Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police orders and imposes a fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offences Code for refusing to comply with police officers' lawful requests. Although the defendant claimed he could not produce documents due to a car battery failure during rain, the court rejected this explanation as contradictory to other evidence. Consequently, the court imposed a monetary fine of two hundred euros based on the defendant's personal circumstances and prior record.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 260.pants; 32.pants; 213.pants; 289.16.pants: The court must evaluate all evidence to determine guilt, prioritizing official police reports over contradictory defendant explanations when the latter lack credibility, and impose fines proportionate to the offender's personal and financial situation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 132047813
Lietas arhīva Nr. 1-0141-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 24.martā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,
ar tiesas sēžu sekretāri D.Osi,
piedaloties /pers. A/ un aizstāvim advokātam M.Sudakovam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.gada 24.septembrī plkst.11.30 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes
administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektors sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu
Nr.PA932765 (turpmāk – Protokols), no kura redzams, ka 2013.gada 23.septembrī plkst.13.56 Rīgā, Gaujas ielā pretim namam
Nr.15 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, tas ir, atteicās uzrādīt vadītāja apliecību, kā arī
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, uz vairākkārtīgiem lūgumiem uzrādīt transporta līdzekli mērījumu veikšanai, /pers. A/
nereaģēja, kā arī atstāja transporta līdzekli Rīgā, Gaujas ielā pretim namam Nr.15, atstājot notikuma vietu un ignorējot policijas
darbinieku likumīgās prasības.
/pers. A/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā, izsniegta
Protokola kopija.
[2] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā, neatzina.
/pers. A/ paskaidroja, ka 2013.gada 23.septembrī vadīja automašīnu ar ātrumu 50 km/h un nepamanīja ceļa zīmi, saskaņā ar kuru
atļautais braukšanas ātrums bija 30 km/h. Automašīnu apturēja policija, viens no policijas darbiniekiem vēlējās izmērīt gaismas
caurlaidību stiklos, jo uzskatīja, ka tonētie stikli neatbilst gaismas caurlaidības prasībām. Tā kā ārā lija un /pers. A/ bija informēts, ka
lietus laikā veiktie mērījumi var ietekmēt mērījuma rezultātus viņš šo informāciju pateica arī policijas darbiniekiem, kuri paskaidroja,
ka, ja /pers. A/ būs neapmierināts ar veiktajiem mērījumiem viņš tos varēs apstrīdēt. /pers. A/ paskaidroja, ka pirms gaismas
caurlaidības stiklos mērījumu veikšanas policijas darbinieki viņam nelūdza uzrādīt tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Apturot
mašīnu tika atstātas iedegtas automašīnas gaismas kā rezultātā vājais mašīnas akumulators neizturēja pārslodzi un tā noslāpa,
automašīnu vairs nebija iespējams iedarbināt, tāpat, nebija iespējams pacelt automašīnas priekšējos sānstiklus. Situācija tika
izskaidrota policijas darbiniekiem, kuri pēc informācijas saņemšanas paskaidroja, ka ir iespējams izmērīt gaismas caurlaidību
automašīnas priekšējos sānstiklos, izmantojot speciālas metodes un izsaucot nepieciešamos dienestus. No šāda piedāvājuma /pers.
B/ attiecās, jo uzskatīja, ka vienīgās iespējas pacelt priekšējos sānstiklus ir iedarbinot mašīnu, bet šāda opcija ir iespējama tikai
gadījumā, ja mašīnas iedarbināšanas laikā tiek izmantots otras automašīnas akumulatora jauda, ar starta kabeļa palīdzību, vai
nomainot mašīnas akumulatoru. Policijas darbinieki vairākas reizes pārjautāja, vai /pers. B/ atsakās, izmantot papildus iespējas, lai
paceltu automašīnas priekšējos sānstiklus mērījuma veikšanai. No šāda policijas darbinieku piedāvājuma /pers. B/ attiecās. Pēc tam
policijas darbinieki lūdza uzrādīt vadītāja apliecību un tehnisko pasi, tās atradās automašīnas bagāžniekā, lai tās paņemtu /pers. A/
lūdza atļauju izkāpt no mašīnas. Policijas darbinieki pēc jautājuma uzdošanas saistībā ar apstākļiem, vai automašīnas īpašnieks sakrīt
ar vadītāju, vairs nelūdza uzrādīt iepriekšminētos dokumentus. Pēc kāda laika /pers. A/ lūdz atļauju aiziet uz tualeti, kas atradās
aptuveni pusotra kilometra attālumā, uz ko policijas darbinieki neiebilda. Pēc atgriešanās /pers. A/ secināja, ka policijas automašīna
ir aizbraukusi un pie viņam piederošās automašīnas stāv evakuators. Tā vadītājs paskaidroja, ka automašīna ir aizturēta, lietas
ietvaros, un viņš to nevar saņemt.
Motīvu daļa
[3] Tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka lietā iegūtie pierādījumi pierāda /pers. A/ vainu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, minēto apsvērumu dēļ.
[4] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu (redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanas laikā, no 2013.gada 1.septembra līdz 2013.gada 24.oktobrim), par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka
likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, pārkāpējam uzliek
naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta otrās daļas 1.teikums nosaka, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par
administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo
aktu izdošanas.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu (redakcijā, kas spēkā lietas izskatīšanas laikā), par ļaunprātīgu nepakļaušanos
policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus,
pārkāpējam uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai arī piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit
diennaktīm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa, secina, ka administratīvajam pārkāpumam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.panta redakcija, kas ir spējā lietas izskatīšanas laikā, jo tā mīkstina personas atbildību par izdarīto administratīvo
pārkāpumu.
[5] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.pantā, izdarīšanā ir pierādīta ar minētajiem pierādījumiem:
[5.1.1] 2013.gada 23.septembra Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA932765, kurā fiksēti pārkāpuma, kas izpaudās kā
nepakļaušanās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas prasībām, izdarīšanas apstākļi.
[5.1.2] 2013.gada 23.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes
Ceļu policijas bataljona 5.rotas jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumu, no kura redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām, nepaceļot priekšējo sānstiklu, lai veiktu mērījumus, vairākkārtēji neuzrādīja nepieciešamos
dokumentus, kā arī atstāja notikuma vietu.
[5.1.3] 2013.gada 23.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes
Ceļu policijas bataljona 5.rotas jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumu, no kura redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām, kas izpaudās kā priekšējā sānstikla nepacelšana, lai veiktu mērījumus, dokumentu neuzrādīšana
pēc vairākkārtējiem policijas darbinieku pieprasījumiem un notikuma vietas atstāšana.
[5.2] No Protokola un VP RRP KPP PPP CPB 5.rotas jaunāko inspektoru ziņojumiem redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās
policijas darbinieku likumīgajām prasībām – pēc policijas darbinieku lūguma pacelt priekšējo sānstiklu un uzrādīt nepieciešamo
dokumentus /pers. A/ neizpildīja policijas darbinieku prasības. /pers. B/ tika brīdināts par atbildību, kas iestājas nepakļaujoties
policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Tāpat, kā redzams no VP RRP KPP PPP CPB 5.rotas jaunāko inspektoru ziņojumiem,
/pers. A/ patvaļīgi atstāja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, atstājot automašīnu neaizslēgtu, ar nolaistiem priekšējiem
sānstikliem. Kā izriet no minētajiem ziņojumiem /pers. A/ neatgriezās administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā aptuveni pusotras
stundas laikā, līdz brīdim, kad automašīna tika evakuēta.
[5.3] Tiesa konstatē, ka /pers. A/ paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Izvērtējot lietā esošos
pierādījumus un /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka priekšroka dodama lietā esošajiem policijas darbinieku ziņojumiem,
nevis /pers. A/ paskaidrojumiem, jo policijas darbiniekam, kas sastādīja ziņojumus nav pamata sniegt nepatiesas ziņas par /pers. A/
un viņi nekādā veidā nav personīgi ieinteresēti lietas iznākumā.
[6] Tiesa atzīst, ka ar minētajiem pierādījumiem pilnībā ir pieradīti Protokolā norādītie administratīvā pārkāpuma, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, izdarīšanas apstākļi un /pers. A/ vaina šī pārkāpuma izdarīšanā.
[7] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma
raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
No Protokola tiesa secina, ka /pers. A/ ir agrāk administratīvi sodīts 6 reizes, taču tiesas rīcībā nav informācijas, kad pēdējo reizi
persona administratīvi sodīta.
Lietas izskatīšanā /pers. A/ netika konstatēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu.
No Protokola redzams, ka /pers. A/ strādā, viņa ienākumi mēnesī ir Ls 500, personu apgādībā nav, īpašumā ir transportlīdzeklis
Porsche Cayenne.
Izvērtējusi par /pers. A/ personību iegūtās ziņas, izdarītā pārkāpuma raksturu, mantisko stāvokli, kā arī ievērojusi taisnīguma principu,
tiesa atzīst, ka, attiecībā pret /pers. A/ par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā, piemērojams naudas sods divsimt euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu, 213.pantu, 289.16 pantu,tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas sodu divsimt euro apmērā.
Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums
pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods
nomaksājams – saņēmējam Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,
kontā LV34TREL1060191011100.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2014.gada 24.martā.
Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs