Legislator Case Law & Legislation
C29533915 / C-1887-16 AI generated

Court fully supports landlord's claim for rent arrears and eviction based on implied tenancy after contract expiry.

Case Number C29533915 / C-1887-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's request to recognize the tenancy relationship, order eviction, and collect over €5,100 in unpaid rent and utilities. The tenant argued for contract termination, but the court found that continued possession and utility usage created an implied tenancy despite the expired written agreement. Consequently, the court ruled that the tenant must vacate the premises and pay the accumulated debt solidarily.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 8., 93., 97., 189., 190. panti; When a written lease expires but the tenant continues to occupy the property and pay utilities, an implied tenancy relationship is established, enterring the landlord with the right to demand eviction and payment of accumulated arrears.

Keywords

AI generated
implied tenancy rent arrears eviction without alternative solidary liability civil procedure law lease contract expiry utility payments

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 8. pants
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 97. pants
Civilprocesa likums 189. pants
Civilprocesa likums 190. pants
Civilprocesa likums 42. pants
Civilprocesa likums 39. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lietas Nr. C29533915

Lietas arhīva Nr. C-1887-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 18.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese V. Gailīte,

ar tiesas sēžu sekretāri K. Tursu,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/,

2016.gada 18.janvārī atklātā tiesas sēdē Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma

attiecību atzīšanu, parāda piedziņu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tiesa:

konstatēja:

prasītāja /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk

– atbildētāji) par dzīvojamās telpas īres attiecību atzīšanu, atbildētāju izlikšanu piespiedu kārtā no dzīvojamām telpām, solidāru parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbilstoši 2012. gada 01. janvārī noslēgtajam Dzīvojamās telpas īres līgumam (turpmāk-īres līgums), atbildētāji

apdzīvo atsevišķu 2 istabu dzīvokli Nr. 17 ar kopējo platību 37.80 m2, /adrese/. Gan īres līguma slēgšanas laikā, gan šobrīd nekustamā īpašuma, tostarp

/adrese/, īpašniece ir prasītāja, kura vienlaikus arī veic sev piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Noslēgtais īres līgums sākotnēji tika

pagarināts līdz 01.07.2013. (01.07.2012. Līgums par īres līguma pagarināšanu), bet pēc tam līdz 01.08.2014. (01.08.2013. Līgums par īres līguma

pagarināšanu), un pēc 2014.gada 1.augusta nav ticis pagarināts, lai arī atbildētāji joprojām turpina lietot dzīvokli, saņem un izmanto komunālos

pakalpojumus atbilstoši piestādītajiem rēķiniem par to samaksu.

Neraugoties uz to, ka ir beidzies īres līguma termiņš, un jauns īres līgums starp pusēm nav noslēgts, faktiski pastāv dzīvojamās telpas īres līguma

attiecības.

Atbildētāju kā īrnieku pienākums bija maksāt maksu par īri un viņu pienākums ir norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Jau sākot ar īres līguma noslēgšanu atbildētāji savu saistību izpildi neveica savlaicīgi un pilnā apmērā, jo atbildētājiem regulāri veidojās īres un

komunālo maksājumu parādi, lai gan atbildētājiem tika nodrošināta iespēja izmantot dzīvokli un saņemt komunālos pakalpojumus saskaņā ar

piestādītajiem rēķiniem par to apmaksu un uz 2015.gada 30.aprīli kopš 2013.gada atbildētājiem ir parāds par īri, komunālajiem pakalpojumiem, kura

apmērs mainās, atkarībā no tā, vai un kādi maksājumi tiek veikti. Kopējā parāda summa ir pieaugusi līdz EUR 5100.35, neskaitot īres maksu un maksu

par komunālajiem pakalpojumiem 2015.gada maija mēnesī.

Ievērojot izveidojušos situāciju, prasītāja regulāri rakstveidā ir brīdinājusi atbildētājus par izveidojušos parādu, pieprasījusi veikt maksājumus

parāda samaksai, bet parāda samaksa līdz šim nav tikusi veikta. Piemēram, 05.11.2013. prasītāja pret parakstu atbildētājiem iesniedza Brīdinājumu,

lūdzot veikt parāda samaksu LVL 1608.22 apmērā; 01.03.2014. prasītāja pret parakstu atbildētājiem iesniedza Brīdinājumu, lūdzot veikt parāda

samaksu EUR 2801.66 apmērā; tāpat 01.01.2015. prasītāja pret parakstu atbildētājiem iesniedza Brīdinājumu, lūdzot veikt parāda samaksu EUR

4505.19 apmērā.

Prasītāja norāda, ka būtiska nozīme ir gan faktam, ka atbildētāji nav veikuši maksājumus 3 mēnešus pēc kārtas, gan arī kopējam parāda apmēram,

proti, apstāklim, ka atbildētāji ilgstoši maksājumus neveic pienācīgā apmērā, kā rezultātā parāda summa katru mēnesi pieaug. Līdz ar to prasītāja uzskata,

ka faktiskie apstākļi ir par pamatu tam, lai piedzītu parādu, izbeigtu dzīvojamas telpas īres attiecības, un izliktu atbildētājus no aizņemtā dzīvokļa bez citas

dzīvojamas platības ierādīšanas.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 2141. pantu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri", 28.2 panta 1., 2.daļu prasītājs lūdz tiesu:

atzīt, ka starp pusēm pastāv dzīvojamās telpas īres līguma attiecības, piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājai parāda summu EUR 5100.35

apmērā un noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus no neatmaksātās pamatparāda summas par laika posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei;

izbeigt dzīvojamo telpu īres līguma attiecības un izlikt atbildētājus, kā arī citas no tās atkarīgās personas no aizņemtās dzīvojamās platības /adrese/,

bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas.

Atbildētāji tiesai saskaņā ar Civilprocesa 148. panta noteikumiem rakstveida paskaidrojumus nav iesnieguši.

Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

Atbildētāji prasību atzina pilnībā par ko abi parakstījās pielikumā pie protokola.

Noklausoties pušu paskaidrojumus, kā arī pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma

pilnībā saskaņā ar sekojošiem

motīviem:

tiesas sēdē atbildētāji prasību atzina pilnībā.

Civilprocesa likuma 193. panta 5. daļa nosaka, ka ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tā vadījusies.

Tā kā nav strīda par prasību pēc būtības, tiesai nav iesniegti iebildumi par prasību, vai kādi pierādījumi, kas apgāztu prasītājas iesniegtos

pierādījumus tad tiesa, uzskata, ka prasība apmierināma pilnībā tās celtajā apjomā.

Nav strīda, ka atbilstoši 2012. gada 01. janvārī noslēgtajam Dzīvojamās telpas īres līgumam (turpmāk-īres līgums), atbildētāji apdzīvo atsevišķu 2

istabu dzīvokli Nr. 17 ar kopējo platību 37.80 m2, /adrese/. Gan īres līguma slēgšanas laikā, gan šobrīd nekustamā īpašuma, tostarp /adrese/, īpašniece ir

prasītāja, kura vienlaikus arī veic sev piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Noslēgtais īres līgums sākotnēji tika pagarināts līdz 01.07.2013.

(01.07.2012. Līgums par īres līguma pagarināšanu), bet pēc tam līdz 01.08.2014. (01.08.2013. Līgums par īres līguma pagarināšanu), un pēc 2014.gada

1.augusta nav ticis pagarināts, lai arī atbildētāji joprojām turpina lietot dzīvokli, saņem un izmanto komunālos pakalpojumus atbilstoši piestādītajiem

rēķiniem par to samaksu. Neraugoties uz to, ka ir beidzies īres līguma termiņš, un jauns īres līgums starp pusēm nav noslēgts, faktiski pastāv dzīvojamās

telpas īres līguma attiecības.

Nav strīda arī par to, ka atbildētāji savu saistību izpildi neveica savlaicīgi un pilnā apmērā, atbildētājiem veidojās īres un komunālo maksājumu

parādi un parāda summa ir EUR 5100.35 apmērā

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1488. panta 2.daļu, prasītājai ir tiesības prasīt samaksu par dzīvokļa īri, gan atlīdzināt sniegtos

pakalpojumus. Atbildētāji atzinuši faktisku dzīvojamo telpu īres līguma attiecību esamību.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo dalu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu.

Atbilstoši likumam „Par dzīvojamo telpu īri" atbildētāju kā īrnieku pienākums bija maksāt maksu par īri (segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti

ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam), tāpat atbildētājiem ir pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem vai

pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajai daļai īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja atbildētājiem nodrošināja iespēju lietot Dzīvojamo telpu un izmantot pakalpojumus, norēķinājās atbildētāju vietā ar pakalpojumu

sniedzējiem, bet atbildētāji pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju. Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas

prettiesīgs novilcinājums.

Tiesai iesniegto parāda aprēķinu atbildētāji nav apstrīdējuši un iebildumus nav cēluši, vēl vairāk – atzīst prasību pilnībā.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. panta pirmajai daļai izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu

un maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Kā jau iepriekš tika minēts, dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāds

pārsniedz trīs mēnešu termiņu.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajai daļai prasītāja pirms prasības celšanas tiesā pret parakstu izsniedza atbildētājiem

01.01.2015. brīdinājumu. Atbildētāji arī pēc brīdinājuma izsniegšanas parādu nav samaksājuši.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, ko var pierādīt ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem. Atbildētāji nav iesnieguši lietā pierādījumus, ar kuru palīdzību tiesa varētu nodibināt faktu, ka tā būtu samaksājusi prasītājai parādu, līdz ar to

prasītājai ir likumīgs pamats to prasīt no atbildētājiem.

Uz lietas izskatīšanas dienu parāds ir pieaudzis līdz 5100.35 EUR. Tiesai no atbildētājiem nav iesniegti paskaidrojumi vai pierādījumi, ka parāds uz

lietas izskatīšanas brīdi ir samaksāts, un kas liktu apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt minēto parāda summu, jo

pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Atbildētāji prasītājas norādītos faktus nav apstrīdējuši, tiesas sēdē to atzinuši pilnībā un tie, ievērojot Civilprocesa

likuma 96.panta piekto daļu, ir atzīstami par pierādītiem, ar ko prasība uzskatāma par pierādītu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka atbildētāji, atbilstoši CPL 93.panta pirmās daļas nosacījumiem, nav iesnieguši tiesai nekādus pierādījumus attiecībā uz prasību.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka ir konstatēti visi nepieciešamie likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā un otrajā daļā norādītie

apstākļi, kas dod pamatu apmierināt prasību par atbildētāju izlikšanu no strīdus dzīvojamās telpas, kā arī parāda piedziņu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atrod, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesa no atbildētājiem solidāri prasītājas labā piedzen samaksātos un pierādītos tiesas

izdevumus, kas šajā lietā ir valsts nodeva 609.76 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro, kopā 617.59 euro.

Tāpat saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājiem solidāri valsts ienākumos ir

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 12.46 euro, kas piedzenami solidāri no atbildētājiem

par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190.pantu tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma attiecību atzīšanu, parāda piedziņu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas apmierināt pilnībā.

Atzīt dzīvojamās telpas īres līguma attiecības starp /pers. A/ un /pers. B/, un /pers. C/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, parādu 5100.35 euro.

Izbeigt dzīvojamo telpu īres līguma attiecības uz izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, no

aizņemtās dzīvojamās platības /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, samaksāto valsts nodevu 609.76 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro, kopā 617.59 euro.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods

/personas kods/ likumiskos 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Maksājumi veicami uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, bankas kontu Nordea Bank AB Latvijas filiāle, /numurs/, maksājuma mērķis –

parāda samaksa, /adrese/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 12.46 euro, kas iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29533915 (C-1887-

16/16).

Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no 2016.gada 1.februāra, kad būs sastādīts pilns sprieduma teksts,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personīgais paraksts) V. Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese V. Gailīte