Court orders defendant to pay outstanding contract debt, liquidated damages, and court costs to plaintiff.

ECLI:LV:RIRT:2019:1024.C33470418.4.S

Lieta Nr.C33470418

Lietas arhīva Nr.C-1243-19/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2019.gada 24.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājas SIA ,,L Stail” pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas SIA ,,City Camping” pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA ,,L Stail” prasībā pret SIA ,,City Camping” par parāda piedziņu, un

k o n s t a t ē j a

2018.gada 27.jūnijā tiesā saņemts SIA ,,L Stail” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret SIA ,,City Camping” (turpmāk – atbildētāja) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 1.novembrī ar atbildētāju noslēguši Līgumu Nr.R1/11/17 par valsts robežas joslas sakopšanu posmā

,,Rucava - Gramzda” un posmā ,,Vaiņode - Vadakste”, ar kuru prasītāja apņēmusies veikt noteiktās robežas joslas sakopšanu, bet atbildētāja samaksāt

par izpildītajiem darbiem.

Darbu izpildi prasītāja veikusi kā apakšuzņēmējs atbilstoši Latvijas Republikas izsludinātajam iepirkumam.

Līguma 4.5.punkts nosaka, ka pasūtītājs samaksā uzņēmējam par attiecīgu robežas joslas apakšposma sakopšanas darbu izpildi 30 dienu laikā pēc

nodošanas akta parakstīšanas un attiecīga rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma dokumenta saņemšanas dienas.

Kopumā līguma ietvaros ar atbildētāju ir parakstījuši 5 nodošanas aktus un izrakstījuši rēķinus par kopējo summu 16 940 euro. Pēdējais rēķins un

pieņemšanas - nodošanas akts ir parakstīts 2018.gada 7.februārī, līdz ar ko pilnīga samaksa bija jāveic līdz 2018.gada 9.martam.

Atbildētāja ir veikusi daļēju samaksu un šobrīd nav pilnībā apmaksājusi pēdējos divus rēķinus Nr.LL-4 (2018.gada 17.janvāris) un Nr.LL-10

(2018.gada 7.februāris) par kopējo neapmaksāto summu 6020 euro. Lai gan darbu pasūtītājs Latvijas Republika ir norēķinājusies ar ģenerāluzņēmēju

un attiecīgi arī atbildētāja ir saņēmusi samaksu par izpildītajiem darbiem, prasītāja nav saņēmusi pilnīgu norēķinu no atbildētajas.

Prasītāja pirms prasības celšanas vairākkārt telefoniski ir sazinājusies ar atbildētājas pārstāvi, neveiksmīgi mēģinot vienoties par parāda samaksu.

Šobrīd atbildētāja vairs neatbild arī uz telefona zvaniem.

Pušu starpā noslēgtā Līguma 5.4.punkts nosaka, ka gadījumos, ja pasūtītājs neveic samaksu noteiktajā termiņā, tad uzņēmējs ir tiesīgs prasīt

pasūtītājam līgumsoda samaksu 0,5% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no nesamaksātās summas. Uz

šo brīdi maksājuma kavējums pārsniedz 20 dienas, līdz ar ko prasītājai ir tiesības prasīt samaksāt maksimālo līgumā atrunāto līgumsodu, t.i. 602 euro.

Civillikuma 1668.9pants paredz, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez īpaša

atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Atbildētājam ir pienākums atlīdzināt kreditoram arī šādus maksājumus.

Pirms vēršanās tiesā puses nav izmantojušas mediācijas procesu, jo ar atbildētāju nav iespējams sazināties. Uzkata, ka šajā lietā mediācijas

izmantošana nav iespējama, jo atbildētāja izvairās no savu saistību izpildes.

Prasības pieteikumā ietverts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1511., 1652., 1668.9, 1716., 1717., 2212., 2213., 2222., 2223.pantu, lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas parāda pamatsummu 6020 euro, parāda atgūšanas izmaksas 40 euro, līgumsodu 602 euro, kopā 6662 euro, kā arī

samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

2) atļaut par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus kā 6% gadā no pamatparāda summas.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2018.gada 13.jūlija lēmumu noraidīts SIA ,,L Stail” pieteikums par prasības nodrošināšanu (lietas 37. – 38.lapa).

2018.gada 13.augustā tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums (lietas 42.lapa), kurā norādīts, ka atbildētāja noslēgusi līgumu ar prasītāju par

valsts robežjoslas sakopšanu Līgumu Nr.R1/11/17. Prasītāja darbus robežjoslā bija uzsākusi pirms līguma ar atbildētāju, vienojoties par veicamajiem

darbiem ar atbildētājas apakšuzņēmēja SIA ,,MB Grimons” pārstāvi /pers. E/, par to neinformējot atbildētāju.

Sakarā ar izteiktajām pretenzijām par rēķina Nr.LL-4 un rēķina Nr.LL-10 neapmaksāšanu no atbildētājas puses, paskaidro, ka nepiekrīt

pretenzijai par rēķina Nr.LL-4 neapmaksāšanu, šī rēķina apmaksa veikta 2018.gada 18.janvārī pilnā apmērā.

Nepiekrīt pretenzijai par rēķina Nr.LL-10 neapmaksāšanu. Līguma Nr.R1/11/17 par valsts robežas joslas sakopšanu posmā „Vaiņode –

Vadaksts” 2.punkts nosaka, ka atbildētāja dod uzdevumu prasītājai uzsākt darbus apakšposma Nīgrandes pagasts sakopšanai. Prasītāja patvaļīgi

uzsākusi darbus robežposma sakopšanā, par to neinformējot pasūtītāju. Līguma 4.punkts nosaka, ka samaksa tiek veikta pēc apakšposma sakopšanas

un darbu pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas. Robežjoslas posms „Vaiņode – Vadaksts” apakšposma Nīgrandes pagasts robežzīmes Nr. 0366 -

0463 kopējais garums ir 26,843 km. Prasītājas uzrādītajā un parakstītajā darbu nodošanas un pieņemšanas aktā informācijā (no robežzīmes Nr.0463 -

0444) robežjoslas garums uzrādīts 8 km,bet pēc MK Noteikumiem Nr.185 arī šī posma garums ir (no robežzīmes Nr.0463 - 0444) garums ir 5,1862

km, līdz ar to iesniegtā informācija darbu nodošanas pieņemšanas aktā ir nepareiza, kā arī aprēķinātā samaksa par veiktajiem darbiem un izrakstītā rēķina

informācija ir nepareiza. Darbu pieņemšanas un nodošanas aktu no prasītājas puses parakstījusi /pers. F/, kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, to

parakstīšanai no prasītājas puses iesniedza pārstāvis /pers. G/. Atbildētāja nepārbaudīja iesniegto informāciju darbu pieņemšanas un nodošanas aktā,

paļaujoties uz dokumentu pareizību un uzticoties prasītājas pārstāvim /pers. G/, ka darbi ir veikti šai apakšposmā pilnā apjomā.

Atklājot neatbilstību noslēgtā līguma prasībām piestādītajā darbu nodošanas pieņemšanas aktā Nr.4 un rēķinā Nr.LL -10, informēja prasītājas

pārstāvi /pers. G/ un lūdza veikt izmaiņas darbu pieņemšanas - nodošanas aktā Nr.4, kā arī veikt izmaiņas rēķinā, uzrādot rēķinā precīzu informāciju par

veiktajiem darbiem un saskaņā ar noslēgto līgumu pabeigt iesāktos darbus noteiktā apakšposmā. Atbildētāja šo rēķinu nedeklarēja VID un par to

informēja VID Nodokļu pārvaldi. Kā arī lūdza prasītāja pārstāvi /pers. G/ nereģistrēt VID izrakstīto rēķinu līdz informācijas precizēšanai izrakstītajā

rēķinā un darbu pieņemšanas nodošanas aktā veikt precizējumus.

Prasītāja darbus neturpināja un nepieciešamo informāciju neiesniedza.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja un papildus prasības pieteikumā norādītajam paskaidroja, ka līguma 2.7.punktā noteikts, ka

darbi uzskatāmi par izpildītiem dienā, kad uzņēmējs iesniedzis pasūtītajam nodošanas aktu, kuru pasūtītājs paraksta bez iebildumiem. Prasībai pievienoti

pieņemšanas - nodošanas akti, kurus parakstījušas abas puses, iebildumi netika izteikti. 30 dienu laikā ir jāsamaksā par darbu izpildi. Prasītāja izrakstīja

rēķinus par katru aktu un izsniedza tos atbildētājai. Atbildētāja ir veikusi daļēju samaksu, palicis nesamaksāts ir pēdējais rēķins un divu rēķinu PVN daļa.

Vēlāk atbildētāja sākusi izvirzīt dažādus iebildumus, un samaksa netika veikta. Atsaucas uz Civillikuma 1431.pantu. Ar darījuma parakstīšanu tiek

prezumēts, ka ar parakstīšanu tiek izteikta piekrišana. Pasūtītājs aktu ir izvērtējis un ar parakstu apstiprinājis. Lietā ir SIA ,,Mārtiņš” (ģenerāluzņēmēja)

pārskati, norāda uz Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 29.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC 148/2019, kurā minēts, ka pārkāpumi neietekmē personu

civiltiesiskās attiecības. Līdz ar to, ja būtu pārkāpumi, tas neietekmē civiltiesisko dabu un to, vai ir izpildītas līgumsaistības. Turklāt SIA ,,Mārtiņš” VID

audita pārskatu ir apstrīdējis administratīvā rajona tiesā. Norāda, ja kāds savu piekrišanu ir izteicis, tad nevar vēlāk to ierobežot, jo akta parakstīšanas

nav parasta formalitāte. Atbildētājs nevarēja nezināt, ka, parakstot aktu, iestājas samaksas pienākums. Lūdz prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka prasītājs darbu uzsāka bez saskaņošanas un bez līguma. Rēķini bija

apmaksāti daļēji, jo tika lūgts, lai veic samaksu, jo esot jāsamaksā darbiniekiem algas. Akti bija izsniegti 2 mēnešus pēc darbu veikšanas. Līgums nosaka,

ka samaksa veicama pēc pilna apakšposma darbu izdarīšanas, bet akti neizskaidro, kur ir veikti darbi un nav identificējami. Pēdējais akts iesniegts ar

neprecīziem robežu garumiem, kas nozīmē, ka prasītājai nav izpratnes par veicamajiem darbiem. Apmaksu prasītājai veicis nepamatoti, jo nekādi darbi

netika veikti vispār. Aktus nav apstrīdējis nezināšanas dēļ. Apmaksa par darbiem veikta 3 - 4 mēnešus iepriekš citam uzņēmumam ,,MB Grimons”

lielākā apjomā un pilnā samaksā, jo uzņēmums bija veicis darbus un norādījis precīzas robežzīmes. Mēģinot noskaidrot, kādi darbi ir veikti, lai varētu

veikt apkopojumu, nav izdevies no prasītājas noskaidrot, kādi darbi veikti. Neatbalsta samaksas veikšanu par nezināmiem darbiem. Aktus parakstīja, jo

VID prasīja pierādījumus par veiktajiem darbiem, līdz ar to akti tika iesniegti pēc tam, kad jau bija veikta samaksa par darbiem. Darbi nebija

identificējami, līdz ar to tos nevarēja pārbaudīt. Savukāt iepriekš maksājumus bija veicis, jo tika apgavots, ka darbi tiek veikti un nepieciešams iemaksāt

naudu. Nav bijis pamata neuzticēties, jo prasītājas pamatdarbības veids bija norādīta mežizstrāde. Lūdz prasību noraidīt.

Motīvu daļa

Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, līdz ar

ko apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu līgums ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību

tiesību, grozīt vai izbeigt to.

Tādējādi līguma nodibināšanai ir nepieciešama pušu vienošanās jeb atbilstoši Civillikuma 1427.pantam saskanīgs gribas izteikums.

Civillikuma 2212.pantā noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm

kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Atbilstoši Civillikuma 2213.pantam uzņēmējam ir jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

No lietas materiāliem redzams, ka puses 2017.gada 1.novembrī noslēgušas Līgumu par valsts robežas joslas sakopšanu posmā ,,Rucava -

Gramzda” (lietas 9. – 14.lapa).

Līgumā 1.punktā noteikts, ka pasūtītājs (atbildētāja) uzdod un uzņēmējs (prasītāja), izmantojot savā rīcībā esošos cilvēkresursus, iekārtas, darba

rīkus u.tml., kā arī ievērojot normatīvo aktu prasības darba drošības un darba aizsardzības jomā, veic valsts robežas joslas posma ,,Rucava – Gramzda”

un joslas posma ,,Vaiņode – Vadakste” sakopšanu, bet pasūtītājs samaksā par to saskaņā ar šī līguma noteikumiem. Pasūtītāja līdzdalība robežas joslas

sakopšanā aprobežojas ar šajā līgumā tieši noteikto.

Līguma 2.1.1.punktā noteikts, ka prasītāja līdz 2018.gada 1.maijam sakopj noteiktos robežas joslas apakšposmus.

Tiesa atzīst, ka starp pusēm tika noslēgts uzņēmuma līgums.

Līguma 2.4.punktā noteikts, ka uzņēmējs nodod pasūtītājam katra robežas joslas apakšposma sakopšanas izpildi, iesniedzot pasūtītājam no savas

puses parakstīta nodošanas akta divus eksemplārus. [..].

2017.gada 16.novembrī sastādīts Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akts Nr.1 par Valsts robežas joslas sakopšanu Saldus novadā,

Daudzums 8 km, vienības cena 500 euro, cena bez PVN 4000 euro (lietas 19.lapa).

2017.gada 7.decembrī sastādīts Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akts Nr.2 par Valsts robežas joslas sakopšanu Saldus novadā,

Daudzums 4 km, vienības cena 500 euro, cena bez PVN 2000 euro (lietas 18.lapa).

2018.gada 3.janvārī sastādīts Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akts Nr.3 par Valsts robežas joslas sakopšanu Saldus novadā, Daudzums 4

km, vienības cena 500 euro, cena bez PVN 2000 euro (lietas 17.lapa).

2018.gada 17.janvārī sastādīts Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akts Nr.5 par Valsts robežas joslas sakopšanu Saldus novadā, Daudzums

4 km, vienības cena 500 euro, cena bez PVN 2000 euro (lietas 15.lapa).

2018.gada 7.februārī sastādīts Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akts Nr.4 par Valsts robežas joslas sakopšanu Saldus novadā, Nīgrandes

pagastā, Robežzīmes Nr.0463 – 0444, Daudzums 8 km, vienības cena 500 euro, cena bez PVN 4000 euro (lietas 16.lapa).

Visus minētos Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas aktus puses ir parakstījušas. Atbildētājs nekādas pretenzijas vai piezīmes nav izteicis.

Lietas materiāliem pievienoti (lietas 20. – 24.lapa):

- 2017.gada 3.novembra rēķins Nr.LL-20, no kura redzams, ka par valsts robežas joslas sakopšanu summa apmaksai noteikta 4840 euro (4000

euro + PVN 840 euro);

- 2017.gada 8.decembra rēķins Nr.LL-18 par valsts robežas joslas sakopšanu 2420 euro (2000 euro + PVN 420 euro);

- 2018.gada 2.janvāra rēķins Nr.LL-1 par valsts robežas joslas sakopšanu 2420 euro (2000 euro + PVN 420 euro);

- 2018.gada 17.janvāra rēķins Nr.LL-4 par valsts robežas joslas sakopšanu 2420 euro (2000 euro + PVN 420 euro);

- 2018.gada 7.februāra rēķins Nr.LL-10 par valsts robežas joslas sakopšanu 4840 euro (4000 euro + PVN 840 euro), kopā apmaksai 16 940

euro.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja veikusi daļēju rēķinu apmaksu 10 920 euro apmērā (2017.gada 3.novembrī - 2000 euro, 2017.gada 17.novembrī

- 2000 euro, 2017gada 8.decembrī - 2000 euro, 2018.gada 9.janvārī - 2000 euro, 2018.gada 18.janvārī - 2420 euro un 2018.gada 5.februārī – 500

euro), minēto apliecina prasītāja grāmatvedības dokuments (Norēķini ar partneri) un atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē iesniegtie kredīta paziņojumi (lietas

25., 216. – 221.lapa).

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav pilnībā apmaksājusi 2018.gada 17.janvāra rēķinu Nr.LL-4 un 2018.gada 7.februāra rēķinu Nr.LL-10 par

kopējo summu 6020 euro.

Civillikuma 2223.panta pirmā daļa noteic, ka, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur

zināmiem darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām.

Maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien uzņēmējs uzņēmies izpildīt visu pasūtījumu. Otrā

gadījumā uzņēmējs var pēc katras daļas pabeiguma prasīt, lai to pieņem un par to samaksā, bet pēdējā - lai samaksā termiņos, ja vien nav citādi

norunāts. Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājas pārstāvis uzskata, ka prasītāja darbus nav veikusi, Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas aktos nav norādīti precīzi attālumi un

robežzīmes, uzskata, ka atbildētājai nav jāveic samaksa par darbiem, kas nav veikti, jo darbus ir veicis cits uzņēmums.

Savukārt prasītājas pārstāvis norāda, ka visi darbi veikti atbilstoši noslēgtajam līgumam, Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akti no

atbildētājas puses parakstīti bez ierunām.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas valdes loceklis 2019.gada 5.februārī vērsies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Siguldas policijas iecirknī ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret prasītāju, jo uzskata, ka no prasītāja puses ir notikusi krāpšana. Pamatojas uz Valsts

ieņēmumu dienesta 2018.gada janvārī Valsts ieņēmuma dienesta veikto auditu pie ģenerāluzņēmēja SIA ,,Mārtiņš”. Audita laikā no prasītājas pieņemts

paskaidrojums par veiktajiem darbiem un tiek apšaubīta prasītājas spēja veikt uzdotos darbus noteiktā apjomā, par kuriem atbildētāja ir veikusi

samaksu. Pieprasīts konkrēti uzrādīt veikto darbu apjomu, bet tā vietā saņemts kārtējais rēķins (lietas 56.lapa).

2019.gada 7.februārī no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa saņemts paziņojums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu (lietas

57.lapa).

2017.gada 20.decembrī sastādīts Darbu nodošanas akts, ko sastādījušas Valsts robežsardzes pilnvarotās personas un SIA ,,Mārtiņš”. No akta

redzams, ka uzņēmējs nodod valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas robežu posmu no robežzīmes Nr.0366 līdz robežzīmei

Nr.0463 atbilstošā apjomā un kvalitātē. Pasūtītājs pieņem Uzņēmēja izpildītos darbus saskaņā ar Līgumu. Par veiktajiem darbiem ir izteiktas piezīmes

(lietas 58.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka SIA ,,Mārtiņš” ir bijis ģenerāluzņēmējs, savukārt atbildētāja apakšuzņēmējs līguma izpildei par Valsts robežas

joslu sakopšanas darbiem. Minētais izriet arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes lēmuma Nr.30.2-23.36.3/22752 ,,Par SIA

,,Mārtiņš” nodokļu audita rezultātiem (lietas 98. – 99.lapa).

No 2018.gada 24.janvāra atbildētājas paskaidrojuma VID izriet, ka starp SIA ,,Mārtiņš” un atbildētāju ir noslēgts Pakalpojuma līgums ,,Par Valsts

robežas joslas sakopšanu”. [..] Sakarā ar to, ka SIA ,,City Camping” veic sezonālu darbu, darbu veikšanai pieaicināti apakšuzņēmēji: niedru, zālāju un

sīko krūmu pļaušanai SIA ,,MB Grimons”, atsevišķu koku zāģēšanai robežjoslā SIA ,,L STAIL” ( prasītāja), krūmu/zaru izvešanai z/s ,,Kupena”, par

veiktajiem darbiem ir saņemti rēķini un tie ir apmaksāti. [..]. (lietas 120.lapa). Saskaņā ar paskaidrojumu atbildētājas darījumus ar noformētiem

apakšuzņēmumiem koordinēja SIA ,,MB Grimons” pārstāvis /pers. E/, kurš vienlaikus ir SIA ,,Mārtiņš” darbinieks. /pers. E/ piedalījās darbu uzrādīšanā

arī prasītājai (lietas 123.lapa).

VID, izvērtējot visus viņu rīcībā nodotos dokumentus par darījumiem un arī uzklausot valdes locekļu paskaidrojumus, izdarījis secinājumus, ka SIA

,,L STAIL” deklarētajos darījumos ar SIA ,,City Camping” (atbildētāju) 2017.gada novembrī- decembrī nodrošināja tikai dokumentu un naudas līdzekļu

plūsmu. Auditam uzrādītajos prasītājas vārdā noformētajos 2017.gada 3.novembra rēķinā Nr.LL-20 un 2017.gada 8.decembra rēķinā Nr.LL-18

norādītos pakalpojumus prasītāja nav sniegusi, turklāt, minētajos rēķinos norādīto pakalpojumu iespējamā izcelsme nav izsekojama (lietas 132.lapa).

2017.gada 14.decembrī SIA ,,MB Grimons” izrakstījusi rēķinu SIA ,,City Camping” (atbildētājai) par robežjoslas sakopšanu no 0463 līdz 0325

robežstabam, Nīgrandes pagastā, Saldus novadā par summu 6950 euro (lietas 59.lapa).

Tiesa konstatē, ka atbildētāja ir piesaistījusi darbu veikšanai prasītāju, kura veikusi atsevišķu koku zāģēšanu robežjoslā, savukārt SIA ,,MB

Grimons”, uz ko atsaucās atbildētāja pārstāvis, kas arī ir veicis darbus konkrētajā robežjoslā, ir pļāvis niedres, zālāju un sīkos krūmus. Minētais izriet no

atbildētāja sniegtā paskaidrojuma VID.

Atbildētājas pārstāvis apšaubīja, ka prasītāja, kurai ir tikai divi darbinieki, t.i., amatpersona – /pers. N/ un darbinieks /pers. G/, ir braukuši no

Cēsīm 240 km, lai veiktu robežjoslas sakopšanas darbus.

No 2017.gada 1.oktobrī noslēgtajiem Darbuzņēmuma līgumiem Nr.1/1; Nr.1/2; Nr.1/3 un Nr.1/4 redzams, ka IK /pers. O/, /pers. P/, /pers. G/,

/pers. R/ un prasītāja vienojušies, ka darbuzņēmējs apņemas ar saviem darba rīkiem, saviem materiāliem, saviem vai pieaicinātiem spēkiem un līdzekļiem

saskaņā ar šā līguma noteikumiem, veikt pasūtītāja uzdevumu: Valsts robežu joslas sakopšanu. Darbu izpildes laiks no 2017.gada 1.oktobra līdz

2018.gada 31.maijam (lietas 191. – 210.lapa).

No minētā izriet, ka prasītāja bija spējīga veikt Līgumā noteiktos uzdevumus, jo bija piesaistījusi darbu veikšanai papildus personas.

Atbildētājs norādīja, ka prasītāja nav pieņemšanas – nodošanas aktos norādījusi konkrētas vietas, kur ir veikti darbi, ir lūdzis tos precizēt, bet

atbildes nav saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 23.aprīlī atkārtoti ir lūdzis prasītājai sniegt precīzu informāciju par veiktajiem darbiem robežjoslas

sakopšanā, kā arī iesniegt rakstisku rīkojuma kopiju, ar kuru saskaņā ar noslēgto līgumu uzdots veikt sakopšanas darbu noteiktā apakšposmā, kā arī

saskaņojumus ar pierobežu zemes īpašniekiem veicot darbus pierobežā (lietas 212.lapa).

