Court allows small claims for heating fees based on property management contract and civil code obligations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for heating fees and costs. The plaintiff, a property management company, sued an apartment owner for unpaid fees under a management contract, citing Civil Code and Housing Property Law obligations. The court ruled that the contract was valid and the defendant's duty to pay was established by law, resulting in a judgment for the full amount plus interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1587; Housing Property Law 10: A property owner is legally bound to pay management fees for services rendered under a valid contract, and failure to appear does not invalidate the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33492313
Lietas arhīva Nr. C-0180-14
2014.gada 18.martā
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenes rajona tiesa: tiesnese Gunta Gulbinska izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Babītes siltums” maza
apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda 568,10 euro (Ls 399,26) piedziņu un
k o n s t a t ē j a:
2013.gada 29.oktobrī SIA „Babītes siltums” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedzis tiesā prasības pieteikumu maza apmēra
prasībā pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu mājas
/adrese/apsaimniekošanu veic prasītājs . Norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma /numurs/īpašnieks šajā mājā un 2004.gada
29.jūlijā noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas – apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu euro 531,80 ( Ls 373,75) nolīgtos/ likumiskos procentus euro 36,30 (Ls 25,51) valsts
nodevu euro 85,22 ( Ls 59,89) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70 (Ls 3,30).
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1753.,1756.,1759.,1765.pantiem.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2013.gada 4.novembrī Rīgas rajona tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu
nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņš 30 dienas; atkārtoti Gulbenes rajona tiesa
2014.gada 30.janvārī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtījusi prasības pieteikumu – rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai līdz
3.martam- izskaidrojot atbildētājam viņa procesuālās tiesības. Lietā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, atbildētājs nav
lūdzis izskatīt lietu tiesas sēdē. Civilprocesa likuma 56. 1 panta 2.daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās
personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai
juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats
par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja
dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu,
adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai
norādītajā adresē.”
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma. No lietā iesniegtā
2004.gada 29.jūlija līguma (l.l. 9-13.) redzams, ka atbildētājs apņēmies savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus mājas kopīpašuma
apsaimniekošanai. Ikmēneša maksājums sastāda Ls 0,12 par 1 m2 kopējās dzīvokļa platības, no līguma pielikuma redzams, ka
maksa par mājas apsaimniekošanu īpašniekam jāmaksā par tekošo mēnesi, komunālie pakalpojumi par iepriekšējo mēnesi, līdz
tekošā mēneša pēdējai darba dienai. Par katru nokavētu maksājumu dienu pārvaldnieks aprēķina kavējuma naudu 0,1 % apmērā no
kopējās neapmaksātās summas, sākot no nākošā mēneša pirmās dienas. Kopš 2012.gada jūlija atbildētājs neveic maksājumus.
Prasības summu pamato prasītāja sagatavotais aprēķins ( l.l. 57.).
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu pēc tam, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības
apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Civillikuma 2033.pants nosaka, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa,
kas, ja pirkums nav noslēgts uz kredītu vai ja samaksai nav norunāti sevišķi termiņi, jāizdara tūliņ, lietu nododot, tā tad tajā pašā laikā
un tajā pašā vietā. Civillikuma 1587.pantu nosaka, ka tiesīgi noslēgts darījums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildes grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Prasība ir pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likumu,kura 10.pants nosaka,ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās,
ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai
šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas
nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai
funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Tādējādi atbildētājam ir pienākums maksāt par saņemto pakalpojumu – siltumapgādi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami arī visi tiesas izdevumi : valsts
nodeva euro 85,22 (Ls 59,89), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70( Ls 3,30) , kopā euro 89,92 (Ls 63,19).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204¹. panta pirmās daļas prasībām, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Vadoties no minētā un pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190.-193.pantiem, 204.1 pantu,
tiesa
no sp ri e d a :
apmierināt SIA „Babītes siltums” prasību.
Piedzīt no /pers. A/ p.k./personas kods/ par labu SIA „Babītes siltums”, reģistrācijas Nr. 40003145751 juridiskā adrese:
Jūrmalas iela 13d,Piņķi,Babītes novads,LV-2107,
1/parādu euro 531,80 ( Ls 373,75),
2/nolīgtos/ likumiskos procentus euro 36,30 (Ls 25,51)
3/ tiesāšanās izdevumus euro 89,92 (Ls 63,19)
KOPĀ : piedzīt euro 658,02 ( Ls 462,45).
Noteikt tiesības prasītājam līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda, nepārsniedzot pamatparāda
apmēru.
Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2014.gada 18.marta
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Gulbenes rajona tiesā.
Tiesnese G.Gulbinska