Court dismisses tenant's claim for rent share against co-owner due to lack of evidence of payment receipt.

Lietas Nr. C28275413

Lietas arhīva Nr. C-0986-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 2.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāru M.Tullu

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/

atbildētāja pārstāvim /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 20.decembrī /pers. C/ (turpmāk – prasītāja), pamatojoties uz Civillikuma 1069.pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesā maza apmēra prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda Ls 900 (1280,58 euro) apmērā par iznomāto nekustamo

īpašumu piedziņu.

Prasībā norādīts, ka pamatojoties uz 2008.gada 8.decembra laulību līgumu par visas mantas šķirtību prasītājai pieder ¼ domājamā

daļa un atbildētājam ¾ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, /adrese/ novads.

2008.gada 7.februārī atbildētājs un SIA /Nosaukums B/ noslēdzis nekustamā īpašuma nomas līgumu Nr.1/02.08, paredzot nomas

maksu gadā Ls 1200 (1707,45 euro).

Prasītāja vairākkārt lūgusi atbildētājam izmaksāt par nekustamo īpašumu saņemto nomas maksu proporcionāli prasītājai

piederošajai īpašuma daļai, bet atbildētājs atteicies to izdarīt. Atbildētāja rīcība nav pamatota, jo katram kopīpašniekam pieder

tiesība uz attiecīgu daļu ikkatrā īpašuma pieaugumā, attiecīgu daļu ienākumos. Atbildētājs kā atsevišķs kopīpašnieks nevar paturēt

sev visu nomas maksu par iznomāto īpašumu, viņam ir pienākums norēķināties ar līdzīpašniekiem par saņemto ienākumu

proporcionāli katra īpašnieka daļai.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja parādu par iznomāto nekustamo īpašumu Ls 900 (1280,58 euro) apmērā un visus ar lietas

izskatīšanu un vešanu saistītos izdevumus.

2013.gada 22.februārī tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums par prasību. Paskaidrojumā norādīts, ka prasītāja par ¼ domājamās

daļas no nekustamā īpašuma īpašnieci kluvusi pamatojoties uz 2008.gada 8.decembra laulības līgumu. Prasītājai ir saistošs laulības

līgums un nomas līgums Nr.1/02.08, tāpēc prasītājai bija jāceļ prasība par nomas maksas piedziņu pret SIA /Nosaukums B/, jo

prasītāja un atbildētājs nav noslēguši vienošanos par to, ka prasītājas nomas maksas daļu no nomnieka saņem atbildētājs tālākai

nodošanai prasītājai.

Atbildētājs un nomnieks noslēguši vienošanos par to, ka saistībā ar īpašnieku maiņu, nomnieks veic samaksu abiem īpašniekiem.

Atbildētājam esot zināms, ka prasītāja nav pieprasījusi nomniekam nomas maksas daļu, atbilstoši līgumam un īpašuma tiesību

apmēram.

Atbildētājs uzskata, ka prasību cēlusi persona, kurai nav prasījuma tiesību. Lūgts prasību noraidīt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu nolemts civillietu skatīt mutvārdu procesā tiesas sēdē.

Prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts V.Kočāns tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem

papildus paskaidroja, ka prasītāja nav saņēmusi nomas maksu par 2009., 2010., 2011.gadu Ls 300 (426,86 euro) gadā, kopā Ls

900 (1280,58 euro). Tā kā visu nomas maksu Ls 1200 (1707,45 euro) gadā ik gadu saņēmis atbildētājs, prasītāja vairākkārt lūgusi

atbildētājam izmaksāt viņai pienākošos nomas maksas daļu, bet atbildētājs to nav izpildījis, tāpēc celta prasība tiesā.

Prasītājai nav bijis zināms par atbildētāja un nomnieka noslēgto vienošanos, kurā paredzēts, ka atbildētājam tiek izmaksāta nomas

maksas ¾ daļa Ls 1200 (1707,45 euro) apmērā un prasītājai nomas maksas daļa ¼ Ls 300 (426,86 euro) apmērā gadā.

Vienošanās nav reģistrēta zemesgrāmatā un prasītāja nav tai piekritusi. Ja ir bijusi šāda vienošanās, tad nomas maksa ir palielināta

līdz Ls 1500 (2134,31 euro) un attiecīgi prasītājas nomas maksas daļai bija jāpalielinās līdz Ls 375(533,58 euro). Prasītāja nav

pieprasījusi viņai pienākošos nomas maksas daļu no SIA /Nosaukums B/, jo visu nomas maksu ir saņēmis atbildētājs un līdz ar to

viņam ir jānorēķinās ar prasītāju, izmaksājot viņai pienākošos daļu no kopīgās lietas augļiem atbilstoši Civillikuma 1069.panta

noteikumiem. Lūdza prasību apmierināt pilnībā, kā arī piedzīt no atbildētāja prasītājas labā visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem pamatiem.

Papildus paskaidroja, ka prasītājas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ierakstītas zemesgrāmatā un nomas līgums ar SIA

/Nosaukums B/ viņai ir saistošs. Prasītājai bija tiesības viņai pienākošos nomas maksas daļu prasīt no nomnieka, to prasītāja neesot

darījusi.

Atbildētājs zinot, ka ar laulības līgumu viņa īpašuma daļa samazināsies, 2008.gada 1.decembrī noslēdzis ar nomnieku vienošanos

par to, ka nomnieks katram kopīpašniekam izmaksās viņam pienākošos nomas maksas daļu, papildus vienojoties, ka atbildētājs

saņems tādu nomas maksu, kādu saņēmis līdz tam Ls 1200 (1707,45 euro), bet prasītājai nomnieks maksās nomas maksu tādā

apmērā, kāda tā bijusi līdz tam Ls 300 (426,86 euro) apmērā. Vienošanās grozījusi iepriekš noslēgtā nomas līguma priekšmetu, un

atbildētājs saņēmis savu nomas maksas daļu atbilstoši vienošanai. Prasītāja nav izmantojusi tiesības pieprasīt no nomnieka viņai

pienākošos nomas maksas daļu atbilstoši nomas līguma noteikumiem. Ar vienošanos netika aizskartas līdzīpašnieces tiesības, kas

noteiktas līgumā. Nomniekam bija zināms pienākums maksāt nomas maksu prasītājai, lai gan atbildētājs par savu īpašuma daļu

saņem lielāku nomas maksu, bet prasītājas nomas maksas daļa paliek tāda kā noteikta līgumā. Vienošanās netika reģistrēta

zemesgrāmatā, jo zemesgrāmatā bija jau reģistrētas kopīpašuma tiesības, līdz ar to vienošanās reģistrācijai būtu nepieciešama arī

prasītājas piekrišana. Vienošanās stājās spēkā pēc prasītājas īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā 2009.gada 5.janvārī.

Prasītājai bija zināms par nomas līgumu un viņa pati varēja pārstāvēt savas tiesības, kas izriet no nomas līguma, ko prasītāja nav

darījusi. Lūdza prasību noraidīt un piedzīt no prasītājas atbildētāja labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un

novērtējot tos savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem. Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

Prasība celta par parāda piedziņu no atbildētāja kā kopīpašnieka par iznomāto nekustamo īpašumu Ls 900 (1280,58 euro) apmērā

par 2009., 2010., 2011.gadu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājai pieder ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma – tirdzniecības centra /Nosaukums A/ /adrese/

(turpmāk nekustamais īpašums) un atbildētājam pieder ¾ domājamās daļas no nekustamā īpašuma. Prasītājas īpašuma tiesības

nostiprinātas zemesgrāmatā 2009.gada 5.janvārī pamatojoties uz 2008.gada 8.decembra laulības līgumu.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka atbildētājs 2008.gada 7.februārī noslēdzis nekustamā īpašuma nomas līgumu ar SIA /Nosaukums B/,

vienojoties par nomas maksu Ls 1200 gadā, kā arī par to, ka prasītājai pienākas ¼ domājamā daļa no nomas maksas, kas par

2009., 2010., 2011.gadu sastāda Ls 900 (1280,58 euro).

Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs ir saņēmis no nomnieka prasītājai pienākošos nomas maksas daļu par 2009., 2010.,

2011.gadu Ls 900 (1280,58 euro) apmērā un vai prasītājai pienākošās nomas maksas daļa piedzenama no atbildētāja prasītājas

labā.

Nekustamā īpašuma nomas līgums noslēgts pirms prasītājas īpašuma tiesību iegūšanas, bet tā kā nomas līgums reģistrēts

zemesgrāmatā, saskaņā ar Civillikuma 2174., 2175.pantu nomniekam ir saistošs nomas līgums un tā noteikumi.

