Court partially allowed loan recovery claim, awarding principal, interest, and costs but rejecting the contractual penalty claim.

Lietas arhīva Nr. C-5788-20/28

ECLI:LV:RVPT:2020:1021.C30578820.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 21.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu

OU “AKTIVA FINANTS” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 15.jūlijā OU “AKTIVA FINANTS” (turpmāk arī – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasības

pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par

labu prasītājam:

- galveno parādu 717,00 euro;

- likumiskos un nolīgtos procentus 146,46 euro;

- līgumsodu 70,00 euro;

- valsts nodevu 140,02 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro;

- noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2017.gada 6.septembrī atbildētājs noslēdza ar SIA “VIA SMS” aizdevuma līgumu Nr.941592 un atbildētājam tika piešķirts aizdevums;

- atbildētājs nav izpildījis aizdevuma līguma nosacījumus un neatmaksātā aizdevuma summa veido 700,00 euro un komisija par aizdevuma

piešķiršanu 30,80 euro, kā arī prasītājam ir tiesības piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro;

- 2018.gada 20.decembrī SIA “VIA SMS” cedēja prasījuma tiesības prasītājam;

- prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2017.gada 6.oktobra līdz 2020.gada 8.jūlijam 115,66 euro;

- prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2017.gada 6.oktobra līdz 2017.gada 26.oktobrim 70,00 euro apmērā.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934.,

1943.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētāja deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020.gada 15.augustam, papildus informējot, ka paskaidrojumu

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2020.gada 8.septembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka saīsinātā sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā 2020.gada 21.oktobrī.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir

apmierināma daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,

kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Atbilstoši Civillikuma 1838.panta prasībām tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav pildījis savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības, tiesa atzīst, ka prasība par parāda 700,00 euro un

komisijas maksas parāda 30,80 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652.,

1793., 1806., 1838., 1943.pantu, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 17,00 euro apmērā piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma,

pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu 115,66 euro piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam par laiku no

2017.gada 6.oktobra līdz 2020.gada 8.jūlijam ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja par labu prasītājam.

[12] Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1722.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā

apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka līgumsods tiek prasīts par laika periodu, par kuru jau ir piedzīti likumiskie nokavējuma procenti, tiesa atzīst, ka prasība

par līgumsoda 70,00 euro apmērā piedziņu no atbildētāja ir noraidāma kā nepamatota.

[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 700,00 euro, ņemot vērā

Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[14] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 140,03 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,47 euro, kopā 145,50 euro (lietas 9., 10., 11.lapa).

[14.1] Prasītājs sākotnēji lūdzis apmierināt prasību par kopējo summu 933,46 euro, savukārt prasība apmierināta par kopējo summu 863,46

euro, tas ir 92,50 % apmērā no sākotnējās prasības summas.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva 92,50 %

apmērā no prasītāja sākotnēji samaksātās valsts nodevas summas, t.i. 129,52 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 92,50 % apmērā no

prasītāja sākotnēji samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, t.i. 5,06 euro.

[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1806., 1838., 1943.pantu,

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, OU “AKTIVA FINANTS”, reģ. Nr.10746479, labā 997,32 euro (deviņi simti deviņdesmit

septiņi euro un trīsdesmit divi centi), kas sastāv no:

- aizdevuma pamatparāda 700,00 euro;

- komisijas maksas 30,08 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 17,00 euro;

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 115,66 euro;

- valsts nodevas 129,52 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,06 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā, kas atvērts Swedbank AS, konta

Nr.LV61HABA0551008868793.

Noteikt OU “AKTIVA FINANTS” tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 700,00 euro, vienlaikus nosakot, ka

saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt OU “AKTIVA FINANTS” prasību pret /pers. B/ daļā par līgumsoda 70,00 euro piedziņu.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 21.oktobrī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 20.novembrī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate