Legislator Case Law & Legislation
C12171720 / C-0270-21 ECLI:LV:DAUT:2021:1221.C12171720.12.S AI generated

Court partially allowed insurance claim for road accident damages, rejecting excess amount due to statute of limitations.

Case Number C12171720 / C-0270-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the insurance company's claim for damages arising from a 2006 road traffic accident where the driver was under the influence of alcohol. While the defendant admitted liability and made partial payments, the court found that the remaining claim for 2,161.88 euros was time-barred under civil procedure rules. Consequently, the court ordered the defendant to pay the valid portion of 9,981.94 euros plus court costs, while dismissing the excess amount.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 142; Civil Law Art. 140: Claims for damages must be filed within the limitation period; payments made by the debtor interrupt the limitation period, but unacknowledged claims remain time-barred if the period has expired.

Keywords

AI generated
statute of limitations road traffic accident insurance claim civil procedure law limitation interruption partial payment damages recovery

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 142
Civil Procedure Law Art. 140
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Law Art. 1779
Civil Law Art. 1905
Civil Law Art. 1906
Compulsory Insurance Law for Road Vehicles Art. 31
Compulsory Insurance Law for Road Vehicles Art. 38
Compulsory Insurance Law for Road Vehicles Art. 41
Ministerial Decree No. 92
Ministerial Decree No. 663

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:DAUT:2021:1221.C12171720.12.S

Lieta Nr.C12171720

Nr.C-0270-21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā 2021. gada 21. decembrī

Daugavpils tiesa

tiesnese Ināra Galeja

izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” prasībā pret /pers. A/ ar trešo personu

/pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” iesniedza tiesā prasības pieteikumu, kas vēlāk tika papildināts,

pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu. Lietā tika pieaicināta trešā persona /pers. B/.

[1.1] Prasības pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumā, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta otro daļu, 38.panta otro daļu, 41.panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, Civillikuma 1779.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 12 143,82 euro. Lūdz atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā

no piedzītās parāda summas.

[1.2] Prasības pieteikumā norāda, ka 2006. gada 5. augustā Līksnas pagastā notika ceļu satiksmes negadījums, kurā transportlīdzekļa

“MAZDA 323”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis “MAZDA 323”), vadītājs /pers. A/, atrodoties alkoholisko

dzērienu ietekmē, iebrauca kokā. Ceļu satiksmes negadījumā tika smagi ievainots transportlīdzekļa “MAZDA 323” pasažieris /pers. B/.

[1.3] Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta

pirmajai daļai un atlīdzības lietas materiāliem, transportlīdzekļa “MAZDA 323”, vadītājs /pers. A/ ir atbildīgs par negadījuma rezultātā radītajiem

zaudējumiem 100% apmērā.

Atbildētāja civiltiesiskā atbildība ceļu satiksmes negadījuma brīdī bija apdrošināta pie prasītājas (apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic

Insurance Company”; reorganizācijas ceļā 2017. gadā 27. decembrī “InterRiskVienna Insurance Group” AAS (vēsturiskais nosaukums – AAS

“Baltikums”) tika pievienota un visas tiesības un saistības pārņēma AAS “BTA Baltic Insurance Company”).

[1.4] Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 24.panta otro daļu, Ministru

kabineta noteikumiem Nr.92 “Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu,

rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.663 “Noteikumi par valsts budžeta un

pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām”, kā arī Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras iesniegumiem prasītāja atlīdzināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai 11 086,83 euro par /pers. B/ izmaksāto slimības

pabalstu laikā no 2006. gada 19. augusta līdz 2007. gada 5. februārim un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam laikā no 2007. gada

14. februāra līdz 2019. gada 31. decembrim.

[1.5] Prasītāja atlīdzināja regresa kārtībā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai zaudējumus par transportlīdzekļa “MAZDA 323”

pasažiera /pers. B/ ārstēšanu 2161,88 euro. Prasītāja atlīdzināja regresa kārtībā Veselības norēķinu centram 606,77 euro. Prasītāja atlīdzināja regresa

kārtībā Nacionālajam veselības dienestam 48,34 euro.

[1.6] Prasītāja norāda, ka kopējā zaudējumu summa ir 13 903,82 euro. Līdz 2020. gada 19. jūnijam tika atlīdzināti 1760 euro, pēdējais

maksājums veikts 2020. gada 21. janvārī. Līdz ar to nesamaksātā zaudējumu summa ir 12 143,82 euro.

[1.7] Prasībā norāda, ka 2010. gada 13. augustā, 2014. gada 18. augustā, 2014. gada 24. septembrī, 2015. gada 23. aprīlī, 2015. gada

2. septembrī, 2016. gada 4. februārī, 2016. gada 27. jūlijā, 2017. gada 23. februārī, 2018. gada 8. maijā prasītāja nosūtīja atbildētājam regresa

prasījumus un pretenzijas.

[2] Atbildētājs/pers. A/ iesniedza tiesā paskaidrojumu un paskaidrojuma papildinājumu, norādot, ka prasību daļā par zaudējumu 6621,12 euro

piedziņu atzīst, bet pārējā daļā neatzīst.

[2.1] Nav strīda par to, ka ar Daugavpils tiesas 2007. gada 17. janvāra spriedumu krimināllietā viņš tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu.

Laikā no 2009. gada līdz 2017. gada beigām atbildētājs bija aizbraucis strādāt uz Angliju, lai nopelnītu naudu un samaksātu kompensāciju

cietušajai personai.

[2.2] 2018. gada 8. maijā saņēmis pretenziju no BTA par zaudējumu 9291,05 euro atlīdzību.

Atbildētājs vēlējies iepazīties ar izmaksu lietas materiāliem, taču neveiksmīgas komunikācijas dēļ ar prasītājas pārstāvjiem tas viņam nav izdevies.

Neskatoties uz to, pēc pretenzijas saņemšanas, no 2018. gada jūnija līdz 2020. gada janvārim veicis naudas pārskaitījumus prasītājai kopā 1760 euro.

Vēlāk no prasītājas saņēmis pretenzijas, kurās tika norādītas atšķirīgas summas, kas viņam jāatlīdzina. Līdz ar to uzskata, ka prasītāja viņu maldināja. Ja

prasītājas darbinieki būtu iepazīstinājuši viņu ar atlīdzības lietas materiāliem un nesniegtu maldinošu informāciju par atlīdzināmās summas apmēru, strīds

līdz tiesai nenonāktu, tāpēc uzskata, ka nav pamatots prasījums par valsts nodevas un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

[2.3] Atbildētājs norāda, ka neatzīst prasības palielinājumu par 5522,70 euro, jo maksājums Nr. 3853 par summu 2754,05 euro ir veikts

2010. gada 18. maijā, maksājums Nr. 13939 par summu 2161,88 euro ir veikts 2006. gada 2. decembrī, maksājums Nr. 9813 par summu

606,77 euro ir veikts 2009. gada 22. decembrī. Līdz ar to ir iestājies noilgums saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu un prasība daļā par 5522,70 euro

piedziņu noraidāma. Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu pienākums atdot parādu atbildētājam kā parādniekam iestājās līdz ar veikto izmaksu cietušajam.

[2.4] Pēc iepazīšanās ar 2021. gada 14. septembra eksperta atzinumu Nr. 1848-2021, secinājis, ka cietušās personas invaliditātes cēlonis ir ceļu

satiksmes negadījums, kurā atbildētājs vainojams, un piedāvājis prasītāja pārstāvei noslēgt izlīgumu. Prasītājas pārstāve nepiekrita izlīguma noslēgšanai.

[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillietu tiesa izskata rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.pantu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Prasītājai un atbildētājam ir paziņots datums, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[5] Lietā nav strīda par šādiem faktiem.