Lietas materiāliem pievienotā 2008.gada 7.februāra nomas līguma Nr.1/02.08 3.1.punktā noteikts, ka iznomātājs ir tiesīgs pieprasīt

nomas maksas samaksu līguma noteikumos paredzētajā kārtībā. Īpaša kārtība kādā maksājama nomas maksa, ja nekustamais

īpašums tiek sadalīts domājamās daļās vairākiem kopīpašniekiem, līgumā nav paredzēta. Tādējādi tiesa secina, ka prasītājai, kā

nekustamā īpašuma jaunajam ieguvējam, bija tiesības pieprasīt no nomnieka nomas maksas samaksu atbilstoši viņai piederošai

īpašuma daļai.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis apstiprināja, ka prasītāja nav pieprasījusi nomas maksas samaksu no nomnieka SIA /Nosaukums B/

un norādīja, ka prasītāja un atbildētājs noslēguši vienošanos par to, ka visu nomas maksu no nomnieka saņems atbildētājs un pēc

tam ¼ daļu nodos prasītājai. Atbildētājs šādas vienošanās pastāvēšanu noliedza.

Lai gan 2013.gada 12.septembra tiesas sēdē tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu norādīja prasītājas

pārstāvim uz to, ka pierādījumi apgalvojumam par šādas vienošanās pastāvēšanu tiesā nav iesniegti un lietas izskatīšana tika atlikta,

pierādījumi, kas apstiprinātu prasītājas un atbildētāja vienošanos par to, ka visu nomas maksu no nomnieka saņem atbildētājs un pēc

tam izmaksā prasītājai viņai pienākošos ¼ daļu, tiesai iesniegti netika.

Pie šādiem apstākļiem, ievērojot Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikto, tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi faktu,

ka prasītāja un atbildētājs ir vienojušies par nomas maksas saņemšanas un sadales kārtību. Tādējādi tiesa uzskata, ka prasība par

parāda piedziņu Ls 900 (1280,58 euro) apmērā, ko veido prasītājai pienākošās nomas maksas daļa par 2009., 2010., 2011.gadu,

no atbildētāja nav pamatota. Tiesas ieskatā prasība par nomas maksas parāda piedziņu ceļama pret nomnieku nevis pret otru

nekustamā īpašuma kopīpašnieku.

Tāpat tiesa atzīst, ka arī apstāklis, ka atbildētājs no nomnieka ir saņēmis nomas maksu Ls 1200 gadā, nav pamats prasīt atbildētājai

pienākošos nomas maksas parādu Ls 900 (1280,58 euro) apmērā no atbildētāja. Tiesai iesniegtie pierādījumi nesatur ziņas, kas

apstiprinātu prasītājas apgalvojumu, ka atbildētājs ir saņēmis no nomnieka arī prasītājai pienākošos nomas maksas daļu.

Lietas materiāliem pievienotā SIA /Nosaukums B/ izziņa apstiprina, ka nomnieks ir izmaksājis atbildētājam nomas maksu, kas

paredzēta VIENOŠANĀS-PROTOKOLĀ, savukārt prasītājai pienākošās nomas maksa Ls 300 (426,86 euro) gadā, par 2009., 2010.,

2011.gadu deponēta un tiks pārskaitīta /pers. C/ pēc pieprasījuma samaksāt nomas maksu, norādot bankas kontu. Tādējādi šis

tiesai iesniegtais rakstveida pierādījums apstiprina atbildētāja iebildumus pret to, ka būtu saņēmis arī prasītājai pienākošos nomas

maksas daļu Ls 300 (426,86 euro) gadā par 2009., 2010., 2011.gadu un kuru lūgts piedzīt no atbildētāja prasītājas labā kā parādu.

Atbildētājs nenoliedz faktu, ka 2009., 2010., 2011.gadā ir saņēmis no nomnieka nomas maksu Ls 1200 (1707,45 euro) apmērā, kas

atbilst nomas līguma 4.1.punktā noteiktajai maksai par visu nekustamo īpašumu. Lietas materiāliem pievienotais VIENOŠANĀS-

PROTOKOLS par izmaiņām nomas līgumā Nr.1/02.08. apstiprina, ka pēc ¼ domājamās daļas īpašumtiesību pārejas kopīpašnieks,

nomnieks SIA /Nosaukums B/ iznomātājam (atbildētājam) maksās nomas maksu tādā apmērā, kāda tā noteikta nomas līgumā Ls

1200 (1707,45 euro), savukārt ¼ domājamās daļas līdzīpašniekam nomnieks apņemas maksāt Ls 300 (426,86 euro). Tādējādi

būtībā nomnieks par visa nekustamā īpašuma nomu apņēmies maksāt nomas maksu Ls 1500 (2134,31 euro).

Tomēr VIENOŠANĀS-PROTOKOLA 3.punkta noteikumi paredz, ka šī vienošanās stājas spēkā pēc ¼ domājamās daļas

līdzīpašnieka īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta iesniegšanas nomniekam, turklāt vienošanās nav reģistrēta zemesgrāmatā, kā

to norāda arī prasītāja. Tādējādi uz vienošanos nav attiecināmi Civillikuma 2174., 2175 noteikumi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ar

VIENOŠANOS-PROTOKOLU ir grozīti prasītājai un nomniekam saistošie nomas līguma noteikumi, tajā skaitā arī noteikumi par

nomas maksas apmēru.

Tiesa pievienojas prasītājas argumentam, ka atbilstoši Civillikuma 1069.panta noteikumiem prasītājai ir tiesības saņemt visus

labumus, kādus kopējā lieta dod samērīgi ar viņai piederošo kopīpašuma domājamo daļu, tajā skaitā saņemt proporcionālu daļu no

visas nomas maksas, ko nomnieks apņēmies maksāt par visu nekustamo īpašumu kopumā, t.i. Ls 375 (533,58 euro) gadā, jo

nomnieka maksājamā nomas maksa kopumā sastāda Ls 1500 (2134,31 euro) gadā. Tomēr prasība par attiecīgās atbildētāja un

nomnieka vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu tiesā nav celta, līdz ar to tiesai nav pamata iejaukties civiltiesiskās attiecībās, kas

nodibinātas starp atbildētāju un nomnieku un ar kurām viens no kopīpašniekiem vienojies ar nomnieku par lielākas nomas maksas

saņemšanu nekā paredzēts maksāt otram kopīpašniekam.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētājs ir saņēmis prasītājai pienākošos nomas maksas daļu Ls 900

(1280,58 euro). Tāpat arī lietā nav gūts pamatojums, tam, ka atbilstoši Civillikuma 1546.panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem,

atbildētājs ir uzņēmies nomnieka saistību izmaksāt atbildētājai viņai pienākošos nomas maksas daļu. Pie šādiem apstākļiem prasība

par nomas maksas parāda Ls 900 (1280,58 euro) piedziņu, kas izriet no 2008.gada 7.februāra nekustamā īpašuma nomas līguma,

no atbildētāja noraidāma kā nepamatota.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa nosaka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par

labu atbildētājam. Lūgumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu atbildētājs pamatojis ar advokāta rēķinu un attiecīgu

maksājuma uzdevumu par Ls 300 (426,86 euro) samaksu. Civilprocesa likuma 33.panta trešajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu

saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un ar pierādījumu savākšanu

saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro (Ls 6000 līdz

Civilprocesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī), atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30

procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Prasība celta par Ls 900 piedziņu, kas saskaņā ar Eiropas Padomes noteikto maiņas

kursu atbilst 1280,58 euro. Tādējādi konkrētajā strīdā maksimālā atlīdzības summa atbilst 384,18 euro (Ls 270) (30% no 1280,58

euro (Ls 900) = 384,18 euro (Ls 270)). Savukārt šīs normas ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā,

atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Civilprocesa likuma 44.panta pirmajā daļā

noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra. Tādējādi no prasītāja atbildētāja labā piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai

192,09 euro (Ls 135) apmērā.

Taisot spriedumu par [..] tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

līdz ar to prasītājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 44., 97., 190., 204.1 panta,

n o s p r i e d a:

/pers. C/ maza apmēra prasību pret /pers. D/ par naudas piedziņu noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, labā ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 192,09 euro (viens simts deviņdesmit divi euro 9 eurocenti), kas atbilst Ls 135 (viens simts trīsdesmit pieci lati).

Noteikt /pers. C/sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2014.gada 10.janvāris.