Court convicts defendant for theft and imposes sentence combining prior unexpired detention with new term.

Lietas Nr. 11261098813

Arhīva Nr. K20-0164-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 29.maijā

Liepājas tiesa

tiesnese A.Eglija

piedaloties prokurorei I.Pickainei

aizstāvei S.Sprūdei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un konkrēti:

2013.gada 28.septembrī ap plkst.15:40 /pers. A/, atrodoties SIA „Maxima Latvija” veikalā „Maxima X”, /adrese/, mantkārīgu motīvu

vadīts, nolēma izdarīt zādzību. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ veikala tirdzniecības zālē paņēma alkoholisko dzērienu

pudeli „Absolut” 22,18 euro (Ls 15,59) vērtībā un nesamaksājot iznesa to no veikala tirdzniecības zāles. Tādā veidā /pers. A/ nozaga

SIA „Maxima Latvija” piederošo mantu par kopējo summu 22,18 euro (Ls 15,59).

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē prokurore saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta pirmo daļu grozīja /pers. A/ apsūdzību, izslēdzot no

apsūdzības kvalificējošo pazīmi – atkārtotību, pamatojoties uz 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas

noteikumu 5.punktu, nemainoties faktiskajiem apstākļiem un nemainoties nodarījuma kvalifikācijai.

Apsūdzētais /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, no Valsts policijas Kurzemes reģiona policijas pārvaldes Liepājas iecirkņa

ziņojumiem secināms, ka pārbaudot apsūdzētā zināmās dzīvesvietas tika noskaidrots, ka /adrese/, dzīvo cita persona un /adrese/,

apsūdzētais neuzturas un viņa atrašanās vieta nav zināma. Tiesas pavēstes apsūdzētam nosūtītas ierakstītos pasta sūtījumos uz

deklarēto dzīvesvietu.

Uz tiesas sēdēm 2014.gada 4.februārī, 2014.gada 28.martā u n 2014.gada 28.maijā nav ieradies, nav informējis tiesu par

neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes. Tiesa uzskata, ka /pers. A/ neierašanās uz tiesas sēdēm ir

neattaisnojoša.

Kriminālprocesa likuma 464.pants nosaka, ka krimināllietu par mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā

piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradies, tiesas sēdē piedalās aizstāvis, tiesa uzskata par iespējamu

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.pantu lietu skatīt apsūdzētā prombūtnē.

Tiesa, pārbaudot pierādījumus lietā uzskata, ka /pers. A/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta ārpus

jebkādām sapratīgām šaubām.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, pieteicis lūgumu

slēgt izlīgumu ar valsts probācijas dienesta darbinieka palīdzību (lietas 44., 46.-47.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ nopratināts kā aizdomās turētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, atzinis pilnībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecībās, kur kā aizdomās turētais liecinājis, ka 2013.gada 28.septembrī ap plkst.15.30 iegājis veikalā „Maxima X”, kas

atrodas /adrese/. Paņēmis vienu 1 l tilpuma degvīna pudeli „Absolut”, un, turot to rokā, izgājis garām kasēm par pudeli nesamaksājot.

Aiz kasēm viņu aizturējis veikala apsargs, kuram atdevis paņemto alkohola pudeli nebojātu. Savu vainu atzīst un izdarīto ļoti nožēlo

(lietas 20.-22.lapa).

No apsūdzības izsniegšanas protokola redzams, ka /pers. A/ saņēmis lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, norādījis, ka

apsūdzība viņam saprotama, savu vainu atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo, atvainojas cietušajam. Liecību sniegt nevēlas, jo paliek pie

iepriekš sniegtajām liecībām (lietas 44.lapa).

Apsūdzētais vēlējies ar Valsts probācijas dienesta starpniecību organizēt izlīgumu kriminālprocesā, bet cietušais SIA „Maxima

Latvija” no dalības izlīgumā atteicies (lietas 46.-47., 49.lapa).

Apsūdzētais vairākkārt ar pavēstēm aicināts uz prokuratūru, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem, bet nav ieradies. Arī

prokurores lēmumi par apsūdzētā piespiedu atvešanu nav izpildīti, jo dzīvesvietā apsūdzētais nav bijis sastopams, un viņa atrašanās

vietu nav bijis iespējams noskaidrot (lietas 48., 50.-54.lapa).

