Court dismisses case due to administrative violation protocol failing to specify the exact article violated.

Lietas arhīva Nr. 1-0320-17/5

ECLI:LV:RZRT:2017:1017.132032017.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 17.oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

tiesnese I.Apse

ar sekretāri L.Stivriņu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, un

konstatēja

2017.gada 18.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Rīgas Vecmīlgrāvja iecirkņa

Kārtības policijas grupas inspektore Jeļena Giluča sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC240276 par to, ka

2016.gada 19.oktobrī, plkst.10.00 /pers. A/ neieradās uz rezerves karavīru militārajām mācībām, kas notika Sauszemes spēku

kājnieku brigādē, Kadagā, Ādažu novadā. Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā.

/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Telefoniski paziņojis, ka dzīvo un strādā Vācijā, lūgumu atlikt lietas izskatīšanu

nepieteica.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir

izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus. Šī panta otrā daļa nosaka, ka

viens no faktu konstatēšanas līdzekļiem ir protokols par administratīvo pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka uz administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstīto apstākļu pamata /pers. A/ nevar atzīt par vainīgu

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanā.

No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu, taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 200.1pants paredz atbildību par rezerves karavīra pienākumu nepildīšanu un tas sastāv no divām daļām. Panta pirmajā

daļā paredzēta atbildība par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto

spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, panta otrajā daļā paredzēta atbildība par

tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās

darbības, norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.,

248.pantu, kā arī administratīvā pārkāpuma protokols atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam ietver

ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantu administratīvā pārkāpuma protokolā jānorāda arī

normatīvais akts un norma, kas paredz atbildību par konkrētu pārkāpumu. No tā secināms, ka administratīvā pārkāpuma

protokols ir galvenais dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto pārkāpumu, kā arī normatīvo aktu un normu, kas ir pārkāpta.

Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādu panta daļu /pers. A/ pārkāpa.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta

pirmās daļas prasībām. Tiesas kompetencē nav grozīt administratīvā pārkāpuma protokola saturu un norādīt pareizo panta daļu.

Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

239.panta 1.punktu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.16pantu, tiesnesis

no sprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

200.1pantā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Apse