Court convicts defendant of refusing drug test and fines him while referring witness perjury to criminal court.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of refusing a mandatory drug test and imposed a fine, arrest, and license revocation. Although the defendant claimed his brother was driving, the court found witness testimony contradicting this to be false. Consequently, the court referred the witnesses to criminal proceedings for perjury.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 274.1, 281. un 289.16 panti; Kriminālprocesa likuma 371. panta 5. daļa: When a defendant in an administrative proceeding provides false testimony to evade liability, the court must convict for the administrative offense and refer the false testimony to criminal proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0094-18
ECLI:LV:RIRT:2018:0104.133072917.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 4.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I. Ozoliņa - Kļaviņa
izskatīja Rīgā, Lomonosova ielā 10, no VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja saņemtos administratīvā pārkāpuma
materiālus par /pers. B/ (turpmāk Pārkāpējs), personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK)
149.15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 21.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo
pārkāpumu izskatīšanas biroja administratīvā pārkāpuma materiāls pret Pārkāpēju.
[2] 2017.gada 19.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes CPB inspektora
virsniekvietnieks A.Zdanovskis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC330584 par to, ka 2017.gada 19.novembrī plkst.02:50 Salaspilī
Pārkāpējs vadīja automašīnu VW Passat reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/pa Rīgas ielu no autoceļa A6 puses Miera ielas virzienā un atteicās no
narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Protokols sastādīts uz Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka R.Gailīša
ziņojuma pamata. Saskaņā ar CSL 30.panta pirmo daļu Pārkāpējam tiek piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Atbildība
par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.15panta astotajā daļā (lietas 3.lapa).
[3] Tiesas sēdē Pārkāpējs savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina, atzina, ka atteicās no medicīniskās pārbaudes, norādot, ka
viņš nevadīja mašīnu, un tādēļ nevarēja veikt viņam pārbaudi. Paskaidroja, ka nebija pie automašīnas stūres. Pie stūres sēdēja brālis. Kad policisti
piebrauca klāt, brālis jau bija izkāpis. Viņi teica, ka video viss ir nofilmēts un solījās parādīt, bet neparādīja un saslēdza roku dzelžos. Pie tam, mašīnā bija
vēl cilvēks vārdā /persona/. Jautājums par otru ekipāžu, ko uzdeva, video var redzēt, ka otra ekipāža atbrauca no Rīgas ielas puses, ja viņi atbrauktu no
otras puses, tad viņi satiktu brāli.
Pēc videoieraksta noskatīšanās, Pārkāpējs papildus paskaidroja, ka ekipāža brauca no Rīgas ielas puses. Ja viņi brauktu pa Vidzemes ielas pusi,
tad viņi redzētu brāli, ka viņš brauca pie stūres. Video nav redzams, kas sēdēja pie stūres. Automašīna pieder klasesbiedra sievai, viņa aizbrauca uz
ārzemēm, un atstāja mašīnu viņam. Tā bija vienīgā reize, kad tā sanāca.
[4] Liecinieks/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ ir viņa brālis. Brāli aizturēja policija, un tika sastādīts kaut kāds protokols. Tas bija 18.
novembrī, naktī. Viņam to nākamajā dienā izstāstīja. Tad, kad brālim tika sastādīts protokols, viņš nebija klāt. Viņam brālis visu izstāstīja. 18. novembrī
satika brāli. Tajā dienā viņi tikās vairākas reizes. Vienreiz viņš prasīja aizņemties naudu, otrreiz vienkārši saskrējās un trešā reize bija tad, kad bija
jāved /pers. B/ un viņa draugs uz mājām. Tā vismaz sākumā viņi bija vienojušies. Tā bija sestdiena, 18. datuma nakts, aptuveni bija plkst 2:00-3:00.
Blakus bija automazgātuve “Puto”, ja nemaldās, tad tā adrese ir Rīgas iela 1. Tur atrodas liels veikals. Kad piegāja, viņi kāpa lejā pa trepēm, tā bija liela
ēka, kur iepriekš atradās veikals “Nelda”. Tagad viņš nezina, kas tur atrodas. Mašīnas atslēgas bija pie viņiem. Piegāja un paņēma atslēgas. Vēlreiz saka,
cilvēks viņam piezvanīja, paprasīja, lai aizved viņus uz mājām. Tas bija aptuveni 2:00 naktī. Piezvanīja brālis. Viņš teica, ka būs pie automazgātuves, lai
atnāk un aizved uz mājām. Viņš ar kājām aizgāja pie automazgātuves. Brālis bija kopā ar personu vārdā Konstantīns. Veda viņu uz mājām. Veda pa
Rīgas ielu un vajadzēja aizvest līdz Dienvidu ielai. Līdz galam nesanāca aizvest. Varētu teikt, ka pa ceļam viņš apturēja mašīnu stāvlaukumā, pameta to un
aizgāja projām. Tas bija Rīgas un Līvzemes ielas krustojumā. Tur ir stāvlaukums, parasts. Tur blakus kaut kāds veikals un kafejnīca. Kafejnīcu sauc
“Četras pēdas”. Apstājās un izkāpa ārā no mašīnas, viņam līdzi izkāpa arī /pers. B/, gribēja apturēt, bet viņš izrāva plecu un aizgāja. Stipri sastrīdējās,
tāpēc viņš pameta mašīnu. /pers. B/ vairs nevajadzēja braukt uz mājām, bet gan tālāk kaut kur atpūsties. Nezina, kur viņš gribēja doties, bet pieminēja
gan Rīgu, gan Ogri. Izkāpa no vadītāja puses. Aizmugurē izkāpa/pers. B/. Tad kad gribēja iet prom, /pers. B/ pat atļāvās viņu paraut aiz pleca, bet viņš
izrāvās un aizgāja. Sastrīdējās, par to, ka bija runāts, ka viņš veda viņus uz mājam, bet pa ceļam no viņa puses izskanēja replikas, ka viņiem nevajag
mājās, bet kaut kur citur. Pateica, ka nekur citur nebrauks. Ar to arī viss sākās. Viņš vie nreiz jau brīdināja, ja viņš nenomierināsies, apturēs mašīnu un
aizies. Tad /pers. B/ parāva viņu aiz rokas, pēc tam viņš apturēja mašīnu un aizgāja projām. Aizgāja pa Stacijas ielu, ja atmiņa neviļ. Tas sanāk pa kreisi,
gāja uz mājām. Tas viss norisinājās aptuveni dažas minūtes. Tā noteikti nebija stunda, jo tik ilgi viņš neizturētu. Pats personīgi policiju neredzēja. Pats tur
bija. Vairs neko nevēlas piebilst.
[5] Liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka /pes. B/pazīst, viņš ir draugs. Brauca no kluba. Viņi sāka lamāties mašīnā, pēc tam mašīna
apstājās un viņi lamājās ārpusē, pēc tam /pers. C/ aizgāja prom un pēc pāris minūtēm atbrauca policija. Vēl pēc tam viņi mani izdzina laukā. Sastrīdējās
/pers. C/ar /pers. B/. Viņi ir brāļi. Mēs braucām no kluba “Brīze”, tur bija diskotēka. Tā atrodas uz Enerģētiķu ielas, Salaspilī. No diskotēkas brauca
mājās. Mašīnā viņi bija trijatā. Nobrauca kādus trīs km un apstājās netālu no dzelzceļa, tur netālu atrodas restorāns “Četras pēdas”. Apstājās tāpēc, ka
viņi lamājās, tad viņi izkāpa un turpināja lamāties. Īsti nezina par ko viņi sastrīdējās, gāja runa par to, ka gribējām braukt uz Rīgu turpināt atpūsties. Viņi
ar /pers. B/ gribēja, lai /pers. C/ aizved uz Rīgu. /pers. C/ negribēja mūs vest, bet veda uz mājām, tāpēc viņi sastrīdējās. Nezina kāpēc /pers. C/ negribēja
mūs vest uz Rīgu, gan jau tāpēc, ka bija vēls. Aptuveni plkst. 2.20. Viņš ar mums neatpūtās. Viņš vienkārši bija atbraucis mums pakaļ. Mašīna bija
“Passat. “ Kad viņi sastrīdējās, /pers. C/ devās projām pa kreisi, tur uz māju pusi. Varbūt 1,5 km attālumā viņš dzīvo. Brāļi strīdas, visi strīdas. Pie
stūres sēdēja /pers. C/. Mēs neatpūšamies bieži. Gan jau /pers. B/ uzzvanīja /pers. C/, lai atbrauc pakaļ. Viņš nezvanīja. Policija pienāca pie viņa,
nosauca viņiem personas kodu un viņi teica, lai ejot mājās. Izkāpa no mašīnas un gāja uz mājām, pa labi. /pers. B/ sēdēja aizmugurē, /pers. C/ sēdēja
pie stūres. Pats sēdēja līdz pēdējam brīdim mašīnā, kamēr policija palūdza izkāpt. Tajā vakarā lietoja alkoholu. /pers. B/ nedzēra.
[6] Liecinieks Andris Lipsis tiesas sēdē liecināja, ka Pārkāpējs ir nonācis arī iepriekš viņa redzeslokā. Patrulējot pa pilsētu ar Raivi Gailānu,
redzēja, ka pretī brauc automašīna, kurā sēdēja divas personas, pie stūres bija Pārkāpējs. Nolēma apturēt viņu, jo iepriekš viņš jau bija braucis bez
vadītāja apliecības. Pārkāpējs nogriezās pie veikala, piebraucot viņam klāt, redzēja, ka tieši Pārkāpējs izkāpa no automašīnas vadītāja puses. Pārkāpējs
teica, ka viņš nav braucis pie stūres. Mašīnas aizdedzē atslēgas nebija. Pārmeklējot Pārkāpēju pie viņa tika atrastas automašīnas atslēgas. Mašīnā atradās
vēl viena persona, viņu nepazīst. Otra persona ar mums nerunāja. Pa kuru ceļu atbrauca otra ekipāža nezina. Citu personu notikuma vietā nebija. Pie
mašīnas stāvēja Pārkāpējs, un mašīnā, pasažieru pusē, sēdēja otra persona.
Pēc videoieraksta noskatīšanās, liecinieks papildus liecināja, ka Ceļu policiju izsauca dežūrdaļa. Cits kolēģis no pašvaldības policijas pārbaudīja
otras personas, kas atradās mašīnā, identitāti. Otra persona bija ļoti stipri iereibusi. Pats ziņoja otrai pašvaldības ekipāžai, jo likās, ka Pārkāpējs bēgs.
[7] Liecinieks Raivis Gailāns tiesas sēdē liecināja, ka pārkāpēju nepazīst personīgi. 2017.gada 19.novembrī patrulēja. Brauca pa Rīgas ielu,
priekšā brauca automašīna. Kolēģis atpazina automašīnu un vadītāju, jo iepriekš bija saskāries ar Pārkāpēju. Redzēja, ka automašīnā bija divas
personas. Kurš kur sēdēja pie stūres, nepievērsa uzmanību, jo skatījās uz ceļu. Ieslēdza bākugunis, un brauca pakaļ, tajā brīdī persona bija jau
apstājusies pie kafejnīcas. Tika paziņots otrai ekipāžai, jo likās, ka pārkāpējs var bēgt. Kad piebrauca, pārkāpējs stāvēja pie automašīnas. Otra persona
sēdēja blakus sēdētāja pusē. Pārkāpējs teica, ka viņš nav nebija pie stūres, ka viņš stāvēja ārā. Otru personu viņš nepazīst. Citu personu nebija.
Pēc videoieraksta noskatīšanās, liecinieks papildus liecināja, ka pārmeklējot Pārāpēju viņam kabatā tika atrastas automašīnas atslēgas. Neatceras,
kurš izsauca Ceļu policiju. Otra ekipāža atbrauca no otras puses.
Motīvu daļa
[7] Noklausījusies Pārkāpēja paskaidrojumus, liecinieku liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka
Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kāda paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajā daļā, ir pierādīta ar lietas
materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
[8] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astoto daļu, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola
koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt
septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu
no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
[9] Lietā nav strīds par to, ka 2017.gada 19.novembrī plkst.02:50, Pārkāpējs atradās administratīvā pārkāpuma protokolā (turpmāk
Protokols) norādītajā vietā Salaspilī.
[9.1] Lietā pastāv strīds par to, ka Pārkāpējs ir vadījis transportlīdzekli, un atteicies no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.
[10] Latvijas APK 243. panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1 pantā noteikti pierādīšanas līdzekļi un tie ir: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,
eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
[11] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, noklausoties Pārkāpēja paskaidrojumus, tiesa secina, ka tie ir pretrunīgi ar lietā esošajiem
pierādījumiem.
[12] Tiesa atzīst, ka Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta
astotajā daļā, izdarīšanā ir pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem:
[12.1] 2017.gada 19.novembra Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC330584, kurā fiksēti pārkāpuma - atteikšanās no medicīniskās
pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai - izdarīšanas apstākļi (lietas 3.lapa);
[12.2] 2017.gada 19.novembra transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi (lietas 6.lapa);
[12.3] 2017.gada 19.novembra Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6347 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida)
noteikšanai, kurā norādīts, ka Pārkāpējs atteicās no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida noteikšanai bioloģiskās vidēs.
Ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids klīniski (lietas 7.lapa);
[12.4] 2017.gada 19.novembra Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka Raivja Gailāna dienesta ziņojuma, kurā norādīts, ka
2017.gada 19.novembrī pildot dienesta pienākumus Salaspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ar dienesta automašīnu VW Caddy, valsts
reģistrācijas numurs JB-6858, kopā ar Salaspils novada pašvaldības policijas inspektoru Andri Lipsi, plkst. 22:50 pamanīja automašīnu VW ar valsts
reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, kura brauca pa Rīgas ielu, Salaspilī virzienā uz Miera ielas pusi, automašīnas vizuālais stāvoklis (izskats)
liecināja, par to, ka automašīna varētu nebūt atbilstoši tehniskā stāvoklī, brauca virzienā no šosejas, Daugavpils – Rīga puses.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pieņemts lēmums automašīnu VW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ apturēt un veikt pārbaudi,
vai tās vadītājs ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Dienesta automašīnā tika ieslēgti speciālie gaismas signāli, kurus pamanot automašīnas VW ar
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs automašīnu apturēja pie Līvzemes ielas 2, Salaspilī esošajā stāvvietā un no automašīnas izkāpa ārā un
atradās blakus pie tās.
Pieejot blakus pie VW automašīnas vadītājs, stādījāmies viņam priekšā, kā Salaspils novada pašvaldības policijas darbinieki, uzsākām ar viņu
sarunu. Sarunas laikā pieprasījām viņam uzrādīt vadītāja apliecību un automašīnas reģistrācijas apliecību, uz ko VW vadītājs atbildēja, ka tādus
dokumentus viņš uzrādīt nevar.
Izmantojot Salaspils novada pašvaldības policijas rīcībā esošo datu bāzi, tika noskaidrots, ka VW automašīnas ar valsts reģistrācijas numura zīmi
/reģistrācijas numurs/ vadītājs ir /pers. B/, p.k. /personas kods/, kurš transportlīdzekli ir vadījis bez derīgas vadītāja apliecības.
Ņemot vērā iepriekš minēto uz notikuma vietu, tika izsaukta Ceļu policija. Pārkāpējs /pers. B/ar personīgajām mantām: mobilais tālrunis
“Samsung”, divas dzīvokļa durvju atslēgas, automašīnas VW ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ aizdedzes atslēgas ar signalizācijas pulti, nauda 17
euro centi, melnas krāsas maks, kurā atradās divi maisiņi ar nezināmas izcelsmes augu valsts maisījumu, trīs maisiņi ar nezināmas izcelsmes baltu
pulverveida maisījumu, metāla futlāris, viens papīra vīstoklis ar nezināmas izcelsmes augu maisījumu. Kā arī var piebilst to, ka sarunas laikā ar /pers. B/,
radās aizdomas, ka viņš varētu būt narkotisko vielu reibumā, jo viņa kustības bija palēninātas, acu zīlītes bija sašaurinātas, alkoholam raksturīga smaka no
viņa puses nenāca.
Līdz apstākļu noskaidrošanai /pers. B/ tika aizturēts un ievietots dienesta automašīnas aizturēto nodalījumā plkst. 02:56, bez redzamiem miesas
bojājumiem. Par iepriekšminēto faktu, tika informēts Salaspils novada pašvaldības policijas dežurants, kurš informāciju nodeva Salaspils iecirkņa Valsts
policijas dežurantam. Līdz Valsts policijas ierašanās brīdim /pers. B/ atradās aizturēto nodalījumā un nelietoja nekādus ēdienus un dzērienus, kā arī neko
citu nelietoja. Notikums tika fiksēts ar dienesta automašīnas esošo videoreģistratoru “Garmir”, pārnēsājamo videoreģistratoru “Axon”, un veikta
fotografēšana ar foto kameru “Nikon”. Notikuma vietā ieradās Ceļu policijas darbinieku ar automašīnu Škoda valsts numurs KO9302 plkst. 05:03 un
personu /pers. B/ pārņēma bez personīgām mantām, lai nogādātu ekspertīzē (lietas 5.lapa).
[12.4.1] Ziņojumā fiksētās ziņas apstiprinās ar Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka Raivja Gailāna liecībām tiesas sēdē.
[13] Tiesai nav pamata apšaubīt sniegto ziņu patiesumu, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem esošajiem rakstveida pierādījumiem, tostarp ar
lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, kas tiesas sēdes laikā tika pārbaudīts, apskatīts un atskaņots (lietas 16.lapa).
[13.1] No lietas materiāliem pievienotā videoieraksta par Pārkāpēja apturēšanas apstākļiem redzams, un apstiprinās arī ar liecinieku R.Gailāna un
A.Lipša liecināto, ka automašīnā bija divas personas: Pārkāpējs un /pers. D/. Pārkāpēja un /pers. D/ norādītā persona, kas it kā vadīja transportlīdzekli
/pers. C/ ierakstā nav redzams.
[14] Tiesa atzīst, ka ar minētajiem pierādījumiem pilnībā ir pieradīti Protokolā norādītie administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotajā daļā, izdarīšanas apstākļi un Pārkāpēja vaina šī pārkāpuma izdarīšanā.
[15] Tāpat ar lietas materiāliem apstiprinās, ka ar administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC330584 saturu, būtību un tiesībām Pārkāpējs tika
iepazīstināts, iebildumus protokola sastādīšanas brīdī nenorādīja (lietas 3.lapa).
[16] Izvērtējusi ziņas, kas izriet no Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka R.Gailāna ziņojuma, administratīvā pārkāpuma
protokola PC330584, transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6347 narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai, videoieraksta, un pārējiem administratīvās pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un
saistībā, tiesa atzīst, ka Pārkāpējs ir izdarījis Latvijas APK 149. 15 panta astotajā daļā paredzēto pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir
pierādīta.
[17] Judikatūrā ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar
nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra spriedums lietā Nr.SKA-
395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-
219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008 14.punktu).
[18] Savukārt vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai, kā arī izlemt vai pierādījumi
lietā ir pietiekami. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par
pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007 11.apakšpunkts).
[19] Tiesas sēdē Pārkāpējs norādīja, ka savu vainu neatzīst, jo nebija pie automašīnas stūres, apgalvojot, ka pie mašīnas stūres sēdēja brālis.
Taču tiesas sēdē nenoliedza faktu, ka atteicās no pārbaudes.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. C/ norādīja, ka viņš bija pie automašīnas stūres. Arī liecinieks /pers. D/ liecināja, ka pie automašīnas stūres bija
Pārkāpēja brālis /pers. C/.
Tiesa konstatē, ka Pārkāpēja paskaidrojumi un liecinieku /pers. D/ un /pers. C/ tiesas sēdē sniegtās liecības, norādot, ka notikuma brīdī Pārkāpējs
nebija pie automašīnas stūres, ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, Pārkāpēja paskaidrojumus un liecinieku /pers. D/ un /pers. C/ liecības, tiesa uzskata, ka priekšroka
dodama lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, kas nav pretrunā ar liecinieku Raivja Gailāna un Andra Lipša sniegtajām liecībām.
Tiesa norāda, ka Pārkāpējs kā pie administratīvās atbildības sauktā persona ir tieši ieinteresēts lietas izskatīšanā, liecinieks /pers. C/ ir Pārkāpēja
brālis, un liecinieks /pers. D/ ir Pārkāpēja draugs, savukārt policijas darbiniekiem, kas sniedza liecības, sastādīja ziņojumu, nav pamata sniegt nepatiesas
ziņas par Pārkāpēju. Policijas darbinieki nekādā veidā nav personīgi ieinteresēti lietas iznākumā.
