Court convicts defendant for evading license revocation and imposes short-term imprisonment for two months.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of evading a driving license revocation and sentenced him to two months of short-term imprisonment. The defendant admitted guilt and requested alternative penalties like community service, but the court rejected this view. The court ruled that lighter penalties would fail to achieve the purpose of punishment given the defendant's prior record.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 46. pants: Evading a restriction on driving license constitutes a crime, and short-term imprisonment is the appropriate penalty when lighter sanctions fail to achieve the purpose of punishment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K71-0374-21/2
ECLI:LV:VRT:2021:0301.11170003521.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē, 2021.gada 1.martā
Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M. Bogdane,
izskatīja rakstveida procesā paātrinātā procesa kārtībā krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma
312.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
Tiesa konstatēja, ka /pers. A/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, sekojošos apstākļos:
2020.gada 22.oktobrī ap plkst. 22.00 /pers. A/ laikā, kad viņam ar 2020.gada 23.aprīļa Vidzemes rajona tiesas nolēmumu uz sešiem gadiem
atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ieskaitot izciestos 6 mēnešus un 19 dienas (stājies spēkā 06.05.2020.), un minēto apzinoties, vadīja
automašīnu MERCEDES BENZ C240, reģistrācijas numurs /reģistrācijas nr./, Gulbenē pa Rīgas ielu. Veicot norādītās darbības, /pers. A/ izvairījās no
tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Pamatojoties uz norādīto, /pers. A/ rīcība vērtējama kā mazāk smags noziegums, kura sastāvs paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesa, atbilstoši LR „Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 12. panta 11. daļai, nolēmusi lietu izskatīt rakstveida procesā paātrinātā
procesa kārtībā 2021. gada 1.martā, tas noteikts atbilstoši KPL 427.panta otrajā daļai, 487.pantam. Prokurors un apsūdzētais informēti par izskatīšanas
laiku un veidu, tiesas sastāvu, par sprieduma pieejamību (lietas 60., 66.lapa).
Apsūdzētais savu vainu atzinis pilnībā (lietas 60.lapa). Apsūdzētais apliecinājis, ka aizstāvis tiesā nav vajadzīgs, lūdzis izskatīt krimināllietu izskatīt
bez pierādījumu pārbaudes (lietas 62.lapa), ar parakstu apliecinājis, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtībā un sekas ir saprotamas
(lietas 61.lapa).
Apsūdzētais 2021. gada 22. februārī tiesā iesniedzis paskaidrojumu, kurā norādīts, ka piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, nav
noraidījuma tiesas sastāvam. /pers. A/ lūdzis tiesu piespriest viņam piespiedu darbus, paskaidrojot, ka palikušas nenostrādāta 231 stunda. Norādījis, ka
pēdējo reizi tiesāts 2020. gada 5.martā par izdarīto 2019. gada aprīlī un maijā, lūdz nelikt cietumā, piespiedu darbu atstrādāšot. Ja nebūtu Covid, būtu
nostrādājis vairāk stundu.
2021. gada 26. februārī tiesā saņemts Gulbenes rajona prokuratūras prokurores V.Gabrānes viedoklis par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu
un mēru. Prokurora iesniegtajā viedoklī norādīts, ka noraidījums tiesas sastāvam netiek pieteikts un iebildumu pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā
nav. Prokurore izsakot viedokli par nosakāmo sodu, ņemot vērā Krimināllikuma 46. panta prasības /pers. A/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz
vienu mēnesi, jo vieglāks soda veids nesasniegs soda mērķi.
Tiesai, kas ir iepazinusies ar lietas materiāliem un ir pārbaudījusi tos, nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtās apsūdzības apjomā pēc
Krimināllikuma 312. panta otrās daļas.
