Court reduces fine for horse owner whose animals damaged neighbor's garden without actual loss.

Lieta Nr. 2583100005

Lietvedības Nr.1A/25/

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs /Datums A/

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese A.Papule

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, sūdzību par Gulbenes novada pašval

ministratīvās komisijas /Datums B/ lēmumu Nr. 25831000057025-3.

rakstošā daļa

Administratīvā pārkāpuma process Nr. 25831000057025-1 uzsākts /Datums AG/,Gulbenes novada pašvaldības pol

pektoram /Persona C/ uz iesnieguma pamata pieņemot attiecīgu lēmumu. Lēmumā norādīts, ka/Datums H/ plkst.16.00, /Per

(dzīvo /Adrese E/) piederošie zirgi iegāja /Persona B/ piederošā īpašuma /Adrese A/, mājas pagalmā un izbradāja puķu d

niedzējam materiālais zaudējums nav nodarīts. Iesniegumā minēto iesniedzējs /Datums H/ fiksējis fotoattēlos. Administr

kāpuma process uzsākts pēcDzīvnieku aizsardzības likuma 57.panta. /Persona A/ir atzīta par pie atbildības saucamo per

ministratīvā pārkāpuma lietā.

Ar Gulbenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk – Administratīvā komisija) /Datums B/ lēm

25831000057025-3, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 57.pantu, /Persona A/ piemērots administratīvais so

udas sods 10 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 50 EUR.

Administratīvās komisijas lēmumā norādīts, ka /Datums L/ plkst.16:00 /Persona A/, būdama zirgu īpašniece, pieļāva

urēšanos bez uzraudzības un kontroles ārpus dzīvnieka īpašnieka teritorijas, kā rezultātā viņai piederošie zirgi iegāja per

derošā īpašuma /Adrese A/ mājas pagalmā un izbradāja puķu dobes.

Administratīvās komisijas lēmumā norādīts, ka lietas materiālos ir šādi pierādījumi:

-/Persona B/ /Datums AE/ iesniegums Gulbenes novada Pašvaldības policijai, kurā norādīts, ka no tālruņa iesūtī

oattēlos redzami zirgi un to nodarītie nelielie postījumi /Datums H/ /Adrese H/.

-/Persona B/ /Datums AF/ iesniegums, kurā norādīts, ka vēloties precizēt /Datums AE/ Gulbenes novada Pašval

icijai sniegto iesniegumu. /Datums L/ ap plkst.16.00 īpašumā /Adrese G/, mājas pagalmā ienākuši kaimiņienei /Person

derošie zirgi, kuri bez pieskatīšanas klaiņojuši pa apkārtni. Tā rezultātā pie mājas esot izbradātas puķu dobes. Tas neesot pir

dījums, kad /Persona A/ piederošie zirgi klaiņo bez uzraudzības un kontroles ārpus dzīvnieka īpašnieka teritorijas. Ar noti

esot nodarīts materiālais zaudējums, bet vēloties, lai /Persona A/ tiktu saukta pie administratīvās atbildības par dzīvn

ēšanas noteikumu pārkāpumu.

-Seši fotoattēli ar klaiņojošajiem zirgiem un izbradātajām puķu dobēm.

-Pie atbildības saucamās personas /Persona A/ /Datums O/ pratināšanas protokols, kurā norādīts, ka dzīvojot /Adres

ot īpašniece diviem zirgiem. /Datums L/ zirgi no īpašuma /Adrese F/ izgājuši ārpus īpašuma, jo bebrs bijis uzgāzis

žogojumam) koku (blīgznu) kā rezultātā ticis bojāts nožogojums. Uz doto momentu sētu esot salabojusi. To izdarījusi uz

d konstatējusi, ka zirgi esot ārpus īpašuma esošā nožogojuma.

Administratīvā komisija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā, konstatē, ka tie nav savstarpēji pretrunīgi un v

u papildina. No lietā esošajiem materiāliem ir konstatējams, ka /Datums L/ ap plkst.16:00 /Persona A/, būdama zirgu īpašn

ļāva zirgu uzturēšanos bez uzraudzības un kontroles ārpus dzīvnieka īpašnieka teritorijas, kā rezultātā viņai piederošie

āja personai piederošā īpašuma /Adrese A/ mājas pagalmā un izbradāja puķu dobes.

Līdz ar to konstatējams, ka /Persona A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Dzīvnieku aizsardzības lik

pantā.

Administratīvā komisija lēmumā atsaucas uz Administratīvās atbildības likuma 13.pantu, kas nosaka, ka administrat

ds ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabied

rtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo person

as personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Administratīvās komisijas lēmumā ir atsauce uz Administratīvās atbildības likuma 19.panta otro daļu, kurā noteikt

sakot administratīvo soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas perso

ridiskajai personai - reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprin

stākļus.

Administratīvā komisija lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 20. un 21.pantu /Person

ildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.

Administratīvā komisija, ņemot vērā visus lietas apstākļus, /Persona A/ personību un mantisko stāvokli - administ

odīta; /Persona A/ ir piešķirta otrā invaliditātes grupa no /Datums AD/, beztermiņa; /Persona A/ ir piešķirts trūcīgās pers

tuss; /Persona A/ saņem asistenta pakalpojumus, uzskata, ka /Persona A/ jāpiemēro naudas sods 50,00 EUR.

Vidzemes rajona tiesā saņemta /Persona A/ sūdzība par Gulbenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas /Datum

mumu Nr. 25831000057025-3.

Ar /Datums AC/ Vidzemes rajona tiesas lēmumu /Persona A/ sūdzība atstāta bez virzības līdz /Datums AB/ trūk

vēršanai.

/Datums AA/ tiesā saņemta /Persona A/ sūdzība, ar kuru novērsti trūkumi. Sūdzībā norādīts, ka pārsūdzot visu lēmum

ai esot pretenzijas pret lēmumu; ka esot nepamatoti pret viņu sākts process. /Datums Z/ vēl līdz šim brīdim zirgs vispār n

is ārpus aploka. Esot apmelota. Neesot pārkāpusi komisijas lēmumā norādītos pantus par dzīvnieku labklājības nodrošinā

gs bildēts viņas tīrumā, nevis ārpus aploka. Tabuns varot bildēt, cik vien gribot. Tad būtu klāt izmīdītā puķu dobe. Zirgs n

is /Adrese A/ mājā pie Tabūna. No tā protokola, kas rakstīts /Datums Y/, kategoriski atsaucot savu parakstu, jo /Persona C/

c, nāc, ātri paraksti; licis rakstīt, ka pierakstīts pareizi. Tā esot sazvērestība pret viņu.

Sūdzībā nav lūguma par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

/Datums X/ tiesa pieņēmusi lēmumu ierosināt tiesvedību sakarā ar /Persona A/ iesniegto sūdzību par Gulbenes no

švaldības Administratīvās komisijas /Datums B/ lēmumu Nr. 25831000057025-3.

Procesa dalībniekiem nosūtīts Vidzemes rajona tiesas lēmums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā /Datums A/, no

miņu līdz /Datums W/ paskaidrojumu, liecību, pierādījumu un lūgumu iesniegšanai tiesā, kā arī noraidījuma pieteikšanai.

Noteiktajā termiņā līdz /Datums V/ tiesā nav saņemts noraidījums tiesnesei vai iebildumi lietas izskatīšanai rakstv

cesā.

Tiesā saņemts Gulbenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas paskaidrojums, kurā norādīts sekojošais:

-administratīvā komisija, savu argumentāciju norādījusi lēmumā.

Sūdzības iesniedzējai /Persona A/ bijis pienākums nepieļaut dzīvnieku (zirgu) klaiņošanu ārpus sava īpašuma teritorijas

-Lieta izskatīta bez /Persona A/ piedalīšanās, jo uz pa pastu nosūtīti pavēsti viņa nav reaģējusi un par neierašanās iemes

misiju nav informējusi, un nav izmantojusi savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

-/Persona A/ savā Sūdzībā norāda, ka kategoriski atsaucot savu parakstu, jo Pašvaldības policijas vecākais inspe

rsona C/ teicis, lai nākot ātri parakstīt un rakstīt, ka pierakstīts pareizi. Īsti neesot sapratusi, par ko liekot parakstīt.

-Ņemot vērā /Persona A/ Sūdzībā norādītos iebildumus un to, ka no Lietas materiāliem ir konstatējams, ka /Person

tināšana /Datums O/ veikta, izmantojot tehniskos līdzekļus, Komisija lūdza Gulbenes novada Pašvaldības policijai izs

eoierakstu, kurā fiksēta veiktā pratināšana.

Komisija lūdz tiesai pievienot Lietas materiāliem Gulbenes novada Pašvaldības policijas izsniegto videoierakstu.

-Komisija, iepazīstoties ar Gulbenes novada Pašvaldības policijas izsniegto videoierakstu, nekonstatē apstākļus /Person

egtā paskaidrojuma Gulbenes novada Pašvaldības policijai ticamības un pieļaujamības apšaubīšanai.

Sūdzības iesniedzēja papildus paskaidrojumu tiesā iesniegusi /Datums U/, t.i., pēc tiesas noteiktā termiņa - paskaidro

niegšanai līdz /Datums T/ Taču paskaidrojumā, tiesas ieskatā, nav informācijas, kas būtu attiecināma uz izskatāmo lietu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošos pierādījumus, Gulbenes novada pašval

ministratīvās komisijas lēmuma likumību un pamatotību, novērtējusi /Persona A/ sūdzībās izteiktos argumentus, atzīs

ministratīvās komisijas lēmums grozāms attiecībā uz piemēroto soda mēru, bet pārējā daļā atstājams negrozīts.

Administratīvās atbildības likuma (turpmāk - AAL) 180. panta otrā daļa noteic, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma

stveida procesā, tiesa sastāda nolēmumu, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus.

Saskaņā ar AAL 227.panta pirmajā daļā noteikto tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vien

diem spriedumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā;

3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt sodu

4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā (AAL 178.panta pirmā daļa) un nolēmumu tiesa sa

kaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem (AAL 180.panta otrā daļa).

Saskaņā ar AAL 178.panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izt

sību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu,

ucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tādējādi tiesa nosaka pārsūdzētā lēmuma pārbaudes apjom

ežas, ievērojot sūdzībā izklāstītos argumentus, izteiktos iebildumus un prasījumus.

AAL 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietv

ņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Vērtējot lietā iegūtās ziņas par faktiem, tiesa saskaņā ar AAL 94.pantu pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliec

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc lik

tiesiskās apziņas.

AAL 5.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība

zdarbība), par kuru likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvo pārkāpumu tiesībās tiek izmantota vainojamības koncepcija. Vainojamība ir juridisks jēdziens, kas ap

kni starp darbību vai bezdarbību un tās izdarītāju. Vainojamība ietver divus elementus: 1) objektīvo elementu – faktu

nkrētā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu; 2) subjektīvo elementu – faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas

sona spējusi apzināties savas darbības nozīmi, kā arī faktu, ka nav juridiski nozīmīgu apstākļu, kuru esība būtu pamats atb

sonu no atbildības (piemēram, nepārvarama vara, nepieskaitāmība, attaisnojama kļūda faktisko apstākļu novērtēšanā).

Tiesību doktrīnā ir pausta atziņa, ka, lai pierādītu personas vainojamību administratīvajā pārkāpumā, ir jāpierāda, ka fi

sona ir pārkāpumu izdarījusi […] (Autoru kolektīvs /Persona E/ un /Persona D/ zin. redakcijā. Administratīvo pārkāp

sības. Administratīvās atbildības likuma komentāri. Rīga: /Nosaukums B/, /Datums S/, 104.–105. lpp.).

No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka /Datums R/ Gulbenes novada pašvaldības policijā saņemts iesniegums,

rādīts, ka/Datums H/ plkst.16.00, /Persona A/ (dzīvo /Adrese E/) piederošie zirgi iegāja /Persona B/ piederošā īpašuma /A

mājas pagalmā un izbradāja puķu dobes. Iesniegumā minēto iesniedzējs /Datums H/ fiksējis fotoattēlos. Pamats pro

ākšanai ir bijis /Persona B/ iesniegums.

No sūdzības iesniedzējas puses pastāv strīds par to, vai tieši viņas zirgi kaimiņa īpašumā /Adrese D/ mājas pag

radājuši puķu dobes.

Sūdzības iesniedzēja kā pie atbildības saucamā persona /Datums Q/ pratināšanas protokolā norādījusi, ka dzīvojot /Adres

ot īpašniece diviem zirgiem. /Datums H/ viņas zirgi no viņas īpašuma /Adrese B/ bijuši izgājuši ārpus viņas īpašuma, jo b

is uzgāzis sētai (nožogojumam) koku (blīgznu), kā rezultātā ticis bojāts nožogojums. Uz doto momentu sētu esot salabojus

arījusi uzreiz, kad konstatējusi, ka zirgi esot ārpus īpašuma esošā nožogojuma.

Savukārt sūdzībā tiesai sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka neesot pārkāpusi likumu, esot apmelota un sodīta nepamato

gi ārpus viņas īpašuma teritorijas neesot bijuši /Datums L/

Vērtējot pierādījumus sūdzības iesniedzējas vainojamībai, tiesa ņem vērā faktu, ka sākotnēji sūdzības iesniedzēja atzinu

atums L/ viņai piederošie zirgi ir bijuši izgājuši no viņas īpašuma.

Kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa /Datums P/ spriedumā (lieta Nr. A42499107), ja per

iešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidroj

iegt paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņš tās neizmanto, tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem pirma

kaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomā

evīgāku versiju.

Gulbenes novada Administratīvā komisija iesniedzot tiesai paskaidrojumu, lūgusi lietas materiāliem pievienot Gulb

vada Pašvaldības policijas izsniegto videoierakstu ar /Persona A/ pratināšanu /Datums O/, kas veikta izmantojot tehn

zekļus. Videoieraksts ir atbilde sūdzībā norādītajam, ka liecība no viņas, /Persona A/, pieņemta neko nepaskaidrojot, saraks

viņa neteikusi un bez maz vai piespiesta liecību parakstīt.

Video ierakstā Nr. 2025_0313_1040270000000_111111-001_00.005.14.500-00.20.04.672, kas izdarīts /Datums N/ redz

plkst.10:45:56 policijas /Persona C/ ierodas pie sūdzības iesniedzējas /Persona A/. Inspektors /Persona A/ izskaidro, ka kai

uzrakstījis iesniegumu, uzrāda fotogrāfijas; izlasa /Persona B/ iesniegumu; izsniedz lēmumu par procesa uzsākšanu.

Ieraksta 10:50:05 minūtē /Persona A/ paskaidro “mežu, kad zāģēja, koks uzgāzies, bebrs vainīgs, tagad aiztaisījusi ciet. V

gs esot likumīgi reģistrēts, otrs zirgs pieklīdis”. Ieraksta 10:51:16 minūtē /Persona A/ saka, ka “fotogrāfijās ir mani zirgi, d

ni zirgi”. Ieraksta 10:51:42 minūtē /Persona A/ stāsta, ka “sēta bija salauzta. Tagad man viss ir aiztaisīts. Gāju meklēju, zirg

mājas, kur zirgi ir izgājuši. Bebrs bija koku uzgāzis žogam. /Datums M/ zirgi bija izgājuši ārā, jo bebrs bija uzgāzis blī

sū žogam, es nemaz to nezināju. Kā ieraudzīju zirgus, sēta tika salabota tajā pašā dienā”. Ieraksta 10:57:43 minūtē /Person

ka “zirgi bija pie mājas ārpus nožogojuma. Kad ieraudzīju, sapratu, ka nav kaut kas riktīgi, tā es nebūtu vēl gājusi”. Ier

dzas 11:00:31.

Ņemot vērā sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādītos iebildumus, tiesa, iepazīstoties ar Gulbenes novada Pašvaldības pol

kto videoierakstu, konstatēja, ka vecākais inspektors /Persona C/ pratināšanu veicis, ievērojot Administratīvās atbildības lik

rmas, /Persona A/ pati sniegusi informāciju par lietas apstākļiem, viņa ir tikusi iepazīstināta ar pratināšanas protokola saturu

parakstījusi. Nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt Gulbenes novada Pašvaldības policijas vecākā inspe

rsona C/ godprātību paskaidrojuma pieņemšanas laikā.

No lietai pievienotajiem kopā sešiem (6) fotoattēliem, trīs fotoattēlos redzami zirgi, trīs fotoattēlos redzama sabradāta

radātas zirgu pēdas puķu dobēs. Nav pamata apšaubīt /Persona B/ policijai rakstītajā iesniegumā norādīto, ka /Person

derošie zirgi klaiņojuši un izbradājuši puķu dobes viņa īpašumā, atstājot pēdas. Fotogrāfijas, kas uzņemtas /Datum

vienošanai lietai iesniedzis pats /Persona B/.

Dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktu ir juridiskā vai fiziskā per

rai pieder dzīvnieks. Saskaņā ar minētā likuma 5. panta pirmo daļu dzīvnieka īpašniekam ir Civillikumā noteiktā vara

vnieku, izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Tas nozīmē, ka neviena cita persona bez pam

mesla nevar iesaistīties dzīvnieka labturības prasību nodrošināšanā, tostarp drošu dzīvnieku novietņu iekārtošanā, un tā ir pi

vnieka īpašnieka atbildība.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošinā

vnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Ministru kabineta /Datums K/ noteikumu Nr.5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 6.punkts notei

uksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konsta

ājumus nekavējoties novērš”. Minēto noteikumu 18.1. apakšpunkts noteic, ka “šo prasību izpildi ir jānodrošina dzīvn

šniekam”.

Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem noskaidrots, ka dzīvnieku (zirgu ) īpašniece ir /Persona A/.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 12. punkts noteic, ka labturība ir dzīvnieka fizioloģisko un etoloģ

adzību nodrošināšanas pasākumu kopums. /Datums J/ likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” anotācijā norā

ikumprojekts paredz sodu par tādu dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, kas iekļauj dzīvnieku turēšanu, tirdznie

mantošanu, apmācību un pārvadāšanu (sk. /Tīmekļvietne A/). Dzīvnieku labturība aptver arī dzīvnieku turēšanas prasības.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpētie

vēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku. Tas nozīmē, dzīvnieka īpašnieka pienākums ir nodrošināt

vnieka labturības prasības, kas nodrošina to, lai sabiedrībai, tās indivīdiem dzīvnieki neradītu neērtības, neradītu citu sabied

ekļu tiesību un interešu pārkāpumus.

Dzīvnieku aizsardzības likumā izvirzītās prasības attiecināmas arī uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas saskaņā ar šī likum

nta pirmās daļas 13. punktu ir dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimniec

ūkos.

/Datums J/ likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” anotācijā noteikts, ka likumprojekta57. pants paredz sodu

vnieku labturības prasību pārkāpumiem. Dzīvnieku labturības prasības, cita starpā, nosaka Dzīvnieku aizsardzības lik

Ministru kabineta /Datums I/ noteikumi Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ar tiem ir pierādīts, ka /Datums H/ plkst.16.00, /Persona A/ piederošie

āja /Persona B/ piederošajā īpašumā /Adrese A/ mājas pagalmā un izbradāja puķu dobes.Ņemot vērā minēto, tiesa secin

rsona A/ ir izdarījusi viņai inkriminēto administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Dzīvnieku aizsardzības likum

ntā, proti, pārkāpusi dzīvnieku labturības prasības. /Persona A/ nenodrošināja tādas dzīvnieka labturības prasības, kas nodr

lai sabiedrībai, tās indivīdiem dzīvnieki neradītu neērtības, neradītu citu sabiedrības locekļu tiesību un interešu pārkāpu

ļāva zirgu uzturēšanos bez uzraudzības un kontroles ārpus dzīvnieka īpašnieka teritorijas, kā rezultātā viņai piederošie

āja citai personai piederošā īpašuma teritorijā un izbradāja puķu dobes.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 57.pants noteic, ka par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas

iskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām. Minētajā pantā nav noteikts minimālā soda apmērs fiz

sonai, savukārt Administratīvās atbildības likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka minimālais naudas sods fiziskajām

idiskajām personām ir divas naudas soda vienības.

/Persona A/ piemērots Dzīvnieku aizsardzības likuma 57.pants sankcijā noteiktais sods – desmit naudas soda vienība

UR), un lai arī tas ir tuvu naudas soda minimālajai robežai, tiesa atzīst, ka naudas soda apmēru ir iespējams samazināt, ņ

ā, ka /Persona A/ ir pensionāre, 2. grupas invalīde (piešķirti asistenta pakalpojumi), viņai ir piešķirts trūcīgas personas sta

ministratīvā komisija lēmumā ir atsaukusies uz šiem apstākļiem, taču, tiesas ieskatā, tos vērtējusi formāli. Līdz ar to, t

katā, noteiktais sods 10 naudas soda vienību apmērā (50 EUR) samazināms līdz 4 naudas soda vienībām, kas atbilst 20 E

sas ieskatā sods šādā apmērā ir samērīgs, atbilstīgs gan /Persona A/ personībai, gan nodarījuma raksturam, ņemot vērā, ka v

ības rezultātā nav nodarīts reāls zaudējums/kaitējums.

Administratīvais sods tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai nolūkā aizsargāt sabiedrisko kār

aunot taisnīgumu, sodīt personu par izdarīto pārkāpumu, kā arī panākt, lai pati sodītā persona un citas personas atturēto

pmāku administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Vērtējot sūdzības iesniedzējas norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argum

ā nolēmumā, turklāt tie arī neietekmē tiesas izdarītos secinājumus attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem un lietas mater

šajiem pierādījumiem.

Tiesas pienākums ir argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argum

snešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir at

ērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (/Nosaukums A/ /Datums G/ lēmums lietā 1015

stria).

Augstākās tiesas Senāta praksē pausta atziņa, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot

ā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (S

atums F/ sprieduma lietā Nr. SKA-395/2007 14. punkts, Senāta /Datums E/ spriedums lietā Nr. SKA-52/2007, Senāta /Da

sprieduma lietā Nr. SKA-219/2007 17. punkts, /Datums C/ sprieduma lietā Nr. SKA-493/2008 14. punkts).

Tiesa nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu sūdzības iesniedzējai. Fakts, ka persona, ku

ukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpo

matu, lai atceltu Iestādes lēmumu.

Tiesa secina, ka Administratīvās komisijas lēmums grozāms daļā par piemēroto sodu, pārējā daļā atstājams negrozīts

rsona A/ sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā atbildības likuma 226.pantu, 227.panta pirmās daļas 4.punktu, 228.pantu, tiesa

nosprieda

Grozīt Gulbenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas /Datums B/ lēmumu Nr. 25831000057025-3, daļā

Persona A/ sodīšanu ar naudas sodu 10 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 50 EUR.

Sodīt /Persona A/ par Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas

naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 20 EUR.

Pārējā daļā Gulbenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas /Datums B/ lēmumu Nr. 25831000057025-3 lēm

tstāt negrozītu, bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā Cēsīs /Datums A/.

Spriedumu 10 (desmit) darbdienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Vidzemes apgabal

sniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Papule

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu