Court dismissed defendant's appeal and allowed Latvenergo's claim for unpaid electricity, interest, and penalty.

Lietas Nr.C 29 5518 17

Lietas arhīva Nr. C-2002-18/24

ECLI:LV:RLPT:2018:1123.C29551817.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 23.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu AS „Latvenergo” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 17.novembrī AS „Latvenergo” (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Saskaņā ar 2010.gada 1.aprīlī savstarpēji noslēgto līgumu Nr.1012173432 starp prasītāju un atbildētāju dzīvoklim ar adresi /adrese/ (Objekts),

tika piegādāta elektroenerģija.

Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem Atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju minētajā Objektā, kā

rezultātā par laika posmu no 2010.gada 2.aprīļa līdz 2012.gada 21.augustam ir izveidojies neapmaksātas elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu

292,33 eiro (rēķins Nr.201103201097).

Atbildētājs 2015.gada 12.augustā tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2015.gada 11.septembrim.

Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīdēja. Atbildētāja rīcība ir vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības

iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Atbildētājs ar savu bezdarbību radīja Prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā Prasītājam ir radušies zaudējumi nesamaksātās parāda summas

292,33 eiro apmērā.

Par savlaicīgi nenomaksāto parāda summu prasītāja atbilstoši līgumu 3.2.4. punktam aprēķinājis līgumsodu 29,23 eiro apmērā un atbilstoši

Civillikuma 1765.pantam aprēķinājusi likumiskos 6% gadā no parāda summas, kas saskaņā ar aprēķinu līdz prasības sastādīšanas dienai sastāda 72,18

eiro.

Prasībā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

29.punktu, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumiem Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27. punktu,

Civillikuma 1587., 1759., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai

parādu 292,33 eiro, likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda summas 72,18 eiro, līgumsodu 29,23 eiro un tiesāšanās izdevumus.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus nav iesniedzis.

[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu pusēm nosūtīts 2018.gada 20.augustā.

Atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses. Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu,

nosūtīts uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīves vietas adresi.

Atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots arī Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis”, ko apliecina SIA „Latvijas Vēstnesis” Publikācijas apliecinājums par sludinājuma publicēšanu 2018.gada 12.oktobra laidienā Nr.202.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Noraidījums tiesas sastāvam nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

[4.1] Saskaņā ar 2010.gada 1.aprīlī starp pusēm noslēgto līgumu Nr.1012173432 atbildētāja objektam – /adrese/, tika piegādāta elektroenerģija

(lietas 14.lapa).

Atbildētājs objektu – /adrese/, īrēja (lietas 16.-18.lapa)

Saskaņā ar Līguma 3.2.1.punktu lietotājs atbild par elektroenerģijas komercuzskaites skaitītāja rādījumu pareizu nolasīšanu un savlaicīgu rēķinu

apmaksu par izlietoto elektroenerģiju.

Līgums nav apstrīdēts un ir spēkā, pierādījumi par pretējo tiesai nav iesniegti. Tādējādi noslēgtais līgums ir saistošs atbildētājam.

Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

2012.gada 13.septembrī izrakstīts rēķins par summu 205,45 lati (292,33 eiro). 2012.gada 6.septembrī izrakstīts rēķins par summu 247,75 LVL

(352,52 EUR). Laika periods 2010.gada 2.aprīlis līdz 2012.gada 21.augustam.

Rēķina apmaksas termiņš 2012.gada 13.septembris.

2015.gada 12.augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, kurā norādījusi, ka ir izveidojies parāds par pārtērēto elektroenerģiju 292,33.

Prasītāja lūgusi atbildētāju parādu samaksāt līdz 2015.gada 11.septembrim, norādot, ka, gadījumā, ja šajā termiņā parāds netiks samaksāts prasītāja

griezīsies tiesā (lietas 11.-12.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis, nav iesniedzis, prasības summu nav apstrīdējis un

iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteicis, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka

prasītāja nebūtu piegādājusi elektroenerģiju.

Ievērojot minēto, pamatparāds 292,33 eiro par patērēto elektroenerģiju dzīvoklī /adrese/, par laika posmu no 02.04.2010.-21.08.2012., ir

piedzenams no atbildētāja.

[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic likumisko procentu apmēru, kas ir 6 % no simta gadā. Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka

nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā iesniegtais rēķins apstiprina, ka atbildētājam bija jāveic samaksa noteiktā rēķinā norādītajā datumā, ko atbildētājs nav darījis. Prasītāja ir

aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 72,18 eiro par laika posmu no 2013.gada 9.septembra līdz 2017.gada 20.oktobrim.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu

72,18 eiro par laika posmu no 09.09.2013.gada 9.septembra līdz 2017.gada 20.oktobrim ir pamatota un apmierināma.

[4.3] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas (Civillikuma 1717.pants).

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā

(Civillikuma 1720.panta 2.punkts).

Līguma 3.2.4.punkts noteic, ka apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15 % apmērā no

parāda summas.

Šobrīd Civillikuma 1716.panta trešā daļa (spēkā no 01.01.2014.) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbildētājs ilgstošā laika periodā nav veicis maksājumus, līdz ar to atbildības piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.

Secinot, ka pieprasītā līgumsoda apmērs atbilst likumam (10% no 292,33 eiro), prasība apmierināma, piedzenot no atbildētāja līgumsodu 29,23

eiro par laika posmu no 13.09.2012.-08.09.2013.

[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda (292,33 eiro) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

[4.5] Prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 eiro un 1,71 eiro, kopā 76,15

eiro, piedzenami no atbildētāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu, 41.panta pirmo daļu.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

AS „Latvenergo” prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, pamatparādu 292,33 eiro par

laika posmu no 02.04.2010.-21.08.2012., likumiskos nokavējuma procentus 72,18 eiro par laika posmu no 09.09.2013.-20.10.2017., līgumsodu

29,23 eiro par laika posmu no 13.09.2012.-08.09.2013., tiesas izdevumus 76,15 eiro, kopā 469,89 eiro (četri simti sešdesmit deviņi eiro un 89 centi).

Samaksa uz kontu AS „SEB banka”, konta Nr.LV93 UNLA 0050 0070 1344 1.

Noteikt AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātā galvenā parāda.

Noteikt atbildētājam /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 23.novembra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Ušakova