Court partially allowed bank's small claims suit, reducing penalty to 10% of debt under Civil Code.

Lietas Nr. C31443413

Lietas arhīva Nr. C-2454-14/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 28.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Freimane

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Norvik Banka” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2013.gada 3.oktobrī AS „Norvik Banka” (turpmāk tekstā prasītājs) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu Ls 826,91, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas Ls

332,07, procentiem Ls178,70 un līgumsoda Ls 316,14. Apmierinot prasību, prasītājs lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības

saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811., 1943.,

1946.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 28.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums /Nr./ par VIVA norēķinu karšu

izsniegšanu un lietošanu (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts Ls 300 apmērā, ar ikmēneša procentu likmi 1,99%.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

atļautā un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītājas noteiktā limita ietvaros, savukārt līguma

1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītājas noteikto limitu.

Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam, atbildētājam norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, tas ir,

jāsamaksā ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar ikmēnešu maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju t.sk.,

tiek atgriezts izmantotais kredīts, procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi saskaņā ar tarifiem obligātie maksājumi.

Saskaņā ar līguma 1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs savas saistības nav izpildījis, jo maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem nav veicis. Prasītājs

apliecina, ka nekādi maksājumi atbildētāja no līguma izrietošo saistību dzēšanai nav veikti, un no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības

sastāda Ls 826,91, kas sastāv no atļautā kredīta Ls 300, neatļautā kredīta Ls 32,07, procentiem par atļautā kredīta izmantošanu Ls 178,70, līgumsoda

par neatļautā kredīta izmantošanu Ls 32,07 un līgumsoda par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu Ls 284,07 apmērā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas

dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Mo t īvud a ļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

2007.gada 28.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums /Nr./ par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā, ar kuru

atbildētājam piešķirts atļautais kredīts Ls 300 apmērā. Saskaņā ar līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu 1.22.punktu

Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa.

Ar savu parakstu uz līguma atbildētājs vienlaikus apliecināja, ka ir iepazinies un piekrīt līguma noteikumiem ar kuriem ir

iepazinies. Līdz ar to tiesa konstatē, ka pušu starpā ir notikusi vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, atbilstoši

Civillikuma 1470., 1533., 1535.panta nosacījumiem.

Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka prasītājs no savas puses saistības ir izpildījis – piešķirot atbildētājam naudas līdzekļus

(kredītlimitu), savukārt, atbildētājs ir lietojis izsniegto karti, izņemot skaidru naudu no konta, tādejādi tērējot kredītā piešķirtos

naudas līdzekļus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā,

ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, savukārt minētā likuma

1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

Kā izriet no maza apmēra prasības norādītā atbildētājs savas saistības nav pienācīgi izpildījis, un neatmaksātā aizņēmuma

summa sastāda Ls 332,07, kas sastāv no atļautā kredīta Ls 300 apmērā un neatļautā kredīta Ls 32,07 apmērā. Tā kā Civillikuma

1838.pants nosaka, ka pierādījumi, ka samaksa ir veikta, ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo, un atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus savu saistību izpildei, tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams neatmaksātais aizdevums Ls 332,07 jeb EUR

472,49.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No pušu noslēgtā līguma 5.1.punkta redzams, ka puses vienojušās, ka atbildētājs maksā bankai procentus atbilstoši bankas

noteiktiem tarifiem, savukārt pieteikumā VIVA norēķinu kartes saņemšanai, kas ir noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa,

atbildētājs ir pielīdzis veikt noteiktu aizdevuma pamatsummas un procentu par aizdevuma lietošanu 1,99% apmērā samaksu.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus savu saistību izpildei, proti, pierādījumus tam, ka procenti par

atļautā un izmantotā kredīta lietošanu ir samaksāti, tiesa atzīst, ka prasība arī daļā par līgumisko procentu piedziņu Ls 178,70 jeb

EUR 254,27 apmērā, kas ir aprēķināti par laika periodu no 2008.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 10.septembrim, ir pamatota un

apmierināma.

No Civillikuma 1720.panta izriet, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts

ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (2.punkts). Savukārt, saskaņā ar

Civillikuma 1722.pantu, līgumsoda samaksa neatsvabina no procentiem, ja vien nav tieši norunāts pretējais. Likums līgumsoda

apmēram neparedz nekādus ierobežojumus, un tas atkarīgs tikai no līgumslēdzēju brīvas gribas.

Līguma noteikumu 5.11.punktā noteikts, ka par termiņā neveiktu ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods,

kas saskaņā ar bankas cenrādi sastāda 0,25% dienā, tātad 91,25 % gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par pamatparāda saistību izpildi, kas izriet no noslēgtā līguma

saistībām, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumsoda samaksu saskaņā ar paša atbildētāja uzņemtām saistībām un

Civillikuma 1716.,1720.pantos ietverto regulējumu par kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu nokavējuma gadījumā.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka piedzenamā līgumsoda apmērs ir samazināms līdz 10% no piedzenamās pamatsummas apmēra, jo

judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju

principu atzīstams soda samērīguma princips, un jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrēto lietas

apstākļus, ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību

principiem (SKC-113/2010). Šobrīd uz lietas izskatīšanas dienu likumdevējs ir izvērtējis līgumsoda samērīgumu un piemērošanu

līgumattiecībās, Civillikuma 1716.panta trešajā daļā atzīstot, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības

apmēra. Lai arī minētā panta noteikumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās attiecībās, jo līgumsods ir aprēķināts par laika

periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā tā ir atzīstama par likumdevēja noteiktu mērauklu

soda samērīgumam.

Pie minētiem apstākļiem no atbildētājas ir piedzenams līgumsods Ls 31,61 jeb EUR 44,98.

Apmierinot prasību daļēji no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātai

prasījumu daļai.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs sastāda EUR 771,74. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

a) apakšpunktu par šādu apmierinātā prasījuma apmēru no atbildētāja ir piedzenami tiesas izdevumi EUR 115,76 (EUR 771,74 x

15/100). Tāpat no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par paziņojumu

un maza apmēra prasības nosūtīšanu Ls 3,30 jeb EUR 4,70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis prasītāja veiktais

maksājums ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi sastāda EUR 5,61, līdz ar ko no atbildētāja ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,65 jeb EUR 0,91

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei, saņemt no atbildētājas likumiskos sešus

procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ānbsp; d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likumanbsp; 8., 97., 189.-193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, AS „Norvik banka”, /reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu EUR 472,49,

līgumiskos procentus EUR EUR 254,27, kas aprēķināti par laika periodu no 2008.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 10.septembrim,

līgumsodu EUR 44,98 un tiesas izdevumus EUR 120,46, kopā EUR 892,20 (astoņi simti deviņdesmit divi euro 20 centi).

Atzīt AS „Norvik Banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,91 (91 cents), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt /persona A/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas – 2014.gada

28.oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Freimane