Court orders apartment owner to pay management fees and utilities for unoccupied unit.

Lietas Nr. C33485412

Lietas arhīva Nr. C-2194-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 26.septembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu DzĪKS „Elektriķu nams 2” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

2012.gada 17.septembrī Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (turpmāk tekstā- DzĪKS) „Elektriķu nams 2” (turpmāk tekstā

Prasītājs) ir cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja 2000.gada 1.novembrī ir noslēdzis līgumus par gāzes, dzeramā ūdens, kanalizācijas un

elektroenerģijas pakalpojumu piegādi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Prasītājs veic dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu,

inženierkomunikāciju, zemesgabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, gāzes apkures katla darbību ar mērķi nodrošināt dzīvokļu

īpašniekiem siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Prasītājs norēķinās par zemes gabala (uz kura atrodas dzīvojamā

māja) nomu. Kā norādīts prasībā, tad starp prasītāju un atbildētāju nav strīda par to, ka Prasītājs apsaimnieko māju un piegādā

dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus. Dzīvokļu īpašnieki regulāri veic maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem un

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesu. Atbildētāja īpašumā ir dzīvoklis Nr./numurs/ dzīvojamajā mājā /adrese/, par ko liecina Rīgas

rajona zemesgrāmatas nodalījuma izraksts. No visiem izdevumiem atbildētājam ir jāsedz izdevumi, kas ir proporcionāli dzīvokļu

īpašuma kopējai platībai 55,18 m2 . No 2011.gada marta mēneša Atbildētājs regulāri ignorē un neveic apmaksu par komunālajiem

pakalpojumiem un pārvaldīšanas procesu. No 2010.gada 1.maija Atbildētājam regulāri tiek piegādāti individuālie dzīvokļu īpašuma

pakalpojumu apmaksas rēķini uz adresi /adrese/. Atbildētājam ir pienākums norēķināties par saņemto siltumenerģiju, ūdens un

kanalizācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju koplietošanas telpās, sadzīves atkritumu savākšanu un utilizēšanu. Tāpat Atbildētājam ir

pienākums segt izmaksas, kuras saistītas ar dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju un konstruktīvo elementu uzturēšanu, taču

Atbildētājs savu pienākumu nav pildījis. Prasītājs ir brīdinājis Atbildētāju par parāda esamību, taču Atbildētājs uz šiem brīdinājumiem

nav reaģējis. Tāpat Atbildētājs nav sūdzējies par to, ka pakalpojumi nebūtu sniegti vai būtu sniegti nekvalitatīvi laika periodā, kad ir

izveidojies parāds. Vienlaicīgi Prasītājs norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšanas tiesas sēdē.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 27., 34., 35., 127., 128., 129 un 250.pantu, Civillikuma 1. un 1779.pantu un Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.pantu un 13.pantu, lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu par namīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un

saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 704,79 apmērā, par laika periodu no 2011.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.septembrim

un tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 12.februārī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2013.gada 26.septembrī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītāja pārvalda dzīvojamo māju un piegādā dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

Dzīvokļa īpašnieku pienākumus nosaka arī „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.pants, saskaņā ar kuru dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana. Savukārt tā paša likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Ķekavas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ izriet,

ka dzīvokļa īpašuma Nr.16 /adrese/ īpašnieks ir Atbildētājs.

No lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem ir redzams, ka Atbildētājam bija jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem

kopsummā par Ls 704,79 (l.l.16-32; 50-53).

2013.gada 07.februārī tiesā saņemts Prasītājas iesniegums, kurā norādīts, ka Atbildētājs nav nomaksājis kopējo summu Ls 548,14,

tāpēc Prasītāja lūdz samazināt tiesas prasībā uzrādīto summu no Ls 704,78 uz Ls 548,14, kas ir pamatparāds par komunālajiem

maksājumiem.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem Brīdinājumiem pierādīts, ka Prasītāja vairākkārtīgi- 2012.gada 12.jūlijā un 2012.gada 4.aprīlī

brīdinājusi Atbildētāju par parādu un tā apmēru, kā arī lūgusi to nomaksāt (l.l.36;39).

Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda Ls 548,14

apmērā piedziņu no Atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls105,62 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi Ls 3,40 apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 15., 93., 97., 193., un 250.25 panta

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „Elektriķu nams 2”, reģistrācijas Nr.40003503639, parāda

pamatsummu Ls548,14 apmērā, valsts nodevu Ls 105,62, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls3,40, kopā Ls657,16 (seši

simti piecdesmit septiņi lati un 16 santīmi).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas

rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa