Legislator Case Law & Legislation
C771676024 / C-07036-25 ECLI:LV:RPT:2025:0925.C771676024.4.S AI generated

Court allows landlord's rent claim after tenant admits debt and orders immediate execution.

Case Number C771676024 / C-07036-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's claim for unpaid rent and utility arrears after the tenant admitted liability during the hearing. While the defendant acknowledged the debt, the plaintiff's request for immediate enforcement was rejected due to a lack of specific justification under the Civil Procedure Law. Consequently, the court ordered payment within ten days and awarded interest on the outstanding balance.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 93; Art. 96; Art. 205(1) pt. 6; Art. 204.1: A court must grant a claim when admitted by the defendant but rejects a request for immediate execution absent specific grounds justifying the urgency of enforcement.

Keywords

AI generated
tenant rent arrears utility bill debt admission of liability immediate execution interest on debt civil procedure law enforcement order

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 93
Civil Procedure Law Art. 96
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 205(1) pt. 6
Civil Procedure Law Transitional Provisions Art. 185
Ministerial Cabinet Decree No. 20 on Cost Calculation

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C771676024

C-07036-25/104

ECLI:LV:RPT:2025:0925.C771676024.4.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 25. septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Viktors Makucevičs,

ar tiesas sēžu sekretāri Māru Apini,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /Persona E/ un atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /Persona D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona B/ prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024. gada 14. oktobrī /Persona B/ cēla Rīgas pilsētas tiesā prasību pret /Persona A/, kurā, pamatojoties

uz Civillikuma 1587. pantu un Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja īres

maksas parādu 4365euro un komunālo maksājumu parādu 1997,36 euro.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2023. gada 25. augustā puses noslēdza īres līgumu par dzīvokļa

/Adrese A/ izīrēšanu, termiņš no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam.

Īres maksa tika noteikta 445 euro mēnesī, kā arī atbildētājs apņēmās maksāt komunālos un apsaimniekošanas

maksājumus atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem.

[1.2] Atbildētājs maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā. 2024. gada 30. aprīlī puses noslēdza

vienošanos par parāda samaksu divās daļās. Līdz pielīgtajam termiņam parāds netika samaksāts.

[2] 2025. gada 28. aprīlī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību atzīst.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs pēc

līguma noslēgšanas veica divus maksājumus: par depozītu 445 euro un par pirmo mēnesi 445 euro. Tad izveidojās

parāds par 10 mēnešiem, par ko puses noslēdza vienošanos. Kopējais parāds ir 4450 euro, bet prasības summa ir

4365 euro, jo pēdējais īres mēnesis nebija pilns un samaksa tika proporcionāli samazināta. Attiecīgi pirmais īres

mēnesis tika apmaksāts, bet otrais nosegts ar depozītu. Lūdza noteikt nekavējošu sprieduma izpildi saskaņā ar

Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 6. punktu.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs

ir gatavs maksāt parādu, bet nevarēs nomaksāt uzreiz.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

[5]Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Par noslēgtajiem līgumiem un parāda atmaksu

[6] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja īres maksas parādu 4365 euro un komunālo maksājumu parādu

1997,36 euro.

[6.1] 2023. gada 25. augustā puses noslēgušas /Adrese A/ Īres līgumu par dzīvojamās telpas /Adrese A/ īri.

Līguma 2. sadaļā norādīts, ka tas stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī un ir spēkā līdz 2024. gada 31.

augustam.

Līguma 3. sadaļā norādīts, ka īres maksa mēnesī tiek noteikta 445 euro, kā arī papildus īres maksai īrnieks

apmaksā komunālos, apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumus.

Līguma 4. sadaļā norādīts, ka īrnieks ieskaita drošības naudu 445 euro, kas var tikt izmantota izdevumu

atlīdzināšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 2112. pants noteic, ka īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres

maksu kādas lietas lietošanu. P i e z ī m e. Sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri.

Dzīvojamo telpu īres likuma 9. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu.

Dzīvojamo telpu īres likuma 11. pants noteic, ka ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu veikšanas

kārtību nosaka dzīvojamās telpas īres līgumā.

Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 3. un 4. punkts noteic, ka īrniekam ir pienākums maksāt

īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā un veikt ar dzīvojamās telpas īres lietošanu

saistītos maksājumus, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un

saskaņā ar Civillikuma 1533. pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesisku. Līgums

noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā

neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[6.2] 2024. gada 30. aprīlī puses noslēgušas Līgumu par Nomaksas Atlikšanu, kurā puses vienojās atlikt visus

maksājumus līdz 2024. gada 30. jūlijam. Atliktā summa, kas ietver viena mēneša nomas maksu kā kompensāciju,

tiks samaksāta divās daļās: pirmā 1515 eurolīdz 2024. gada 30. jūnijam un otrā daļa 2850 līdz 2024. gada 30.

jūlijam.

[6.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs kā īrnieks lietoja dzīvojamās telpas un saņēma komunālos

pakalpojumus.

Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs neveica norēķinus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem

pilnā apmērā, ko apstiprina pušu vienošanās par parāda nomaksu un pievienotie pārvaldnieka rēķini par dzīvojamo

telpu. Arī vienošanās noteiktajā termiņā parāds netika nomaksāts.

Atbildētājs nav iebildis, ka iemaksātā drošības nauda tika novirzīta daļējai parāda dzēšanai.

Turklāt atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē atzina prasību.

[6.4] Līdz ar minēto tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību,

tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams īres maksas parāds 4365 euro un komunālo maksājumu

parāds 1997,36 euro (atbilstoši 2024. gada augusta rēķinam Nr. /rēķina numurs/) saskaņā ar Civillikuma 1587.,

2112. panta, Dzīvojamo telpu īres likuma 11. un 17. pantu un pušu starpā noslēgto līgumu noteikumiem.

Par procentiem līdz sprieduma izpildei

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus no simta gadā, no piedzītās, bet neapmaksātās

parāda summas. Ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 42. panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs

atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču,

ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas

izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 489,13 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 185. punktu unMinistru kabineta 2022. gada 11. janvāra

noteikumu Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15. punktu no atbildētāja

valsts ienākumos piedzenami ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie tiesas izdevumi 5euro un

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi 4 euro apmērā, kopā 9 euro.

Par sprieduma nekavējošu un labprātīgu izpildi

[9] Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa

spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi lietās, kurās atbildētājs atzinis

prasījumu.

Prasītājs lūdza noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties, jo atbildētājs atzina prasību.

Juridiskajā literatūrā dots skaidrojums, ka jautājumu par sprieduma nekavējošu izpildi tiesa lemj tikai pēc

attiecīga lietas dalībnieka motivēta lūguma (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums.

Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. TNA, Rīga, 2006., 309. lpp.).

Jebkurā gadījumā, kad puses tiesību aizskārums noticis, neveicot pienākošās naudas summas izmaksu, ir

konstatējams, ka tiek ietekmēts personas finansiālais stāvoklis, neatkarīgi no pušu savstarpējām attiecībām.

Prasītājs nav norādījis pamatojumu, kāpēc nosakāma nekavējoša sprieduma izpilde.

Lai arī prasītāja pārstāvis norādīja gadījumu, kad var tikt noteikta nekavējoša sprieduma izpilde, t.i.

Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 6. punktu, tomēr, nenorādot pamatojumu, kas būtu par pamatu to

noteikt, tiesa atzīst, ka šis lūgums noraidāms kā nepamatots.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu/Persona B/, personas kods /Personas kods

B/, īres maksas parādu 4365 euro un komunālo maksājumu parādu 1997,36 euro, un tiesas izdevumus 489,13 euro,

pavisam kopā 6851,49 euro (seši tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro un 49 centi).

Samaksa veicama norēķinu kontā Luminor Bank /IBAN B/.

Atzīt /Persona B/ tiesības saņemt no likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, tas ir,

6851,49 euro.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 9euro (deviņi euroun 0 centi), kas jāiemaksā Tiesu administrācijai, NMR 90001672316 ar PVN

apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr. LV51TREL2190458019000, klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķī norādot datus personas un lietas

identificēšanai.

Maksājuma dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnesis Viktors Makucevičs