Court orders monthly child support and state court costs against defendant in small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request for monthly child support and ordered the defendant to pay state court costs. Although the defendant failed to appear, the court deemed proper service via postal mail sufficient under the Civil Procedure Law. Consequently, the judgment established a monthly payment obligation and assigned financial responsibility for court fees to the defendant.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.1 panta 3. punkts; Civilprocesa likuma 250.22 panta 1. un 2. daļa: Failure to appear after valid service by mail does not preclude judgment; deemed service establishes notice requirements are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33487416
Lietas arhīva Nr. C-4874-16/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2016.gada 8.jūnijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese Maija Dreimane, rakstveida procesā izskatot civillietu /Persona A/ maza apmēra
prasībā pret /Persona B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
konstatēja:
2016.gada 24.martā /Persona A/ (turpmāk prasītāja) cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /Persona B/
(turpmāk atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna /Persona C/, personas kods /Personas kods C/,
uzturam 111,- euro apmērā ik mēnesi no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, vienlaikus lūdzot noteikt sprieduma
nekavējošu izpildi.
2016.gada 30.martā atbildētājam uz deklarēto adresi /Adrese A/, nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma
veidlapa, izskaidrojot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un
pienākumus, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 14.aprīlim. Tiesa atzīst, ka
atbildētājam paziņots par tiesas tiesvedībā esošo prasību atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.
Tiesā no pasta iestādes saņemti atpakaļ sūtījumi, kas nosūtīti atbildētājam. Pasta paziņojumiem izriet, ka atstāts
aicinājumi un beidzies sūtījumu glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona
būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1
panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas
datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir
informējusi par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās
deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien
fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē
saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta
noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par
attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar
pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa
neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā,
savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par
pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
2016.gada 14.aprīlī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm paziņots, ka sprieduma
norakstu tiesas kancelejā varēs saņemt 2016.gada 8.jūnijā.
Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim. Lietas
izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.
Pie apstākļiem, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu
tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa
atzīst, ka prasība apmierināma, pamatojoties uz sekojošiem
motīviem:
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī
pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē bērnu
uzturēt, t.i., nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot garīgo
un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavot bērnu sabiedriski derīgam
darbam.
Lietā nav strīds, ka /Persona C/ aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja, pie kuras nepilngadīgais dzīvo.
Civillikuma 179.panta pirmā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par
uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Atbilstoši Civillikuma 179.panta otrai daļai pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts
no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs ir /Persona C/, dzimuša /Datums/ tēvs, kas apstiprinās ar lietas
materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības Nr./numurs/ kopiju. No iepriekšminētā pierādījuma izriet, ka
nepilngadīgajam šobrīd ir astoņi gadi.
Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir
pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets,
ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Tiesa ņem vērā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz
tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums atbilstoši
Civillikuma noteikumiem ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās
attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa
individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.
Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts nosaka, ka galvenā atbildība par
bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts, līdz ar ko viņam ir jāpiedalās bērnu
uzturēšanā. Tiesa atzīst par vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda, to, ka bērnu ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi
dzīvokļa un komunālo maksājumu, pārtikas, apģērba, higiēnas preču, izglītojošo materiālu un kultūras pasākumu
apmaksai.
Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna
nodrošinājumu, lai, nosakot uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav
ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no
viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam (sk. 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta
noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”).
Prasītāja bērna uzturam lūgusi piedzīt minimālos uzturlīdzekļus, kas noteikti Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija
noteikumos Nr.348, ar kuriem katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam
bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz 7 gadu vecumam 25 % apmērā, no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu
vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.656 par grozījumiem 2014.gada
2.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.734 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi”, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, 2.punktu, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir
370 euro.
Līdz ar 2016.gada 1.janvāri minimālais uzturlīdzekļu apmērs mēnesī bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 92,50 euro,
bet bērniem no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 111 euro.
Tiesa secina, tā kā prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktā minimālajā apmērā – tiesa uzskata, ka nav
nepieciešams izvērtēt pušu mantisko stāvokli.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt
savam dēlam /Persona C/ uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie
piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto
civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta
spriedumu lietā Nr. SKC-556), ko tiesa ņem vērā izspriežot šo lietu, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai.
Ņemot vērā iepriekšminēto tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi bērna /Persona C/ uzturam piedzenami sākot no prasības
pieteikuma iesniegšanas dienas, t.i., no 2016.gada 24.marta, līdz viņa pilngadībai valstī noteikto minimālo bērna
uzturlīdzekļu apmērā, atbilstoši viņa pašreizējam vecumam – astoņiem gadiem, t.i., 111,- euro apmērā mēnesī, bet ne
mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļu piedziņa no atbildētāja par labu prasītājai veicama līdz bērna pilngadībai, jo, kā
izriet no Civillikuma 177.panta, bērns vecāku aizgādībā ir līdz pilngadības sasniegšanai. Secīgi, ar pilngadības
sasniegšanu bērns iegūst pilnīgu civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju un tikai viņam pašam ir tiesības celt prasību
tiesā savu aizskarto civilo tiesību vai interešu aizsardzībai.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam, par uzturlīdzekļu piedziņu
nosakāma sprieduma nekavējoša izpilde.
Vienlaicīgi tiesa izskaidro, ka Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa paredz, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā
stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi (uzturlīdzekļi), mainās apstākļi, kas ietekmē
maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai
termiņa grozīšanu.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis
atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu, bija atbrīvota no tiesas izdevumu
samaksas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu ir maksājamu kopsumma par vienu gadu. Maksājumu kopsumma attiecīgajā gadījumā par vienu bērnu 1332,-
euro (111,- euro x 12 mēneši).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva par prasību, kas
novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, ir 15 procenti no prasības summas, t.i., 15 x 1332 / 100 = 199,80 euro, kas
piedzenama no atbildētāja valsts labā.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar
prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem – tiesa konstatē, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi attiecīgajā civillietā 6,20 euro.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekšminēto, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42.
pantu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,20 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas
izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 190., 204.1, 205., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt. Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu /Persona A/, personas
kods /Personas kods A/, uzturlīdzekļus bērna /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, uzturēšanai 111,00 euro
(viens simts vienpadsmit euro) apmērā mēnesī, sākot no 2016.gada 24.marta līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā
Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu 199,80
euro (viens simts deviņdesmit deviņi euro un 80 centi) apmērā, nosakot to samaksu sekojošā kontā – saņēmējs: Valsts
kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 6,20 euro (seši euro un 20 centi) apmērā, nosakot to samaksu sekojošā kontā – saņēmējs: Tiesu
administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods
TRELLV22. Iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C33487416.
Noteikt /Persona B/ sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai
izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.
Tiesnese M.Dreimane