N o 2019.gada 29.aprīļa prasītājas atbildes redzams, ka pieprasījumā norādītās ziņas nevar sniegt, jo šādas saistības, noslēdzot līgumu, nav

uzņēmušies. Lūdz pamatot pieprasītās informācijas nepieciešamību, norādot konkrētus līguma Nr.1/11/17 punktus, kas prasītājai uzlika par pienākumu

papildus veikt pieprasījumā norādītās darbības (lietas 213.lapa).

2019.gada 13.maijā atbildētāja nosūtījusi pieprasījumu prasītājai, norādot, ka informācija ir nepieciešama, lai veiktu norēķinu par veiktajiem

darbiem pilnā apmērā saskaņā ar līguma Nr.4.4.punktu, kas nosaka, ka samaksa tiek veikta, ja robežas joslas apakšposma sakopšanas izpilde veikta

visā apakšposma garumā (lietas 214.lapa).

Atbildētājas pārstāvis norādīja, ka uz minēto pieprasījumu atbilde nav saņemta.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Tiesa konstatē, ka no Pakalpojuma pieņemšanas – nodošanas aktiem un rēķiniem nav iespējams konstatēt pakalpojuma sniegšanas precīzu vietu,

jo pakalpojumu aprakstā nav norādīti konkrēti robežas joslu apakšposmi (pagasts, robežzīmju numuri), kuros veikta sakopšana, izņemot 2018.gada

7.februāra aktu Nr.4 (lietas 16.lapa).

Savukārt lietā konstatējams un par to nav strīda, ka atbildētājas pārstāvis valdes loceklis /pers. D/ visus Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas

aktus ir parakstījis, nekādus iebildumus vai piezīmes nav izteicis, rēķini ir daļēji apmaksāti. Iebildumus atbildētājas pārstāvis ir izteicis tikai pēc prasības

iesniegšanas tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, akta parakstīšana, vienalga vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesības.

Līguma Nr.R1/11/17 2.5.punkts paredz, ka pasūtītājs piecu darbdienu laikā pēc nodošanas akta saņemšanas dienas veic robežas joslas

apakšposma sakopšanas pārbaudi un paraksta uzņēmēja ieniegto nodošanas aktu [..], ja robežas joslas apakšposma sakopšana izpildīta atbilstoši līguma

noteikumiem; neparaksta uzņēmēja ieniegto nodošanas aktu un iesniedz uzņēmējam motivētu atteikumu pieņemt robežas joslas apakšposma sakopšanas

izpildi, ja tā neatbilst līguma noteikumiem.

Robežas joslas apakšposma sakopšana uzskatāma par izpildītu dienā, kad uzņēmējs iesniedzis pasūtītājam nodošanas aktu, kuru pasūtītājs

parakstījis bez iebildumiem (līguma 2.7.punkts).

Uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu – kādēļ atbldētājas pārstāvis ir parakstījis pieņemšanas – nodošanas aktus, atbilde bija, ka uzticējies prasītājai un

prasītāja lūgusi naudu, lai varētu samaksāt strādniekiem.

Vispārpieņemts ir uzskats, ka paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu. Atbildētājas pārstāvis valdes loceklis

/pers. D/ ir atzinis, ka ir parakstījis Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas aktus.

Tiesa atzīst, ka atbildētājas pārstāvis kā atbildētājas amatpersona ar pārstāvības tiesībām ir parakstījis visus Pakalpojuma nodošanas –

pieņemšanas aktus bez jebkādām tajos izdarītām ierunām. Atbildētājas pārstāvis nav norādījis, ka paraksti doti, nezinot dokumentu saturu. Tādējādi tiesa

atzīst, ka atbildētājas pārstāvis šos dokumentus parakstījis, zinot dokumentu saturu. Šāda darbība uzskatāma par piekrišanu dokumentu saturam.

