Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police orders and imposes a fine.

Lietas Nr. 132047813

Lietas arhīva Nr. 1-0141-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 24.martā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,

ar tiesas sēžu sekretāri D.Osi,

piedaloties /pers. A/ un aizstāvim advokātam M.Sudakovam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 24.septembrī plkst.11.30 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektors sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu

Nr.PA932765 (turpmāk – Protokols), no kura redzams, ka 2013.gada 23.septembrī plkst.13.56 Rīgā, Gaujas ielā pretim namam

Nr.15 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, tas ir, atteicās uzrādīt vadītāja apliecību, kā arī

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, uz vairākkārtīgiem lūgumiem uzrādīt transporta līdzekli mērījumu veikšanai, /pers. A/

nereaģēja, kā arī atstāja transporta līdzekli Rīgā, Gaujas ielā pretim namam Nr.15, atstājot notikuma vietu un ignorējot policijas

darbinieku likumīgās prasības.

/pers. A/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā, izsniegta

Protokola kopija.

[2] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā, neatzina.

/pers. A/ paskaidroja, ka 2013.gada 23.septembrī vadīja automašīnu ar ātrumu 50 km/h un nepamanīja ceļa zīmi, saskaņā ar kuru

atļautais braukšanas ātrums bija 30 km/h. Automašīnu apturēja policija, viens no policijas darbiniekiem vēlējās izmērīt gaismas

caurlaidību stiklos, jo uzskatīja, ka tonētie stikli neatbilst gaismas caurlaidības prasībām. Tā kā ārā lija un /pers. A/ bija informēts, ka

lietus laikā veiktie mērījumi var ietekmēt mērījuma rezultātus viņš šo informāciju pateica arī policijas darbiniekiem, kuri paskaidroja,

ka, ja /pers. A/ būs neapmierināts ar veiktajiem mērījumiem viņš tos varēs apstrīdēt. /pers. A/ paskaidroja, ka pirms gaismas

caurlaidības stiklos mērījumu veikšanas policijas darbinieki viņam nelūdza uzrādīt tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Apturot

mašīnu tika atstātas iedegtas automašīnas gaismas kā rezultātā vājais mašīnas akumulators neizturēja pārslodzi un tā noslāpa,

automašīnu vairs nebija iespējams iedarbināt, tāpat, nebija iespējams pacelt automašīnas priekšējos sānstiklus. Situācija tika

izskaidrota policijas darbiniekiem, kuri pēc informācijas saņemšanas paskaidroja, ka ir iespējams izmērīt gaismas caurlaidību

automašīnas priekšējos sānstiklos, izmantojot speciālas metodes un izsaucot nepieciešamos dienestus. No šāda piedāvājuma /pers.

B/ attiecās, jo uzskatīja, ka vienīgās iespējas pacelt priekšējos sānstiklus ir iedarbinot mašīnu, bet šāda opcija ir iespējama tikai

gadījumā, ja mašīnas iedarbināšanas laikā tiek izmantots otras automašīnas akumulatora jauda, ar starta kabeļa palīdzību, vai

nomainot mašīnas akumulatoru. Policijas darbinieki vairākas reizes pārjautāja, vai /pers. B/ atsakās, izmantot papildus iespējas, lai

paceltu automašīnas priekšējos sānstiklus mērījuma veikšanai. No šāda policijas darbinieku piedāvājuma /pers. B/ attiecās. Pēc tam

policijas darbinieki lūdza uzrādīt vadītāja apliecību un tehnisko pasi, tās atradās automašīnas bagāžniekā, lai tās paņemtu /pers. A/

lūdza atļauju izkāpt no mašīnas. Policijas darbinieki pēc jautājuma uzdošanas saistībā ar apstākļiem, vai automašīnas īpašnieks sakrīt

ar vadītāju, vairs nelūdza uzrādīt iepriekšminētos dokumentus. Pēc kāda laika /pers. A/ lūdz atļauju aiziet uz tualeti, kas atradās

aptuveni pusotra kilometra attālumā, uz ko policijas darbinieki neiebilda. Pēc atgriešanās /pers. A/ secināja, ka policijas automašīna

ir aizbraukusi un pie viņam piederošās automašīnas stāv evakuators. Tā vadītājs paskaidroja, ka automašīna ir aizturēta, lietas

ietvaros, un viņš to nevar saņemt.

Motīvu daļa

[3] Tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka lietā iegūtie pierādījumi pierāda /pers. A/ vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, minēto apsvērumu dēļ.

[4] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu (redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas laikā, no 2013.gada 1.septembra līdz 2013.gada 24.oktobrim), par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, pārkāpējam uzliek

naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta otrās daļas 1.teikums nosaka, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo

aktu izdošanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu (redakcijā, kas spēkā lietas izskatīšanas laikā), par ļaunprātīgu nepakļaušanos

policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus,

pārkāpējam uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai arī piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit

diennaktīm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa, secina, ka administratīvajam pārkāpumam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.panta redakcija, kas ir spējā lietas izskatīšanas laikā, jo tā mīkstina personas atbildību par izdarīto administratīvo

pārkāpumu.

[5] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

175.pantā, izdarīšanā ir pierādīta ar minētajiem pierādījumiem:

[5.1.1] 2013.gada 23.septembra Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA932765, kurā fiksēti pārkāpuma, kas izpaudās kā

nepakļaušanās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas prasībām, izdarīšanas apstākļi.

[5.1.2] 2013.gada 23.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona 5.rotas jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumu, no kura redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas

darbinieka likumīgajām prasībām, nepaceļot priekšējo sānstiklu, lai veiktu mērījumus, vairākkārtēji neuzrādīja nepieciešamos

dokumentus, kā arī atstāja notikuma vietu.

[5.1.3] 2013.gada 23.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona 5.rotas jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumu, no kura redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas

darbinieka likumīgajām prasībām, kas izpaudās kā priekšējā sānstikla nepacelšana, lai veiktu mērījumus, dokumentu neuzrādīšana

pēc vairākkārtējiem policijas darbinieku pieprasījumiem un notikuma vietas atstāšana.

[5.2] No Protokola un VP RRP KPP PPP CPB 5.rotas jaunāko inspektoru ziņojumiem redzams, ka /pers. A/ nepakļāvās

policijas darbinieku likumīgajām prasībām – pēc policijas darbinieku lūguma pacelt priekšējo sānstiklu un uzrādīt nepieciešamo

dokumentus /pers. A/ neizpildīja policijas darbinieku prasības. /pers. B/ tika brīdināts par atbildību, kas iestājas nepakļaujoties

policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Tāpat, kā redzams no VP RRP KPP PPP CPB 5.rotas jaunāko inspektoru ziņojumiem,

/pers. A/ patvaļīgi atstāja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, atstājot automašīnu neaizslēgtu, ar nolaistiem priekšējiem

sānstikliem. Kā izriet no minētajiem ziņojumiem /pers. A/ neatgriezās administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā aptuveni pusotras

stundas laikā, līdz brīdim, kad automašīna tika evakuēta.

[5.3] Tiesa konstatē, ka /pers. A/ paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Izvērtējot lietā esošos

pierādījumus un /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka priekšroka dodama lietā esošajiem policijas darbinieku ziņojumiem,

nevis /pers. A/ paskaidrojumiem, jo policijas darbiniekam, kas sastādīja ziņojumus nav pamata sniegt nepatiesas ziņas par /pers. A/

un viņi nekādā veidā nav personīgi ieinteresēti lietas iznākumā.

[6] Tiesa atzīst, ka ar minētajiem pierādījumiem pilnībā ir pieradīti Protokolā norādītie administratīvā pārkāpuma, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, izdarīšanas apstākļi un /pers. A/ vaina šī pārkāpuma izdarīšanā.

[7] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

No Protokola tiesa secina, ka /pers. A/ ir agrāk administratīvi sodīts 6 reizes, taču tiesas rīcībā nav informācijas, kad pēdējo reizi

persona administratīvi sodīta.

Lietas izskatīšanā /pers. A/ netika konstatēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

No Protokola redzams, ka /pers. A/ strādā, viņa ienākumi mēnesī ir Ls 500, personu apgādībā nav, īpašumā ir transportlīdzeklis

Porsche Cayenne.

Izvērtējusi par /pers. A/ personību iegūtās ziņas, izdarītā pārkāpuma raksturu, mantisko stāvokli, kā arī ievērojusi taisnīguma principu,

tiesa atzīst, ka, attiecībā pret /pers. A/ par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā, piemērojams naudas sods divsimt euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu, 213.pantu, 289.16 pantu,tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas sodu divsimt euro apmērā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums

pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods

nomaksājams – saņēmējam Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

kontā LV34TREL1060191011100.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2014.gada 24.martā.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs