Court allows small claims for property management fees and damages under Civil Law and Consumer Protection Law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for property management fees, damages, and court costs. The plaintiff argued that the defendant owed money for services rendered under a privatization agreement, while the defendant did not contest the debt or submit a defense. The court ruled in favor of the plaintiff because the debt was unchallenged and the calculated damages were deemed reasonable under consumer protection principles.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Consumer Protection Law: The court established that a claim for property management fees and contractual damages is admissible when the debt remains unchallenged and the awarded damages are proportionate and do not place the consumer in a disadvantageous position.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33374414
Lietas arhīva Nr. C-0765-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā, 2014.gada 25.novembrī
Kuldīgas rajona tiesa
tiesnese Daina Alksne
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ropažu novada /Nosaukums A/ (turpmāk – SIA Ropažu
novada “/Nosaukums A/”) maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un
ko nsta tē ja
Prasītāja cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un
maksas par pakalpojumiem parāda EUR 287,04 un līgumsoda EUR 50,23, piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2004.gada 10.decembrī noslēgts Privatizēta dzīvokļa Apsaimniekošanas un
uzturēšanas līgums Nr. 89 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmies norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem
saistībā ar tam piederošajām domājamām daļām no dzīvokļa īpašuma, kas atrodas /adrese/. Līgums esot stājies spēkā, prasītāja
līguma saistības pildot, bet atbildētājs neveicot samaksu par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītāja esot brīdinājusi
atbildētāju par nodomu vērsties tiesā, bet līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai atbildētājs neesot izrādījis iniciatīvu savu
parādsaistību nokārtošanai.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu EUR 287,04 apmērā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un
pamatpakalpojumiem (sadzīves atkritumu izvešanu, mājas apkārtnes sakopšanu), kā arī papildpakalpojumiem (kopējā
apgaismojuma – elektrību dzīvojamās mājas kāpņu telpā), līgumsodu EUR 50,23 un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājai tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % no piedzītās summas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, 1716.pantu, 1759.panta 2.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma
41.pantu, 195.pantu, Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
piemērošanas kārtību” 21.pantu.
Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Atbildētājam tiesas dokumenti ir piegādāti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz deklarēto dzīves vietu, un
līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājs tiesas sūtītos dokumentus ir saņēmis.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesniedzis un nav lūdzis lietu izskatīt tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata
par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka
sprieduma norakstu varēs saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2014.gada 25.novembrī, un 2014.gada 28.oktobrī pusēm
ierakstītā sūtījumā nosūtījusi par to paziņojumu (38.lietas lapa).
2014.gada 13.novembrī prasītāja iesniegusi tiesā prasības pieteikuma papildinājumus, kuros norādīts, ka kopš prasības
pieteikuma iesniegšanas dienas atbildētājs neesot veicis samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus sniegusi prasītāja –
dzīvojamās mājas, kurā atrodas atbildētājam piederošais dzīvoklis, apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kopš prasības pieteikuma
iesniegšanas dienas pamatparāds esot pieaudzis līdz EUR 322,68 un līgumsods esot pieaudzis līdz EUR 85,78. Lūgts piedzīt no
atbildētāja pamatparādu EUR 322,68, līgumsodu EUR 85,78, kopā – EUR 408,46, visus tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6% gadā no galvenā parāda summas.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus, kā arī prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma.
Privatizēta dzīvokļa Apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums (lietas 15. – 16.lietas lapa) apliecina, ka prasītāja un atbildētājs
2004.gada 10.decembrī noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmusies sniegt atbildētājam īpašumā /adrese/,
apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī apņēmusies nodrošināt atbildētāju ar pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem, tai
skaitā, aukstā ūdens apgādi, kanalizācijas notekūdeņu savākšanu, sadzīves atkritumu izvešanu un elektrību kāpņu telpā.
Atbildētājs saskaņā ar Līgumu, apņēmies savlaicīgi un pilnā apmērā veikt apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, veicot
maksājumus līdz katra kārtējā mēneša 30.datumam.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
Zemesgrāmatu apliecības kopija (lietas 24.lapa) apliecina, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašnieks.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana), kā arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Līdz 2011.gada 1.janvārim spēkā esošā likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums segt
uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas
obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” atbildētāja pienākums ir norēķināties par ūdens patēriņu un
kanalizāciju, kā arī par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Atbildētājs prasības summu, kas aprēķināta par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu un
koplietošanas elektroenerģijas patēriņu nav apstrīdējis.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka laika periodā, par kuru aprēķināts parāds, atbildētājam piederošajam dzīvoklim būtu pārtraukta
komunālo pakalpojumu piegāde vai apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana, līdz ar to atbildētājam ir pienākums norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem.
Parāda aprēķins (18. – 23.lietas lapa) apliecina, ka atbildētājs pilnībā nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem un
viņa parāds par laika periodu no līdz 2014.gada 31.maijam sastāda EUR 287,04, un par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz
2014.gada 1.oktobrim sastāda EUR 35,64, kopā – EUR 322,68.
2014.gada 30.janvārī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par saistību izpildi (25.lietas lapa), aicinot atbildētāju samaksāt parādu
EUR 210,91 līdz 2014.gada 13.februārim.
Atbildētājs pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņš ar likumu un Līgumu noteiktās saistības ir izpildījis, tiesai nav iesniedzis. Līdz
ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas, kā arī maksas par pakalpojumiem
parāds EUR 322,68.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā
gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne
vien naudā, bet arī citās vērtībās (Civillikuma 1717.panta pirmā daļa) (Civillikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada
31.decembrim).
Līguma 2.4.punktā noteikts, ka apsaimniekošanas, pamat un papildpakalpojumu maksājumu kavējuma gadījumā par katru
nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no mēneša maksājumu summas.
Prasītāja par laika periodu no līdz 2014.gada 31.maijam aprēķinājusi līgumsodu EUR 50,23, un par laika periodu no
2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 1.oktobrim aprēķinājusi līgumsodu EUR 35,55, kopā – EUR 85,78, apmērā.
Starp pusēm noslēgts individuāls līgums par pakalpojumu sniegšanu, kurā pakalpojuma saņēmējam pielīgts pienākums
maksāt līgumsodu par maksājumu kavējumu.
Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām un labticības principiem, kā arī
ņemot vērā to, ka līgumsoda apmērs nedrīkst nostādīt patērētāju neizdevīgā stāvoklī, atzīst, ka aprēķinātais līgumsods ir
samērīgs.
Kā arī, tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus vai apstrīdējis parāda esamību, uz prasītājas nosūtīto
brīdinājumu nav reaģējis un parādsaistības nav dzēsis. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasījums piedzīt līgumsodu ir pamatots un no
atbildētāja par labu prasītājai piedzenams līgumsods EUR 85,78, apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva – EUR 71,14 un ar prasības
pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi – EUR 4,70.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami prasītājas nesegtie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu – EUR 9,30.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma
rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 56.pantu, 59.pantu, 189.pantu – 193.pantu, 195.pantu,
204.1 pantu, tiesa
no sp ri e d a
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA Ropažu novada /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.
/reģistrācijas numurs/, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu EUR 322,68 (trīssimt
divdesmit divi eiro un 68 eiro centi), līgumsodu EUR 85,78 (astoņdesmit pieci eiro un 78 eiro centi) un tiesas izdevumus EUR 75,84
(septiņdesmit pieci eiro un 84 eiro centi).
Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim,
kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas – EUR
322,68.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,30 (deviņi
eiro un 30 eiro centi).
Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.
Tiesnese ( personiskais paraksts) D.Alksne