Court orders National Health Service to recover damages from convicted criminal for medical treatment costs.

NORAKSTS

Lieta Nr. C11055413

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2013. gada 2. oktobrī

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

izskatīja rakstveida procesā civillietu Nacionālā veselības dienesta maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu un

konstatēja,

ka 2013. gada 25. martā tiesā saņemta prasītāja Nacionālā veselības dienestamaza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ par zaudējumu Ls 429,63 piedziņu.

No prasības pieteikumā norādītā un prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem konstatējams, ka ar Cēsu rajona tiesas 2007. gada 20. septembra spriedumu krimināllietā

Nr. 11400040007 atbildētājs /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā – par smagu miesas bojājumu nodarīšanu

/pers. B/. Minētā nodarījuma rezultātā /pers. B/ laika periodā no 2007. gada 25. aprīļa līdz 2007. gada 3. maijam ārstējies Cēsu rajona pašvaldības aģentūrā „Cēsu rajona slimnīca” (no

2009. gada 17. decembra SIA „Cēsu klīnika”) ar diagnozēm - smadzeņu satricinājums un vaļēja vēdera sienas brūce.

Saskaņā ar 2005. gada 27. aprīlī starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (no 2009. gada 1.oktobra - Veselības norēķinu

centrs, no 2011. gada 1. novembra – Nacionālais veselības dienests) un Cēsu rajona pašvaldības aģentūras „Cēsu rajona

slimnīca” (no 2009. gada 17. decembra SIA „Cēsu klīnika”) noslēgto līgumu Nr. 0302/PM-4734/2005 par stacionāru veselības

aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu un Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1046 „Veselības

aprūpes un organizēšanas un finansēšanas kārtība” Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra par /pers. B/ stacionāro

ārstēšanu slimnīcai samaksājusi Ls 429,63.

2011. gada 1. novembra noteikumu Nr. 850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums” 3.7. apakšpunkts nosaka, ka dienests piedzen

līdzekļus, kas izlietoti personu ārstēšanai, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas, no

personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par vainīgām šo noziegumu izdarīšanā.

Prasība pamatota uz Ministru kabineta 2011. gada 7. septembra rīkojuma Nr. 436 „Par Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra reorganizāciju” 2. punktu, Ministru kabineta

2009. gada 29. jūlija rīkojuma Nr. 509 „Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2.3.2. apakšpunktu; 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 583

„Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” 4.1., 4.2., 4.7. un 4.20. apakšpunktu, Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumu Nr. 850 „Nacionālā veselības

dienesta nolikums” 3.7. apakšpunktu, Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 „Veselības aprūpes un organizēšanas un finansēšanas kārtība” 5., 7., 11., 14., 18., 98.,

108., 110. punktu, 97.1. apakšpunktu, likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 1. panta 1. punktu un

3. pantu, Civillikuma 1775., 1779., 2347. pantu.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja zaudējumus Ls 429,63.

Atbildētājam /pers. A/2013. gada 2. aprīlī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas, 56. panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem uz prasības pieteikumā norādīto

atbildētāja dzīvesvietas adresi ierakstītā vēstulē nosūtīts prasības pieteikums kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2013. gada 2. maijam.

Tiesā 2013. gada 13. maijā tiesā kā neizsniegts saņemts atpakaļ atbildētājam sūtītais prasības pieteikuma noraksts ar pasta

paziņojumu, ka ievietots aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.

2013. gada 13. maijā atbildētājam atkārtoti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā vēstulē nosūtīts prasības pieteikums kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma

iesniegšanai līdz 2013. gada 12. jūnijam.

Tiesā 2013. gada 19. jūnijā no atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adreses kā neizsniegts saņemts atpakaļ atbildētājam sūtītais prasības

pieteikuma noraksts ar pasta paziņojumu, ka atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.

Ar tiesneses 2013. gada 19. jūnija lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2013. gada 2. oktobris, kad

sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā.

Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2013. gada 19. jūnija paziņojumu paziņots par sprieduma noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā,

atbildētājam vienlaicīgi atkārtoti nosūtot prasības pieteikuma norakstu, pievienotos dokumentus un paskaidrojuma veidlapu. Tiesā 2013. gada 29. jūlijā kā neizsniegti saņemti atpakaļ

atbildētājam sūtītie dokumenti ar norādi, ka atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.

Tiesā līdz atbildētājam noteiktajam paskaidrojuma iesniegšanas termiņam - 2013. gada 12. jūnijam, kā arī līdz lietas izskatīšanai, nav saņemts atbildētāja /pers. A/ paskaidrojums par celto

prasību.

Neskatoties uz to, ka visi, minētie atbildētājam sūtītie tiesas dokumenti saņemti atpakaļ sūtīti kā neizsniegti, atbilstoši Civilprocesa likuma 56. 1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai,

atzīstams, ka par tiesā celto prasību atbildētājam ir paziņots, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas

3. punkta noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par procesuālās

darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam par celto prasību un sprieduma noraksta saņemšanu ir paziņots Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, un tiesas dokumentu nesaņemšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā šādu apsvērumu dēļ.

Civillikuma (turpmāk-CL) 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī

novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2006., 209. lpp.).

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi – atbildētāja /pers. A/ nodarītie smagi miesas bojājumi, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp /pers. A/

nodarītajiem miesas bojājumiem un konstatētajiem zaudējumiem.

Ar lietā esošo Cēsu rajona tiesas 2007. gada 20. septembra spriedumu, kas stājies spēkā 2007. gada 2. oktobrī (lietas 10. lapa), pierādīta atbildētāja prettiesiskā darbība – smagu miesas

bojājumu nodarīšana /pers. B/ 2007. gada 25. aprīlī. Ar lietā esošajām no stacionāra izrakstītā /pers. B/ slimnieka kartēm (lietas 20., 21. lapa) pierādīts, ka /pers. B/ /pers. A/ prettiesiskas

darbības rezultātā ārstējies slimnīcā un ārstēšanās izdevumi sastāda Ls 429,63. Ar lietā esošo SIA „Cēsu klīnika” 2011. gada 20. decembra paziņojumu Nr. 1-10/360 (lietas 22. lapa) prasītāja ir

pierādījusi, ka tā (līdz 2009. gada 1. oktobrim - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) Cēsu rajona pašvaldības aģentūrai „Cēsu rajona slimnīca” (no 2009. gada 17. decembra SIA

„Cēsu klīnika”) ir atlīdzinājusi ar /pers. B/ ārstēšanos saistītos izdevumus Ls 429,63 apmērā, pamatojoties uz 2005. gada 27. aprīļa līgumu Nr. 0302/PM-4734/2005 par stacionāro veselības

aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu (lietas 11.-19. lapa). Tādējādi ir pierādīts prasītājam nodarīto zaudējumu apmērs un cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko darbību un

radītajiem zaudējumiem.

Pie minētiem apstākļiem, izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir likumīgs pamats zaudējumu piedziņai no /pers. A/, un prasītājas labā no atbildētāja piedzenami

zaudējumi Ls 429,63 apmērā, jo saskaņā ar likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 1. panta 1.

punkta noteikumiem līdzekļi, kas izlietoti cietušā stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai, ja kaitējums cietušā veselībai nodarīts tīšu noziedzīgu darbību rezultātā, tiek piedzīti tās institūcijas

labā, kura apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanu vai kura sniegusi medicīnisko palīdzību par saviem līdzekļiem, no personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par

vainīgām šo noziegumu izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. A/ valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas, 34. panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta noteikumiem un matemātisku aprēķinu (0,15xLs 429,63=Ls 64,44) no

atbildētāja piedzenama valsts nodeva Ls 64,44 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu to faktiskajā apmērā Ls 5,10 (lietas 2. lapa). Tādējādi no atbildētāja /pers. A/ kopā valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi Ls 69,54 apmērā, jo prasītājs Nacionālais

veselības dienests no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 4. punkta noteikumiem ir atbrīvots.

Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītajiem zaudējumiem

Ls 429,63, ievērojot CL 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam /pers. A/ nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1779., likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai

izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 1. panta 1. punktu un Civilprocesa likuma 8. pantu, 42. panta pirmo daļu, 97., 193., 195. pantu, 204.1 pantu, 250.27 panta pirmo, otro daļu tiesa

nosprieda

apmierināt pilnībā Nacionālā veselības dienesta maza apmēra prasību pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no atbildētāja /pers. A/ par labuNacionālam veselības dienestam zaudējumus Ls 429,63 (četrsimt divdesmit deviņus latus 63 santīmus), tos iemaksājot valsts budžeta kontā: Valsts

kase, kods TRELLV, konts: Nr. LV10TREL2290674001000.

Piedzīt no atbildētāja /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 64,44 (sešdesmit četrus latus 44 santīmus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu Ls 5,10 (piecus latus 10 santīmus), kopā Ls 69,54 (sešdesmit deviņus latus 54 santīmus).

Noteikt atbildētājam /pers. A/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt prasītājam Nacionālam veselības dienestamtiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no zaudējumu summas Ls 429,63, ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Spriedumu daļā par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt puses, bet spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos var pārsūdzēt atbildētājs, 30 dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne

NORAKSTS PAREIZS

Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

Cēsīs 02. 10. 2013.