[5.1] 2006. gada 9. jūnijā starp transportlīdzekļa turētāju /pers. C/ (īpašnieks /pers. D/) un prasītāju (līdz nosaukuma maiņai “Baltikums Vienna

Insurance Group” AAS) tika noslēgta apdrošināšanas objekta polise Nr. AA 034538 par transportlīdzekļa “MAZDA 323”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, apdrošināšanu. Polises darbības termiņš bija noteikts no 2006. gada 12. jūnija līdz 2006. gada 11. septembrim.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta otro daļu zaudējumu atlīdzina

tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

[5.2] Ar Daugavpils tiesas 2007. gada 17. janvāra spriedumu atbildētājs atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā un 262.panta otrajā daļā. No sprieduma izriet, ka /pers. A/ 2006.gada 5.augustā ap plkst.7.10, atrodoties

alkoholisko dzērienu ietekmē, vadīja automašīnu “MAZDA 323”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā

cieta pasažieris /pers. B/, kuram tika nodarīti smagi miesas bojājumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta trešo daļu likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās

personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to

izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

[5.3] Ar Daugavpils tiesas 2021.gada 12.februāra civillietā tika noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze.

No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2021. gada 14. septembra eksperta atzinuma (dzīvās personas komisijas tiesu medicīniskā

ekspertīze) Nr.1848-2021 redzams, ka tiesu medicīnas eksperti veica /pers. B/ komisijas tiesu medicīnisko ekspertīzi. Eksperti secināja, ka /pers. B/

piešķirtā invaliditātes grupa ir saistīta un atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar traumu 2006. gada 5. augustā. /pers. B/, iestājoties stacionārā, konstatētā

alkohola koncentrācija asinīs (1,59 ‰ etilspirta) neietekmēja 2006. gada 5. augustā ceļu satiksmes negadījumā iegūtos miesas bojājumus.

[5.4] No 2010.gada 18.maija maksājuma uzdevuma Nr.3853 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2009. gada

4.augusta iesniegumu un 2010.gada 30.marta papildu iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai /pers. B/ izmaksāto

slimības pabalstu par periodu no 2006.gada 19.augusta līdz 2007.gada 5.februārim un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu no

2007.gada 14.februāra līdz 2010.gada 31.martam kopā 2754,05 euro (1935,56 Ls)

No 2011.gada 5.maija maksājuma uzdevuma Nr.5318 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2011. gada 7. marta

iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu no

2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim 576,26 euro (405 Ls).

No 2013.gada 25. marta maksājuma uzdevuma Nr.3658 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013. gada 4. marta

iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu no

2011.gada 1. janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim 1532,58 euro (1077,10 Ls).

No 2013.gada 26. novembra maksājuma uzdevuma Nr.15120 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013. gada

18.oktobra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2013.gada 1. janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam 384,18 euro (270 Ls).

N o 2014.gada 15. augusta maksājuma uzdevuma Nr.10006 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2014. gada

29. jūlija iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu

no 2013.gada 30. jūnija līdz 2014.gada 30. jūnijam 768,36 euro.

No 2015.gada 24. aprīļa maksājuma uzdevuma Nr.5020 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015. gada 13. marta

iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu no

2014.gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31.decembrim 461,04 euro.

N o 2015.gada 24. augusta maksājuma uzdevuma Nr.9975 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015. gada

12. augusta iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2014.gada 31. decembra 461,04 euro.

N o 2016.gada 8.februāra maksājuma uzdevuma Nr.1401 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016. gada

13. janvāra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim 461,04 euro.

No 2016.gada 2.augusta maksājuma uzdevuma Nr.7992 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016. gada 7.jūlija

iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu no

2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam 461,04 euro.

N o 2017.gada 28.februāra maksājuma dokumenta Nr.2895 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017.gada

23.janvāra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.decembrim 461,04 euro.

N o 2018.gada 25.aprīļa maksājuma dokumenta Nr.I388334 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017. gada

28.jūlija iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu

no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 461,04 euro.

N o 2018.gada 25.aprīļa maksājuma dokumenta Nr.I388338 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2018. gada

17.janvāra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2017.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim 461,04 euro.

No 2018.gada 21.augustā maksājuma dokumenta Nr.I454384 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2018. gada

11.jūlija iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu

no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam 461,04 euro.

No 2019.gada 11.februāra maksājuma dokumenta Nr.I562791 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2019. gada

14.janvāra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par

periodu no 2018.gada 30.jūnija līdz 2018.gada 31.decembrim 461,04 euro.

No 2019.gada 15.augusta maksājuma dokumenta Nr.I684467 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2019. gada

9.jūlija iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu

no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.jūnijam 461 euro.

N o 2020.gada 3.februāra maksājuma dokumenta Nr.FT20034HZF93 redzams, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

2020. gada 29.janvāra iesniegumu prasītāja samaksāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

invalīdam par periodu no 2019.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim 461,04 euro.

Prasītāja atlīdzināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksāto slimības pabalstu par periodu no 2006.gada 19.augusta līdz 2007.gada

5.februārim un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam par periodu līdz 2019.gada 31.decembrim kopā 11 086,83 euro.

[5.5] Nacionālais veselības dienests 2020. gada 7.septembra vēstulē apstiprina, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra regresa

kārtībā ir vērsusies pie prasītājas ar lūgumu atlīdzināt zaudējumus par /pers. B/ ārstēšanu 1519,38 Ls. Veselības norēķinu centrs regresa kārtībā ir vērsies

pie prasītājas ar lūgumu atlīdzināt zaudējumus par /pers. B/ ārstēšanu 426,44 Ls. Nacionālais veselības dienests regresa kārtībā ir vērsies pie prasītājas ar

lūgumu atlīdzināt zaudējumus par /pers. B/ ārstēšanu 33,97 Ls.

No 2006.gada 2.decembra maksājuma uzdevuma Nr.13939 redzams, ka prasītāja samaksāja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai

2161,88 euro (1519,38 Ls) saskaņā ar lēmumu Nr.114-R6988/2006-1.

No 2009.gada 22.decembra maksājuma uzdevuma Nr.9813 redzams, ka prasītāja samaksāja valsts AS “Veselības norēķinu centrs” 606,77 euro

(426,44 Ls).

N o 2012.gada 20.marta maksājuma uzdevuma Nr.3423 redzams, ka prasītāja samaksāja Nacionālajam veselības dienestam 48,34 euro

(33,97 Ls).

[6] No prasības pieteikumam pievienotajiem maksājuma dokumentiem redzams, ka prasītājai radās zaudējumi 13 903,82 euro apmērā. Prasītāja

norāda prasības pieteikumā, ka atbildētājs līdz 2020.gada 19.jūnijam ir samaksājis prasītājai 1760 euro, līdz ar to neatlīdzināto zaudējumu summa ir

12 143,82 euro.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 24.panta otro daļu apdrošinātājs

atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot pensiju un pabalstu izmaksu.

Atbilstoši minētā likuma 38.panta otrajai daļai persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas

atlīdzību.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta

a) apakšpunktu apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis

transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā (redakcijā, kas bija spēkā

2006.gadā).

Tādējādi prasītājai ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju, kurš konkrētajā

gadījumā ir atbildētājs.

Prasītāja ir samaksājusi valsts budžetā 13 903,82 euro, līdz ar to prasītājai ir prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma noteikšanai nepieciešamos priekšnoteikumus, proti, gan zaudējumu

esību, gan atbildētāja neattaisnojamo darbību, gan arī cēlonisko sakaru starp neattaisnojamo rīcību un nodarītajiem zaudējumiem. Līdz ar to tiesa uzskata,

ka atbildētājam saskaņā ar Civillikuma 1775. un 1779.pantu ir pienākums atlīdzināt zaudējumus.

[7] Atbildētājs atzina prasību daļā par zaudējumu 6621,12 euro piedziņu, bet neatzina prasību par 5522,70 euro piedziņu, jo uzskata, ka ir

iestājies noilgums.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noilgums apdrošinātāja prasības celšanai saskaņā ar

likuma 41.panta noteikumiem nebija paredzēts, līdz ar to ir jāpiemēro Civillikuma noteikumi par noilgumu.

[7.1] Tiesa uzskata, ka ir iestājies noilgums prasījumam par 2161,88 euro piedziņu no atbildētāja, jo prasītāja ir veikusi maksājumu 2161,88 euro

(1519,38 Ls) 2006.gada 2. decembrī. Tiesa konstatēja, ka atbildētājam nosūtītajās 2010. gada 13. augusta, 2014. gada 18. augusta, 2014. gada

24. septembra, 2015. gada 23. aprīļa, 2015. gada 2. septembra, 2016. gada 4. februāra, 2016. gada 27.jūlija, 2017. gada 23. februāra pretenzijās ir

norādītas konkrētas summas, bet nevienā no šim pretenzijām nav pieprasīts atbildētājam veikt maksājumu par prasītājas 2006.gada 2.decembrī veikto

maksājumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai. Atbildētājs labprātīgi veica maksājumus no 2018.gada, kas ir jau pēc noilguma

iestāšanās par prasītājas 2006.gadā veikto maksājumu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par 2161,88 euro piedziņu no atbildētāja ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti

īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

[7.2] Tiesa atzīst, ka noilgums nav iestājies par zaudējumu 9981,94 euro piedziņu no atbildētāja.

Atbilstoši Civillikuma 1902. un 1906.pantā noteiktajam noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par

parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, skaidrojot Civillikuma 1902.pantā definētā jēdziena “noilguma pārtraukums” būtību, noilguma pārtraukums (..) nozīmē

to, ka ar pārtraukuma brīdi sāk tecēt jauns noilguma termiņš. Noilguma pārtraukuma sekas attiecas arī uz citiem Civillikuma 1905. un 1906.pantā

norādītajiem gadījumiem (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna

vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 362.lpp.).

No lietai pievienotajām pretenzijām redzams, ka prasītāja regulāri, sākot ar 2010. gadu ir sūtījusi atbildētājam pretenzijas, kurās norādīja konkrētas

attiecīgajā gadā samaksātās summas (2010. gada 13. augusta, 2014. gada 18. augusta, 2014. gada 24. septembra, 2015. gada 23. aprīļa, 2015. gada

2. septembra, 2016. gada 4. februāra, 2016. gada 27.jūlija, 2017. gada 23. februāra pretenzijas uz adresi /adrese/, vai uz adresi Lielbritānijā).

Atbildētājs nevienā no saviem paskaidrojumiem nav norādījis, ka pretenzijas netika saņemtas.

2018.gada 8.maija pretenzijā prasītāja norādīja, ka kopējā zaudējumu summa ir 9291,05 euro. Pēc 2018.gada 8.maija pretenzijas atbildētājs ir

veicis maksājums prasītājai, tātad atzinis pieteikto prasījumu. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1905. un 1906. panta noteikumiem noilgums

tika pārtraukts maksājumiem, kurus prasītāja veica, sākot ar 2009.gadu.

[8] Tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu 9981,94 euro piedziņu no atbildētāja ir apmierināma.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

[10] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli

apmierinātajam prasījumam (82,20 %) -567,53 euro.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193. un 195.pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas

Nr.40103840140, zaudējumus 9981,94 euro (deviņi tūkstoši deviņi simti astoņdesmit viens euro, 94 centi) un tiesas izdevumus 567,53 euro (pieci simti

sešdesmit septiņi euro, 53 centi), kopā 10 549,47 euro (desmit tūkstoši pieci simti četrdesmit deviņi euro, 47 centi), ieskaitot kontā

LV90PARX0016356700003, AS “Citadele banka”.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BTA Baltic Insurance Company” tiesības saņemt no /pers. A/ sešus procentus gadā no

10 549,47 euro par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par 2161,88 euro piedziņu no /pers. A/.

Noteikt /pers. A/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2021. gada 21. decembra - Latgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja