Court allows plaintiff's claim for damages, penalty, and interest against seller and guarantor for breach of contract.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for damages, contract penalty, and interest against both the seller and the guarantor. The plaintiff had paid an advance for mobile phones that were not delivered as agreed, leading to a breach of the sales contract. The court ruled that the guarantor's obligation to pay as the primary debtor was valid and enforceable, ordering the defendants to pay the specified amounts within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 33., 39., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1 panti; When a guarantor assumes liability as the primary debtor, the creditor may pursue the guarantor directly, and the court must specify the principal debt, penalty, interest, and payment details in the judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2018:0507.C33601417.3.S
Lieta Nr.C33601417
Lietvedības Nr.C-1712-18/17
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2018.gada 7.maijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Dreimane
ar tiesas sēdes sekretāri M.Mileri,
piedaloties prasītājas pārstāvei zvērinātai advokātei I.Rozentālei,
atbildētājam /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē 2018.gada 11.aprīlī civillietu SIA “BAJTEL.LV” prasībā pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EK Tehnika” un
/pers. A/ par zaudējumu, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2017.gada 18.oktobrī SIA “BAJTEL.LV” (turpmāk ? prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EK Tehnika”
(turpmāk ? atbildētāja) un /pers. A/ (turpmāk ? atbildētājs) par zaudējumu, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka prasītāja kā pircējs un atbildētāja kā pārdevējs 2015.gada 5.augustā noslēdza Preču pirkuma līgumu
Nr.EKT 05-08/2015, saskaņā ar kuru atbildētāja apņēmās pārdot preces prasītājai saskaņā ar prasītājas pasūtījumiem, kas ir mutiski vai rakstiski
saskaņoti starp pusēm pirms preces pārdošanas.
2016.gada 10.maijā starp prasītāju un otro atbildētāju noslēgts galvojuma līgums, ar kuru atbildētājs apņēmās, kā pats parādnieks atbildēt
prasītājai par atbildētājas saistību izpildi saskaņā ar līgumu.
Galvojuma līguma 5.1.punktā noteikts, ka gadījumā, ja atbildētāja nav izpildījusi savas saistības, prasītāja nosūta atbildētājam rakstveida pretenziju
ar prasību samaksāt atbildētājas parādu un blakus maksājumus, un, atbilstoši galvojuma līguma 5.2.punktam, atbildētājs pēc šādas pretenzijas
saņemšanas 5 (piecu) bankas dienu laikā apņemas pārskaitīt pretenzijā norādītās summas uz prasītājas norēķinu kontu.
2016.gada 24.februārī prasītāja no atbildētājas e-pasta vēstulē saņēma piedāvājumu iegādāties mobilos telefonus Iphone 6S 64Gb, pielikumā
pievienojot arī rēķinu Nr.S004984, un norādot, ka šajā piegādes reizē būs nepieciešama arī daļēja preču priekšapmaksa.
2016.gada 25.februārī prasītāja samaksāja atbildētājai avansu EUR 100’000,- apmērā, t.sk. PVN, atbilstoši 2016.gada 24.februārī atbildētājas
izrakstītajam rēķinam Nr.S004984, par kopējo summu EUR 370’111,90. Taču preces netika norunātajā termiņā piegādātas.
Saskaņā ar 2016.gada 25.aprīlī parakstīto aktu par saistību savstarpējo ieskaitu, prasītāja un atbildētāja vienojās, ka daļa no samaksātā avansa
EUR 52’427,78 apmērā tiks ieskaitīta cita atbildētājas prasītājai 2016.gada 23.februārī izrakstītā rēķina Nr.EK025322 samaksai, kurā norādītās preces
jau bija piegādātas prasītājai.
2016.gada 30.augustā atbildētāja atmaksāja prasītājai daļu no avansa EUR 15’000,- apmērā, kā rezultātā atlikusī nepiegādāto preču vērtība un
līdz ar to arī nedzēstā avansa daļa samazinājās un kļuva EUR 32’572,23 apmērā.
2017.gada 26.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.23-04/2017 par nepiegādātajām precēm ar lūgumu piegādāt preces (mobilos telefonus
Iphone 6S 64Gb Silver) līdz 2017.gada 3.maijam. Šis prasītājas lūgums netika izpildīts un preces netika piegādātas līdz noteiktajam termiņam un tās nav
piegādāts arī līdz pat šīs prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim.