No lietas materiāliem konstatējams, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas atzīst pilnībā,
izdarīto nožēlo, aizstāvis nav nepieciešams un lūdzis neveikt pierādījumu pārbaudi tiesā. Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas laikā apsūdzētajam
izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un sekas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka pastāv pamats neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību,
ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī
apsūdzētais lūdzis šādas pārbaudes neizdarīšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolemj lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu viņam
izvirzītajā apsūdzībā un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas, jo apsūdzētais izvairījās no tiesību
ierobežojošā tiesas sprieduma izpildes – vadīja transportlīdzekli, tādējādi izvairoties no tiesību ierobežošanas soda izciešanas. Pirmstiesas procesā doto
juridisko vērtējumu apsūdzētā darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas, tiesa atzīst par pareizu juridisko kvalifikāciju
Tiesa konstatē, ka Krimināllikuma 312.panta otrās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāvs un apsūdzētā vaina ir pierādīta un par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu pārbaudīti apsūdzētā personību raksturojoši dati, no kā, izriet, apsūdzētais ir pilngadīgs,
LR pilsonis (lietas 50.-51.lapa), neprecējies (lietas 54.lapa), nepilngadīgu bērnu nav (lietas 55.lapa), pirmstiesas procesā norādījis, ka ir pašnodarbinātais
(lietas 63.lapa). Ir deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 52.lapa), taču pirmstiesas procesā norādījis, ka faktiski dzīvo citā adresē. Lieta nesatur
informāciju, ka apsūdzētais būtu atzīts par maznodrošināto vai trūcīgo personu. Tiesa nekonstatēja tādus ar apsūdzētā veselības stāvokli saistītus
apstākļus, kas būtu ņemami vērā pie soda noteikšanas. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdrukas no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas
“Personas identifikācijas risinājums” (lietas 41.-49.lapa) secināms, ka apsūdzētais sistemātiski administratīvi sodīts par tādu administratīvo pārkāpumu
izdarīšanu, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiku saukts pie kriminālatbildības un sodīts vairākkārt, pārsvarā par
noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu izdarīšanu un noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Sodāmība nav noņemta vai dzēsta. Pēdējo reizi
sodīts ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 5.marta spriedumu krimināllietā Nr.11170016519 par piecu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti 2019.gada
maijā, izdarīšanu, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. Ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 23.aprīļa lēmumu
krimināllietā Nr.11170016519 (4.1.-1/0110-20/16) par galīgā soda noteikšanu, nolemts daļēji saskaitīt ar 2019.gada 23.septembrī Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas krimināllietā 11520058817 (K30-0691-19/13) pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas piespriesto sodu- piespiedu
darbu uz 234 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem un 6 mēnešiem un 2020.gada 5.martā Vidzemes rajona tiesā
Limbažos krimināllietā Nr.11170016519 (K71-0409-20/16) pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas piespriesto piespiedu darbu uz 310 stundām,
atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem l mēnesi un 19 dienām, galīgais sods noteikts, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās
daļas nosacījumus, piespiedu darbs uz 400 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem gadiem. Papildsoda izciešanas laikā
ieskaitīts laiks no 2019.gada 4.oktobra līdz 2020.gada 23.aprīlim, kā izciestus sešus mēnešus un 19 dienas no piespriestā papildsoda. Lēmums stājies
spēkā 2020.gada 6.maijā (lietas 57.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas klasificējas kā
mazāk smags noziegums.
Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, mazāk smags noziegums būtībā ir noziedzīgs nodarījums ar nelielu sabiedrisko interešu
apdraudējuma raksturu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta
nosacījumus, kuru ietvaros tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus. Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un to, ka apsūdzētais, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
21.pantu, izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē. Minētais apstāklis pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, taču netiek
vērtēts kā patstāvīgs atbildību mīkstinošs apstāklis.
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā likums paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par
vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību
kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīgo nodarījumu izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Apstākli, ka apsūdzētais atzīst savu vainu un
izdarīto nožēlojis, tiesa uzskata par iespējamu atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.
Tiesa ņem vērā Augstākās Tiesas 2017.gada 16.novembra lēmumā lietā Nr.SKK-623/2017 sniegto skaidrojumu, secina ka apsūdzētā atbildību
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas, pamatojoties uz Kriminālprocesa 48.panta pirmās daļas 1. punktu pastiprina noziedzīgo
nodarījumu recidīvs, ņemot vērā Krimināllikuma 27.panta nosacījumus, kopsakarā ar iepriekš šajā spriedumā aprakstītajām sodāmībām.
Tiesa secina, ka apsūdzētais sistemātiski izdara mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus, noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī
pārkāpumus administratīvās atbildības jomā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā iepriekšējās sodāmības izslēdz šaubas par to, ka, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam nebija zināmas un
saprotamas šādas rīcības sekas. Minētie apstākļi liecina, ka apsūdzētais nav izdarījis atbilstošus secinājumus par noziedzīgo darbību nepieļaujamību,
agrāk piemērotais piespiedu darba sods nav bijis efektīvs, apsūdzētā atrašanās brīvībā apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses.
Apsūdzētais 2019.gada 20.jūlijā (lietas 144.lapas otrā puse) ir izcietis piespiedu darba sodu, kas viņam bija piemērots ar 2018.gada 6.septembra
Vidzemes rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr.11170009418. Noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu viņam celta apsūdzība izskatāmajā lietā,
apsūdzētais izdarījis periodā, kad vēl turpināja izciet piespiedu darba sodu pēc Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 23.aprīļa lēmuma par galīgā soda
noteikšanu (lietas 59.lapa). Tiesa secina, ka iepriekš piemērotais piespiedu darbs nav atturējis viņu izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu.
Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Tiesa secina, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas nosakāms panta sankcijā paredzētais
īslaicīgas brīvības atņemšanas sods.
Tiesa secina, ka apsūdzētajam piemērojama īslaicīga brīvības atņemšana, jo soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta
sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Tiesa nepiekrīt apsūdzētā izteiktajam viedoklim par piemērojamā soda veidu, tiesa nepiekrīt arī prokurora
izteiktajam viedoklim par piemērojamā soda apmēru. Tiesas ieskatā ar brīvības atņemšanu nesaistīts soda veids vai neadekvāti viegls sods konkrētajā
gadījumā apsūdzēto nepakļaus soda piespiedu ietekmei un ar to saistītiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu noziedzīgo nodarījumu raksturam un
radītajam kaitējumam, kā arī šāds sods vainīgajai personai radītu nesodāmības sajūtu. Atbilstoši noskaidrotajiem apstākļiem, apsūdzētā personībai un
Krimināllikuma 35.pantā definētajam soda mērķim, tiesa saskata pamatu noteikt īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu tuvāk maksimālajam apmēram.
Tiesa konstatē, ka ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 26. februāra spriedumu krimināllietā Nr.11170019419, kas vēl nav stājies spēkā, jau
noteikts galīgais sods, ņemot vērā Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 23.aprīļa lēmumu par galīgā soda noteikšanu.
Lietā apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots un tiesa nesaskata nepieciešamību to noteikt arī ar tiesas spriedumu.
Lietā nav izlemjamu jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem vai procesuālajiem izdevumiem, jo tādu lietā nav.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļu, Kriminālprocesa likuma 520., 527.- 531.pantu, tiesa
nosprieda:
atzīt par vainīgu /pers. A/ Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 2 (diviem) mēnešiem.
/pers. A/ drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nenoteikt.
/pers. A/ īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai ir pienākums ierasties Ieslodzījumu vietu pārvaldes rakstveida vēstulē norādītajā brīvības
atņemšanas iestādē, norādītajā laikā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav
iesniegts.
Prokurore un apsūdzētais 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pieejamības dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma
sagatavošanu. Pēc lūguma saņemšanas tiesa sagatavo pilnu spriedumu un paziņo tā pieejamības dienu.
Ja tiek sagatavots pilnais spriedums, tad tas daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar
pieļautiem procesa pārkāpumiem ir pārsūdzams apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, sūdzību vai protestu desmit dienu laikā pēc pilnā
sprieduma pieejamības dienas iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Saīsinātā sprieduma pieejamības diena - 2021.gada 1.marts.
Pilna sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena – 2021.gada 25.marts.
Tiesnese M. Bogdane