Tiesa konstatē, ka bez savas vainas atzīšanas, /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā pierādīta ar cietušā SIA „Maxima Latvija” iesniegumu un veikala apsarga /pers. B/ ziņojumu, par to, ka

2013.gada 28.septembrī SIA „Maxima Latvija” veikalā „Maxima X” /adrese/, tika nozagta 1 l tilpuma alkohola pudele „Absolut” 22,18

euro (Ls 15,59) vērtībā un aizturēta persona (lietas 2.-4.lapa).

Tiesas sēdē /pers. B/ liecināja, ka veicis personas aizturēšanu veikalā „Maxima X”.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka pirmstiesas procesā

sniegtās liecības. Nopratināts kā liecinieks 2013.gada 6.novembrī /pers. B/ liecinājis, ka 2013.gada 28.septembrī plkst.15.40 veikalā

„Maxima X” veicot videonovērošanu pamanījis, ka vīrietis no plaukta paņēmis degvīna pudeli „Absolut” un izgājis aiz kases zonas.

Vīrieti aizturējis un noskaidrojis, ka tas ir /pers. A/. Prece nebojāta tikusi atgriezta veikalam un par notikušo paziņots SIA „Maxima

Latvija” pārstāvei /pers. C/ (lietas 16.lapa).

Cietušā SIA „Maxima Latvija” pārstāve /pers. C/ liecināja, ka ar zādzību materiālie zaudējumi nav nodarīti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas /pers. C/ pirmstiesas procesā

sniegtās liecības. Nopratināta kā lieciniece 2013.gada 6.novembrī /pers. C/ liecinājusi, ka 2013.gada 28.septembrī veikala apsargs

/pers. B/ informējis viņu par izdarīto zādzību. Noskaidrots, ka /pers. A/ no plaukta paņēmis degvīna pudeli „Absolut” un izgājis aiz

kases zonas par to nesamaksājot (lietas 13.lapa).

No apskates protokola un tam pievienotās fotoattēla izdrukas konstatējams, ka /pers. A/ paņem degvīna pudeli, aiziet no tirdzniecības

zāles kasē par to nesamaksājot (lietas 14.-15.lapa).

Ar šīm augstāk minētajām ziņām un faktiem, tiesa uzskata par pierādītu to, ka /pers. A/ veica viņam inkriminētās darbības par ko

atbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un nav pamata apšaubīt to, ka /pers. A/ izdarījis augstākminēto noziedzīgo

nodarījumu.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus to kopībā un savstarpējā saistībā, uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā pierādīta un tiesas izmeklēšanā kvalificēta pareizi.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu un 9.pantu, tiesa noskaidrojusi, ka /pers. A/ tīši izdarījis mazāk smagu noziedzīgu

nodarījumu. Noziedzīgais nodarījums apdraud citas personas mantiskās intereses.

Apsūdzētais /pers. A/ četras reizes sodīts, pēdējo reizi 19.08.2005. Liepājas tiesā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 6

mēnešiem un policijas kontroli uz 3 gadiem. 16.08.2013.atbrīvots no IVP Jelgavas cietums pēc soda izciešanas (lietas 27.-38., 63.-

66.lapa), administratīvi nav sodīts (lietas 26.lapa), atrodamas ziņas Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju

reģistrā (lietas 39.lapa), VSIA „Piejūras slimnīca” psihiatriskajā klīnikā pašreiz ziņu par psihiskiem traucējumiem nav (lietas 40.lapa),

bezdarbnieks, apgādībā esošas personas nav.

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa raksturots, kā persona, kurš agrāk sodīts, vairākkārtīgi nonācis

policijas redzeslokā, ar kaimiņiem attiecības neitrālas (lietas 41.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais pirmstiesas

kriminālprocesa laikā savu vainu atzinis un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas soda veidā līdz vienam gadam, vai īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

/pers. A/ uzaicinājumus ierasties uz tiesu ignorē, kas liecina par viņa nenopietno izturēšanos pret saviem procesuālajiem

pienākumiem. Tiesai nav pārliecība, ka /pers. A/ ar šādu attieksmi spējīgs izciest alternatīvu sodu, kas saistīts ar pienākumu veikt

pienākumiem. Tiesai nav pārliecība, ka /pers. A/ ar šādu attieksmi spējīgs izciest alternatīvu sodu, kas saistīts ar pienākumu veikt

piespiedu darbu, kā to lūdza aizstāve. /pers. A/ nav patstāvīgas darba vietas, līdz ar to nav pārliecības, ka viņš spējīgs izciest sodu -

naudas soda veidā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sodam ir jāatbilst noziedzīgajam nodarījumam un jāattur vainīgā persona no turpmāku

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Apsūdzētais iepriekš sodīts ar brīvības atņemšanas sodu, tātad viņam vajadzēja apzināties soda

neizbēgamību par izdarītu pārkāpumu, bet izdarījis noziegumu tikai mēnesi pēc atbrīvošanas no Jelgavas cietuma pēc brīvības

atņemšanas soda izciešanas, papildsoda policijas kontroles izciešanas laikā. Tātad, tiesa secina, ka apsūdzētā tiesiskās apziņas

līmenis nav mainījies, viņš turpina apdraudēt citu personu mantiskās intereses.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu – mazāk smags noziegums, ar noziedzīgo

nodarījumu reāls materiālais kaitējums nav nodarīts, jo nozagtā prece nebojāta tika atgriezta veikalam, atbildību mīkstinošo apstākli,

atbildību pastiprinošu apstākli, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto un personību raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka sods /pers. A/

nosakāms īslaicīgās brīvības atņemšanas veidā tuvāk soda minimālai robežai. Sods nav nosakāms minimālajā apmērā, jo konstatēts

atbildību pastiprinošs apstāklis.

No lietas materiāliem konstatējams, ka ar Liepājas tiesas 2005.gada 19.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc

Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, 175.panta trešās daļas un 180.panta otrās daļas un piemērojot Krimināllikuma 50.panta

pirmo daļu, 51.pantu galīgais sods noteikts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 6 mēnešiem ar policijas kontroli uz 3 gadiem (lietas

66.lapa).

/pers. A/ pamatsodu izcietis un no soda izciešanas vietas atbrīvojies 2013.gada 16.augustā un sācis izciest papildsodu policijas

kontroli (lietas 64.lapa).

Jaunu noziedzīgu nodarījumu /pers. A/ izdarījis 2013.gada 28.septembrī, papildsoda – policijas kontroles izciešanas laikā. No

piespriestā papildsoda – policijas kontrole uz sprieduma taisīšanas dienu /pers. A/ izcietis 9 mēnešus 13 dienas, laiku no 2013.gada

16.augusta līdz 2014.gada 29.maijam. Līdz ar to, neizciestā papildsoda daļa sastāda 2 gadus 2 mēnešus 17 dienas, kas saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem atbilst 1 gadam 1 mēnesim 8 dienām brīvības atņemšanas soda un, saskaņā ar

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, daļēji pievienojams ar šo spriedumu noteiktajam sodam.

Tā kā, /pers. A/ konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, tad saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta 1.1daļas 2.punktu, nosakot

sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievienojama ne mazāk kā viena trešdaļa no neizciestā soda. Savukārt panta otrā daļa

nosaka, ka galīgam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu

nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā /adrese/, kas ir arī viņa

deklarētā dzīvesvieta (lietas 23.-25., 67.lapa). Piemērotais drošības līdzeklis atstājams spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Pirmstiesas procesā cietušais SIA “Maxima Latvija” lietā materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu nav iesniedzis.

Lietisko pierādījumu – CD disks ar video ierakstu par zādzības izdarīšanu, kas glabājas pie krimināllietas, atstāt krimināllietas

materiālos (lietas 58.lapa).

Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja advokāte S.Sprūde, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

84., 367. pantu, pienākas atlīdzība par veikto darbu 84,67 euro apmērā. Minētā summa advokātei izmaksājama no valsts līdzekļiem,

un ņemot vērā, ka apsūdzētais ir darba spējīga persona, piedzenama par labu valstij no apsūdzētā.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktā noteikto, /pers. A/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanas labprātīgas izpildes

termiņš ir nosakāms 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un 52.pantu, noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsodu pēc Liepājas tiesas

2005.gada 19.augusta sprieduma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgās spēkā.

Soda izciešanu skaitīt no viņa aizturēšanas dienas.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 84,67 euro par saņemtajiem advokātes pakalpojumiem, nosakot 30 (trīsdesmit) dienu termiņu

tiesas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietisko pierādījumu – CD disks, kas glabājas pie krimināllietas, atstāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Liepājas tiesā.

Tiesnese A.Eglija