Court convicts defendant of evading prison term and imposes combined sentence under Criminal Law Art. 51.

Lietas Nr. 11352023715

Lietas arhīva Nr. K33-0736-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 3.novembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Biteniece

ar sekretāri V.Rukseri

piedaloties prokuroram I.Vikuļinam

aizstāvei V.Brakšai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta, un

ko ns tatē ja

/pers. B/ izvairījās no brīvības atņemšanas soda izciešanas, un proti:

/pers. B/, būdams notiesāts ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 18.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas,

50.panta piektās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem, par ko

tajā pašā dienā bija informēts pret parakstu Rīgas rajona tiesā, izskaidrojot, ka viņam īslaicīga brīvības atņemšanas soda izpildes kartību

un sekas, saņemot no Ieslodzījuma vietas pārvaldes 2015.gada 13.marta vēstuli par nepieciešamību 2015.gada 9.aprīlī plkst.12.00

ierasties Jēkabpils cietumā soda izciešanai, ar brīdinājumu par neierāšanās sekām, noteiktajā datumā un laikā uz Jēkabpils cietumu nav

ieradies bez attaisnojošiem iemesliem. Tādā veidā 2015.gada 9.aprīlī no plkst.12.00 /pers. B/ apzināti izvairās no brīvības atņemšanas

soda izciešanas.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā

norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā un

lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, procesā iesaistītās personas neiebilda

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē to

pēc Krimināllikuma 312.panta.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam

gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību

mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka dzimis Rīgā, ar 8.klašu izglītību, neprecējies, bez apgādībā

esošām personām, nestrādājošs, deklarētā dzīves vieta /adrese/, faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, agrāk sodīts (lietas 37.-39.lapa), pēdējo

reizi:

-ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 1.augusta spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz

3 gadiem, spriedums stājies spēkā 2013.gada 13.augustā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 26.marta lēmumu aizstāts ar 2013.gada 1.augusta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

spriedumu par Krimināllikuma 262.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērotais sods – piespiedu darbs uz

200 stundām, neizciestais piespiedu darbs – 146,5 piespiedu darba stundas ar 36 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienām, lēmums stājies

spēkā 2015.gada 15.aprīlī, pēc soda izciešanas no ieslodzījuma vietas atbrīvojies 2014.gada 16.oktobrī;

-ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 18.februāra spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma

130.panta otrās daļas un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji

pievainots sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 1.augusta spriedumu un aizstāts ar Rīgas rajona

tiesas 2014.gada 26.marta lēmumu, un galīgais sods, kas jāizcieš noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem, spriedums stājies spēkā 2015.gada 6.martā,

psihoneiroloģiskā un narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst par atbildību pastiprinošu apstākli, to, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā

paskaidrojumus, izvērtējot prokurora viedokli par soda noteikšanu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, kā arī ņemot vērā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, smagumu, apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus,

apsūdzētā pausto attieksmi pret nodarīto, ir pastāvīga dzīves vieta, proti, izvērtējot lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā

sodīšana ir iespējama īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Citu, sankcijā paredzēto pamatsodu piemērošanu, tiesa atzīst par soda mērķim un apsūdzētā personībai neatbilstošu.

Tiesa secina, ka soda mērķis netiks sasniegts, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglākiem soda veidiem, jo

apsūdzētais agrāk ir tiesāts, nav izdarījis pareizos secinājumus un nav nostājies uz labošanās ceļa, nav pildījis likumus un atturējies no

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav pārvērtējis savu attieksmi pret dzīvi un nav mēģinājis iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības

uzvedības un morāles normās, un tiesa vērtē šos apstākļus kā apsūdzētā personību negatīvi raksturojošus un tie norāda uz paaugstinātu

risku jaunu likumpārkāpumu iespējamībai.

Tiesai nerodas pārliecība, ka sodu neizciešot, apsūdzētais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, jo apsūdzētais neizcieta piespiedu

darbus, kas bija noteikti ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 1.augusta spriedumu, kas ar Rīgas rajona tiesas

2014.gada 26.marta lēmumu aizstāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 36 dienām, neieradās izciest īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu,

kas bija noteikts ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 18.februāra spriedumu, kā arī šajā lietā neieradās uz 2015.gada 21.oktobra tiesas sēdi

neattaisnojoša iemesla dēļ, līdz ar ko tika pieņemts lēmums par apsūdzētā piespiedu atvešanu, tāpēc tiesas ieskatā apsūdzētā labošanos

iespējams panākt vienīgi, izolējot viņu no sabiedrības. Šāds sods veicinās arī soda prevencijas uzdevumu izpildi.

2015.gada 13.augustā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 33.lapa), kas atstājams

negrozīts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis

jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc

iepriekšējā sprieduma.

Savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta otrās daļas nosacījumiem, galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt

lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 18.februāra spriedumu nav izcietis piemēroto pamatsodu un

papildsodu, galīgais sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, daļēji pievienojot neizciesto pamatsodu un

neizciesto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā valsts labā piedzenami izdevumi, kas saistīti ar zvērinātas advokātes V.Brakšes darbu tiesas procesā,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem

un to izmaksas kārtību”. Pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no šo izdevumu piedziņas tiesa nekonstatē.

Lietisko pierādījumu kriminālprocesā nav.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 529., 530.pantu, tiesa

nospri eda

atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2015.gada 18.februāra

spriedumu, un galīgo sodu noteikt ar īslaicīgu brīvības atņemsānu uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 9 (deviņiem)

mēnešiem.

Īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitīt no soda izciešanas uzsākšanas.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 95,34 euro par zvērinātas advokātes Vijas Brakšas darbu tiesā, nosakot 30 (trīsdesmit)

dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, pārskaitot uz kontu – LV68TREL1060001239300,

saņēmējs Valsts kase, iesniedzot maksājuma apliecinošu dokumentu Rīgas rajona tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1 daļu, tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei

pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto

sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2015.gada 3.novembris.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece