Court allows small claims action for unpaid property management fees and interest under Latvian Civil Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for unpaid property management fees and interest. The plaintiff successfully proved ownership of the apartment and the existence of a management contract, while the defendant failed to sign the agreement. Consequently, the court ordered the defendant to pay the debt plus legal costs and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190. panta 1. daļa; Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1. daļa 1., 2., 3., 4. un 5. punkts; Civilprocesa likuma 193. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 195. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 204.1. panta 1. daļa: A court may award a claim for property management fees when the plaintiff proves ownership and a valid contract, and the defendant fails to contest the debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C68322517
Lietas arhīva Nr. C-3225-17/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 19.maijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
tiesnese O.Blūmfelde
rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu akciju sabiedrības „HAUSMASTER” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par
naudas piedziņu.
Ap r a k s t o š ā d a ļa
[1] 2017.gada 16.februārī akciju sabiedrība „Hausmaster” (pirms reorganizācijas – SIA „HAUSMASTER”) (turpmāk – prasītājs), pamatojoties
uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas l.,2., 3.,4. un 5.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Civillikuma 864., 1071.,
1587. un 1652.pantu, iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un papildus pakalpojumu parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodalījumā Nr.27143 68, atbildētājam laika
periodā no 2007.gada 16.aprīļa līdz 2014.gada 13.janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.68, kadastra Nr./numurs A/,
/adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis) ar kopējo platību 150,8 m2 un 1508/161392 pie dzīvokļa īpašumam piederošām kopīpašuma domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.
2013. gada 14. janvārī starp prasītājs un dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašniekiem noslēdza nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo
daļu pārvaldīšanas līgumu Nr. N02-21VG186A (turpmāk - Līgums), ar kuru īpašnieki uzdeva, bet prasītājs apņēmās par līgumā noteikto atlīdzību
pārvaldīt un uzturēt nekustamo īpašumu /adrese/A, Rīgā.
Atbildētājs nav parakstījis 2013.gada 14.janvāra nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgumu Nr. N02-
21VG186A.
Saskaņā ar Līguma 1.2. punktu, par pienācīgu nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un uzturēšanu un tā apgādes ar komunālajiem pakalpojumiem
nodrošināšanu īpašnieks, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, maksā pārvaldniekam ikmēneša atlīdzību sekojošā apmērā Ls 0,30 (0,43 euro) apmērā par
katru Dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas) platības kvadrātmetru, izņemot balkonu, lodžiju
un terašu platību (atsevišķā īpašuma platība, izņemot balkonu, ļodzīju vai terašu platību, Ls 0,14 (0,20 euro) apmērā par katru Dzīvokļa īpašuma
atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas) balkona vai lodžijas platības kvadrātmetru, Ls 0,08 (0,11 euro) apmērā
par katru Dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas) terases platības kvadrātmetru un Ls 2,10
(2,99 euro) apmērā par katru īpašnieka īpašumā (lietošanā) esošo pazemes autostāvvietas auto novietnes vietu.
Savukārt Līguma 4.2.2. apakšpunkts paredz, ka īpašniekam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā norēķināties ar pārvaldnieku par saņemtajiem
pakalpojumiem atbilstoši šī līguma noteikumiem. Par samaksas dienu ir uzskatāma diena, kad pārskaitījums ir ieskaitīts pārvaldnieka norēķinu kontā.
Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi, rēķinā norādītajos termiņos, apmaksāt mājas pārvaldnieka izrakstītos rēķinus, naudas līdzekļus pārskaitot uz
prasītāja bankas norēķinu kontu. Prasītāja izrakstītajos rēķinos ir norādīts apmaksas termiņš, kas ir tekošā mēneša pēdējais datums.
2013.gada 15.maijā ir izdarīts ieraksts Maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas procesu un 2013.gada 13.jūnijā
prasītājs atbildētāja maksātnespējas administratorei O.Pullei - Čižovai iesniedza nenodrošinātā kreditora prasījumu Nr.2211705.
2016.gada 13.jūnijā Maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par atbildētāja fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, jo izpildīts
saistību dzēšanas plāns.
2013.gada 13.oktobrī prasītājs un atbildētājs noslēdza vienošanās par parāda apmaksu (turpmāk - Vienošanās), kurā atrunāts, ka uz Vienošanās
sagatavošanas dienu atbildētājam ir izveidojušās parādsaistības par neapmaksātiem rēķiniem 1631,46 euro apmērā, kas izrakstīti pēc maksātnespējas
procesa pasludināšanas par periodu no 2013.gada jūnija līdz īpašuma tiesību izbeigšanās dienai 2014.gada 13.janvārim.
Parakstot Vienošanos atbildētājs apņēmās katru mēnesi, sākot ar 2014.gada oktobri, līdz mēneša pēdējai dienai samaksāt prasītājam ne mazāk kā
50 euro, veicot maksājumus prasītāja norēķinu kontā vai kasē, galējo norēķinu veicot ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.augustā.
Pamatojoties uz noslēgto Vienošanos atbildētājs ir veicis maksājumus 2014.gada 30.oktobrī, iemaksājot prasītāja norēķinu kontā 50 euro,
2014.gada 2.decembrī iemaksāti 50 euro, 2015.gada 28.janvārī iemaksāti 50 euro, 2015.gada 9.martā iemaksāti 48 euro, 2015.gada 18.maijā
iemaksāti 100 euro un 2016.gada 28.jūnijā iemaksāti 100 euro, kopā 398 euro.
Parakstot Vienošanos, atbildētājs ir apliecinājis, ka gadījumā ja parāda samaksa nav veikta, saskaņā ar vienošanās 1.punktā noteiktajiem
termiņiem, prasītājam ir tiesības bez papildus brīdinājuma vienpusēji lauz noslēgto vienošanos un veikt visas nepieciešamās darbības parāda piedziņai,
iesniedzot prasības pieteikumu Latvijas Republikas vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc piekritības.
Atbildētājs Vienošanos nav izpildījis, līdz ar ko uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu, atbildētāja parādsaistības ir 1233,46 euro apmērā, kas
saskaņā ar parāda aprēķinu ir pamatparāds par periodu no 2013.gada augusta līdz 2014.gada 13.janvārim.
[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 1233,46 euro par laiku no 2013.gada augusta līdz 2014.gada
13.janvārim un tiesāšanā izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no neatmaksātās parāda
pamatsummas, norādot, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 27.februārī atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu.
2017.gada 30.martā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētājs prasību atzinis pilnā apmērā, norādot, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas
sēdē.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājai uz deklarētās
dzīvesvietas adresi un atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts 2017.gada 3.aprīlī pasta sūtījumā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma
56.1 panta otrās daļas noteikumiem uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas datums rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 250.26
pantā noteiktie priekšnoteikumi lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav konstatēti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Mo t īvu d a ļa
Novērtējusi prasītājas paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk
norādītu apsvērumu dēļ.
[4] Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc
vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības –sniedzis paskaidrojumus, atzinis prasību pilnā apmērā un nav
apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
[5] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
[5.1] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (šeit un turpmāk likuma redakcija, kas spēkā līdz 2017.gada 1.janvārim) noteic, ka dzīvokļa īpašnieka
pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, tostarp, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana). Savukārt minētā panta 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 15.panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu
īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kā to noteic šā panta otrā daļa.
Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrā daļa noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopīga ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanas formu un atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, savukārt šā panta trešā daļa paredz, ka
dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no
dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem [..].
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas
īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz
ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku, kā to paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta piektā daļa.
[5.2] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
[5.3] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[5.4] Ievērojot apstākli, ka atbildētājs prasību atzinis pilnā apmērā un nav apstrīdējis prasības summas aprēķinu, kā arī tiesā nav iesniegti
pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis parāda samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai pierādījumi tam, ka atbildētājs nav saņēmis prasītāja
sniegtos apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sagatavoto parāda aprēķinu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par parāda
1233,46 euro par laiku no 2013.gada augusta līdz 2014.gada 13.janvārim no atbildētāja piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši
procenti no simta gadā. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no
nesamaksātās parāda pamatsummas 1233,46 euro. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,
savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 185,02 euro (lietas 9.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 euro (lietas 10.lapa), kopā 189,72 euro.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 189,72 euro
apmērā.
[8] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Re zo lut īvā d a ļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa 41., 42., 190., 193., 195. un 204.1, tiesa
no s p r ie d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Hausmaster”, reģistrācijas Nr.40103223751, 1423,18 euro
(viens tūkstotis četri simti divdesmit trīs euro un astoņpadsmit centi), kas sastāv no:
parāda 1233,46 euro par laiku no 2013.gada augusta līdz 2014.gada 13.janvārim (viens tūkstotis divi simti trīsdesmit trīs euro un četrdesmit
seši centi);
tiesāšanās izdevumiem 189,72 euro (viens simts astoņdesmit deviņi euro un septiņdesmit divi centi).
Samaksa par labu prasītājam izdarāma, veicot pārskaitījumu uz akciju sabiedrības „Hausmaster”, reģistrācijas Nr.40103223751, bankas kontu AS
„Swedbank”, konta Nr.LV02HABA0551024966132.
Noteikt akciju sabiedrībai „Hausmaster”, reģistrācijas Nr.40103223751, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.
A/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas 1233,46 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2017.gada 19.maijs.
Tiesnese O.Blūmfelde