Saskaņā ar Līguma 7.1.punktā minēto, preču piegādes kavējuma gadījumā atbildētājai ir jāmaksā prasītājai līgumsods 0,1% apmērā no
nepiegādāto preču vērtības par katru kavējuma dienu. Kā jau minēts, 2017.gada 26.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai atgādinājumu par preču piegādi
un arī pēc atgādinājuma saņemšanas preces netika piegādātas. Ņemot vērā to, ka preču piegādes termiņa nokavējums pārsniedz 100 dienas, līgumsoda
apmērs ir sasniedzis maksimālo 10% apmēru, atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešajai daļai. Tātad, prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētājas līgumsoda
10% apmērā no nepiegādāto preču vērtības, t.i. EUR 32’572,23 samaksu, attiecīgi līgumsoda summas ir EUR 3’257,20 apmērā.
2017.gada 16.februārī starp prasītāju un pirmo atbildētāju tika parakstīts akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, kurā bija norādīts prasītājas
parāds pret pirmo atbildētāju EUR 6’177,92, savukārt atbildētājai, neskaitot iepriekšminēto samaksātā avansa atlikumu, bija norādīts parāds pret
prasītāju EUR 101,04 apmērā. Pamatojoties uz Civillikuma 1846. un 1847. pantiem, prasītāja bija tiesīga par sava parāda summu veikt ieskaitu, dzēšot
daļu no atbildētājai samaksātā, bet prasītājai neatmaksātā avansa. Rezultātā nedzēstā avansa summa, kas atbildētājai ir jāatmaksā prasītājai, tika noteikta
EUR 26’495,35 apmērā.
Secīgi, 2017.gada 11.augustā prasītāja ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.07-08/2017, kā arī pretenziju atbildētājam Nr.08-
08/2017, kurās tika lūgts atmaksāt neatmaksātā avansa summu EUR 26’495,35 apmērā un līgumsodu EUR 3’257,20 apmērā līdz 2017.gada
18.augustam, taču šie maksājumi netika veikti. 2017.gada 25.augustā prasītāja vēlreiz ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja vēstuli atbildētājai un pretenziju
atbildētājam, lūdzot samaksāt neatmaksātā avansa summu EUR 26’495,35 apmērā un līgumsodu EUR 3’257,20 apmērā līdz 2017.gada 1.septembrim,
bet arī pēc otrā pieprasījuma netika saņemta minēto maksājumu samaksa.
Ņemot vērā to, ka prasītāja vairs nebija ieinteresēta preču saņemšanā sakarā ar atbildētājas pieļauto preču piegādes termiņa nokavējumu,
pamatojoties uz Civillikuma 2040.panta 3. un 5.punktu un 1663.pantu, kā arī līguma 9.2.punktu, prasītāja nolēma izmantot tiesības vienpusēji atkāpties
no līguma un pieprasīt atbildētājai atmaksāt nedzēstā avansa summu. Turklāt no līguma 3.4.punkta izriet, ka prasītājai kā pircējam tiek apstiprināts
apmaksas veids - pēcapmaksa un ka pēcapmaksas apmaksas termiņš tika noteikts 10 (desmit) dienas pēc preču piegādes prasītājai. Taču, tā kā preces
vispār netika piegādātas, prasītājai nav arī pienākuma maksāt atbildētājai atlikušo rēķinā Nr.S004984 norādīto summu un tas nozīmē, ka jau pārskaitītā
avansa summa pie atbildētājas atrodas nepamatoti.
Civiltiesību doktrīnā norādīts, ka ar jēdzienu zaudējums jāsaprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu,
papildus izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri Ceturtā daļa. Saistību
tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga: mans īpašums, 1998, 267.lp.). Sakarā ar to, ka atbildētāja
termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav piegādājusi preces, un nav arī pilnībā atmaksājusi prasītājas samaksāto avansu, prasītājai ir radušies
zaudējumi neatmaksātā avansa daļas apmērā, proti, EUR 26’495,35 apmērā.
Atbildētājas prettiesiska rīcība (bezdarbība) izpaužas kā izvairīšanās no līguma izpildes, saņemot avansu, taču neveicot preču piegādi. Līgums nav
izpildīts, preces nav piegādātas un arī iemaksātā avansa maksājuma daļa nav atmaksāta prasītājai atbildētājas vainas dēļ. Tātad atbildētājas vaina arī
izpaužas līguma neizpildē un avansa pilnīgā neatmaksāšanā. Tā rezultātā prasītājai radušies zaudējumi (mantas samazinājums) EUR 26’495,35 apmērā un
tas atrodas tiešā cēloņsakarībā ar atbildētājas prettiesisko rīcību (bezdarbību), nepiegādājot preces atbilstoši līgumam, kā arī pilnībā neatmaksājot
prasītājas samaksāto avansu.
Sakarā ar to, ka atbildētāja faktiski lieto prasītājas kapitālu bez jebkāda tiesiska pamata, tad, atbilstoši Civillikuma 1753., 1756., 1759. un
1765.pantiem, prasītājai ir tiesības līdz neatmaksātās (nedzēstās) avansa summas EUR 26’495,35 apmērā atmaksai saņemt no atbildētājas likumiskos
nokavējuma procentus - 6% gadā no pieprasītās, bet neatmaksātās (nedzēstās) avansa summas. Līdz ar to prasītājai ir pamats lūgt tiesu atzīt prasītājas
tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā no neatmaksātās avansa daļas summas gadā no 2017.gada 25.augusta vēstules par ieskaita un avansa
atmaksu norādītā termiņa nokavēšanas dienas, t.i., no 2017.gada 2.septembra, līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Tādējādi likumisko nokavējuma procentu
summa uz prasības pieteikuma sagatavošanas datumu, t.i. 2017.gada 4.oktobri, ir EUR 143,55 apmērā.
Ar 2017.gada 25.augusta pretenziju par minēto avansa un līgumsoda atmaksas pienākumu tika paziņots arī atbildētājam, kurš, pamatojoties uz
noslēgto galvojuma līgumu, atbilstoši Civillikuma 1702.pantam, uzņēmies atbildēt par atbildētājas saistībām, kā pats parādnieks. Taču arī atbildētājs līdz
noteiktajam termiņam un arī līdz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim nav samaksājis minēto atbildētājas parādu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1663., 1692., 1698., 1702., 1716., 1753., 1756., 1759., 1765., 1775., 1779., 1846., 1847.pantu un 2040.panta 3., 5.punktu, prasītāja lūdz
tiesu piedzīt no atbildētājas, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no atbildētāja, zaudējumus, t.i. neatmaksāto avansa summu EUR 26’495,35 apmērā,
līgumsodu EUR 3’257,20 apmērā, līdz 2017.gada 4.oktobrim aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus EUR 143,55 apmērā, kopsummā EUR 29’896,10, kā arī likumiskos
nokavējuma procentus - 6% gadā no 2017.gada 5.oktobra līdz sprieduma izpildei, un visus tiesāšanās izdevumus .
2017.gada 23.oktobrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājai uz tās juridisko adresi un atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu
ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas
dienas. nosūtītie sūtījumi no Latvijas Pasta atpakaļ tiesā kā nepiegādāti nav saņemti. Līdz lietas iztiesāšanai atbildētāji paskaidrojumus par prasību tiesai
nav snieguši.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja, savos paskaidrojumos apstiprināja prasības pieteikumā norādītos apstākļus un motīvus, precizē
prasību daļā par likumiskajiem procentiem, lūdzot tiesu piedzīt 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Papildus paskaidroja, ka līgumsods 3257,20
euro par laiku līdz 18.08.2017. ir par preču nepiegādāšanu, bet likumiskie nokavējuma procenti ir par 143,55 euro apmērā neatdoto parāda summu par
laiku no 02.09.2017 līdz 04.10.2017. Tiesības uz naudas atprasījumu un, attiecīgi, likumiskajiem procentiem par kavējumu prasītājai iestājās pēc tam,
kad Civillikuma 2040.panta kārtībā prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma, savukārt līgumsods ir par preču nepiegādi noteiktajā termiņā.
Atbildētājas pilnvarots pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies bet atbildētājs, kas ir atbildētājas vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt
kapitālsabiedrību atsevišķi, tiesas sēdē prasību atzina pilnībā un paskaidroja, ka nevarēja izpildīt saistības, jo viņa samaksātie naudas līdzekļi tehnikas
piegādātājam bloķēti kontā saistībā ar ierosinātu kriminālprocesu. Saistībā ar šo kriminālprocesu arī atbildētājai ir izņemti dokumenti, tāpēc nav iespēja
salīdzināt tiesai iesniegtos ar atbildētājas dokumentiem.
M o t ī v u d a ļ a
Pārbaudot un novērtējot prasības pieteikumu, rakstveida paskaidrojumus par prasību, tajos iekļautos motīvus, prasītājas pārstāves paskaidrojumus
tiesas sēdē un lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Tiesa ņem vērā to, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 148.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus,
nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar ko secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu
pret prasību, savukārt atbildētājs, kas ir arī atbildētājas vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, atzīst prasību.
Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši
Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma, savukārt saskaņā
ar Civillikuma 1511.pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu
vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt
saistību tiesību (1401.p.).
Lietas materiāliem pievienots starp pirmo prasītāju kā pircēju un atbildētāju kā pārdevēju 2015.gada 5.augustā noslēgtais Preču pirkuma līgums
Nr.EKT 05-08/2015 (lietas 10.-13.lapa). Kā redzams no līguma, saskaņā ar to atbildētāja apņēmusies pārdot preces prasītājai saskaņā ar prasītājas
pasūtījumiem, kas ir mutiski vai rakstiski saskaņoti starp pusēm pirms preces pārdošanas (līguma 2.punkts).
Kā redzams no lietas materiāliem, 2016.gada 10.maijā starp prasītāju un otro atbildētāju noslēgts galvojuma līgums, ar kuru atbildētājs apņēmies,
kā pats parādnieks atbildēt prasītājai par atbildētājas saistību izpildi saskaņā ar līgumu (lietas 14.lapa).
Kā to norādījusi prasītāja, atbildētāji savas uzņemtās saistības izpildījuši tikai daļēji.
Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, parāda summu, līgumsoda apmēru un atbildētājas pienākumu maksāt likumiskos procentus. Tā,
ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka 2016.gada 24.februārī prasītāja no atbildētājas saņēmusi e-pasta vēstuli (lietas 15.lapa) ar piedāvājumu iegādāties
mobilos telefonus Iphone 6S 64Gb un rēķinu Nr.S004984 (lietas 16.lapa); vēstulē norādīts, ka nepieciešama daļēja preču priekšapmaksa.
No AS “Swedbank” 2016.gada 25.februāra maksājuma uzdevuma Nr.4532 (lietas 17.lapa) redzams, ka prasītāja samaksājusi atbildētājai
100’000,- euro apmērā. Kā maksājuma mērķis norādīta rēķina Nr.S004984 daļēja apmaksa.
Kā to norādījusi prasītāja, norunātajā termiņā preces nav tikušas piegādātas.
Kā redzams no 2016.gada 25.aprīļa akta par saistību savstarpējo ieskaitu (lietas 18.lapa), prasītāja un atbildētāja vienojušās, ka daļa no
samaksātā avansa 52’427,78 euro apmērā tiek ieskaitīta cita atbildētājas prasītājai 2016.gada 23.februārī izrakstītā rēķina Nr.EK025322 samaksai.
Kā redzams no tiesai iesniegtā AS “Swedbank” 2016.gada 30.augusta maksājuma uzdevuma (lietas 19.lapa), atbildētāja samaksājusi prasītājai
15’000,- euro.
2017.gada 26.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.23-04/2017 par nepiegādātajām precēm ar lūgumu piegādāt preces (mobilos telefonus
Iphone 6S 64Gb Silver) līdz 2017.gada 3.maijam (lietas 20.lapa). Kā norāda prasītāja, šis lūgums nav ticis izpildīts un preces nav tikušas piegādātas.
Kā redzams no iesniegtā līguma preču pirkuma līguma, saskaņā ar tā 7.1.punktu preču piegādes kavējuma gadījumā atbildētājai iestājas pienākums
maksāt prasītājai līgumsodu 0,1% apmērā no nepiegādāto preču vērtības par katru kavējuma dienu. Prasītāja norādījusi, ka preču piegādes termiņa
nokavējums pārsniedzis 100 dienas, līdz ar to līgumsoda apmērs ir sasniedzis maksimālo 10% apmēru, tādējādi prasītāja aprēķinājusi līgumsodu
3’257,20 euro apmērā.
Kā redzams no lietas materiāliem, 2017.gada 16.februārī starp prasītāju un pirmo atbildētāju parakstīts akts par savstarpējo norēķinu
salīdzināšanu, kurā norādīts prasītājas parāds pret pirmo atbildētāju 6’177,92 euro atbildētājas parāds pret prasītāju 101,04 euro, neskaitot samaksātā
avansa atlikumu (lietas 22.lapa). Prasītāja veikusi ieskaitu, līdz ar to nedzēstā avansa summa, kas atbildētājai jāatmaksā prasītājai noteikta 26’495,35
euro apmērā.
Tiesai iesniegta prasītājas 2017.gada 25.augusta vēstule atbildētājai (lietas 23.-25.lapa) un pretenzija atbildētājam (lietas 26.-28.lapa), kurās lūgts
atmaksāt neatmaksātā avansa summu 26’495,35 euro apmērā un līgumsodu 3’257,20 euro apmērā, taču, kā to norāda prasītāja, maksājumi nav tikuši
veikti.
2017.gada 5.oktobrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma (lietas 29., 30.lapa).
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai visus zaudējumus, savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1590.pantu katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Izskatot lietu, konstatēts, ka atbildētāja tiesai nav
sniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda pilnīga vai daļēja samaksa.
Civillikuma 1846. un 1847.pants nosaka, ka ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu; parādnieks var, pret kreditora gribu, izlietot
savu pretprasījumu tikai tad, ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras un ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš. Ņemot vērā minēto, tiesa
secina, ka prasītāja parāda ieskaitu veikusi pamatoti.
Saskaņā ar Civillikuma 2040.pantu izņēmuma veidā pirkuma līgumu var atcelt vienai pusei prasot, pamatojoties uz blakus nolīgumiem, ar kuriem
paturēta atkāpšanās tiesība (konkrētajā gadījumā, - līguma 9.2.punkts), kā arī 1663.pantā norādītos apstākļos [ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ
vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā] arī nokavējuma dēļ. Pie šādiem apstākļiem prasītāja no līguma vienpusēji atkāpusies tiesiski.
Atbilstoši Civillikuma 2389.pantam, nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķinu; kas no tam cietis zaudējumu, tas var
prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.panta 2.punkts paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši
tā bijis norunāts vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Vienlaikus Civillikuma 1716.panta trešā daļa paredz, ka līgumsods par
saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai
galvenās saistības apmēra. Tādējādi, novērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa secina, ka atbildētāja ir pieļāvusi preču piegādes kavējumu, tādēļ
līgumsods, kas nepārsniedz 10% no pamatparāda, ir aprēķināts pamatoti.
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs tieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā; likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu,
kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes
(1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā. Prasītāja atbildētājai aprēķinājusi kavējuma procentus
6% apmērā gadā, kas atbilst minēto tiesību normu prasībām.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli; šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja
galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasība tās uzturētajā daļā apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja
tāds norādīts prasības pieteikumā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei; šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 33., 39., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EK Tehnika”, reģistrācijas Nr.40103238051, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no
/pers. A/, personas kods /pers. kods/, par labu SIA “BAJTEL.LV”, reģistrācijas Nr.40003979897,
- pamatparādu 26’495,35 euro,
- līgumsodu 10% apmērā 3’257,20 euro,
- likumiskos kavējuma procentus par laiku no 2017.gada 2.septembra līdz 2017.gada 4.oktobrim 143,55 euro,
- tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu 1225,31 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro,
pavisam kopā 31’126,68 euro (trīsdesmit viens tūkstotis viens simts divdesmit seši euro un 68 centi).
Samaksa veicama SIA “BAJTEL.LV”, reģistrācijas Nr.40003979897, kontā LV53HABA0551019240274, AS “Swedbank”, kods HABALV22.
Atzīt SIA “BAJTEL.LV”, reģistrācijas Nr.40003979897, tiesības par laiku no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EK Tehnika”, reģistrācijas Nr.40103238051, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 26’495,35 euro (divdesmit
seši tūkstoši četri simti deviņdesmit pieci euro un 35 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EK Tehnika” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2018.gada 7.maijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese M.Dreimane