Court allows small claims debt recovery for unpaid property management fees and interest.

ECLI:LV:LIET:2017:1009.C20154417.1.S

Lietas Nr. C20154417

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2017.gada 9.oktobrī

Liepājas tiesa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 1.jūnijā SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

atbildētājs) par naudas piedziņu.

[1.1.] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Liepājas zemesgrāmatu nodalījumu Nr. 3700 73 īpašuma tiesības uz dzīvojamo telpu Nr.

/adrese/ pieder atbildētājam. Prasītāja, pamatojoties uz 2014.gada 19.decembī noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.2-21/127/2,

apsaimnieko māju /adrese/. Atbildētāja parāds sācis veidoties no 2017.gada 1.janvāra. Maksājumi par dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanu

un komunālajiem pakalpojumiem turpmāk veikti tikai vienu reizi 60 EUR apmērā februāra mēnesī. Atbildētājam ir nodrošināta dzīvojamās mājas

apsaimniekošana un iespēja lietot komunālos pamatpakalpojumus. Dzīvoklis 23.03.2017. izsolē tika izsolīts. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu

atbildētājs ar mājas apsaimniekotāju nav noslēdzis. Aprēķinos sākot ar 01.02.2017., ir sākts aprēķināt likumiskos procentus.

Norāda, ka ar LR Uzņēmumu reģistra 2010.gada 1. septembra lēmumu prasītājas nosaukums mainīts no SIA “Jaunliepāja” uz SIA “Liepājas namu

apsaimniekotājs”.

Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja galveno parādu 310,07 EUR, likumiskos procentus 1,59 EUR un tiesas izdevumus. Norādīt

spriedumā uz prasītājas tiesībām saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1432., 1587., 1759., 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013., 1014.

Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas

5.lapa).

[1.2.] Vienlaicīgi ar prasības pieteikumu 2017.gada 1.jūnijā tiesā saņemts prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Ar Liepājas tiesas 2017.gada 2.jūnija lēmumu pieteikums ir apmierināts, nolemts nodrošināt prasību, apķīlājot atbildētājam piederošo kustamo

mantu, maksājumus, kuri pienākas atbildētājam no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās un atliekot

izpildu darbības, aizliedzot tiesu izpildītājam nodot naudu atbildētājam. Lēmumā norādīts, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz summai 311,66 EUR.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses

ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 32., 33.lapa).

Paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts prasītājai elektroniskajā pasta sūtījumā 2017.gada 6.jūlijā. Atbildētājam paziņojums par rakstveida

procesu nosūtīts pasta sūtījumā 2017.gada 6.jūlijā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 38., 39.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus

pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Pie šādiem apstākļiem lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1.] No lietā esošā Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/noraksta redzams, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/ (kadastra numurs /numurs B/) ir nostiprinātas atbildētājam (lietas 25.lapa).

Ieskatoties publiskajā reģistrā (Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā), tiesa konstatē, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/, izbeigušās 2017.gada 7.jūnijā.

[4.2.] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3.punktā noteikti šādi dzīvokļa īpašnieka pienākumi: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Minētā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

2014.gada 19.decembrī starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk – dzīvokļu īpašnieki) un prasītāju tika noslēgts dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgums Nr.2-21/127/2 (turpmāk – pārvaldīšanas līgums), saskaņā ar kuru dzīvokļu īpašnieki uzdod, bet prasītāja apņemas pārvaldīt

un apsaimniekot dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma daļu, ar to funkcionāli saistītās ēkas un būves, un mājai piesaistīto zemes gabalu, bet dzīvokļu

īpašnieki apņemas prasītājai segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus. Pārvaldīšanas līguma 7.3.punktā noteikts, ka

ikmēneša maksājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir 0,57 EUR par vienu dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru (lietas 10.-

16.lapa).

Neskatoties uz to, ka atbildētājs pārvaldīšanas līgumu nav parakstījis, tiesa atzīst, ka atbildētājam bija pienākums segt dzīvojamās mājas /adrese/,

pārvaldīšanas izdevumus, kā arī samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta 1., 2., 3.punktu un 13.pantu.

[4.3.] Ar lietā esošo parāda atšifrējumu par laika periodu no 01.01.2017. līdz 31.05.2017. ir pierādīts, ka laika posmā no 2017.gada 1.janvāra

līdz 2017.gada 31.maijam atbildētājam ir izveidojies pārvaldīšanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāds 310,07 EUR apmērā (lietas 8.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,

iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,

piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs parāda aprēķinu nav apstrīdējis, nav cēlis pret to iebildumus, nav pierādījis, ka aprēķinātos maksājumus ir veicis.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto parāda aprēķina pareizību, līdz ar ko secināms, ka prasība par pārvaldīšanas

maksas un komunālo pamatpakalpojumu maksas parāda 310,07 EUR piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[5] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietā esošā likumisko procentu aprēķina par laika periodu no 01.01.2017. līdz 31.05.2017. redzams, ka prasītāja laika posmā no 2017.gada

1.februāra līdz 2017.gada 29.aprīlim ir aprēķinājusi likumiskos procentus, bet atbildētājs tos nav samaksājis 1,59 EUR apmērā (lietas 9.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par procentu parāda samaksu, nav cēlis iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

iesniegtos procentu parāda aprēķinus.

Izvērtējot nokavējuma procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas atbilst likumā noteiktajam, un prasība šajā daļā ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (310,07 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda

summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR apmērā par prasības

celšanu (lietas 6.lapa), valsts nodeva par prasības nodrošināšanu 71,14 EUR apmērā (lietas 29.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR

apmērā (lietas 7. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a :

apmierināt SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42103004583,

pārvaldīšanas un komunālo pamatpakalpojumu maksas parādu 310,07 EUR (trīs simti desmit euro 7 centi), likumiskos procentus par laika posmu

2017.gada 1.februāra līdz 2017.gada 29.aprīlim 1,59 EUR (viens euro 59 centi) un tiesas izdevumus 145,58 EUR (viens simts četrdesmit pieci euro 58

centi), nosakot, ka piespriestās naudas summas iemaksājamas bankas kontā LV70UNLA0050003813922 (AS “SEB banka”).

Noteikt prasītājas SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42103004583, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā no nesamaksātās galvenā parāda summas

(310,07 EUR), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Ar Liepājas tiesas 2017.gada 2.jūnija lēmumu noteikto prasības nodrošinājumu saglabāt līdz sprieduma izpildei.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs