kurās malā ir atļauta transportlīdzekļa novietošana.

[4] 2012.gada 20.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti iestādes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes paskaidrojumi par sūdzību. Iestāde sūdzību neatzīst, balstoties uz pārsūdzētajā Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[5] Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu pēc tās personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā. K.J. ir izteicis piekrišanu lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 4.lapa).

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka Lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

[7] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktā. Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta

920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

[8] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums par to, ka ir izdarīts LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktā paredzētais administratīvais pārkāpums, ka

3.lappuse no 5 sūdzības iesniedzējs ir vainīgs šī pārkāpuma izdarīšanā un ir sodāms par šo administratīvo pārkāpumu, kā arī par sūdzības iesniedzējam uzliktā naudas soda apmēru ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un to neatkārto.

[9] No lietā esošajiem materiāliem secināms, ka pārkāpuma būtība ir transportlīdzekļa stāvēšana brauktuvju krustošanās vietā. Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to ka sūdzības iesniedzējs bija novietojis stāvēšanai savu transportlīdzekli protokolā-paziņojumā norādītajā vietā un laikā, kā arī nav strīda, ka transportlīdzeklis stāvējis dzīvojamā zonā. Lietā ir strīds, vai sūdzības iesniedzēja darbības, novietojot transportlīdzekli strīdus vietā, ir atzīstamas par administratīvo pārkāpumu. Strīdus jautājuma izspriešanai tiesai lietā jānoskaidro, vai uz dzīvojamo zonu vispār attiecināmas Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punkta prasības.

[10] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka dzīvojamā zonā ir jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkts, proti, speciālais dzīvojamās zona regulējums, ko sūdzības iesniedzēja nav pārkāpusi. Tiesa sūdzības iesniedzējas argumentu noraida kā nepamatotu. Tiesu praksē līdzīgās lietās vērtējot, vai Ceļu satiksmes noteikumu 13.nodaļa, kas ietver apstāšanās un stāvēšanas prasības dzīvojamā zonā, ir atzīstama par papildus nosacījumu vispārīgām apstāšanās un stāvēšanas prasībām Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļā, vai kā vispārīgo prasību izslēdzošs nosacījums, atzīts, ka teritorijās, kas apzīmētas ar 528. ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu darbojas gan Ceļu satiksmes noteikumu 11. nodaļā noteiktās prasības, gan papildus arī šo noteikumu 13. nodaļas prasības (sk. 2011. gada 26. augusta Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A420686110). No minētā secināms, ka sūdzības iesniedzējam, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai protokolā norādītajā vietā, jāievēro visas ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi un vispārīgie ceļu satiksmes noteikumi, tajā skaitā arī dzīvojamā zonā aizliegta transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā.

[11] Konkrētajā gadījumā pilnībā sakrīt LAPK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā ietvertās un pārkāpuma faktiskajā sastāvā konstatētās administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar Protokolu-paziņojumu, fotogrāfijām un paskaidrojumiem. Pašvaldības policija pareizi kvalificējusi izdarīto administratīvo pārkāpumu un pamatoti piemērojusi tiesību normas sankcijā paredzēto sodu. LAPK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā paredzēta sankcija – transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā. No minētās tiesību normas redzams, ka par pārkāpumu paredzēts konstants soda veids un apmērs. Ja likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu normu, saskaņā ar kuru ir izdodams obligātais administratīvais akts, tad likumdevējs jau sākotnēji ir izvērtējis sabiedrības un

4.lappuse no 5 atsevišķas personas tiesiskās intereses, kā rezultātā pieņemta norma, kas noteic, ka, pastāvot konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, izdodams obligātais administratīvais akts, kas nav saistīts ar īpašu tā izdošanas vai satura lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pašvaldības policija pamatoti piemērojusi sūdzības iesniedzējam naudas sodu Ls 30. Līdz ar to Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2012.gada 24.maija lēmumu Nr.10/109315104/1126 (administratīvā pārkāpuma protokolspaziņojums Nr.109315104), bet K.J. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis S.Linkevičs Rīgā 2013.gada 30.maijā

5.lappuse no 5