Court dismissed appeal against property tax assessment due to lack of statutory exemption for access difficulties.

Lietas Nr. A420156017

Lietas arhīva Nr. A42-01560-17

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2017.gada 8.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties pieteicējai /pers. D/ un atbildētājas Talsu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Talsu novada domes – pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par Talsu novada domes priekšsēdētāja 2016.gada

28.decembra lēmuma Nr.3-12-13/5085 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Talsu novada domes (turpmāk – dome) maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam Nr.12-13/16-16064

(turpmāk – maksāšanas paziņojums) pieteicējai /pers. D/ par 2016.gadu aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 121,15 euro apmērā par nekustamo

īpašumu /Nosaukums A/ ar kadastra numuru /numurs A/(turpmāk – nekustamais īpašums) un 62,32 euro par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo

zemi par platību 8,9 ha.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 7.lapa), domes priekšsēdētājs 2016.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu (sniedza atbildi)

Nr.12-13/5085 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), kurā norādīja, ka pašvaldība 2016.gada 13.decembrī lūgusi Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes

reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei vēlreiz apsekot pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu un sniegt informāciju par neapstrādāto lauksaimniecībā

izmantojamo zemes platību tajā. Saņemot Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atbildi, ka zemes kadastra

vienību izvērtēšanas rezultāti paliek nemainīgi, pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka papildus aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par neapstrādāto

lauksaimniecībā izmantojamo zemi netiks atcelts.

[2] Pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu norādīts, ka vienīgais ceļš, pa kuru var piekļūt nekustamajam īpašumam, iet caur kaimiņu īpašumu

/Nosaukums B/ (kadastra Nr. /numurs B/). 2015.gadā starp pieteicēju un īpašuma /Nosaukums B/ īpašnieci radās strīds par ceļa lietošanu nekustamā

īpašuma apsaimniekošanai un 2015.gada 15.jūnijā Talsu novada pašvaldības policija pieteicējas dēlam /pers. G/ sastādīja aizrādījumu Nr.S/52-15 par

īpašuma /Nosaukums B/ teritoriju šķērsojošā ceļa izmantošanu, kurā norādīts, ka gadījumā, ja tiks turpināts braukt vai norīkota tehnikas kustība pa

pieminēto ceļu, tad viņš tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 100.panta ceturtās daļas. Šobrīd strīds

par ceļa servitūta nodibināšanu tiek risināts vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ņemot vērā minēto, pieteicēja uzskata, ka dome, pieņemot pārsūdzēto lēmumu,

ne tikai nepamatoti nav atcēlusi maksāšanas paziņojumu, bet arī radījusi situāciju, kas mudina uz likuma pārkāpumu.

[3] Paskaidrojumā tiesai dome pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto. Papildus dome norāda, ka Talsu novada domes

priekšsēdētāja 2016.gada 28.decembra atbilde Nr.3-12-13/5085 Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē nav administratīvais akts

un nekādā gadījumā nav domes priekšsēdētāja lēmums, līdz ar ko pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.pantā noteikto

kārtību maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanai, tādējādi neievērojot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Domes pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, kā arī noklausoties lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst,

ka pieteikums nav pamatots.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka dome 2016.gada 6.decembrī izdevusi maksāšanas paziņojumu, ar kuru pieteicējai noteikts pienākums

samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2016.gadu 121,15 euro apmērā par nekustamo īpašumu un 62,32 euro par neapstrādātu lauksaimniecībā

izmantojamo zemi par platību 8,9 ha. Pieteicēja nepiekrita aprēķinātajam nodoklim daļā par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi un vērsās

Talsu novada pašvaldībā ar lūgumu to atcelt. Talsu novada pašvaldība Lauku atbalsta dienestam nosūtīja vēstuli ar lūgumu vēlreiz apsekot nekustamo

īpašumu un sniegt informāciju par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību tajā. Pēc atbildes saņemšanas zemes kadastra vienību

izvērtēšanas rezultāti atstāti nemainīgi un papildus aprēķinātais nodoklis netika atcelts.

Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai dome pamatoti pieteicējai aprēķināja nodokli par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi par platību

8,9 ha 62,32 euro.

[7] Dome uzskata, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.pantā noteikto kārtību maksāšanas paziņojuma

apstrīdēšanai, tādējādi neievērojot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Tiesa minēto argumentu neatzīst par pamatotu. Tiesa konstatē, ka maksāšanas paziņojumā ir norādīts, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 10.pantu to var apstrīdēt, iesniedzot rakstveidā iesniegumu Talsu novada domes priekšsēdētājam. Kā redzams no lietas materiāliem,

pieteicēja iesniegumu adresējusi Talsu novada pašvaldībai. Pieteicēja ir norādījusi, ka lūdz atcelt viņai piederošajam īpašumam aprēķināto nodokli par

neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī ir norādījusi, ka nodoklis aprēķināts nepamatoti, jo pieteicējai nav iespēju to apstrādāt. Tādēļ nav

šaubu, ka pieteicējas 2016.gada 12.decembra iesniegums pēc satura ir apstrīdēšanas iesniegums.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic

nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas

paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību. Savukārt atbilstoši šī panta trešajai daļai, ja nodokļa maksātājs nepiekrīt

maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam. No likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” 6.panta 1.3daļas izriet, ka nodokļu administrācija ir tā iestāde, kas sagatavo maksājuma paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli. Tas

nozīmē, ka apstrīdēšanas iesniegums par nekustamā īpašuma nodokli izskatāms atkārtoti pašvaldības iestādē, kas izdevusi maksāšanas paziņojumu. Ja arī

pēc apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas nodokļa maksātājs nepiekrīt nodokļa pārskatīšanas rezultātam, pieteicējs ar apstrīdēšanas iesniegumu var

vērsties pie pašvaldības domes priekšsēdētāja.

Ja arī dome uzskata, ka pieteicējai apstrīdēšanas iesniegums bija jāiesniedz pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic

nodokļa administrācijas funkcijas, tad iestādei pieteicējas iesniegums bija jāpārsūta attiecīgajai amatpersonai.

Konkrētajā gadījumā domes priekšsēdētājs, izvērtējot pieteicējas iesniegumu pēc būtības un pieprasot papildu informāciju Lauku atbalsta

dienestam, ir sniedzis atbildi (pārsūdzētais lēmums) uz pieteicējas iesniegumu. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja nav ievērojusi lietas

iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

[8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ īpašniece un saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

2.panta pirmo un otro daļu ir nekustamā īpašuma nodokļa subjekts. Tāpat nav strīda par to, ka strīdus zemes platība nav kopta un uz minēto pieteicējai

piederošo īpašumu nav attiecināms neviens no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, kad nekustamais

īpašums nav apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli.

[9] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantā ir noteiktas nekustamā īpašuma nodokļa likmes, to noteikšanas kārtība. Likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā

īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā

īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais

īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Atbilstoši šā panta 1. 1daļai ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi

1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Šī likuma 5.panta 1.1daļā ir noteikti nodokļa maksātājiem piešķiramie nodokļa atvieglojumi trūcīgajām personām 90 procentu apmērā un

maznodrošinātajām personām līdz 90 procentu apmērā no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa nekustamā īpašuma nodokļa objektiem –

dzīvojamajām mājām un to palīgēkām un garāžām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Taču minētā nodokļa atlaide nav piemērojama zemes

īpašumiem. Turklāt šādas atlaides piemērošanas obligāts priekšnoteikums ir pašvaldības piešķirts trūcīgas personas vai attiecīgi maznodrošinātas

personas statuss. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikti nodokļa atvieglojumi represētajām personām. Taču izskatāmajā gadījumā nav

konstatējams neviens no minētajiem priekšnoteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanai.

Atbilstoši šā likuma panta trešajā daļā noteiktajam, pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā

īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām.

[10] Ar domes 2010.gada 11.februāra saistošajiem noteikumiem (izdoti saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo

daļu), citstarp ir noteikts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas apmērs, bet neviens no šajos saistošajos noteikumos norādītajiem

gadījumiem nav attiecināms uz pieteicēju. Tādēļ domei, aprēķinot nodokli par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bija jāpiemēro likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.1daļā noteikto papildlikmi.

[11] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, secināms, ka likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad nekustamais

īpašums nav apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli, kā arī ir izsmeļoši noteikti gadījumi, kādos nekustamā īpašuma nodokļa subjektam var tikt

piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, vienlaicīgi paredzot iespēju arī pašvaldībai, kā nodokļa saņēmējai, noteikt papildus nodokļu atvieglojuma

gadījumus. Ne likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”, ne arī domes izdoto saistošo noteikumu normas neparedz nodokļu atvieglojumu piemērošanu

pieteicējas gadījumā, proti, ja ir apgrūtināta piekļuve īpašumam.

Tādēļ pārsūdzētais lēmums, ar kuru papildus aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi netika

atcelts, atzīstams par pamatotu, savukārt pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Talsu novada domes priekšsēdētāja 2016.gada 28.decembra lēmuma Nr.3-12-13/5085 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma