Legislator Case Law & Legislation
A42647707 / A42-1659-09 AI generated

Court dismisses appeal against parking fine, ruling fixed penalty is mandatory and procedural flaws are minor.

Case Number A42647707 / A42-1659-09
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul a traffic violation fine for illegal parking. The plaintiff argued the violation protocol lacked proper formalities and was subjective, but the court found the document clear and compliant with regulations. The court ruled that the specific fine amount was mandatory by law, leaving no room for discretion, and thus dismissed the appeal as unfounded.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law; Administrative Offences Code: When a specific administrative act is mandated by law, the authority has no discretion to alter its content, and minor procedural irregularities do not justify annulment if the act remains substantively correct.

Keywords

AI generated
administrative procedure law mandatory administrative act traffic violation fine procedural irregularities discretionary power annulment of administrative act fixed penalty system

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law, Articles 246-251, 289-291
Administrative Offences Code, Article 286, Paragraph 1, Point 1
Administrative Offences Code, Article 149.10, Paragraph 5, Point 12
Administrative Procedure Law, Article 65, Paragraph 1
Administrative Procedure Law, Article 81, Paragraph 5
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. A42647707 A1659-09/14

SPRIEDUMS Latvijas Tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 6.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Hāzenfuse, rakstveida procesā Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja administratīvo lietu pēc M.K. /personas kods/ pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka 2007.gada 25.septembra lēmuma Nr.D57/10-6-1961 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2007.gada 25.septembra Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka lēmumu Nr.D57/10-6-1961 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts inspektora J.M. 2007.gada 25.augusta administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 1053038191. [1.1] Lēmumā norādīts, ka 2007.gada 25.augustā tika fiksēts, ka transportlīdzeklis /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna) ir novietots stāvēšanai Raiņa bulvārī pie 19.nama, Rīgā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (domāts 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, turpmāk – CSN) 135.11.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 12.punktā.

Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas inspektors J.M. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.D57 1053038191 (turpmāk – protokols), ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta nosacījumus un Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr. 182 ,,Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 182) nosacījumus. [1.2] Lēmumā secināts, ka konstatētā pārkāpuma faktu pierāda gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais protokols, gan arī pārkāpuma vi et ā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. [1.3] Lēmumā paskaidrots, ka nav pamatots pieteicēja arguments, ka protokols ir jāsastāda saskaņā ar LAPK 248.panta prasībām.

Protokols sastādīts atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 69.panta pirmās daļas 2.punktam un MK noteikumiem Nr.182. [1.4] Protokols ir uzrakstīts skaidri salasāmā rokrakstā un tas ir tikai pieteicēja subjektīvais viedoklis par to, ka protokols nav salasāms. [1.5] Lēmumā paskaidrots, ka CSN 135.11 punktā ir noteikts, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā. [1.6] Lēmumā konstatēts, ka par LAPK I49. 10 panta piektās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - Ls 10,00.

Tas nozīmē, ka, konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju. Tādējādi Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas darbiniekiem nav pienākuma vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo l i k u m s nosaka t i k a i vienu soda veidu un apmēru. [1.6] Atbildētājs Lēmumā ir atsaucies uz APL 67.panta otrās daļas 6.punktu, kas noteic, ka administratīvajā aktā jāietver lietderības apsvērumi.

Atbildētājs norāda, ka lietderības apsvērumi tika izvērtēti, jo tika izvērtēta arī administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, kas konkrētajā gadījumā ir panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro automašīnu novietošanas noteikumus. Kā liecina ilggadīga šo noteikumu piemērošanas lappuse 1 no 4 prakse, līdz šim nav izdevies sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš teikto, ir arī pamatota naudas soda Ls 10 apmērā piemērošana. [2] 2007.gada 1.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts M.K. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par 2007.gada 25.septembra Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas (turpmāk – atbildētājs) priekšnieka lēmuma Nr.D57/10-6-1961 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Nav ievērotas MK noteikumu Nr.182 6.punkta prasības. [2.2] Nav saprotams protokola sastādītājs, nav saprotams, pēc kādas LAPK 149.10 panta daļas pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības. [3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un norāda, ka pie protokola sastādīšanas tika uzņemtas fotogrāfijas, kurās ir redzams pārkāpuma izdarīšanas fakts. Tāpat atbildētājs norāda, ka lietā nav strīda par pārkāpuma izdarīšanas faktu, kā arī vērš tiesas uzmanību, ka tiesā tiek apstrīdēts Lēmums, nevis administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums. [4] Saskaņā ar APL 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

Tā kā pieteicējs ir piekritis rakstveida procesam (lietas 4.lapa), tad, pamatojoties uz APL 114.panta pirmo daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [6] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [6.1] 2007.gada 25.augustā Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas inspektors J.M. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 1105303819 par to, ka transportlīdzeklis /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Raiņa bulvārī 19, neievērojot CSN 135.11 punkta prasības, līdz ar to izdarot LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā (lietas 23.lapa). [6.2] Ar 2007.gada 25.septembra Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka lēmumu Nr.D57/10-6/1961 atstāts negrozīts inspektora J.M. sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 1105303819 (lietas 20. – 22.lapa). Lēmums pamatots ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktu, Ceļu satiksmes likuma

43. pantu, CSN 135.11 punktu, MK noteikumiem Nr.182. [7] Kā izriet no CSN 135.11.punkta, aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā. Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 25.augustā plkst. 12:30 automašīna bija novietota Rīgā, Raiņa bulvārī pie nama Nr.19. Tāpat lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma brīdī automašīna atradās 326.ceļa zīmes darbības zonā. To apstiprina lietai pievienotās fotogrāfijas (lietas 24.-25.lapa), kā arī pats pieteicējs neapstrīd minēto faktu. Tajā pat laikā pieteicējs uzskata, ka pie protokola sastādīšanas nav ievērotas MK noteikumu Nr.182 6.punkta prasības, kā arī no protokola nav saprotams tā sastādītājs, nav saprotams, pēc kādas LAPK 149.10 panta daļas pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai pieteicēja argumenti ir pamatoti. [8] Tā kā lietā nav strīda par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu, tad izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma brīdī automašīna bija novietota 326.ceļa zīmes darbības zonā, pārkāpjot CSN 135.11 punkta prasības.

lappuse 2 no 4 Atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta 149.10panta piektās daļas 12.punktā (redakcijā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) kurā noteikts, ka par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. [9] 2007.gada 25.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 1105303819 sastādījis Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas inspektors J.M. (lietas 23.lapa). Minētais fakts ir saprotams gan no protokola, gan tas ir norādīts arī Lēmumā.

Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka protokola sastādītājs nav saprotams. Tiesai nepastāv šaubas par inspektora J.M. kompetenci un tiesībām sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un piemērot administratīvo sodu. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.1 pantu pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Minētā likuma 10.panta pirmās daļas sestajā punktā ir noteikts, ka policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst arī administratīvo pārkāpumu pārtraukšana un novēršana, vainīgo noskaidrošana, protokolu sastādīšana, lietu izskatīšana ..(..).

Savukārt Rīgas pašvaldības policijas nolikuma 2.pantā ir noteikti pašvaldības policijas galvenie uzdevumi Rīgas administratīvajā teritorijā, tajā skaitā novērst administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus, atklāt administratīvos pārkāpumus, meklēt personas, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus, atbilstoši savai kompetencei piemērot administratīvos sodus. No Lēmuma un citētajām tiesību normām secināms, ka inspektors J.M. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu, veicot dienesta pienākumus un savas kompetences ietvaros. [10] Kārtība, kādā amatpersona, kas izskata administratīvos pārkāpumus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, un bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes noformē administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu, ir noteikta MK noteikumos Nr. 182.

Minēto noteikumu 6.punktā ir noteikts, ka protokolu – paziņojumu aizpilda skaidri, salasāmi, bez dzēsumiem, svītrojumiem un neatrunātiem labojumiem. Tā kā lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums tika sastādīts bez pieteicēja klātbūtnes, tad tam ir jāatbilst MK noteikumu Nr.182 prasībām. Iepazīstoties ar protokola saturu, tiesa konstatē, ka tas ir aizpildīts salasāmā rokrakstā un tiesai nav šaubu par tā saturu. Līdz ar to nav pamatoti pieteicēja argumenti par MK noteikumu Nr.182 6.punkta pārkāpumu. [11] Saskaņā ar APL 81.panta piekto daļu apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu.

Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. No lietas materiāliem izriet, ka tiesā pieteicējs ir pārsūdzējis 2007.gada 25.septembra Lēmumu. Minētais Lēmums līdz ar to ir protokola galīgais noformējums. Lēmumā detalizēti un saprotami ir norādīts, kas protokolu ir sastādījis, kādas tiesību normas pieteicējs ir pārkāpis, kā arī, pēc kāda LAPK panta pieteicējam ir piemērots naudas sods. Līdz ar to tiesa pieteicēja argumentus noraida kā nepamatotus. Tiesas ieskatā pieteicēja rīcība, apstrīdot protokola noformējumu, ir vērtējama kā cenšanās izvairīties no administratīvās atbildības un soda nauda nomaksas. [12] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmā daļā noteic, ja piemērojamajā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punkts ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 10 apmērā piemērošanu, ja automašīna ir novietota stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā.

No minētā izriet, ka Lēmums ir obligātais administratīvais akts, līdz ar to iestādei lietderības apsvērumi nav jāizdara. lappuse 3 no 4 [13] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz APL 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt M.K. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka 2007.gada 25.septembra lēmuma Nr.D57/10-6-1961 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.D57 105303819) atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 6.martā.

Tiesnese L. Hāzenfuse

lappuse 4 no 4