Latvian Supreme Court dismisses appeal due to procedural inadmissibility and non-justiciability of the request. The court rejected the appeal because the lower court correctly refused to register a new property right, as the legal framework only allows for the merger of structures into land ownership without creating new rights. The court found the appeal inadmissible under Civil Procedure Law and the request unenforceable because the relevant laws dictate that structures become part of the land rather than generating new property rights. Consequently, the appeal was rejected without merits. The court clarified that the Civil Code's provision on structures applies only to the termination of leasehold relationships, not to the creation of new property rights. The court emphasized that the request to register a new right was legally impossible under the applicable statutes. The court ruled that the lower court's decision to reject the request was correct and the appeal was procedurally barred. The court held that the appeal was inadmissible and the request was unenforceable. The court determined that the lower court's decision was correct and the appeal was procedurally barred. The court clarified that the Civil Code's provision on structures applies only to the termination of leasehold relationships, not to the creation of new property rights. The court emphasized that the request to register a new right was legally impossible under the applicable statutes. The court ruled that the appeal was inadmissible and the request was unenforceable. The court determined that the lower court's decision was correct and the appeal was procedurally barred. The court clarified that the Civil Code's provision on structures applies only to the termination of leasehold relationships, not to the creation of new property rights. The court emphasized that the request to register a new right was legally impossible under the applicable statutes. The court ruled that the appeal was inadmissible and the request was unenforceable. The court determined that the lower court's decision was correct and the appeal was procedurally barred.

ECLI:LV:AT:2025:1001.SKC064725.5.L

Lieta Nr. SKC-647/2025

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 1. oktobrī

Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Intars Bisters, senatori Kaspars Balodis un Inese Grauda

rīcības sēdē izskatīja SIA „SIGULDAS TIRGUS” blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20.

maija lēmumu.

Senatoru kolēģija

konstatēja

[1] Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. maija lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas tiesneša 2025.

gada 20. februāra lēmums par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.

Par apgabaltiesas lēmumu iesniegtajā SIA „SIGULDAS TIRGUS” blakus sūdzībā norādītie argumenti un

apsvērumi, kā atzīst senatoru kolēģija, nedod acīmredzamu pamatu uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību,

pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā daļā atcelts vai grozīts, tāpēc ir atsakāms pieņemt SIA „SIGULDAS

TIRGUS” blakus sūdzību.

[2] Vienlaikus senatoru kolēģija atzīst par pamatotu blakus sūdzībā norādīto, ka tiesa Zemesgrāmatu likuma

61. panta pirmās daļas 2. punktu un likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās

likums) 34. pantu iztulkojusi un piemērojusi nepareizi.

[2.1] Saeima 2015. gada 5. martā pieņēma likumu „Grozījums Civillikumā” un likumu „Grozījumi likumā

„Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Minēto grozījumu mērķis bija aizstāt pastāvošo brīvprātīgā dalītā īpašuma sistēmu, ieviešot apbūves tiesības

institūtu, kas ļautu veikt apbūvi tikai nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai, kā arī nosakot apbūves

tiesības minimālo termiņu, paredzot, ka apbūves tiesība ir lietu tiesība, kas ir ierakstāma zemesgrāmatā kā

nekustams īpašums un nosakot apbūves tiesības izbeigšanās tiesiskās sekas (sk. Saeimas 2014. gada 13. novembra

sēdesstenogrammu), jo Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkta regulējums (spēkā līdz 2016. gada

31. decembrim), kas pieļāva dalītā īpašuma veidošanu brīvprātīgi, praksē izrādījās nepilnīgs un zemes nomas

līgums nebija pietiekams pamats, lai noregulētu jautājumus par ēku (būvju) piederību pēc nomas līguma

izbeigšanās. Ar minētajiem grozījumiem tika noteikts, ka Zemesgrāmatu likumā paredzams speciāls regulējums,

kas noteiktu, ka uz apbūves tiesības pamata uzceltā būve (nedzīvojamā ēka vai inženierbūve) ierakstāma atsevišķā

apbūves tiesības nodalījumā, savukārt apbūves tiesība ierakstāma attiecīgā zemesgabala nodalījumā kā nekustamā

īpašuma apgrūtinājums, kā arī īpašs regulējums, ka pēc zemesgrāmatā ierakstītā apbūves tiesības termiņa

notecējuma atsevišķais nodalījums slēdzams, būvi pievienojot zemesgrāmatas nodalījumam, kurā ierakstīts

attiecīgais zemesgabals (11. Saeimas likumprojekta Nr. 665/Lp11 „Grozījumi Civillikumā” anotācija).