Novērtējot pušu iesniegtos pierādījumus, tiesa dod priekšroku prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem – Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas

aktiem un daļēji veiktajiem maksājumiem.

Tiesa atzīst, ka tieši atbildētājas amatpersonas bez ierunām parakstītie Pakalpojuma nodošanas – pieņemšanas akti, apstiprinot prasītājas veiktos

darbus, darbu atzīšana par labi izpildītiem, pierāda prasītājas un atbildētājas vienotu gribas izpaudumu, ka Valsts robežas joslas sakopšana izpildīta

atbilstoši līguma noteikumiem.

Tiesa arī ņem vērā, ka atbildētāja pretenziju prasītājai sagatavoja tikai pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā. Tāpat tiesā nav sniegta ne

prasība, ne pretprasība par saņemto pakalpojumu neatbilstību Līgumā noteiktajam un zaudējumu radīšanu. Kā arī tiesa uzskata, ka SIA ,,Mārtiņš” strīds

ar VID par PVN maksājumiem nevar ietekmēt atbildētājas saistību izpildi un neatceļ atbildētājas pienākumu samaksāt par prasītājas paveiktajiem

darbiem.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums veikt prasītājai samaksu par izpildītajiem darbiem 6020 euro apmērā, pamatojoties uz Civillikuma 1587.

un 2223.pantu.

Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apmierināms prasītājas prasījums daļā par līgumsoda piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma par valsts robežas joslas sakopšanu posmā ,,Rucava - Gramzda” 5.4.punktā noteikts, ja atbildētāja neveic samaksu noteiktajā termiņā, tad

prasītāja ir tiesīga prasīt atbildētājai līgumsoda samaksu 0,5% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10 % no

nesamaksātās summas.

Prasītāja līgumsodu aprēķinājusi 10% apmērā no nesamaksātās summas, t.i., 602 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, pieļaujot izrakstīto rēķinu apmaksas nokavējumu, ir radījuši prasītājai

tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods 602 euro apmērā ir atbilstošs likumam, samērīgs un ir samērojams ar atbildētājas pieļauto saistību

pārkāpumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumsods 602 euro piedzenams no atbildētājas par labu prasītājai.

Civillikuma 1668.9pants noteic, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez īpaša

atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma

atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā un minētais lūgums ir apmierināms.

Prasītāja pieteikusi lūgumu atzīt viņai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas [..] lietošanas kavējumu, samērā ar

viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu un 1765.panta pirmo un ceturto daļu un izveidojušos tiesu praksi

(Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112)

un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC- 1331/2016 (C28283311) ) prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

pamatsummas 6020 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 571,12 euro (lietas 6. -7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas

8.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 501,12 euro (571,12 euro – 70 euro par prasības nodrošināšanu, jo pieteikums noraidīts) atbilstoši Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta ,,b” apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu 3,20 euro, kopā 504,32 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 5,37 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 3,20 euro,

t.i., 2,17 euro piedzenami no atbildētājas valsts labā.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA ,,City Camping”, Reģ.Nr.40103883173, par labu SIA ,,L Stail”, Reģ.Nr.44103085652,

- parāda pamatsummu 6020 euro (seši tūkstoši divdesmit euro),

- līgumsodu 602 euro (seši simti divi euro),

- parāda atgūšanas izmaksas 40 euro (četrdesmit euro) un

- tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 501,12 euro (pieci simti viens euro un 12 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs

euro un 20 centi), pavisam kopā 7166,32 euro (septiņi tūkstoši viens simts sešdesmit seši euro un 32 centi).

Parādsaistību summu ieskaitīt SIA ,,L Stail”, norēķinu kontā Nr.LV25PARX0016967270001, AS ,,Citadele banka”.

Noteikt SIA ,,L Stail”, Reģ.Nr.44103085652, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA ,,City Camping”, Reģ.Nr.40103883173, likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piedzītā parāda

pamatsummas 6020 euro (seši tūkstoši divdesmit euro), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt SIA ,,City Camping” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, 2019.gada 24.oktobra,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere