Court dismisses appeal against traffic fine for running red light, upholding police decision on evidence sufficiency.

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2026. gada 20. martā

Tiesnesis Kristaps Bresis

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/, personas kods /Personas kods A/,sūdzību par Liepājas pašvaldības

policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Ainara Lūša 2026. gada 12. janvāra lēmumu Nr. D48-

SG00016405/13.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Liepājas pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) inspektores Inetas Armales (turpmāk –

amatpersona) 2025. gada 12. decembra lēmumu Nr. SG00016405 (turpmāk arī –Sākotnējais lēmums) par

procesa uzsākšanu un soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. SG00016405 par kustības, kad

luksoforā irsarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli, kas aizliedz kustību,

noteikumu pārkāpumuuzsākts administratīvā pārkāpuma process un /Persona A/ piemērots administratīvais sods

– naudas sods 6 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 30euro.

Sods piemērots par to, ka 2025. gada 11. decembrī plkst. 14.20 transportlīdzeklis “ Citroen Jumpy Space

Tourer”ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/ Ganību ielas un Kungu ielas krustojumā,

Liepājā,ignorējot luksoforā degošo aizliedzošo sarkano signālu, turpināja ceļuGanībuielas virzienā, tādējādi

neievērojot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk –

Ceļu satiksmes noteikumi) 45.4. apakšpunktā noteiktās prasības, par ko administratīvā atbildība paredzēta Ceļu

satiksmes likuma 52. panta pirmajā daļā.

Lēmums pieņemts saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. pantu, 19. panta pirmo daļu, 161. pantu un

162. panta pirmo un trešo daļu.

[2] Iepriekš minēto Sākotnējo lēmumu /Persona A/ pārsūdzēja,lūdza to atcelt un izbeigt administratīvā

pārkāpuma procesu.

Sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšana ir balstīta uz tehniska līdzekļa fiksētu

fotouzņēmumu, kurš atspoguļo tikai atsevišķu, izolētu laika momentu un nesniedz pilnvērtīgu informāciju par

satiksmes situācijas dinamiku kopumā. /Persona A/ turpināja kustību, lai neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu

ar aizmugurē braucošu transportlīdzekli.

/Persona A/ ieskatā, lietā nav pietiekamu pierādījumu viņa vainas konstatēšanai, administratīvā soda

piemērošana nav samērīga un neatbilst administratīvā [pārkāpuma – aut. pieb.] procesa pamatprincipiem.

Visas šaubas par personas vainu lietā ir tulkojamas par labu /Persona A/.

[3] Ar Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Ainara Lūša(turpmāk arī – augstāka

amatpersona)2026. gada 12. janvāra lēmumu Nr. D48-SG00016405/13 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts

negrozīts amatpersonas Sākotnējais lēmumsun /Persona A/a sūdzība noraidīta. Augstāka amatpersona savu

lēmumu pamato ar šādiem apstākļiem:

Sākotnējais lēmums pieņemts par to, ka, neievērojotCeļu satiksmes noteikumu 45.4. punkta prasības,2025. gada

11. decembrī plkst. 14.20 transportlīdzekļa “ Citroen Jumpy Space Tourer ”ar valsts reģistrācijas Nr.

/Transportlīdzeklis A/, vadītājs, vadot transportlīdzekli to neapturot, šķērsoja ceļa apzīmējumu Nr. 929 (plata

nepārtraukta šķērslīnija – stoplīnija), iebrauca krustojumā un to šķērsoja brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais

(sarkanais) signāls, kas aizliedz kustību, izdarot administratīvo pārkāpumu, kas kvalificēts pēc Ceļu satiksmes

likuma 52. panta pirmās daļas.

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis brauca pa lēmumā norādīto maršrutu

un šķērsoja krustojumu brīdī, kad luksoforā dega sarkanais kustību aizliedzošais signāls. Administratīvā

pārkāpuma lietas materiāliem ir pievienots skaņu un attēlu ieraksts ar fiksēto ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumu, kas iegūts no videokameras “LMT-TMP-V1” Nr. LMTTMP66594423, kura uzstādīta Ganību ielas

un Kungu ielas krustojumā. Augstāka amatpersona Lēmumā vērtē pierādījuma saturu un atsaucas uz Ceļu

Satiksmes likuma, Administratīvās atbildības likuma un Ceļu satiksmes noteikumu normām.