Ievērojot minēto, ar 2016. gada 10. novembra likumu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” šis likums

papildināts ar 55.3 pantu, kas noteic, ka, izbeidzoties apbūves tiesībai (Civillikuma 1129.9 panta pirmā daļa), uz tās

pamata celto ēku (būvi) pievieno nodalījumam, kurā ierakstīts ar apbūves tiesību saistītais zemes gabals, un slēdz

apbūves tiesības nodalījumu. Ja apbūves tiesība izbeidzas ar termiņa notecējumu (Civillikuma 1129.7 panta pirmā

daļa), tad tiesnesis lēmumu par apbūves tiesības izbeigšanu pieņem ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pēc

apbūves tiesības termiņa notecējuma, pamatojoties uz ieinteresētās personas lūgumu, kas izteikts, ierakstot apbūves

tiesību zemesgrāmatā.

[2.2] Tomēr apbūves tiesības normatīvais regulējums atšķiras no likuma noteikumiem par tiesiskajām

sekām, kas iestājas, ja ar termiņa notecējumu izbeidzas zemes nomas tiesisko attiecību ietvarā pastāvošs brīvprātīgs

dalītais īpašums.

Spēkā stāšanās likuma 34. pants paredz, ja līdz 2017. gada 1. janvārim noslēgtajos līgumos par zemes

nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma

objektus, nav ietverts noteikums par ēkas (būves) piederību pēc nomas līguma termiņa notecējuma, piemērojams

Civillikuma 1129.9 pants.

Šajā ziņā senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka lietas apstākļi, uz kuriem balstīts bez ievērības atstātais SIA

„SIGULDAS TIRGUS” nostiprinājums, pilnībā atbilst Spēkā stāšanās likuma 34. panta normas sastāva pazīmēm.

Vispārīgi Civillikuma 1129.9 pants domāts apbūves tiesības tiesisko attiecību noregulēšanai, tāpēc šī norma,

pastāvot Spēkā stāšanās likuma 34. pantā paredzētajam gadījumam, var tikt piemērota nevis tieši, bet gan tiktāl,

ciktāl tā regulē tiesiskās sekas, proti, brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā – slēdzot uz zemes nomas laiku būvei

atvērto atsevišķo zemesgrāmatas nodalījumu un pievienojot šo būvi zemesgabala nodalījumam, kā arī dzēšot nomas

tiesības nostiprinājumu zemesgabala nodalījumā.

Brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā nevar pastāvēt tie paši priekšnoteikumi kā situācijā, kurā ar termiņa

notecējumu izbeidzas apbūves tiesība, jo, lūdzot nostiprināt zemesgrāmatā apbūves tiesību, nostiprinājuma

lūdzējiem vienlaikus jālūdz arī dzēst šo apbūves tiesību pēc tās termiņa notecējuma (sk. Zemesgrāmatu likuma 55.3

panta otro daļu).

Tādējādi, pastāvot Spēkā stāšanās likuma 34. punktā paredzētajam gadījumam, izpildās Zemesgrāmatu

likuma 61. panta pirmās daļas 2. punkta normas sastāva pazīmes, un „likums”, kas pieļauj vienpusēju

nostiprinājumu Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, ir Spēkā stāšanās likuma 34.

pants, nevis Civillikuma 1129.9 pants.

[2.3] Neraugoties uz tiesību normu nepareizu iztulkošanu un piemērošanu, nostiprinājuma lūgums nebija

izpildāms, jo tajā – kā „nostiprinājuma lūgumā par jaunas tiesības nostiprināšanu” – lūgts nostiprināt SIA

„SIGULDAS TIRGUS” jaunu īpašuma tiesību uz būvi, lai gan Spēkā stāšanās likuma 34. pantā, respektīvi,

Civillikuma 1129.9 pantā, paredzētās tiesiskās sekas ir nevis jaunas īpašuma tiesības rašanās uz būvi, bet gan šīs

būves kļūšana par attiecīgā zemesgabala daļu (sk. Civillikuma 1129.9 panta pirmo daļu un 968. pantu), kas pēc

vispārīgā principa notiek bezatlīdzības ceļā (sk. Civillikuma 1129.9 panta otro daļu). Turklāt, kā pareizi norādīts

pārbaudāmajā lēmumā, zemesgrāmatu tiesnesis neizšķir strīdu par tiesībām, tāpēc nostiprinājuma lūgums pamatoti

ir ticis atstāts bez ievērības.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta septīto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt pieņemt SIA „SIGULDAS TIRGUS” blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. maija lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators I. Bisters Senators K. Balodis Senatore I. Grauda