Court dismissed appeal against police fine for improper cargo securing on truck axle.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's appeal against a police decision to uphold a fine for improper cargo securing. The court found that while the plaintiff argued the load did not endanger traffic, the evidence showed the vehicle's axle was not secured according to mandatory regulations. Consequently, the court ruled that the administrative penalty was legally justified and the police decision stands.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.12.2.1; The court must uphold an administrative penalty decision if the violation of cargo securing regulations is proven by evidence, even if the plaintiff claims no immediate danger to traffic.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.142290911 (1-2028-12/25)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2012.gada 31.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M. Markovs, piedaloties Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pārstāvei I.T. un sūdzības iesniedzējam G.J., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc G.J. sūdzības par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2011.gada 1.decembra lēmuma Nr.259 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2011.gada 15.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PD576424 (turpmāk – Protokols – lēmums), kurā konstatēja, ka 2011.gada 15.oktobrī plkst.21.30 Rīgas reģionā G.J. vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Atego 816 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu Salaspils – Babīte (7.km, virzienā no Salaspils uz Babīti) un pārvadāja kravu, kura nav nostiprināta noteiktā kārtībā. Tādējādi pārkāpts Ministru kabineta 1.lappuse no 6 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 205.1.punkts un Ministru kabineta 1999.gada 5.novembra noteikumu Nr.166 „Noteikumi par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu autopārvadājumos” (turpmāk – Noteikumi Nr.166) 43. un 45.punkts. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33 panta trešajā daļā. G.J. nolemts uzlikt naudas sodu Ls 40. Nepiekrītot Protokolam – lēmumam, G.J. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) to apstrīdēja. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Galvenās kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 1.decembra lēmumu Nr.259 (turpmāk – Lēmums) Protokols
– lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti šādi apsvērumi. [1.1] Visi lietā esošie materiāli to kopsakarā pilnībā pierāda sūdzības iesniedzēja vainu LAPK 149.33panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Sūdzības iesniedzējs 2011.gada 15.oktobrī veicis iekšzemes kravas pārvadājumu, pārkāpjot kravas nostiprināšanas nosacījumus, tas ir, atbilstoši Noteikumu Nr.166 45.punkta nosacījumiem pārvadājamā kravas transportlīdzekļa asis nav atbilstoši nostiprinātas. [1.2] Sūdzības iesniedzējam uzliktais naudas sods Ls 40 uzskatāms par samērīgu un adekvātu izdarītajam pārkāpumam, jo konkrēta naudas soda apmēru jau izvērtējis likumdevējs. [2] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Ceļu satiksmes 205.1.panta prasības tika izpildītas, jo vedamā krava neapdraudēja ceļu satiksmes dalībniekus, nenokrita un nevilkās pa zemi pat pēc ekstrēmās bremzēšanas, ko izraisīja sūdzības iesniedzēju apturošās policijas automašīnas pēkšņā aizgriešanās sūdzības iesniedzējam priekšā. [2.2] Noteikumu Nr.166 43. un 45.punkta prasības tika nodrošinātas, jo automašīnai, kuru sūdzības iesniedzējs veda, bija ieslēgta stāvbremze un zemākais pārnesums, zem vienas ass – konkrēti – aizmugurējās bija platformas slīpā daļa, kas konstruktīvi nodrošina pārvietojamo paliktņu funkciju – neļaut kravai pārvietoties uz priekšu.
Papildus tam aiz priekšējā tilta vedamā automašīna bija pievilkta virzienā uz priekšu ar vinčas trosi, kā arī abi aizmugurējie riteņi nostiprināti ar sānu atsaitēm uz priekšu un aizmuguri. [2.3] Noteikumu Nr.166 45.punkta prasības netika pārkāptas, jo asis jānostiprina tikai tad, ja šasijas konstrukcija un riteņu sānu balsti nenodrošina pārvadājamo transportlīdzekli pret apgāšanos, kas konkrētajā gadījumā nebija nepieciešams. 2.lappuse no 6 [2.4] Sūdzības iesniedzējs par šoferi strādā 28 gadus, pēdējos 10 gadus – par autoevakuatora vadītāju.
Šo gadu laikā neviens sūdzības iesniedzēja pārvadātais transportlīdzeklis nav ne nokritis, ne apgāzies, ne vilcies pa ceļu. [2.5] Sūdzības iesniedzējs pieļauj, ka viņa apstrīdēšanas iesniegums nav ticis vispusīgi izskatīts kravu pārvadāšanas īpatnību nezināšanas dēļ. Katra pārvadājamā automašīna ir ar savām īpatnībām, bet Ministru kabineta noteikumi ir vispārēji, tas ir, standartizēti. [3] Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvalde tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pārstāve tiesas sēdē sūdzību uzskatīja par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota. [6] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pārbaudījusi pārsūdzētajā Lēmuma ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvalde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu pievienojas Lēmuma motivācijai. [7] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējam piemērots administratīvais sods saskaņā ar LAPK 149.33panta trešo daļu.
Saskaņā ar iepriekš minēto tiesību normu par kravas novietošanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā. Lēmumā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs pārkāpis Noteikumu Nr.166 43.2.apakšpunktu un 45.punktu un Ceļu satiksmes noteikumu 205.1.apakšpunktu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 205.1.apakšpunktu kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos 3.lappuse no 6 aktos par kravu nostiprināšanu noteiktajām prasībām tā, lai krava neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.166 43.2.apakšpunktu pārvadājamos autotransportlīdzekļus nostiprina, cita starpā zem vienas pārvadājamā autotransportlīdzekļa ass riteņiem novietojot paliktņus (1.pielikuma 21.att.). Noteikumu Nr.166 44.punkts noteic, ka balstus un paliktņus var aizvietot ar pārvadājamā autotransportlīdzekļa riteņu izmēram atbilstošiem padziļinājumiem kravas telpas grīdā (1.pielikuma 21.att.). Saskaņā ar Noteikumu Nr.166 45.punktu pārvadājamā autotransportlīdzekļa asis jānostiprina, ja tā šasijas konstrukcija un riteņu sānu balsti nenodrošina pārvadājamo autotransportlīdzekli pret apgāšanos.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pārvadājamais transportlīdzeklis nostiprināms, zem vienas pārvadājamā autotransportlīdzekļa ass riteņiem novietojot paliktņus. Tos var nelietot, ja kravas telpas grīdā ir pārvadājamā autotransportlīdzekļa riteņu izmēram atbilstoši padziļinājumi. Savukārt pārvadājamā autotransportlīdzekļa asis jānostiprina, ja tā šasijas konstrukcija un riteņu sānu balsti nenodrošina pārvadājamo autotransportlīdzekli pret apgāšanos. Tādējādi tiesa secina, ka sūdzības iesniedzēja saukšanai pie administratīvās atbildības par LAPK 149.33panta trešās daļas pārkāpumu, jākonstatē, ka kravas pārvadāšana notikusi, pārkāpjot iepriekš minētos noteikumus. [8] Lietā nav strīda, ka 2011.gada 15.oktobrī plkst.21.30 sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Atego 816 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu Salaspils – Babīte virzienā no Salaspils uz Babīti, veicot iekšzemes kravas pārvadājumu.
Lietā pastāv strīds par to vai konkrētajā gadījumā, veicot kravas pārvadājumu, izvietotā krava bija nostiprināta atbilstoši Noteikumu Nr.166 43.2.apakšpunkta un 45.punkta prasībām. [9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Līdz ar to par pierādījumiem lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PD 576424 (lietas 13.lapa), foto uzņēmumi (lietas 16.-24.lapa) un sūdzības iesniedzēja 2011.gada 15.oktobra paskaidrojums (lietas 15.lapa). [10] No lietā esošajiem foto uzņēmumiem redzams, ka vienas ass pārvadājamā
4.lappuse no 6 transportlīdzekļa riteņi nostiprināti ar saiti un novietoti uz transportlīdzekļa kravas nodalījuma slīpās daļas. Savukārt otras ass riteņi novietoti uz kravas nodalījuma taisnās daļas un nav nostiprināti. Pārvadājamā automašīna nospriegota ar vinču. Uz šādu nostiprināšanas veidu norāda arī sūdzības iesniedzējs 2011.gada 15.oktobra paskaidrojumā. [11] Tiesas ieskatā, izvērtējot kravas izvietojumu un tās veidu, atzīstams, ka krava nav izvietota un nostiprināta atbilstoši Noteikumu Nr.166 43.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo nav zem vienas pārvadājamā autotransportlīdzekļa ass riteņiem novietoti paliktņus kā tas norādīts Noteikumu Nr.166 1.pielikuma 21.attēlā.
Apstāklis, ka pārvadājamā transportlīdzekļa vienas ass riteņi novietoti kravas nodalījuma slīpās daļas, neatļauj neievērot Noteikumu Nr.166 43.2.apakšpunkta prasības saskaņā ar Noteikumu Nr.166 44.punktu, jo, lai varētu neizmantot palikņus, kravas telpas grīdā ir jābūt pārvadājamā autotransportlīdzekļa riteņu izmēram atbilstošiim padziļinājumiem, kuri atbilstoši Noteikumu Nr.166 1.pielikuma 21.attēlā redzamajam neļauj pārvadājamajam transportlīdzeklim izkustēties ne virzienā uz priekšu, ne virzienā uz aizmuguri.
Kravas telpas nodalījuma slīpā daļas šādas funkcijas tiesas ieskatā neveic. [12] Tiesas ieskatā, izvērtējot kravas izvietojumu un tās veidu, atzīstams, ka krava nav izvietota un nostiprināta atbilstoši Noteikumu Nr.166 45.punktā noteiktajām prasībām. Noteikumu Nr.166 45.punkts izpildāms atbilstoši Noteikumu Nr.166 1.pielikuma 22.attēlam. Iepriekš minētajā attēlā ir parādīti veidi kā nostiprināmas transportlīdzekļu asis un riteņi. Kā izriet no fotoattēliem, pārvadājamā transportlīdzekļa riteņi, kas novietoti uz kravas nodalījuma slīpās daļas ir nostiprināti ar saitēm (lietas 16.
– 18.lapa), savukārt otras ass riteņi nav nostiprināti ar saitēm (lietas 20. – 21.lapa). No lietā esošā attēla (lietas 20.lapa) redzams, ka šī transportlīdzekļa ass nostiprināta ar vinčas trosi, bet šāds nostiprināšanas veids acīmredzami neatbilst Noteikumu Nr.166 1.pielikuma 22.attēlā paredzētam ass nostiprināšanas veidam, jo Noteikumu Nr.166 1.pielikuma 22.attēlā paredzētie nostiprināšanas paņēmieni paredz transportlīdzekļa asi (tilta konstrukciju) nostiprināt ar saiti pie kravas nodalījuma grīdas, nevis nostiprināt ar vinčas trosi virzienā uz priekšu. [13] Pārbaudot piemērotā soda atbilstību tiesību normām, tiesa konstatē, ka LAPK 149.33panta trešā daļa paredz tikai vienu iespējamo sankciju par pārkāpumu – naudas sodu Ls 40 apmērā.
Sūdzības iesniedzējam sods piemērots atbilstoši šai tiesību normai. Ņemot vērā, ka šis ir vienīgais par pārkāpumu piemērojamais soda apmērs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldei papildus apsvērumi par soda apmēru nebija jāveic. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.
5.lappuse no 6 Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
noraidīt G.J. sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2011.gada 1.decembra lēmuma Nr.259 atcelšanu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2011.gada 1.decembra lēmumu Nr.259 (administratīvā pārkāpuma protokols PD 576424).
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis M.Markovs
6.lappuse no 6