Augstākas amatpersonas ieskatā, Iestāde, pilnvērtīgi un vispārīgi izvērtējot administratīvā pārkāpuma procesa

materiālus, secināja, ka/Persona A/ pārkāpaCeļu satiksmes noteikumu45.4. apakšpunkta prasības un ir saucams

pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmās daļas pārkāpumu.

[4] 2026. gada 13. janvārī Iestādē saņemta /Persona A/asūdzība par augstākas amatpersonas Lēmumu, lūdzot

atcelt gan Sākotnējo lēmumu, gan Lēmumuunizbeigt administratīvā pārkāpuma procesu pierādījumu

nepietiekamības dēļ.

Sūdzībā norādīts, ka Iestāde kļūdainiinterpretē lietas faktiskos apstākļus. Pēc būtības nav piemērots Ceļu

satiksmes noteikumu 45.2. punkts. Lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi, turklāt iegūtie pierādījumi – skaņu

un attēlu ieraksts, ir kritiski vērtējams, arī daļā par laika sinhronizāciju.

Nav vērtēti citi lietas faktiskie apstākļi – ceļa apzīmējuma un luksofora redzamība, skaņu un attēlu ieraksts nav

kvalitatīvs u.c. Tāpat, iesniedzēja ieskatā, bija jāveic notikuma rekonstrukcija.

Iesniedzējs norāda, ka nav ievērots samērīguma princips – nav izvērtēts, vai nodarījums radīja reālu

apdraudējumu, vai tas bija minimāls un formāls, un vai soda piemērošana ir samērīga konkrētajā situācijā.

Konkrētās lietas faktiskie apstākļi Iestādē nav vērtēti individuāli. Lietā nav ziņu par videoiekārtas sertifikāciju.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, /Persona A/ ieskatā, lietā pastāv šaubas, kas vērtējamas par labu viņam.

[5] Kurzemes rajona tiesā 2026. gada 29. janvārī saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2026. gada 2. februāra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība

administratīvā pārkāpuma lietā. Noteikts sūdzību izskatīt rakstveida procesā 2026. gada 20. martā. Lietas

dalībniekiem noteikts termiņš līdz 2026. gada 6. martam paskaidrojumu, liecību un pierādījumu iesniegšanai,

lūgumu un noraidījuma pieteikšanai tiesas sastāvam.

Līdz tiesas noteiktajam termiņam no administratīvā pārkāpuma procesa dalībniekiem nav saņemti lūgumi

izskatīt lietu tiesas sēdē un nav pieteikts noraidījums tiesnesim.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējot pārsūdzētā Iestādes Lēmuma

pamatotību un sūdzībā norādītos argumentus, tiesa konstatē, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidāma un augstākas

amatpersonas Lēmums atstājams negrozīts turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt,

izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību

pastiprinošiem apstākļiem.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48. pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis)

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

[8] /Persona A/ kā transportlīdzekļa – automobiļa “Citroen Jumpy Space Tourer” ar valsts reģistrācijas Nr.

/Transportlīdzeklis A/, īpašnieks Iestādē saukts pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikuma

pārkāpumu. Pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, līdz ar to ievērojamas

Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļā “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu

kategorijās” ietvertās tiesību normas.

[9] Ceļu satiksmes likumā noteikts tā mērķis, proti – noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības

organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi [..], kā arī regulēt

[..] transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību.

Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu

satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, kā arī

jāievēro luksoforu signālu, [..] un ceļa apzīmējumu prasības.

[10] Iepazinusies ar Iestādes Lēmumā minētajiem argumentiem un apsvērumiem kopsakarā ar lietā esošajiem

rakstveida pierādījumiem, tiesa konstatē, ka Iestāde pārkāpuma apstākļus novērtējusi pareizi, vispusīgi un

pilnīgi, proti:

[10.1] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka /Persona A/ konkrētajā vietā – Ganību un Kungu ielas

krustojumā, Liepājā Ganību ielas satiksmes plūsmas virzienā 2025. gada 11. decembrī vadīja transportlīdzekli –

automobili “Citroen Jumpy Space Tourer” ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/. Šādus lietas

faktiskos apstākļus apstiprina skaņu un attēlu ieraksti kopsakarā ar izdruku no Sodu un liegumu reģistra un paša

/Persona A/ sūdzībās norādīto.

[10.2] Iepriekš minētais krustojums aprīkots ar luksoforu abās ceļa pusēs. Ceļu satiksmes noteikumu 45.4.

apakšpunktā cita starpā noteikts, ka sarkans signāls [..] aizliedz kustību.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 292.10. punkts noteic, ka 929. ceļa apzīmējums – plata nepārtraukta

šķērslīnija – stoplīnija – norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja [..] braukšanu aizliedz

luksofora [..] signāls.

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmajā daļā cita starpā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg

aizliedzošais signāls, [..] piemēro naudas sodu [..] transportlīdzekļa vadītājam no sešām līdz divdesmit astoņām

naudas soda vienībām.

[10.3]Administratīvās atbildības likuma 94. pantā cita starpā noteikts, ka [..] tiesa pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā

pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Savukārt Administratīvās atbildības likuma 100. panta otrajā daļā cita starpā noteikts, ka par dokumentiem

pierādījuma nozīmē administratīvā pārkāpuma procesā uzskatāmi arī elektroniskās informācijas nesēji, ar skaņu

un attēlu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem izdarīti ieraksti, kuros saturiski fiksēto informāciju var izmantot

kā pierādījumus.

Iestāde /Persona A/ pārkāpumu pēc būtības pierāda ar skaņu un attēlu ierakstiem, un tie uzņemti ar videokameru

“LMT-TMP-V1” Nr. LMTTMP66594423, kas atrodas iepriekš minētajā krustojumā.

Skaņu un attēlu ierakstu saturu Lēmumā vērtēja augstāka amatpersona, un tiesa konstatē, ka augstāka

amatpersona ir pareizi novērtējusi pierādījumus lietā, un tieši:

[10.3.1] vērtējot skaņu un attēlu ierakstu Nr. ee87f36a-102526 tiesa konstatē, ka tas uzņemts 2025. gada 11.

decembrī, tā sākuma laiks ir plkst. 14.20.35. Ir diennakts gaišais laiks, laikapstākļi – mākoņaini, redzamība ne

tikai pietiekama, bet ļoti laba. Luksofori novietoti abās brauktuves pusēs. Pirms luksofora skaidri redzams ceļa

apzīmējums Nr. 929 jeb stoplīnija. Plkst. 14.20.38 luksoforā ieslēdzas dzeltens signāls, un skaņu un attēlu

ierakstā ir redzams arī /Persona A/ vadītais automobilis, kas atrodas pietiekamā attālumā no luksofora un

stoplīnijas, lai uzsāktu bremzēšanu. Aiz /Persona A/ vadītā transportlīdzekļa brauc cits transportlīdzeklis.

Vērtējot skaņu un attēlu ierakstu, netiek konstatēti apstākļi, kuri liegtu vai traucētu /Persona A/ uzsākt

bremzēšanu, tostarp lai neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu ar aizmugurē braucošo transportlīdzekli, kurš veic

bremzēšanu. Tāpat tiesa nekonstatē apstākļus, kuri norādītu uz nepieciešamību /Persona A/ veikt strauju

bremzēšanu. Krustojumu pie dzeltenā signāla šķērso divi transportlīdzekļi. Plkst. 14.20.41 luksoforā ieslēdzas

sarkans signāls un šajā brīdīautomobilis “Citroen Jumpy Space Tourer” ar valsts reģistrācijas Nr.

/Transportlīdzeklis A/ visā tā garumā atrodas pirms stoplīnijas un turpina kustību, ceļa apzīmējumu Nr. 929 jeb

stoplīniju šķērsojot pie sarkanā signāla.

[10.3.2] Vērtējot skaņu un attēlu ierakstu, bez jebkādas šaubu ēnas un nepārprotami konstatēts, ka automobilis

“Citroen Jumpy Space Tourer” ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/ šķērsoja krustojumu pie

luksofora sarkanā signāla. Pārējie transportlīdzekļi, kuri brauca aiz automobiļa “Citroen Jumpy Space Tourer” ar

valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/ vai blakus braukšanas joslā, savlaicīgi uzsāka bremzēšanu un

apturēja transportlīdzekļus pirms stoplīnijas. Visbeidzot, skaņu un attēlu ierakstā redzams, ka pēcāk gājējs

šķērso gājēju pāreju pie zaļā signāla. Tiesa pievienojas augstākas amatpersonas konstatētajam, ka satiksmes

intensitāte vērtējama kā mērena, meteoroloģiskie apstākļi, situācija uz ceļa u. c. apstākļi ļāva laikus reaģēt uz

notiekošo, arī luksofors, ceļš un tā apzīmējumi ir pārredzami un skaidri pamanāmi.

[10.3.3] Tiesa pievienojas arī augstākas amatpersonas Lēmumā konstatētajam, ka /Persona A/ bija objektīva

iespēja savlaicīgi uzsākt bremzēšanu un apturēt transportlīdzekli pirms ceļa apzīmējuma Nr. 929 jeb stoplīnijas,

neapdraudot ceļu satiksmi.

[10.3.4] No lietas materiāliem pievienotajiem skaņu un attēlu ierakstiem konstatējams, ka Iesniedzējs nevienā

brīdī pat nemēģina bremzēt pirms stoplīnijas, kad jau luksoforā pietiekami ilgi redzams dzeltens signāls un ir

iededzies arī sarkans signāls.

[10.4] Lietas materiāliem pievienots arī skaņu un attēlu ieraksts Nr. ee87f36a-102622, kur redzams notiekošais

uz ceļa no cita skatu punkta (Ganību iela, Liepāja). Vērtējot šo skaņu un attēlu ierakstu kopsakarā ar skaņu un

attēlu ierakstu Nr.ee87f36a-102526, konstatējams, ka krustojumu pie sarkanā signāla plkst. 14.20 šķērsoja

transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/, bet aiz viņa pietiekamā attālumā atradās

transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis E/, kurš pēcāk apturēja transportlīdzekli pirms

stoplīnijas.

[10.5] Izvērtējot lietā esošus pierādījumus (skaņu un attēlu ierakstus), tiesa nekonstatē Ceļu satiksmes

noteikumu 45.2. un 54. punktā minētos gadījumus, to piemērošanas iespējamību, jo dzeltenais signāls ieslēdzās,

kad /Persona A/ vadītajam transportlīdzeklim bija iespēja apturēt transportlīdzekli Ceļu satiksmes noteikumu 53.

punktā minētajā vietā.

[11] Līdz ar to konstatējams, ka augstāka amatpersona, pieņemot Lēmumu,piemēroja lietas faktiskajiem

apstākļiem atbilstošās tiesību normas par ceļu satiksmes regulēšanas pārkāpumu, un arī sods piemērots tāds,

kādu nosaka Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmā daļa, proti, 6 naudas sodu vienībā jeb 30 euro, kas ir

minimālais soda mērs par attiecīgā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Līdz ar to Iestāde ir ievērojusi arī

Administratīvās atbildības likuma 161. panta trešajā daļā noteikto.

[12] Ņemot vērā, ka Iestādei nebija rīcības brīvības soda veida un mēra izvēlē konkrētajā lietā, tiesa nevērtē

izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas reputāciju, mantisko stāvokli, pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiktāl, ciktāl tas attiecināms par /Persona

A/ piemēroto sodu, jo šie apstākļi nevar mainīt tiesas nolēmumu (Administratīvās atbildības likuma 19. panta

otrā daļa) daļā par soda veidu un mēru.

Taču /Persona A/ sūdzībā norāda uz apstākļiem, kuri, viņaprāt, ir par pamatu Lēmuma atcelšanai cita starpā

tādēļ, ka nav ievērots samērīguma princips.

Tiesa nepievienojas sūdzības iesniedzējam, ka Iestāde iepriekš minēto principu nav ievērojusi. Tiesa konstatē,

ka automobiļa “Citroen Jumpy Space Tourer” ar valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzeklis A/ vadītājs /Persona

A/ ir klaji ignorējis Ceļu satiksmes noteikumu 45.4. apakšpunkta prasības, šķērsojot krustojumu pie luksofora

sarkanā signāla, un šo pārkāpumu novērtē kā īpaši rupju un ceļu satiksmei bīstamu. Pārkāpums tika izdarīts

2025. gada 11. decembrī, kas bija darba diena, tas ir dienas aktīvais laiks, pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā –

Liepājā, kas ir valstsnozīmes pilsēta, un pie gājēju pārejas atradās vismazāk aizsargātais ceļu satiksmes

dalībnieks – gājējs, kurš vēlējās šķērsot tieši uz Ganību ielas esošu gājēju pāreju. Tiesa šādus faktiskos apstākļus

nevērtē kā maznozīmīgus, kas būtu par pamatu piemērot Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmās

daļas nosacījumus, un soda piemērošana šajā lietā ir pamatota.

[13] /Persona A/ sūdzībā norāda arī uz citiem apstākļiem, kuri, viņa ieskatā, ir par pamatu Lēmuma atcelšanai,

taču tiesa tiem nepievienojas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[13.1] /Persona A/ atšķirīgi no amatpersonas un tiesas vērtē skaņu un attēlu ierakstā redzamo. Ārpus jebkādām

šaubām konstatējams, ka viņa vadītais transportlīdzeklis stoplīniju šķērsoja nevis signālu maiņas brīdī, bet gan

degot sarkanam signālam, un to skaņu un attēlu ieraksts apstiprina. Norādāms, ka /Persona A/ atšķirīgi, pretēji

un kļūdaini arī vērtē skaņu un attēlu ierakstus daļā par stoplīnijas un luksofora redzamību un uztveramību –

skaņu un attēlu ieraksti apstiprina, ka nepastāvēja nekādi apstākļi, kuri ierobežotu to saskatīšanu (apžilbināšana

vai atspīdumi mākoņainā laikā, ceļa horizontālo apzīmējumu redzamība u. c). Fakts, ka persona, kura saukta pie

administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu Iestādes Lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzēja nepiekrišana Iestādes vērtējumam nevar

tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

[13.2] Norādāms, ka Iestādes ekskluzīva kompetence ir lemt, vai un kādas izmeklēšanas darbības administratīvā

pārkāpuma procesā veikt, lai lietā pierādījumi būtu pietiekami un tie apstiprinātu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu. Tiesa nepievienojas /Persona A/ sūdzībā minētajam, ka šajā lietā pierādījumi ir nepietiekami, lai

konstatētu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa konstatē, ka sūdzībā norādītie apstākļi (lielāks

bremzēšanas ceļš, lielāka transportlīdzekļa masa, paaugstināts risks pasažieriem, kustības ātrums, attālums līdz

stoplīnijai, nepieciešamība strauji bremzēt u. c.) ir /Persona A/ izvēlēta aizstāvības pozīcija ar mērķi izvairīties

no atbildības par izdarītu ceļu satiksmes pārkāpumu un šie pieņēmumi neapstiprinās ar lietā iegūtajiem

pierādījumiem. Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, ir guvusi pārliecību, ka

iegūtie pierādījumi ir pilnīgi pietiekami administratīvā pārkāpuma konstatēšanai.

[13.3] Tiesa arī nekonstatē apstākļus, kuri būtu par pamatu apšaubīt skaņu un attēlu ierakstā redzamos apstākļus.

Lai gan /Persona A/ norāda, ka nav ziņu par konkrētā tehniskā līdzekļa verifikāciju, norādāms, ka normatīvie

akti neprasa šādu tehnisko iekārtu verifikāciju, kā, piemēram, tas ir gadījumos, lai noteiktu transportlīdzekļa

kustības ātrumu vai transportlīdzekļa vadītāja alkohola ietekmi. Tiesa šos skaņu un attēlu ierakstus novērtē kā

tādus pierādījumus, kuri ir pieļaujami un attiecināmi pierādījumi, un tajos ietvertās ziņas vērtē kā ticamas, arī

daļā par sekundēs fiksētiem laikiem. Lietā nav ziņu par faktiem, kas tiesai liktu apšaubīt šo pierādījumu

ticamību jebkādā apjomā, arī daļā par konstatēto pārkāpuma izdarīšanas laiku.

[13.4] Citus /Persona A/ argumentus (kustības trajektorijas analīze, riepu un stoplīnijas kontaktpunkts, ātruma

un bremzēšanas ceļa aprēķini u. tml.) tiesa neuzskata par būtiskiem konkrētās lietas izspriešanā, lai par tiem

sniegtu detalizētus motīvus. Šāda pieeja tiek pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietvertajām

atziņām, ka pienākums norādīt nolēmuma motīvus nav saprotams kā visaptveroša prasība sniegt detalizētu

atbildi uz katru argumentu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 1999. gada 21. janvāra sprieduma lietā

“Garcia Ruiz v. Spain”, iesnieguma Nr. 30544/96 26. punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 13.

oktobra sprieduma lietā „Talmane v. Latvia”, iesnieguma Nr. 47938/07 28. punkts). Tiesnešiem ir jāuzklausa

argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa

(Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmums lietā Nr. 10153/82, Austria).

Arī Augstākās tiesas Administratīvolietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,

vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skatīt

Senāta 2010. gada 11. marta sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības

sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10. punktu, 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-

584/2013 10. punktu).

Taču tiesa norāda Iesniedzējam, ka tieši viņa kā transportlīdzekļa vadītāja pienākums, vadot transportlīdzekli, ir

izvēlēties tādu braukšanas ātrumu un veidu, lai varētu izpildīt visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības, tostarp

luksofora sarkanā signāla laikā apstāties pie ceļa apzīmējuma Nr. 929 (skatīt Ceļu satiksmes noteikumu 99.

punktu), proti, ja konkrētajā brīdī pastāv apstākļi, kuri, viņa ieskatā, apgrūtina braukšanu (slidens ceļš,

apžilbināšana, ierobežota redzamība, kustības sarežģītība u. c.), tieši transportlīdzekļa vadītājam jāveic

nepieciešamās darbības, lai transportlīdzekļa kustība būtu droša un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.

Transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, un, to vadot, transportlīdzekļa vadītājam ir ar visaugstāko

rūpību jāattiecas pret ceļu satiksmes noteikumiem.

[14] Tāpat tiesa konstatē, ka Augstāka amatpersona ir individuāli vērtējusi lietas faktiskos apstākļus, jo Lēmuma

motīvu daļā ir pilnīgas norādes par konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem un sniegts to

juridiskais vērtējums. Tiesa gan pievienojas /Persona A/ sūdzībā minētajam, ka Lēmums satur ievērojamu skaitu

tiesību normas – uz tām izdarītas ne tikai atsauces, bet tās ir arī citētas, kas Lēmuma adresātam var radīt

kļūdainu priekšstatu par to, ka lietas individuālie apstākļi nav pietiekami izvērtēti.

[15] Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmajā daļā cita starpā noteikts, ka tiesa, izskatījusi

administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt; [..].

Kā minēts sprieduma [10] – [13] punktos, administratīvais pārkāpums tika izdarīts, Iestāde pareizi novērtējusi

lietas faktiskos apstākļus un pamatoti piemērojusi Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmo daļu un Ceļu

satiksmes noteikumu 45.4. apakšpunktu, /Persona A/ sūdzība par Iestādes Lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts

Sākotnējais lēmums, ir noraidāma, un augstākas amatpersonas Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmo daļu, 226. pantu un 227. panta pirmās daļas 1.

punktu tiesa

nosprieda

Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Ainara Lūša 2026. gada 12. janvāra lēmumuNr.

D48-SG00016405/13atstāt negrozītu, bet /Persona A/sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzētKurzemesapgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzotKurzemes rajonatiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2026. gada 20. martā.

Tiesnesis Kristaps Bresis

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

3no3