Court dismisses claim to void apartment owners' meeting decision due to procedural flaws not affecting outcome.

Lietas arhīva Nr. C-1003-19/12

ECLI:LV:RPPT:2018:1221.C68314118.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 21.decembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar sekretāri L.Beļsku, piedaloties prasītājam /pers. A/ un atbildētājām /pers. B/, /pers. C/,

/pers. D/ un /pers. E/ izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu

par spēkā neesošu, un

no s k a id r o j a

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasītājs /pers. A/ 2018.gada 17.aprīlī iesniedza prasību pret atbildētājām /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/

par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Prasībā norādīts, ka nekustamais īpašums, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/un nodalījumā Nr./numurs/ līdz 2018.gada 3.janvārim sastāvēja no vienas 2 stāvu dzīvojamās ēkas ar četriem

dzīvokļiem un vienas viendzīvokļa ēkas un zemes gabala 2122m2 platībā, kas atrodas /adrese/. Dzīvojamās mājas ir sadalītas atsevišķos dzīvokļu

īpašumos, līdzīpašniekiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. A/ kopīpašumā ir domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala.

2016.gada 28.februārī notika dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Minētajā kopsapulcē ar balsu vairākumu tika pieņemts

lēmums pārņemt pārvaldīšanā nekustamo īpašumu /adrese/ un mājas pārvaldīšanai slēgt kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar

prasītāju un dzīvokļu īpašnieku vārdā uzdot viņam pārņemt nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas tiesības. Tāpat minētās sapulces darba kārtības

3.punktā tika pieņemts lēmums pēc mājas pārņemšanas noteikt pārvaldīšanas maksu 0,62 euro par m2, tai skaitā, uzkrājumu remontdarbiem un

neparedzētiem gadījumiem 0,32 euro par m2. Kopsapulcē tāpat tika pieņemts lēmums pilnvarot /pers. A/ slēgt līgumu ar AS “Rīgas Ūdens” un slēgt

līgumu par atkritumu izvešanu.

2016.gada 28.februārī /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un prasītājs noslēdza dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar /pers.

A/, saskaņā ar kuru mājas īpašnieki uzdod un pārvaldnieks apņemas pārvaldīt un apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese/. Līgums noslēgts uz

nenoteiktu laiku. Nekustamais īpašums nodots apsaimniekošanā prasītājam sākot ar 2016.gada 1.jūliju.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 3.janvāra spriedumu izbeigts kopīpašums, sadalot nekustamo īpašumu reālās daļās – /pers. B/

atsevišķā īpašumā nodota viendzīvokļu ēka ar adresi /adrese/, savukārt /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. A/ kopīpašumā divstāvu dzīvojamā ēka

/adrese/.

2018.gada 17.janvārī /adrese/ dzīvokļu īpašnieki tika informēti par kopsapulci. 2018.gada 20.janvārī notika dzīvojamās mājas /adrese/

kopsapulce, kuras ietvaros tika izskatīts jautājums par to, ka dzīvojamās ēkas pārvaldniekam ir jāsniedz atskaites par iekasēto naudas līdzekļu

izlietojumu, par ko tika sagatavots protokols, kuru parakstīja arī uz sapulci uzaicinātais /pers. A/. Protokolā norādīts, ka sapulce sākās plkst. 12.15 un

beidzās plkst.14.20.

Dažas dienas pēc minētās kopsapulces, /pers. A/ tika uzrādīts dokuments, kas tika nosaukts par daudzdzīvokļu mājas /adrese/ un viendzīvokļa

mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku lēmumu Nr.1 un kas tika datēts ar 2018.gada 23.janvāri. Minētajā dokumentā tika norādīts, ka it kā 2018.gada

20.janvārī kopīpašnieki nolēma atcelt /pers. A/ no pārvaldnieka pienākumu pildīšanas. Tāpat minētajā lēmumā noteikts, ka prasītājai līdz 2018.gada

25.februārim ir jānodod materiālās vērtības neidentificējamai personai. Dokumentā noteikts, ka lēmums stājas spēkā 2018.gada 25.janvārī. Papildus

minētajam /pers. C/ apgalvo, ka vispār nav parakstījusi minēto dokumentu, līdz ar to secināms, ka /pers. C/ parakstu uz minētā dokumenta ir atveidojusi

trešā persona, kas ir atzīstams par dokumenta viltošanu un ir krimināli sodāms.

No 2018.gada 20.janvāra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams, ka sapulci organizēja /pers. D/. Tāpat no protokola redzams, ka

paziņojums par sapulci tika izsniegts visiem līdzīpašniekiem tikai 2018.gada 17.janvārī, proti, trīs dienas pirms kopsapulces norises. Līdz ar to secināms,

ka /pers. D/ ir pārkāpusi Dzīvokļu īpašuma likuma 19.panta otrajā daļā noteikto termiņu dzīvokļu īpašnieku uzaicināšanai uz kopsapulci. Tāpat no minētā

protokola izriet, ka 2018.gada 20.janvāra kopsapulces ietvaros tika izskatīts tikai jautājums par dokumentu un atskaišu uzrādīšanu. Jautājums par

pārvaldnieka atcelšanu netika skatīts 2018.gada 20.janvāra kopsapulces laikā.

Ievērojot minēto, nav izprotama dokumenta ar nosaukumu daudzdzīvokļu mājas /adrese/ un viendzīvokļa mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku

lēmumu Nr.1 izcelsme, jo 2018.gada 20.janvāra kopsapulces laikā lēmumi vispār netika pieņemti, ko apliecina fakts, ka apstrīdētais dokuments datēts ar

2018.gada 23.janvāri, proti, minētais dokuments ir sagatavots trīs dienas pēc kopsapulces norises. Turklāt minētajā dokumentā ir noteikts, ka lēmums

stājas spēkā tikai 2018.gada 25.janvārī. Kaut gan minētajā dokumentā norādīts, ka kopīpašnieki 2018 2018.gada 20.janvāra kopsapulcē pieņēmuši

lēmumu atcelt pārvaldnieku, tomēr no 2018.gada 20.janvāra kopsapulces protokola tas nav konstatējams. Turklāt būtiski, ka apstrīdētajā lēmumā nav

paredzēta paraksta vieta prasītājam kā līdzīpašniekam, līdz ar to prezumējams, ka dokumenta sagatavotājs nemaz nebija plānojis šo lēmumu saskaņot ar

prasītāju kā dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kas ir pretrunā Dzīvokļu īpašuma likumam.

Augstāk minēto apstākļu kopums norāda, ka 2018.gada 23.janvārī sastādītais dokuments ar nosaukumu daudzdzīvokļu mājas /adrese/dzīvokļu

īpašnieku lēmums Nr.1 ir dokuments, kas satur pretrunīgu informāciju, turklāt šis dokuments nav tapis Dzīvokļa īpašuma likuma 19.pantā noteiktajā

kārtībā, līdz ar to šis dokuments ir atzīstams par prettiesisku un spēkā neesošu.

Prasībā vērsta uzmanība, ka joprojām dzīvokļu īpašnieki nav Dzīvokļu īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņēmuši lēmumu par jauna pārvaldnieka

iecelšanu un prasītājs joprojām turpina veikt pārvaldnieka funkcijas, kas papildus apstiprina faktu, ka 2018.gada 23.janvārī sastādītais dokuments ir

prettiesisks un neatbilstošs dzīvokļa īpašnieku kopības faktiskajai gribai.

Prasībā lūgts atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu ar 2018.gada 23.janvāri datēto dokumentu /adrese/ dzīvokļu īpašnieku lēmumu Nr.1.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1415.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta piekto daļu, 19.pantu.

Atbildētāja /pers. B/ 2018.gada 22.maijā iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norādīja, ka prasību neatzīst. Atbildētāja paskaidrojumos

norādījusi, ka par plānotās 2018.gada 20.janvāra sapulces norisi uzzinājusi divas nedēļas pirms sapulces, 10.janvārī saņēmusi uzaicinājumu papīra formā

tieši rokās. Iespējams, ka prasītājs vien formāli vēstuli saņēmis vien 17.janvārī. Prasītājs sapulcē piedalījies un zinājis, ka tiek lemts jautājums par viņa

atcelšanu, kas ir dzirdams sapulces audioprotokolā. 20.janvāra sapulcē prasītājs vairākkārtīgi atzina, ka daudz ko sarēķināt neprot. Pēc sapulces beigām,

tajā pašā dienā balsošanas lapu atbildētājai atnesusi /pers. D/, atbildētāja parakstījusies. Formāli atbildētājai vairs nav saistoši daudzdzīvokļu

mājas/adrese/ četru kopīpašnieku kopības lēmumi jau no 2017.gada 19.decembra, jo ir izbeigts kopīpašums. Tā kā uz 20.janvāra sapulces dienu vēl

nebija zināms tiesas sprieduma spēkā stāšanās datums, atbildētāja vēl parakstījusies kā kopīpašniece. Pats lēmums par pārvaldnieka atstādināšanu no

pienākumiem tika uzdrukāts trīs dienas vēlāk, tāpēc arī tika datēts ar 23.janvāri.

Paskaidrojumos norādīts, ka pirmā sapulce ar jauno pārvaldnieku SIA “Latvijas Namsaimnieks” jau notika 2018.gada 24.februārī, otrā sapulce

28.februārī. Abās sapulcēs /pers. A/ piedalījās personiski. Lēmums mainīt apsaimniekotāju pamatots ar to, ka prasītājs nav kvalificēts apsaimniekošanas

pienākumu veikšanā, pārkāpj Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma noteikumus.

Atbildētāja /pers. E/ savos 2018.gada 23.maija paskaidrojumos par prasību norādījusi, ka prasību neatzīst, jo prasītājs nepamatoti rīkojas ar

pārējo dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, līdz ar to 2018.gada 23.janvārī tika sasaukta dzīvokļu īpašnieku sapulce, kurā dzīvokļu īpašnieki nolēmuši informēt

policiju par naudas izsaimniekošanu un nodot apsaimniekošanas tiesības citam apsaimniekotājam.

Atbildētāja /pers. D/ tiesā paskaidrojumus iesniegusi 2018.gada 24.maijā. Paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst. Pēc prasītāja

vairākkārtējas agresivitātes izrādīšanas, paziņojums par sapulci viņam tika nosūtīts ierakstītā sūtījumā, par ko liecina arī Slokas pasta nodaļas zīmogs uz

paziņojuma /pers. A/ paraksta vietā. Viņš bija vienīgais, kurš pēdējo paziņojumu saņēma ne ātrāk kā četras dienas pirms sapulces – 16.janvārī. Par

pārvaldnieka maiņu un prasītāja atstādināšanu tika lemts 20.janvāra sapulcē, kas ir dzirdams sapulces audioierakstā. Dokuments “Lēmums Nr.1” tika

sagatavots trīs dienas pēc sapulces, balstoties uz 20.janvāra sapulces balsojuma rezultātiem, tāpēc uz tās ir tās dienas datums, kurā dokuments tapis.

Noteikts, ka lēmums stājas spēkā 25.janvārī, jo pārvaldniekam lietas jānodod viena mēneša laikā. 2018.gada 24.februāra sapulcē ar balsu vairākumu

tika ievēlēts jauns apsaimniekotājs.

Tiesā 2018.gada 25.maijā saņemti atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumi, kuros viņa norāda, ka prasību neatzīst. Visi mājas iedzīvotāji ir pret to, ka

/pers. A/ ir mājas pārvaldītājs. Sanāksmes, kura notika 2018.gada 20.janvārī protokolu parakstīja personiski, savukārt, lēmumu Nr.1, kas datēts ar

2018.gada 23.janvāri, ar atbildētājas piekrišanu parakstīja atbildētājas meita, kas dzīvo ar atbildētāju vienā dzīvoklī, jo pati atbildētāja jutusies ļoti slikti.

Tiesas sēdē prasītājs, lai arī norādīja, ka uztur prasību, papildus pēc būtības paskaidrojumus nesniedza, vairākkārtēji apgalvojot, ka no

pārvaldnieka pienākumu pildīšanas atcelts nepamatoti.

Atbildētājas /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ tiesas sēdē uzturēja savus rakstveidā iesniegtos paskaidrojumus.

Noklausoties prasītāja un atbildētāju sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietas materiālus un pārbaudot pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka

prasība nav pamatota un ir noraidāmā pilnībā.

Lietā noskaidrots, ka nekustamais īpašums, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/un nodalījumā Nr./numurs/ līdz 2018.gada 3.janvārim sastāvēja no vienas 2 stāvu dzīvojamās ēkas ar četriem

dzīvokļiem un vienas viendzīvokļa ēkas un zemes gabala 2122m2 platībā, kas atrodas /adrese/. Dzīvojamās mājas ir sadalītas atsevišķos dzīvokļu

īpašumos, līdzīpašniekiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. A/ kopīpašumā ir domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 3.janvāra spriedumu izbeigts kopīpašums, sadalot nekustamo īpašumu reālās daļās – /pers. B/

atsevišķā īpašumā nodota viendzīvokļu ēka ar adresi /adrese/, savukārt /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. A/ kopīpašumā divstāvu dzīvojamā ēka

/adrese/. Spriedums stājies spēkā 2017.gada 19.decembrī.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 8.punkta noteikts, ka par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu

īpašnieku kopība, savukārt atbilstoši panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem (..).

Tādējādi jautājumā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, lai izslēgtu kāda viena kopīpašnieka patvarīgu rīcību vai arī pilnīgu

bezdarbību, likumdevējs ir piešķīris plašas pilnvaras tieši dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

nodibināšana ir tikai pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

Savukārt kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība šo kompetenci var realizēt un pieņemt lēmumus, noteikta Dzīvokļu īpašuma likuma 18.pantā.

Saskaņā ar šī panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma

noteikumus. Savukārt 18.panta otrā daļa paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā

veidā: 1. dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants); 2. nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20.pants); 3. citādi savstarpēji

vienojoties (21.pants).

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa paredz, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta otro daļu, uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu

īpašnieku noteiktajā kārtībā uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas īpašnieki. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

Lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu prasībā izvirzīti divi argumenti, proti, lēmums satur pretrunīgu informāciju un nav tapis dzīvokļu īpašuma

likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā, jo sapulce netika izziņota savlaicīgi.

Kā redzams no prasības pieteikumā norādītā – prasītājs neapstrīd faktu, ka par 2018.gada 20.janvāra sapulci viņam ir paziņots, taču norāda, ka

paziņots ir vien trīs dienas pirms sapulces, tādējādi sapulces sasaukšanas procesā pieļauts pārkāpums.

No prasības pieteikumā noradītā secināms, ka lēmuma pretrunīgums izpaužas tādējādi, ka sapulcē lēmumi netika pieņemti.

Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, secināms, ka prasītāja arguments nav atzīstams par pamatotu.

No lietas materiālos esošās kopsapulces protokola kopijas redzams, ka sapulce notikusi, piedaloties prasītājam (lietas 9.lapa), kur atbilstoši darba

kārtībai (lietas 42.lapa), no prasītāja pieprasītas atskaites sakarā ar viņa pienākumiem pārvaldnieka amatā. Gan no sapulces protokola, gan sapulces

audioieraksta atšifrējuma secināms, ka prasītājs nesniedza atbildes uz pārējo dzīvokļu īpašnieku jautājumiem un pieprasījumiem uzrādīt atskaites, līdz ar

to, sapulces gaitā, pieņemts lēmums atcelt prasītāju no pārvaldnieka pienākumu pildīšanas – lēmums paralēli atspoguļots gan protokolā ar tam pievienoto

balsošanas lapu, gan noformēts atsevišķa Lēmumā Nr.1 formā (lietas 44.lapa), kura sagatavošanas datums norādīts 2018.gada 23.janvāris. Ievērojot, ka

Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta piektā daļa nekonkretizē detalizētāk dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu formu, tiesai nav pamata atzīt, ka

lēmuma noformēšana aprakstītajā veidā būtu pretēja likumam. Tādējādi prasītāja arguments par lēmuma satura pretrunīgumu, kas izpaudies kā nepatiess

sapulces norises atspoguļojums, kā arī cits datums – noraidāms kā nepamatots.

Tāpat par nepamatotu atzīstams prasītāja arguments, ka pamats lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ir kavēta paziņojuma saņemšana.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa paredz, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

Tiesa atzīst, ka no citētajā normā lietotajiem vārdiem “tiesa var atzīt” izriet, ka kopsapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu nav tiesas

pienākums. Tiesai ir jāvērtē konkrētā situācija un šādas iespējamās atzīšanas par spēkā neesošu samērīgums. Viens no vērtēšanas kritērijiem ir – vai

pieļautais pārkāpums ir bijis izšķirošais faktors apstrīdētā lēmuma pieņemšanā, proti, vai pārkāpuma neesamības gadījumā dzīvokļu īpašnieku sapulce

nebūtu sasaukta un lēmums nebūtu pieņemts. Likumdevējs, paredzot fakultatīvo kopības lēmuma atcelšanas kārtību, ir radījis elastīgu regulējumu, ar kuru

palīdzību tiesai, ievērojot radušos apstākļus, ir iespējams izvēlēties piemērotāko no risinājumiem.

Tā Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 13.janvāra rīcības sēdes lēmumā

lietā Nr. SKC-586/2016 atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par apelācijas instances tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka nevar būt par pamatu

apstrīdēto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem pieļautie pārkāpumi, proti – kopsapulces sasaukšanas kārtība (izziņošanas neievērošana), sapulces

vadītāja un protokolista neievēlēšana, protokolos atspoguļotās informācijas nepilnīgums, ja tie, ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku pausto attieksmi un

pieņemto lēmumu būtību, nevar ietekmēt gala rezultātu. Apelācijas instances tiesa šajā lietā ņēma vērā Satversmes tiesas pausto atziņu, ka ne jebkurš

procesuāls pārkāpums ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai, jo pārkāpumam jābūt tādam, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota,

lēmums būtu citāds. Tātad, procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz gala lēmuma tiesiskumu ir vērtējama saprātīgi (Satversmes tiesas 1998.gada

13.jūlija spriedums lietā Nr. 03-04).

Līdz ar to, tiesa secina, ka iespējami procesuālie trūkumi, uz kuriem norādīja prasītājs,

nevar ietekmēt gala rezultātu. Par to, ka minētais pieņemtais lēmums atbilst dzīvokļu īpašnieku

vairākuma gribai liecina atbildētāju, kas ir arī dzīvokļu īpašnieki, paskaidrojumi un paustā attieksme par prasītāja kā pārvaldnieka pienākumu

veikšanu, kā arī veiktais balsojums.

Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt apstrīdēto dzīvokļu īpašnieku pieņemtā lēmumu tiesiskumu, līdz ar to, prasība ir pilnībā

noraidāma.

Tā kā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājiem un tiesas pavēstu nosūtīšanu pusēm

sastāda 12,94 euro, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, t.i., 3,23 euro (12,94 euro

– 9,71 euro) par labu valstij ir piedzenams no prasītāja.

Re zo lut īvā d a ļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 97., 189.-195., 203., pantu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas

kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par

spēkā neesošu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,23 euro (trīs euro, 23 centi), samaksu

veicot Tiesu administrācijai - Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 Saņēmēja banka: Valsts kase Kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C68314118. Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu iesniedzams tiesas

kancelejā.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 8.janvārī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne