Court dismissed appeal against traffic fine for speeding, upholding radar evidence and officer testimony.

NORAKSTS Lieta Nr.A42584608 A3033-09/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 8.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai K.M. un atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģionālās iestādes pārstāvim M.B.

atklātā tiesas sēdē izskatīja K.M. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – policija vai atbildētājs) 2008.gada 25.marta lēmuma Nr.720 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 3.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā ierosināta lieta par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pārsūdzētais lēmums pieņemts administratīvā pārkāpuma lietā, atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2008.gada 28.februāra lēmumu, ar kuru pieteicējam piemērots naudas sods Ls 150,- apmērā, kā arī atņemtas visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 mēnešiem saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta divdesmit pirmo daļu.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda ceļu policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. CSN 10.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Konkrētajā lietā pieteicējs 2008.gada 25.februārī plkst.22:25 vadīja transportlīdzekli pa autoceļu A-1 no Rīgas puses Jūrmalas virzienā ar ātrumu 164 km/h pie maksimāli atļautā ātruma 90 km/h, tādējādi, izdarot CSN 115.1.punktā minēto pārkāpumu. Kā izriet no pieteicēja paskaidrojumiem, pieteicējs pārkārtojies no labās joslas uz vidējo un aizmugurē braucošais transportlīdzeklis spiedis viņu dot ceļu. Pabeidzot pārkārtošanos, policijas darbinieks pieteicēju apturējis, bet pārējie transportlīdzekļu pabrauca garām.

Tādējādi, fiksētais ātrums 164 km/h nav pieteicēja pārkāpums. Saskaņā ar policijas darbinieku ziņojumiem, pildot dienesta pienākumus, ievēroja pieteicēja vadīto HONDA INTEGRA, izmērot minētā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, fiksēts pārkāpums. Pieteicējs lūdza uzrādīt radara mērījumu, kas arī tika izdarīts. Pēc tam pieteicējs lūdzis nesastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, jo viņam esot 6 soda punkti. [1.2] Izskatot lietas materiālus, lielāka ticamība pievērsta policistu ziņojumiem, jo nav konstatēta viņu ieinteresētība lietas iznākumā. [2] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks saskaņā ar turpmāk minēto. [2.1] Policijas darbinieks radara mērījumu neuzrādīja, ko var apliecināt pieteicēja automašīnā esošie pasažieri.

Visas pieteicēja sarunas notika tikai caur automašīnas logu, pieteicējs no transportlīdzekļa neizkāpa. Apstāklis, ka pieteicējs gada laikā četras reizes sodīts nenozīmē, ka pieteicējs mēģināja izvairīties no atbildības. [2.2] Policijas darbinieku liecībās ir pretrunas, jo policists G.E. nevarēja redzēt notiekošo, jo neatradās pieteicēja automašīnas tuvumā. Bija tumšs un G.E. nevarēja apstiprināt N.V. liecības. [2.3] Fakts, ka policija nevar uzrādīt video ierakstu tehnisku iemeslu dēļ nozīmē, ka ierakstā redzamais nesaskan ar policijas darbinieku ziņojumiem. [3] 2008.gada 12.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, norādot, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā minēto. [4] Tiesas sēdē pieteicējs izturēja prasījumu saskaņā ar pieteikumā minēto.

Atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojos minētajiem argumentiem. Motīvu daļa [5] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots. [6] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [6.1] 2008.gada 25.februārī pieteicējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ātruma pārsniegšanu Rīgas rajonā, braucot par autoceļu A-10 no Rīgas puses Jūrmalas virzienā pie atļautā maksimālā ātruma 90 km/h. Pieteicējs vadīja transportlīdzekli ar ātrumu 164 km/h, ņemot vērā radara kļūdu – 162 km/h.

Pārkāpums fiksēts ar radaru Stalker Nr.095488. Pieteicējs protokolā rakstītajam nepiekrita (lietas 21.lapa). [6.2] Saskaņā ar policijas inspektora G.E. 2008.gada 17.marta dienesta ziņojumu ap plkst.22:25 uz autoceļa A-10 Rīgas rajonā, atrodoties kontrolpostenī, ievērojis transporta līdzekli, kas virzījās no Rīgas puses, acīmredzami pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Veicot mērījumu, fiksēts braukšanas ātrums 164 km/h, veicot atkārtotu mērījumu, uzrādīts tāds pats braukšanas ātrums. Transportlīdzekli apturēja inspektors N.V., transportlīdzekļa vadītājs pienācis apskatīt mērījumu un G.E. to viņam uzrādījis.

Transportlīdzekļa vadītājs lūdzis nesastādīt protokolu un gribējis samaksāt uz vietas. N.V. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un aiznesa pieteicējam parakstīt (lietas 22.lapa). [6.3] Saskaņā ar inspektora N.V. dienesta ziņojumu pēc braukšanas ātruma mērījuma apturējis pieteicēja vadīto transportlīdzekli un izskaidrojis pārkāpuma būtību. Pieteicējs vēlējās redzēt mērījumu, viņš pieaicināts pie patruļmašīnas un mērījumus uzrādīts (lietas 23.lapa). [6.4] Kā izriet no Ceļu policijas reģistra izdrukas, pieteicējs gada laikā administratīvi sodīts par līdzīgiem pārkāpumiem četras reizes (lietas 24.lapa). [7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. [8] Saskaņā ar LAPK 149.8panta divdesmit pirmo daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt piecdesmit latiem līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā 60 km/h. Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējs vadīja transportlīdzekli ar ātrumu, aprēķinot radara pieļauto kļūdu, 162 km/h, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir

90 km/h, jo, pieteicējs uzskata, ka administratīvo pārkāpumu nav izdarījis, braukšanas ātrums ar radaru fiksēts kādam citam transportlīdzeklim. [9] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Konkrētajā lietā faktu, ka pieteicējs ir izdarījis konstatēto pārkāpumu, apliecina administratīvā pārkāpuma protokols, Ceļu policijas inspektoru G.E. un N.V. ziņojumi (skat. [5.2], [5.3]). [9.1] Kā norādīts tiesu praksē, administratīvā pārkāpuma protokols ir ne vien pierādījums lietā, bet pilda arī apsūdzības raksta funkcijas. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, tiesa secina, ka pieteicējs nav piekritis tajā norādītajam, bet papildu paskaidrojumus nav sniedzis. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja vadītajā transportlīdzeklī būtu atradušies liecinieki.

Tādējādi, tiesa apšauba pieteicēja norādīto faktu, ka viņa vadītajā transportlīdzeklī atradās personas, kuras var liecināt par notikušo. Līdz ar to, tiesa secina, ka nav konstatējami pierādījumi par pretējo administratīvā pārkāpuma protokolā minētajam. [9.2] Tiesa konstatē, ka mērierīce Stalker – Dual Nr.095488 verificēta 2007.gada 17.aprīlī un bija derīga līdz 2008.gada 17.aprīlim. Kā izriet no verificēšanas sertifikāta piezīmēm, izsniegtais sertifikāts neatteicas uz radaram pievienotām perifērām iekārtām (lietas 50.lapa).

Līdz ar to, tiesas ieskatā, ja arī videoieraksts netika veikts tehnisku iemelsu dēļ, minētais nevarēja ietekmēt radara darbību. Tiesa norāda, ka videoieraksts lietā būtu viens no pierādījumiem, kas vērtējams kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem. Tādējādi, nav nozīmes, vai videoieraksts netika izdarīts tehnisku iemeslu, vai kādu citu iemeslu dēļ. Tiesas ieskatā arī pieteicēja argumentam, ka viņam netika uzrādīts ātruma mērierīces rādījums, lietā nav izšķirošas nozīmes. Tiesa nekonstatē, ka gadījumā, ja mērījums personai netiek uzrādīts, tas būtu atzīstams par būtisku personas tiesību aizskārumu.

Turklāt ātruma mērierīces rādījuma uzrādīšana tiesību normās nav paredzēta kā obligāts nosacījums protokola sastādīšanai. Tādējādi, tiesa atzīst, ka radara mērījums konkrētajā lietā ir pieļaujams pierādīšanas līdzeklis, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā minēto pārkāpumu. [9.3] Policistu ziņojumi ir viens no pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā. Šajā gadījumā pieteicēja sniegtajām ziņām par faktiem nav dodama priekšroka salīdzinājumā ar policijas inspektoru sniegtajām ziņām, jo pieteicēja apgalvojumu, ka viņš nav pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, neapstiprina citi pierādījumi.

Proti, policijas darbinieku ziņojumi būtu apšaubāmi gadījumā, ja citi pierādījumi lietā apliecinātu no policijas darbinieku ziņojumiem atšķirīgus faktiskos apstākļus. Izvērtējot policijas darbinieku ziņojumus, tiesa secina, ka tie nav pretrunīgi, kā to norāda pieteicējs. No minētajiem ziņojumiem izriet, ka abi policijas darbinieki vizuāli redzēja transportlīdzekli, kas acīmredzami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tiesas ieskatā policijas darbinieki ar pieredzi varēja vizuāli noteikt, ka transportlīdzeklis tiek vadīts, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Veicot mērījumu, policijas darbinieku aizdomas apstiprinājās. Tādējādi, tiesai nav šaubu, ka policijas darbinieki noteica braukšanas ātrumu tieši pieteicēja vadītajam transportlīdzeklim. Ņemot vērā [9.1] – [9.3] punktā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja vaina saskaņā ar LAPK 149.8panta divdesmit pirmo daļu ir pierādīta. [10] Saskaņā ar LAPK 149.8panta divdesmit pirmās daļas sankciju piemērojams naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt piecdesmit latiem līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem Konkrētajā lietā pieteicējam piemērots naudas sods 150 lati un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 mēnešiem.

Tādējādi, tiesa secina, ka pieteicējam piemērots minimālais sods sankcijas ietvaros un sods noteikts pamatoti. [11] Ņemot vērā minēto, pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt K.M. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 25.marta lēmuma Nr.720 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese D.Suipe Rīgā, 2009.gada 8.oktobrī