[20] Tiesa uzskata, ka Pārkāpēja versija par to, ka viņš nevadīja transportlīdzekli, līdz ar ko, nebija pamata, veikt viņam narkotisko vai citu
apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi, ir Pārkāpēja aizstāvības pozīcija, lai izvairītos no soda, jo tiesas izmeklēšanas laikā netika gūts apstiprinājums
Pārkāpēja aizstāvības versijai. Šajā gadījumā, Pārkāpējs ir ieņēmis aizstāvības pozīciju - uzskatot, ka viņa veiktais administratīvais pārkāpums ir panākts
pretlikumīgā veidā, ar nolūku panākt Pārkāpēja saukšanu pie administratīvās atbildības.
[21] Tiesa norāda, ka lietā nav tādu pierādījumu, kas būtu par pamatu apšaubīt liecinieku R.Gailāna un A.Lipša iespējamo ieinteresētību lietas
iznākumā. No lietas materiāliem, liecinieku sniegtajām liecībām, un paša Pārkapēja paskaidrojumiem izriet, ka ne Pārkāpējs, ne policijas darbinieki, nav
personīgi pazīstami, tātad nav ieinteresēti, lai Pārkāpējs tiktu nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
[21.1] Valsts pārvaldei, tai skaitā arī atsevišķai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu (Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 10. panta ceturtā daļa). Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu personīgi ieinteresēti
sastādīt personai administratīvā pārkāpuma protokolu bez pamatota iemesla, sagrozot lietas faktiskos apstākļus. Tāpat tiesa konstatē, ka policijas
darbinieka ziņojumā nav konstatējamas pretrunas par lietas faktiskajiem apstākļiem un citiem pierādījumiem lietā.
Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par
absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir
piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk.
Administratīvās apgabaltiesas 2005. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005. gada 9. decembra sprieduma lietā Nr. AA
666-05/5 15.1. punktu).
[21.2] Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka policijas darbinieki būtu rīkojušies negodprātīgi, visas policistu darbības tika veiktas, lai novērstu
likumpārkāpumu, rīkojoties likuma “Par policiju” ietvaros.
[22] Tiesa norāda, ka Pārkāpēja paskaidrojumi par to, ka policija neredzēja brāli, jo atbrauca, kad brālis jau bija izkāpis, un ja policija brauktu
pa Vidzemes ielas pusi, tad viņi redzētu brāli, neiztur kritiku, jo kā tika noskaidrots tiesas sēdē, notikuma vietā bija tikai Pārkāpējs un liecinieks /pers. D/,
citu personu nebija, to norādīja gan liecinieks R.Gailāns, gan liecinieks A.Lipsis, tas redzams arī no videoieraksta, un nav nozīmes no kuras puses brauca
policija, jo ja persona būtu bijusi notikuma vietā, policija viņu redzētu. Līdz ar ko, šādus Pārkāpēja sniegtos paskaidrojumus tiesa arī vērtē kā
mēģinājumu izvairīties no atbildības par izdarīto pārkāpumu.
[23] Katra persona pati ir atbildīga likuma priekšā un tai ir pienākums izvērtēt vai ar savu darbību vai bezdarbību nenodara likumpārkāpumus.
[24] Ņemot vērā minēto, kā arī lietā gūtos pierādījumus Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kurš paredzēts Latvijas APK 14915. panta
astotajā daļā izdarīšanā, ir pierādīta pilnībā.
[25] Administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK 149.15 panta astotās daļas.
[26] Uzliekot sodu Pārkāpējam, saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa
vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[27] Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē Pārkāpēja atbildību mīkstinošus apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
[28] Pārbaudot /pers. B/personību, konstatēts, ka ir pastāvīga dzīvesvieta, šķīries, apgādībā personu nav, strādā SIA “Katleri” par celtnieku, ir
administratīvi sodīts (lietas 12.-13. lapa).
[29] Nosakot sodu Pārkāpējam, tiesa atzīst, ka soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai Pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot administratīvo arestu, uzliekot naudas sodu
un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
[30] Pārbaudījusi iegūtos pierādījumus, tiesa nekonstatē Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus administratīvā aresta
piemērošanai.
[31] Rezumējot teikto, kā arī vadoties no taisnīguma un samērīguma principiem, tiesa atzīst, ka pastāv pamats sodīt Pārkāpēju ar administratīvo
arestu uz divpadsmit diennaktīm, naudas sodu 1300 euro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
[32] Saskaņā ar Latvijas APK 258.pantu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Kā redzams no 2017.gada 19.novembra Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.6347 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes
(iespaida) noteikšanai izmaksas par pārbaudes veikšanu sastāda 31,30 euro. Saskaņā ar 2007.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.915
„Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida koncentrēšanai
veiktajām pārbaudēm” 6.1.punktu, Pārkāpējam labprātīgi jāsedz izdevumi par veikto medicīnisko pārbaudi, kas, sastāda 31,30 euro.
Tādējādi Pārkāpējam uzliekams pienākums segt 31,30 euro par medicīnisko pārbaudi, iemaksājot tos Valsts policijas norādītajā kontā.
[33] Liecinieku/pers. C/ un /pers. D/ sniegtās liecības par to, ka 2017.gada 19.novembrī administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un
vietā transportlīdzekli vadīja Pārkāpēja brālis /pers. C/, ir pretrunā ar liecinieku Salaspils pašvaldības policistu R.Gailāna un A.Lipša liecināto un lietā
noskaidrotajiem apstākļiem kopumā. /pers. C/ un /pers. D/ liecinātais neapstiprinās ar liecinieku R.Gailāna un A.Lipša liecināto, proti, ka viņi redzēja, ka
mašīnā bija divas personas nevis trīs. Tāpat /pers. C/ un /pers. D/ liecinātais neapstiprinās ar liecinieka A.Lipša liecināto, kurš norādīja, ka pretī brauca
automašīna, kurā sēdēja divas personas, pie stūres bija Pārkāpējs. Pārkāpējs nogriezās pie veikala, piebraucot viņam klāt, redzēja, ka tieši Pārkāpējs
izkāpa no automašīnas vadītāja puses. No liecinieka A.Lipša liecinātā nepārprotami izriet, ka pie stūres sēdēja pats Pārkāpējs, nevis viņa brālis, līdz ar to
/pers. C/ un /pers. D/ liecības par to, ka Pārkāpēja brālis vadīja automašīnu, neatbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem.
Izvērtējot liecinieku /pers. C/ un /pers. D/ tiesas sēdē sniegtās liecības kopsakarā ar pārējiem lietā pārbaudītajiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka
liecinieki, būdami brīdināti par sekām, kādas iestājas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, tiesas sēdē ir snieguši nepatiesas liecības par lietā svarīgiem
apstākļiem, nolūkā palīdzēt Pārkāpējam izvairīties no atbildības par administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanu un atbilstoši Kriminālprocesa likuma
371.panta piektajai daļai, lietas izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nododamas izvērtēšanai Latgales priekšpilsētas prokuratūrai jautājuma izlemšanai par
kriminālprocesa uzsākšanu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 274.1, 281. un 289.16 pantu, tiesa
no s pri e da :
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta astotajā daļā,
izdarīšanā un sodīt ar:
- administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm;
- naudas sodu 1300 euro (viens tūkstotis trīs simti euro) apmērā;
- transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 299. 1pantu, naudas sodu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitīt: Valsts kase,
reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas
dati) administratīvā pārkāpuma lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā.
Noteikt, ka lietā ir izdevumi 31,30 euro (trīsdesmit viens euro, 30 centi) apmērā, sakarā ar /pers. B/ veikto pārbaudi narkotisko, psihotropo vai
toksisko vielu ietekmes noteikšanai, kuri pārkāpējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, jāsedz labprātīgi, ieskaitot tos
Valsts policijas budžeta kontā: Saņēmējs: Valsts policija, reģ.Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000,
maksājuma mērķis PC330584. Kvīts par ar narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi saistīto izdevumu apmaksu jāiesniedz Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldē.
Ja persona 30 dienu laikā labprātīgi nesedz izdevumus, iestāde (policija) nodod spriedumu zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu piedziņai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 371.panta piekto daļu, pēc sprieduma spēkā stāšanās nodot Latgales priekšpilsētas prokuratūrai lietas
izskatīšanas laikā iegūtās ziņas jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas
kods /personas kods/, par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Lēmums izpildāms pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums tiks sastādīts un pieejams 2018.gada 15.janvārī.
Tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa